Ministru kabineta noteikumi Nr.168

(prot. Nr. 41 6. §)

Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

1. NODAĻA
JŪRLIETU PĀRVALDĪŠANA

1. pants. Jūrniecības noteikumu darbība

Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss; turpmāk tekstā — "kodekss") regulē administratīvās, saimnieciskās un civilās attiecības, kuras rodas starp subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

2. pants. Kodeksa piemērošana

(1) Šis kodekss piemērojams visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk tekstā — "Latvijas ūdeņi"), visiem Latvijas kuģiem, kā arī cita veida objektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos.

(2) Šis kodekss neattiecas uz Latvijas karakuģiem un to personālu.

3. pants. Starptautiskie līgumi

Ja starptautiskā līgumā, kura dalībniece ir Latvijas Republika, paredzēti citi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

4. pants. Citu Latvijas likumdošanas aktu piemērošana

Latvijas civilie, administratīvie vai citi likumdošanas akti piemērojami tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss.

5. pants. Atbildība par kodeksa neievērošanu

Atbildība par kodeksa neievērošanu nosakāma saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

6. pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence

(1) Valsts pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros nosaka vispārējos ar jūrlietām saistītos jautājumus, realizē to izpildi un jūrlietu tiešu pārvaldi Latvijas Republikā, izdod nepieciešamos normatīvos aktus un veic uzraudzības un kontroles funkcijas.

(2) Satiksmes ministrija (turpmāk tekstā — "ministrija"), ministrijas Jūrniecības departaments un tā pakļautībā esošā Jūras administrācija ir valsts pārvaldes institūcijas, kuru pārziņā ir visa Latvijas jūrniecība. Ministrijas tiesības un pienākumi ir:

1) noteikt jūrniecības attīstības stratēģiju un galvenos virzienus;

2) vadīt tās pakļautībā esošās jūrniecības valsts pārvaldes institūcijas.

(3) Jūrniecības departamenta tiesības un pienākumi ir:

1) vadīt Jūras administrāciju;

2) izstrādāt jūrniecības nozares perspektīvās prognozes un attīstības programmas projektus;

3) sagatavot un apstiprināt noteiktajā kārtībā jūrniecību reglamentējošas instrukcijas;

4) sagatavot starptautiskos kuģošanas līgumus, piedalīties šo līgumu noslēgšanā vai pēc Ministru kabineta pilnvarojuma tos noslēgt pastāvīgi, attīstīt un koordinēt nozares starptautiskos sakarus, pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās jūrniecības organizācijās, sadarboties ar citu valstu jūrniecības organizācijām un institūcijām, pētīt un ieviest starptautisko pieredzi;

5) izstrādāt un realizēt valsts politiku ostu, jūras un upju transporta attīstībā;

6) veicināt labvēlīgus tiesiskos un ekonomiskos apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai jūrniecības nozarē;

7) pārstāvēt valsts intereses Latvijas ostās;

8) izsniegt speciālās atļaujas (licences) uzņēmējdarbības veikšanai jūrniecības nozarē;

9) kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām piedalīties nodokļu un investīciju politikas, kā arī ostu tarifu, nodevu un citu ekonomisko normatīvu izstrādāšanā un ieviešanā;

10) veikt ar jūrniecību saistītās informācijas apkopošanu un apstrādi; ,

11) kopīgi ar Latvijas Jūras akadēmiju izstrādāt perspektīvās attīstības programmas nozares speciālistu sagatavošanai. Sadarboties ar jūrniecības mācību iestādēm;

12) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus.

(4) Jūras administrācijas tiesības un pienākumi ir:

1) veikt kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas iekšējos, arī ostu un teritoriālajos jūras ūdeņos (turpmāk tekstā — "teritoriālie ūdeņi");

2) nodrošināt kuģu kustības operatīvo vadību ostās un ostu pievadceļos;

3) reģistrēt kuģus, ari mazos kuģus un jahtas;

4) veikt to kuģu un jahtu tehnisko uzraudzību, kurus neuzrauga starptautiskās klasifikācijas sabiedrības;

5) veikt cilvēku glābšanu ostās un jūrā;

6) organizēt jūrā notikušo nelaimes gadījumu izraisīto naftas piesārņojuma seku likvidāciju;

7) veikt Latvijas jūrnieku reģistrāciju;

8) nodrošināt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos, aprīkojot krastu un kuģu ceļus ar bākām, bojām un citām navigācijas zīmēm, uzturēt šo aprīkojumu un kontrolēt to darbību;

9) organizēt jūras karšu un plānu, lociju un citu ar navigāciju saistītu palīglīdzekļu publikāciju un ar jūrniecību saistīto normatīvo aktu izdošanu un izplatīšanu;

10) vākt navigācijas informāciju un izdot navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, ņemot vērā saņemto un apkopoto informāciju;

11) veikt hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus;

12) kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu uz kuģiem;

13) kontrolēt ostu piestātņu un ostas būvju atbilstību kuģošanas drošības prasībām, apstiprināt ostas būvju projektus un nodošanu ekspluatācijā;

14) izsniegt atļaujas nogrimušas mantas izcelšanai Latvijas ūdeņos un ostās;

15) kontrolēt hidrotehnisko darbu izpildes atbilstību apstiprinātajiem projektiem un tehniskajiem normatīviem, kā ari kontrolēt ūdenslīdēju kvalifikāciju, darba drošības noteikumu ievērošanu un viņu veselības atbilstību noteiktām prasībām;

16) piedalīties ar jūrniecību saistītās uzņēmējdarbības licencēšanas komisijās;

17) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus.

