Cilvēktiesības un Latvija

Valsts Cilvēktiesību biroja 1996.gada ziņojums (saīsināts)

Turpinājums. Sākumu skat. "LV" nr.136, nr.137., nr.141

Priekšlikumi grozījumiem likumdošanā

Biroja uzdevums ir veikt Latvijas tiesību normu analīzi, lai noskaidrotu to atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā

(No likuma "Par Valsts cilvēktiesību biroju")

Birojs sagatavoja priekšlikumus Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai un Pilsonības un imigrācijas departamentam par iespēju piešķirt Latvijas Republikas pilsonību visiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri dzimuši Latvijā un tiek audzināti valsts un pašvaldību bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēs, neatkarīgi no vecāku pilsonības. Atzinumus par nepieciešamību papildināt esošo likumu birojam bija iesniedzis Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments un vairāki bērnu - bāreņu nami. Atbilde no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas un Pilsonības un imigrācijas departamenta 1996.gadā netika saņemta, tāpēc sagatavotos priekšlikumus birojs gatavojas iesniegt atkārtoti.

Birojs sāka izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par to finansu līdzekļu, kuri iekasēti par šī kodeksa normas par atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 18 gadiem, pārkāpšanu, novadīšanu bērnu tiesību aizsardzības pasākumu vajadzībām. Paralēli birojs sagatavoja ieteikumus pašvaldībām saistošo noteikumu papildināšanai ar normām, kuras paredzētu šādu atbildību. Pašvaldības piekrita saistošajos noteikumos iekļaut biroja piedāvātās tiesību normas.

- Birojs izstrādāja un iesniedza darba grupai Par bērnu un seksuāli komerciālās izmantošanas apkarošanu priekšlikumus papildinājumiem Kriminālkodeksā par bērnu seksuālo izmantošanu un ar to saistīto kriminālo atbildību. Iesniegtie priekšlikumi tālāk tika nodoti Saeimai. Biroja priekšlikumi tika iekļauti jaunajā Kriminālkodeksa projektā.

- Birojs iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai priekšlikumu grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Birojs konstatēja šajā likumā pretrunu ar vairākiem starptautisko tiesību dokumentiem. Likums negarantēja īrnieka tiesības uz dzīvojamās telpas saglabāšanu gadījumā, ja persona ārstējas psihoneiroloģiskā slimnīcā, uzturoties tur neierobežotu laiku. Šāda minētā likuma norma bija atzīstama par diskrimenējošu un izslēdzama. Biroja priekšlikums tika ņemts vērā.

- Sadarbībā ar Latvijas Asociāciju seksuālai vienlīdzībai, birojs sagatavoja un iesniedza Kriminālkodeksa projekta darba grupai priekšlikumus papildinājumiem LR Kriminālkodeksa 4. nodaļas 137.pantam, kas paredzēja atbildību par iedzīvotāju tiesību pārkāpšanu tikai viņu attieksmes pret reliģiju dēļ. Biroja iesniegtie papildinājumi šajā pantā paredzēja atbildību arī par diskrimināciju dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ. Biroja priekšlikumi netika ņemti vērā, tāpēc birojs gatavojās tos iesniegt atkārtoti.

Birojs sagatavoja priekšlikumus izmaiņām likumprojektā "Par obligāto valsts dienestu":

- pamatojoties uz starptautiskajām un nacionālajām cilvēktiesību normām, birojs ierosināja radīt iespēju personām, kuras atsakās dienēt bruņotajos spēkos reliģiskās vai pacifistiskās pārliecības dēļ, pildīt alternatīvo vai darba dienestu;

- birojs atzina, ka, liedzot tiesības sievietēm brīvprātīgi pildīt valsts militāro dienestu, tiek ierobežotas viņu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgi no dzimuma, un ierosināja likumprojektu papildināt ar normu, kas paredzētu iespēju pildīt LR obligāto valsts dienestu arī brīvprātīgi;

- birojs ierosināja iekļaut likumprojektā tiesības valsts dienestā uzņemt personas, kuru sodāmība ir dzēsta;

- respektējot personas pārvietošanās brīvību kā vienu no katra cilvēka pamattiesībām, birojs ierosināja izslēgt no likumprojekta normu, kas aizliedz militārajā dienestā iesauktajām personām līdz norādītajam ierašanās laikam dienesta vietā izrakstīties un izbraukt uz citu dzīves vietu bez valsts dienesta pārvaldes atļaujas.