(5) Jūras administrācijas sastāvā ir šādas struktūrvienības:

1) Jūras administrācijas Rīgas rajons;

2) Jūras administrācijas Ventspils rajons;

3) Jūras administrācijas Liepājas rajons;

4) Latvijas Kuģu reģistrs;

5) Latvijas Jūrnieku reģistrs;

6) Latvijas Hidrogrāfijas dienests;

7) Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs;

8) Ugunsdrošības dienests;

9) tehniskie dienesti.

7. pants. Latvijas ūdeņi

Latvijas ūdeņi ir ūdeņi, kas saskaņā ar starptautisko tiesību normām ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai. Jurisdikcija šā kodeksa izpratne ir likumdošanas institūciju vai tiesas piekritība atbilstoši speķa esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai starptautisko tiesību normām.

2. NODAĻA
KUĢU REĢISTRĒŠANA

8. pants. Kuģis un ar to saistītās personas

(1) Kuģis ir jebkurš kuģošanas līdzeklis, izņemot airu laivu, kā ari tiesību un pienākumu kopums, kas piemīt kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai aģentam, ja kodeksā nav noteikts citādi.

(2) Kuģošanas līdzeklis ir jebkurš peldošs lldzeklis, kurš tiek izmantots transportēšanai pa ūdeni vai kurš ir piemērots šādai izmantošanai.

(3) Latvijas kuģis ir kuģis, kas saskaņā ar šo kodeksu:

1) reģistrēts Latvijā,

2) atbrīvots no reģistrācijas.

(4) Latvijas valsts kuģis ir Latvijas Republikas valsts īpašumā esošs kuģis, izņemot kuģus, kas ietilpst Latvijas Jūras spēku sastāvā.

(5) Ārvalsts kuģis ir kuģis, kas nav Latvijas kuģis.

(6) Zvejas kuģis šās nodaļas izpratnē ir jebkura lieluma kuģis ar jebkuru dzinēju, kuru izmanto vai kurš ir paredzēts zvejai peļņas nolūkā.

(7) Pasažieru kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas ir būvēts vai parasti (atsevišķos gadījumos) tiek izmantots vairāk nekā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai.

(8) Kravas kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas nav pasažieru vai zvejas kuģis.

(9) Izpriecceļojumu kuģis ir kuģis (ar jebkuru dzinēju), kuru izmanto vienīgi izpriecceļojumiem un kurš nepārvadā pasažierus vai kravu uz nomas līguma pamata vai par maksu.

(10) Aģents attiecībā uz kuģi ir kuģa īpašnieka aģents, kurš nav operators un kuram īpašnieks devis noteiktas pilnvaras.

(11) Amatpersona šās nodaļas izpratnē attiecībā uz jebkuru funkciju vai darbību saskaņā ar šo kodeksu ir persona, kura ir pilnvarota izpildīt attiecīgo funkciju vai darbību, kā ari konsulārā amatpersona.

(12) Īpašnieks šās nodaļas izpratnē attiecība uz kuģi ir arī persona, kura rīkojas ar kuģi, pamatojoties uz dimaiza un berbouta līgumu, un kuģa operators.

(13) Kuģa operators attiecībā uz kuģi ir jebkura persona, kura nav aģents un kurai kuģa īpašnieks devis pilnvaras kuģa pārvaldīšanai un ekspluatācijai.

9. pants. Latvijas kuģu reģistra izveidošana un kuģu reģistratora iecelšana

Latvijas kuģu reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kas risina ar Latvijas kuģu reģistrēšanu saistītos jautājumus. Latvijas Kuģu reģistru vada Latvijas kuģu reģistrators (turpmāk tekstā — "kuģu reģistrators"), kuru ieceļ Jūras administrācijas direktors.

10. pants. Latvijā reģistrējamie kuģi

Latvijā var reģistrēt kuģi, kas:

1) pieder Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai vai personām;

2) kuģi, kas likumīgi pieder likumā noteiktajā kārtībā Latvijā reģistrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai);

3) pieder ārvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām, ja tām Latvijā ir pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības pieņemt šāda kuģa īpašniekiem adresētās pretenzijas;

4) saskaņā ar berbouta līgumu (čartera līgums, ar kuru persona nofraktējusi kuģi bez tā apkalpes un iegūst uz līguma noslēgšanas laiku kuģi turējumā) nodots šā panta L, 2. vai 3. punkta minēto personu turējumā.

11. pants. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējamie kuģi

(l) Ņemot vērā šā kodeksa 10. pantu, Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējami visi jūras un iekšējo ūdeņu kuģi ar šādiem raksturojumiem:

1) kuģi ar mehānisko dzinēju, kuru jauda pārsniedz 55 kilovatus (75 zirgspēkus);

2) kuģi bez mehāniskā dzinēja, kuru bruto tonnāža pārsniedz 80 bruto tonnas vai 80 ūdens izspaida tonnas (ja nav iespējams aprēķināt bruto tonnās).

(2) Visus pārējos kuģošanas līdzekļus attiecīgi reģistrē vai licencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai ostas kapteinis.

12. pants. Kuģu reģistrēšanas kārtība un samaksa

Latvijā kuģu reģistrēšanas kārtību un samaksas apmērus reglamentē ministrijas apstiprināts Nolikums par Latvijas Kuģu reģistru.

13. pants. Kuģu reģistratora pienākumi un pilnvaras

Saskaņā ar Nolikumu par Latvijas Kuģu reģistru kuģu reģistrators nosaka, vai kuģi var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, un izsniedz minētajā nolikumā paredzētās apliecības vai citus dokumentus.

14. pants. Nosacījumi kuģu reģistrēšanai Latvijas Kuģu reģistrā

Ņemot vērā šā kodeksa 15. pantu:

1) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst reģistrēt kuģi, iekams tas nav izslēgts no iepriekšējā reģistra un kompetentas iestādes nav izsniegušas apliecību par šādu izslēgšanu;

2) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst iekļaut kuģi, kuram iepriekšējā reģistrā ir reģistrēta hipotēka, iekams nav saņemta hipotekārā kreditora rakstveida piekrišana;

3) kuģa reģistrācija tiek anulēta, ja atklājas, ka kuģis ir jau reģistrēts kādā ārvalsts reģistrā vai ir pazudis, vai iznīcināts. Šis noteikums neattiecas uz dubulto reģistrāciju, kas ir pieļaujama Latvijas Kuģu reģistrā.

15. pants. Kuģa berbouta līguma reģistrācijas noteikumi

(1) Ja atbilstoši kuģa berbouta līgumam turējumā iegūtais kuģis saskaņā ar šā kodeksa 10. panta 4. punktu tiek reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, jāievēro šādi noteikumi:

1) reģistrā jāfiksē kuģa īpašnieka, nofraktētāja un izfraktētāja vārds, uzvārds, adrese un citas ziņas par viņiem;

2) reģistra kartotēkā jāiekļauj notariāli apliecināts kuģa berbouta līguma noraksts;

3) reģistrācijas iesniegumā nofraktētājam jāinformē kuģu reģistrators par hipotēku vai citām saistībām, kas reģistrētas attiecībā uz kuģi jebkurā kuģu reģistrā, un kuģu reģistratoram šīs ziņas jāiekļauj Latvijas Kuģu reģistrā;

4) Latvijas Kuģu reģistrā tiek reģistrētas attiecīgā kuģa hipotēkas.

(2) Ja kuģa īpašnieks nav Latvijas pilsonis vai Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), ar kuģa piederību vai īpašnieka interesēm saistītie jautājumi nav pakļauti Latvijas Republikas likumiem, izņemot gadījumus, kad šajā kodeksā vai Latvijas Republikas likumos ir noteikts citādi. Kamēr kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, visi pārējie ar kuģi saistītie jautājumi jārisina saskaņā ar šo kodeksu vai atbilstoši citiem ar to saistītiem likumiem.

(3) Izbeidzoties kuģa berbouta līguma darbībai, ja līgums netiek pagarināts (bet nepārsniedzot kopā divu gadu līguma darbības termiņu), kuģis jāizslēdz no Latvijas Kuģu reģistra un jāizsniedz apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra.

(4) Ja kuģa berbouta līguma darbības laikā mainās kuģa īpašnieks, nofraktētājam nekavējoties par to jāinformē kuģa reģistrators, un Latvijas Kuģu reģistrā jāiekļauj ziņas par jauno īpašnieku.

16. pants. Pārreģistrēšana ar hipotekārā kreditora piekrišanu

Ja Latvijas Kuģu reģistrā ir reģistrēta hipotēka attiecībā uz Latvijas kuģi, kuģu reģistrators nedrīkst atļaut šāda kuģa pārreģistrēšanu bez visu tā hipotekāro kreditoru rakstveida piekrišanas.

17. pants. Kuģa pieraksta osta

Ostas, kurās var pierakstīt Latvijas kuģus, nosaka Jūrniecības departaments. Šo ostu nosaukumi tiek paziņoti ar pavēli un publicēti oficiālā Valdības izdevumā.

18. pants. Latvijas kuģu reģistra grāmatas

Kuģu reģistratoram jāiekārto šādas Latvijas Kuģu reģistra grāmatas (turpmāk tekstā — "reģistra grāmata"), kurās jāizdara ieraksti:

1) kuģu reģistra grāmata;

2) būvējamo kuģu reģistra grāmata;

3) atsevišķa reģistra grāmata katram šā kodeksa 11. panta otrajā daļā minētajam kuģu tipam;

4) kuģu berbouta līgumu reģistra grāmata.