Likumā "Par obligāto valsts dienestu" netika iekļauta norma par iespēju atteikties dienēt reliģiskās vai pacifistiskās pārliecības dēļ, pārējie biroja priekšlikumi tika ņemti vērā.

- Lai novērstu neatbilstību cilvēktiesību principiem attiecībā uz zīmoga iespiešanu pasē, Saeimai tika iesniegti priekšlikumi iespējamiem grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Priekšlikumi par šī likuma cilvēktiesībām atbilstošu interpretāciju attiecībā uz parakstu vākšanas vietām tika iesniegti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai. Atbilde netika saņemta, un birojs gatavojās priekšlikumus iesniegt atkārtoti.

- 1995.gada beigās tika publicēts un iesniegts attiecīgajām Saeimas komisijām viedoklis par LR Valsts valodas likumprojektu. Viedoklī bija ietverti vairāki iebildumi pret esošo likumprojekta variantu jautājumos, kas skar valsts valodas lietošanu privātajā sektorā, lībiešu valodas aizsardzības nepilnību un personvārdu lietošanu. Viedoklis tika ņemts vērā.

Biroja uzdevums ir izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu

(No likuma "Par Valsts cilvēktiesību biroju")

Statistika

Sūdzību izskatīšana

Tematisks pārskats par birojā saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 1996.gadā

1 Atrisināta sūdzība - atrasts abām pusēm pieņemams konflikta risinājums vai novērsts sūdzības pamats

2 Izbeigta sūdzība - sūdzības izmeklēšanas procesā konstatēts, ka sūdzība nav biroja kompetencē vai kokrētā sūdzība izskatāma citā iestādē, vai sūdzētājs nevēlas turpināt izmeklēšanu birojā

3 Atteikta sūdzība - nav biroja jurisdikcijā (atbilstoši likumam "Par Valsts cilvēktiesību biroju") vai attiecīgajā lietā jau ir stājies spēkā tiesas spriedums

Tēma Mutis- Raks- Atri- Izbeig- Atteik- Izska Kopā

kās sū- tiskās sinātas tas sū- tas sū tīšanā (mutis-

dzības sūdzī- sūdzī- dzības2 dzības3 kopā kās +

bas bas1 raks-

tiskās)

sākot ar 1996.g. 1996.g. 1996.g. sākot ar uz

01.04.96. 23.09.96. 31.12.96. 1996.g.

Piemēri

Turpmākie piemēri ilustrē sūdzību risināšanas gaitu. Izskatot iesniegumu par cilvēktiesību pārkāpumu, birojs risina gan konkrēto gadījumu, gan problēmu kopumā (piemēram, iesakot izmaiņas likumdošanā), lai mazinātu līdzīgu cilvēktiesību pārkāpumu iespējamību.

1994.gada beigās Latvija bija spiesta uzņemt atpakaļ patvēruma meklētāju grupu, kas tika aizturēta pie Zviedrijas krastiem ceļā uz rietumiem. Tas notika tāpēc, ka patvēruma meklētāji atradās uz Latvijā reģistrēta kuģa un nebija iespējams noteikt valstis, no kurām cilvēki bija ieradušies, kā arī nebija attiecīgo līgumu par atpakaļuzņemšanu. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas teritorijā patvērumu meklētāji atradās nelegāli, bet viņi nebija izdarījuši nevienu kriminālsodāmu pārkāpumu (tātad nebija pamata ievietot cilvēkus cietumā), 1995.gada novembrī tika izveidota Nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometne "Olaine" (NIPUN), kurā ievietoja patvēruma meklētājus.

1996.gada maijā birojs saņēma iesniegumu no Nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometnes "Olaine" iemītnieka ar lūgumu noskaidrot viņa aizturēšanas likumīgo pamatu.

Sākot iesniegumā minēto faktu pārbaudi, birojs konstatēja, ka problēmā ir iesaistīti vairāki cilvēki, kā arī to, ka runa ir ne tikai par aizturēšanas likumību, bet arī par attieksmi pret aizturētajām personām. Radusies situācija kļuva par iemeslu, lai birojs izmantotu savas pilnvaras, sākot iespējamā cilvēktiesību pārkāpuma faktu noskaidrošanu pēc savas iniciatīvas. Balstoties uz to, birojs uzsāka izmeklēšanu par patvēruma meklētāju uzturēšanās apstākļiem Latvijā. Izmeklēšanas laikā birojs konstatēja vairākas ar patvērumu meklētājiem saistītas problēmas, proti:

- likumdošanas un politikas trūkumu šajā jautājumā;

- pretlikumīgu amatpersonu rīcību pret patvēruma meklētājiem.