19. pants. Īpašuma tiesību pierādījums

Latvijā nevar reģistrēt kuģi, ja kuģu reģistratoram nav iesniegts pirkšanas līgums vai citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, vai kuģa berbouta līgums, kuru kuģu reģistrators atzīst par likumīgu.

20. pants. Kuģa īpašuma daļas

(1) Kuģa vērtība sadalāma ne vairāk kā 64 daļās. Par viena kuģa īpašniekiem vienlaikus var reģistrēt ne vairāk kā 64 fiziskās vai juridiskās personas.

(2) Par kuģa daļas kopīpašniekiem var^ reģistrēt ne vairāk kā piecas fiziskās vai juridiskās personas. Kopīpašnieki uzskatāmi par vienu personu, turklāt nevienam no viņiem atsevišķi nav tiesību rīkoties ar jebkurām prasījuma tiesībām attiecībā uz šo daļu.

21. pants. Kuģa īpašnieka fiksēšana reģistra grāmatā

Par kuģa īpašniekiem jāatzīst tikai tie individuālie īpašnieki un kopīpašnieki (gan fiziskās, gan juridiskās personas), kuri reģistra grāmatā fiksēti par īpašniekiem neatkarīgi no tā, kas ir peļņas īpašnieki. Kuģu reģistratoram jāreģistrē visu šajā pantā minēto

personu vārds, uzvārds un pilsonība (juridiskām personām — nosaukums un reģistrācijas valsts), adrese un citas ziņas par šīm personām.

22. pants. Kuģa vārds

Katram reģistra grāmatā fiksētajam kuģim ir nepieciešams vārds un reģistra numurs. Divus un vairāk kuģus vienādi nosaukt nedrīkst. Latvijas kuģi identificējami tikai pēc reģistrētā vārda. Kuģu reģistrators apstiprina reģistrācijas pieteicēja izraudzīto vārdu un, ja nepieciešams, konsultējas ar Latvijas Kultūras fonda Vietvārdu komisiju.

23. pants. Vārda maiņa

Reģistrēta Latvijas kuģa vārdu nedrīkst mainīt bez kuģu reģisratora rakstveida piekrišanas. Vārda maiņa notiek atbilstoši nolikumā par Latvijas Kuģu reģistru noteiktajai kārtībai. Kuģu reģisrators neapstiprina vārdu, iekams nav pārliecinājies, ka visi reģisrētie kuģa hipotekārie kreditori ir informēti par ierosināto vārda maiņu.

24. pants. Identifikācijas signāls

Latvijas kuģim, kam ir radiostacija vai radiotelefona iekārta, ir nepieciešams starptautiski reģistrēts kodēts nosaukums, tas ir, starptautiski identifikācijas burti vai cipari, ko fiksē kuģa reģistrācijas valsts.

25. pants. Atļauja lietot radioiekārtas

Katram Latvijas kuģim, kam ir šā kodeksa 24. pantā minētās radioiekārtas, jāsaņem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas tās lietot.

26. pants. Būvējamo kuģu reģistra grāmata

Būvējamo kuģi reģistrē būvējamo kuģu reģistra grāmatā ar to datumu, kad kuģim ielikts ķīlis, vai citā līdzīgā būvniecības stadijā, līdz brīdim, kad būve ir pabeigta un kuģis tiek ierakstīts citā reģistra grāmatā vai pārreģistrēts citā reģistrā.

27. pants. Kuģa tonnāžas noteikšana

Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā tas jāizmēra atbilstoši 1969. gada Londonas Starptautiskajai kuģu tonnāžas noteikšanas konvencijai (turpmāk tekstā — "Tonnāžas konvencija"). Šādā veidā noteiktā tonnāža uzskatāma parašā kuģa tonnāžu, ja vien, kuģi pārveidojot, nerodas vajadzība tā tonnāžu pārrēķināt un noteikt atkārtoti.

28. pants. Kuģu izmērīšanas noteikumi

Lai noteiktu kuģa tonnāžu un regulētu ar to saistītus jautājumus, Jūrniecības departaments saskaņā ar Tonnāžas konvenciju var izstrādāt kuģu izmērīšanas noteikumus.

29. pants. Starptautiskā tonnāžas apliecība

Pēc kuģa tonnāžas noteikšanas saskaņā ar šā kodeksa 27. panta nosacījumiem klasifikācijas sabiedrība izsniedz starptautisko kuģa tonnāžas apliecību.

30. pants. Kuģa reģistrācijai nepieciešamā tonnāžas apliecība

Vienlaikus ar iesniegumu par kuģa reģistrēšanu Latvijas Kuģu reģistram jāiesniedz arī starptautiskā kuģa tonnāžas apliecība.

31. pants. Atbrīvošana no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību

Jūras administrācija ir tiesīga atbrīvot atsevišķus kuģus no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību, ja kuģi neizpilda starptautiskos reisus un ir īsāki par 24 metriem.

32. pants. Latvijas kuģu karogs

Latvijas kuģu karogs ir Latvijas valsts karogs. Tikai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem ir tiesības pacelt Latvijas valsts karogu. Latvijas valsts karogs uz kuģa paceļams saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Par to pārkāpšanu kuģa kapteinis ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

33. pants. Latvijas valsts karoga nelikumīga lietošana

Ja uz kuģa nelikumīgi paceļ Latvijas valsts karogu un nelikumīgi izmanto Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, Jūras administrācija ir tiesīga celt prasību tiesā par šāda kuģa konfiskāciju un kuģi ir tiesības aizturēt, izņemot gadījumu, kad atbilstoši kara laika likumiem karogs tiek lietots, lai izvairītos no ienaidnieka gūsta. Persona, kas saskaņā ar šo pantu nelikumīgi lietojusi Latvijas valsts karogu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

34. pants. Latvijas kuģim raksturīgo nacionālo pazīmju slēpšana

Ja kuģa īpašnieks vai tā kapteinis mēģina slēpt Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

35. pants. Karoga apliecība

Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā kuģu reģistrators izsniedz karoga pagaidu apliecību, bet pēc reģistrēšanas — attiecīgi noformētu karoga apliecību.

36. pants. Karoga apliecības uzglabāšana un uzrādīšana

Karoga apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un tā jāizmanto tikai likumīgai uzrādīšanai. Karoga apliecība jāuzrāda jebkurai personai, kas ar likumu ir pilnvarota pieprasīt tās uzrādīšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamatots iemesls noraidīt šādu prasību.

37. pants. Pārveidotā kuģa reģistrēšana

Ja Latvijas kuģis ir tā pārveidots, ka vairs neatbilst Latvijas Kuģu reģistrā ierakstītajām ziņām par tonnāžu vai tā aprakstam, tas jāpaziņo kuģu reģistratoram, pievienojot inspicēšanas ziņojumu, kurā detalizēti uzrādīti pārveidojumi. Kuģu reģistrators var fiksēt šos pārveidojumus vai pieprasīt, lai kuģi reģistrē no jauna.

3. NODAĻA
AR KUĢI SAISTĪTAS MANTISKĀS INTERESES

38. pants. Uzņēmuma bankrots

Bankrots ir maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumpamatoto prasījumu apmierināšanai.

39. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības kuģa pārdošanas gadījumā

(1) Kuģa vai tā daļu atsavināšanas līgumā jāietver kuģa reģistratora noteikts kuģi identificējošs apraksts.

2) Kuģa vai tā daļu kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības kuģa vai tā daļu atsavināšanas gadījumā, atteikums no šīm tiesībām notariāli jāapliecina.

(3) Kuģi vai tā daļas nedrīkst atsavināt bez kuģa kreditoru piekrišanas.

40. pants. Kuģa vai tā daļu mantošana īpašnieka nāves gadījumā

Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka nāves gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija, kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kāda veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno tiesas apstiprināts testamentārs dokuments, kas apliecina pretendenta likumīgas tiesības uz miruša īpašnieka mantu. Kopīpašnieka nāves gadījumā deklarāciju apstiprina pārējie kopīpašnieki atbilstoši kuģu reģistratora prasībām.

41. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības bankrota vai maksātnespējas gadījumā

Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka bankrota vai maksātnespējas gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kādā veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno dokumentāri pierādījumi, kas apliecina to personu īpašuma tiesības, kuras iesniedz prasību bankrota vai maksātnespējas gadījumā, un kurus atzinusi par derīgiem tiesa.

42. pants. Īpašuma tiesības, kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā

(1) Ja kuģi vai tā daļu pārdod tiesas ceļā, tiesa ar savu lēmumu piešķir tajā minētajai personai tādas pašas tiesības rīkoties ar attiecīgo kuģi vai tā daļu, kādas bija reģistrētajam kuģa īpašniekam.

(2) Kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā, nav nepieciešama kuģa kreditoru piekrišana. Tiesai par šādu kuģa pārdošanu ir jābrīdina kreditori ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš.

43. pants. Tiesas tiesības aizliegt darījumus

Tiesa likumā noteiktajos gadījumos pēc jebkuras ieinteresētās personas prasības var taisīt spriedumu vai pieņemt lēmumu, ar kuru uz noteiktu laiku tiek aizliegti jebkādi darījumi ar kuģi vai tā daļu. Kuģu reģistratoram izsniedz apliecinātu tiesas sprieduma vai lēmuma norakstu.

44. pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā saistību nodrošinājumu. Kuģa obligācija par to jānoformē atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēkas obligāciju un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Kuģu reģistra grāmatā.

(2) Kuģu reģistrators fiksē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās viņam tiek uzrādītas, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts, un apstiprina to ar savu parakstu. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Latvijas Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē tās prioritātes secību.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu nepieciešams izmantot kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

45. pants. Kuģa hipotēka, ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība

(1) Ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība, ārpus Latvijas noformētu kuģa obligāciju var uzrādīt konsulam, kura pienākums ir informēt kuģu reģistratoru par šādas obligācijas uzrādīšanu, kā arī par hipotekārā kreditora un hipotekārā parādnieka rekvizītiem un hipotēkas summu. Šāda kuģa obligācija iespējami drīz jāuzrāda kuģu reģistratoram, lai viņš to iereģistrētu.