Ņemot vērā situācijas nopietnību, birojs vērsās pie augsti stāvošām amatpersonām Iekšlietu ministrijā un Ārlietu ministrijā, norādot uz biroja izmeklēšanas laikā konstatētiem faktiem un lūdzot pārbaudīt tos, pieņemt attiecīgu lēmumu, kā arī piedāvāja sadarbību turpmākajā procesā. Rezultātā Iekšlietu ministrijā tika veikta dienesta pārbaude un par pārkāpuma faktiem tika ierosināta disciplinārlietas, kā arī tika izveidota darba grupa likumprojekta "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" izstrādei, kura izstrādē piedalījās arī pārstāvji no biroja. Lai veicinātu izmeklēšanas efektivitāti, tika pieaicināts neatkarīgs starptautisks eksperts, kurš izstrādāja ieteikumus Latvijas valsts politikai bēgļu jautājumā un likumprojektam par patvēruma meklētāju statusu.

Pēc vienošanās ar ārlietu un iekšlietu ministriem, biroja vadītāja vietas izpildītāja tikās ar ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos (UNHCR) pilnvaroto pārstāvi Zviedrijā, ar kuru apsprieda jautājumus par juridiskās bāzes izveidošanu bēgļu statusa noteikšanai Latvijā un iespēju organizēt Olainē dzīvojošo personu intervēšanu, lai noskaidrotu viņu statusu.

1996.gada augustā un septembrī UNCHR birojs Stokholmā kopā ar UNHCR pārstāvi Latvijā, biroju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju organizēja intervijas, lai varētu noteikt tos cilvēkus, kuri var pretendēt uz bēgļa statusu. Intervēšanas laikā nometnē atradās 134 cilvēki. Vēlāk anketas tika nosūtītas uz dažādām valstīm, lai tās savukārt varētu izlemt jautājumu par bēgļu uzņemšanu. Liela daļa no patvēruma meklētājiem pēc 1951.gada Ženēvas konvencijā noteiktajiem principiem atbilda bēgļu statusam, un attiecīgās valstis piekrita uzņemt šos cilvēkus. Ne visi patvēruma meklētāji, kuri atrodas Olainē, atbilst bēgļa statusam. Tiem, kuri nevar pretendēt uz minētā statusa iegūšanu, tiek meklētas iespējas, lai viņi atgrieztos dzimtenē.

Birojs saņēma sūdzību par to, ka piecas ģimenes ar tiesas spriedumu atstātas bez dzīvojamās platības. Iepriekš tās bija mitinājušās valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" piederošajos dzīvojamajos vagonos, kuri bija atzīti par dienesta dzīvojamo platību. Tiesas spriedums netika pārsūdzēts, jo šīs personas nebija izpratušas savas tiesības, kā arī, pēc viņu vārdiem spriežot, vairākas amatpersonas nebija sniegušas pilnīgu informāciju par šo personu tiesībām un pienākumiem. Pēc ilgstošām biroja pārrunām ar Rīgas Domes dzīvokļu pārvaldi, un tikai tad, kad dzīvojamie vagoni tika likvidēti, kā rezultātā cilvēki atradās vārda tiešā nozīmē uz sliedēm, tika atrasts risinājums, šīs personas izvietojot nelabiekārtotos dzīvokļos. Vēlāk, kad Rīgā tika izveidotas sociālās mājas, šīs ģimenes tika izmitinātas tajās.

Birojā vērsās S., kura ģimenei netika izsniegta uzturēšanās atļauja. Lūgums saņemt uzturēšanās atļauju tika motivēts ar to, ka S. sieva veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot sausā un karstā klimatā, t.i., valstī, uz kuru S. ģimene bija emigrējusi. Tā kā iepriekšējā šīs ģimenes dzīvesvieta bija Latvija, tad viņi mēģināja atgriezties uz dzīvi savā iepriekšējā mītnes zemē. Pilsonības un imigrācijas departaments atteicās izsniegt uzturēšanās atļauju, jo tam neesot likumīga pamata. Pamatojoties uz biroja noteikumiem un likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 24.pantu, kurā teikts, ka atsevišķos šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var piešķirt ar LR Ministru kabineta lēmumu, birojs vērsās pie tieslietu un iekšlietu ministriem. Uzturēšanās atļauja S. ģimenei tika piešķirta ar iekšlietu ministra lēmumu.