(2) Tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligācijas uzrādīšanu, šī obligācija uzskatāma par reģistrētu kuģa hipotēku. Tās prioritāte iestājas ar brīdi, kad kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligāciju, vai ar brīdi, kad ir saņemta kuģa obligācija, — atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Kuģu reģistratoram jāizdara atbilstošs ieraksts Latvijas Kuģu reģistrā.

(3) Izdarot kuģa galīgo reģistrāciju, saglabājas visu saskaņā ar šo pantu reģistrēto kuģa hipotēku prioritāte pat tad, ja pagaidu reģistrācijas termiņš ir izbeidzies pirms galīgās kuģa reģistrācijas.

46. pants. Ieraksts par kuģa hipotēkas dzēšanu

Ja reģistrētā kuģa hipotēka ir dzēsta, kuģu reģistratoram, pamatojoties uz attiecīgi parakstītu un apstiprinātu kuģa hipotēkas obligāciju un apstiprinātu kvīti par hipotēkas dzēšanas naudu, jāizdara ieraksts reģistra grāmatā par to, ka hipotēka ir dzēsta. Šāda ieraksta izdarīšana izbeidz kuģa hipotekārā kreditora prasījuma tiesības.

47. pants. Hipotekārā kreditora tiesības pārdot kuģi vai tā daļu

(1) Ja kuģa hipotekārā saistība netiek laikā nokārtota, hipotekārais kreditors var ar tiesas starpniecību pārdot ieķīlāto kuģi izsolē vai pārdot to bez tiesas starpniecības, ja hipotekārais parādnieks viņam šo tiesību ir piešķīris. Latvijas valstij piederošu kuģi hipotekārais kreditors var pārdot tikai saskaņā ar tiesas spriedumu.

(2) Ja vienam un tam pašam kuģim vai tā daļai ir reģistrēti vairāki hipotekārie kreditori, neviens hipotekārais kreditors nedrīkst pārdot kuģi vai tā daļu bez vienošanās ar prioritātes secībā noteikto iepriekšējo kreditoru, izņemot gadījumus, kad ir tiesas spriedums.

48. pants. Bankrota ietekme uz kuģa hipotēku

Kuģa hipotekārā kreditora bankrots neietekmē reģistrētu kuģa vai tā daļu hipotēku, un hipotēkas prasījuma tiesībai jādod priekšroka attiecība pret citu parādnieka kreditoru, kā arī pret viņa pilnvaroto pārstāvju vai juridisko mantinieku tiesībām, pretenzijām vai prasībām.

49. pants. Kuģa hipotēkas obligācijas cesija

Reģistrētu kuģa vai tā daļas hipotēkas obligāciju drīkst cedēt jebkurai personai. Obligācijas cedēšana jāizdara atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kad kuģu reģistratoram tiek uzrādīta cedēta obligācija, viņam tā jāreģistrē, reģistra grāmatā ierakstot cesionāra vārdu un uzvārdu un fiksējot viņu kā kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru. Kuģu reģistratoram ar savu parakstu uz cedētās obligācijas jāapstiprina, ka viņš cesiju ir iereģistrējis, un jānorāda reģistrēšanas diena un stunda.

50. pants. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību maiņa vai pāriešana

Ja pāriet vai mainās kuģa hipotekārā kreditora hipotēkas prasījuma tiesības uz kuģi vai tā daļu, tas jāapliecina ar tās personas deklarāciju, kurai šīs prasījuma tiesības pāriet, norādot, kādā veidā un kam šīs tiesības ir pārgājušas, un pievienojot tādus pašus pierādījumus, kādi tiek pieprasīti mantota kuģa vai tā daļu īpašuma tiesību pāriešanas gadījumos. Kuģu reģistrators pēc deklarācijas saņemšanas un pierādījumu uzrādīšanas ieraksta reģistra grāmatā tās personas vārdu un uzvārdu, kas hipotēkas prasījuma tiesību pāriešanas ceļā kļūst par kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru.

51. pants. Tiesības pārdot un ieķīlāt kuģi ārpus Latvijas

Ja reģistrēta Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks vēlas šo kuģi vai tā daļu pārdot vai ieķīlāt ārpus Latvijas, viņš iesniedz kuģu reģistratoram rakstveida pieteikumu, kurā norāda šādas ziņas:

1) tās personas, kuru pilnvaro pārdot vai ieķīlāt kuģi, vārdu, uzvārdu (juridiskajai personai — nosaukumu) un adresi, kā arī pārdošanas minimālo cenu (ja ir nolemts noteikt šādu minimumu), bet ieķīlāšanas gadījumā — maksimālo summu (ja ir nolemts to noteikt);

2) vietu, kur šo pilnvarojumu drīkst izmantot; ja šāda vieta nav noteikta, jāpievieno atļauja izmantot pilnvarojumu jebkurā vietā saskaņā ar šo kodeksu;

3) šā pilnvarojuma izmantošanas termiņu.

52. pants. Kuģa pārdošana vai ieķīlāšana ārpus Latvijas

(1) Saņemot šā kodeksa 51. pantā minēto pieteikumu, kuģu reģistratoram Latvijas Kuģu reģistrā precīzi jāieraksta pieteikumā norādītās ziņas un jāizsniedz pieteikuma iesniedzējam pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība.

(2) Kuģu reģistrators nedrīkst vienlaicīgi izdot vairāk par vienu hipotēkas vai pārdošanas apliecību.

(3) Pārdošanas apliecība un kuģa hipotēkas apliecība:

1) jāizraksta atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra noteiktajam paraugam;

2) nedod tiesības pārdot vai ieķīlāt kuģi vai tā daļu Latvijā, kā arī dod tiesības veikt šīs darbības tikai apliecībā minētajām personām;

3) ietver pieteikumā norādītās ziņas, arī ziņas par visām reģistrētajām kuģa vai tā daļu hipotēkām, hipotēkas apliecībām un pārdošanas apliecībām.

53. pants. Vispārīgie noteikumi attiecībā uz kuģa pārdošanas apliecību

(1) Šā kodeksa 52. pantā minētā pārdošanas apliecība tiek izsniegta tikai tajos gadījumos, kad kuģi pārdod kopumā. Pilnvaras, ko piešķir šāda apliecība, izmantojamas saskaņā ar tajā minētajiem norādījumiem.

(2) Pārdošanas līgumu, kas noslēgts, pircējam labticīgi īstenojot ar pārdošanas apliecību piešķirtās pilnvaras, nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un pārdošanas līguma izpildīšanu ir nomiris.

(3) Ja pārdošanas apliecībā norādīta pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, pārdošanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, pircējam rīkojoties labticīgi, nedrīkst apšaubīt, ja pircējs nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju.

54. pants. Kuģa pārdošana uz Latvijā izsniegtās pārdošanas apliecības pamata

(1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā, ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, tiek pārdots Latvijas kuģis, kuģa īpašuma tiesības pāriet, izrakstot pārdošanas rēķinu. Pareizi izpildīti pārdošanas rēķins un pārdošanas apliecība jāuzrāda pilnvarotai amatpersonai šā kuģa pārdošanas vietā. Šī amatpersona pārdošanas apliecību paraksta, apstiprinot pārdošanas faktu, un nekavējoties informē par to kuģu reģistratoru.

(2) Saskaņā ar šo kodeksu kuģi drīkst reģistrēt no jauna, tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis no šās amatpersonas pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību (abām šīm apliecībām jābūt parakstītām, konstatējot pārdošanu). Reģistratoram attiecīgas ziņas jāieraksta reģistra grāmatā.

(3) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, pārdošanas līgums netiek noslēgts, apliecība jānodod kuģu reģistratoram, kas to anulē, reģistra grāmatā izdarot attiecīgu ierakstu. Šādi anulēta apliecība uzskatāma par spēku zaudējušu.

55. pants. Uz ārvalsts izsniegtas pārdošanas apliecības pamata pārdota kuģa reģistrēšana Latvijā

(1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar ārvalsts^ likumdošanas aktiem izsniegta pārdošanas apliecība, tiek pārdots ārvalstī reģistrēts kuģis, personai, kas vēlas to reģistrēt Latvijā, ir jāiesniedz kuģu reģistratoram adresēts reģistrācijas pieteikums, pievienojot tam pārdošanas rēķinu, pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību.

(2) Reģistrējot kuģi, kuģu reģistrators patur gan pārdošanas apliecību, gan reģistrācijas apliecību, uz abām ar savu parakstu apstiprinot, ka pārdošanas fakts ir reģistrēts. Pēc tam šīs apliecības nosūtāmas bijušās kuģa pieraksta ostas reģistratoram, bet reģistra grāmatā jāieraksta ziņas, kuras šajā kodeksā pieprasītas kuģa reģistrācijai Latvijā, kā arī jāiereģistrē visas pārdošanas apliecībā minētās reģistrētās kuģa hipotēkas vai kuģa hipotēkas apliecības.

56. pants. Noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību

Attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību jāievēro šādi noteikumi:

1) pilnvaras, ko piešķir apliecība, jāizmanto saskaņā ar apliecībā ietvertajiem norādījumiem;

2) par katru noformētu kuģa obligāciju tiek izdarīts uzraksts uz apliecības, turklāt to izdara tās vietas amatpersona, kur ir notikusi ieķīlāšana, un par šādas obligācijas noformēšanu parādnieks informē kuģu reģistratoru;

3) labticīgu ieķīlāšanu nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un ieķīlāšanu ir miris;

4) ja apliecībā ir norādīti pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, hipotekārā kreditora interesēs izdarīto ieķīlāšanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, nedrīkst apšaubīt, ja kreditors nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju;

5) katra kuģa hipotēka, par kuru izdarīts minētais uzraksts uz kuģa hipotēkas apliecības, ir prioritāra attiecībā pret visām pārējām tā paša kuģa vai šā kuģa daļu hipotēkām, kas noformētas pēc datuma, kad šī apliecība fiksēta reģistra grāmatā. Ja ir vairākas šādi reģistrētas kuģa hipotēkas, attiecīgo hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka atbilstoši datumam un stundai, kad katra kuģa hipotēka fiksēta apliecībā. Nekāda tieša vai netieša papildu informācija netiek ņemta vērā;

6) pamatojoties uz šiem noteikumiem, katram hipotekārajam kreditoram, kuru kuģa hipotēka fiksēta apliecībā, ir jāpiešķir tādas pašas tiesības un pilnvaras, kā arī jāuzliek tādi paši pienākumi, kādi tam būtu, ja kuģa hipotēka tiktu fiksēta reģistra grāmatā;

7) ikvienas kuģa hipotēkas apliecībā fiksētas kuģa hipotēkas dzēšanu kuģu reģistrators vai pilnvarota amatpersona var apliecināt _uz apliecības, ja tiek iesniegti pierādījumi, kas nepieciešami, lai kuģu reģistrators kuģa hipotēkas dzēšanu fiksētu reģistra grāmatā. Šāds apliecinājums izbeidz hipotekārā kreditora prasījuma tiesības;

8) ja kuģu reģistratoram tiek uzrādīta kuģa hipotēkas apliecība, ko viņš pats ir izsniedzis, viņš fiksē reģistra grāmatā atbilstoši prioritātes principam visas nedzēstās kuģa hipotēkas, kas fiksētas apliecībā, un anulē apliecību, bet tās anulēšanas faktu atspoguļo Latvijas Kuģu reģistrā. Visas šādi anulētās apliecības uzskatāmas par spēku zaudējušām.

57. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas apliecības nozaudēšana

(1) Ja kuģu reģistratoram jebkurā laikā pierāda, ka pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība ir nozaudēta, iznīcināta vai līdz nederīgumam sabojāta, un tiesības, ko šie dokumenti piešķir, nekad nav tikušas realizētas, reģistrators drīkst bez pārbaudes, bet, ja šīs tiesības ir realizētas, pēc nepieciešamās pārbaudes izdarīšanas atkarībā no apstākļiem vai nu izsniegt jaunu apliecību vai izdarīt Latvijas Kuģu reģistrā tādu ierakstu, vai veikt tādas darbības, kas tiktu veiktas, ja dokumenti nebūtu nozaudēti, iznīcināti vai sabojāti.

(2) Par nepatiesu pierādījumu sniegšanu vainīgā persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

58. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas, apliecības atsaukums

(1) Reģistrēts Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks, kuram izsniegta pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība, kurā norādīta vieta, kur ar apliecību piešķirtās pilnvaras drīkst izmantot, var pilnvarot kuģu reģistratoru, kas šo apliecību izsniedzis, jebkurā norādītajā vietā informēt pilnvaroto amatpersonu, ka apliecība ir atsaukta. Tiklīdz šāda informācija ir fiksēta, apliecība uzskatāma par atsauktu attiecībā uz jebkuru pārdošanu vai ieķīlāšanu, kas bija jāveic norādītajā vietā.

(2) Attiecīgajai amatpersonai, reģistrējot jebkuru šādu informāciju, jāinformē kuģu reģistrators, kas šo apliecību izsniedzis, par to, vai pirms šādas informācijas saņemšanas ir izmantotas ar apliecību piešķirtās pilnvaras.

59. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības

(1) Ar jūrniecības prasījuma tiesībām pret kuģa īpašnieku, kuģa nomnieku, kuģa operatoru (pārvaldnieku) tiek nodrošinātas šādas prasības:

1) prasības par algām un citām izmaksām, kas pienākas kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa, ieskaitot atgriešanās izmaksas un sociālos pabalstus;

2) prasības attiecībā uz dzīvības zaudējuma vai veselības kaitējuma gadījumiem, kas tieši saistīti ar kuģu ekspluatāciju kā uz sauszemes, tā jūrā;

3) prasības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu;

4) prasības par ostu, kanālu un citām ūdensceļu nodevām, kā arī loču nodevām;

5) prasības sakarā ar kaitējumu, kas rodas, pilnīgi zaudējot vai sabojājot kuģi tā ekspluatācijas laikā, izņemot zaudējumus vai bojājumus, kas rodas kravas un konteineru dēļ vai pasažieru darbības rezultātā.

(2) Ar kuģi nedrīkst saistīt šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētās prasības, kas rodas no:

1) zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, par ko atbilstoši starptautiskajām konvencijām vai spēkā esošajiem likumdošanas aktiem prasītājam ir jāsaņem atlīdzību, paredzot atbildību un obligāto apdrošināšanu vai citas prasību garantējošas darbības;

2) vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

(3) Attiecības, kas izriet no šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tiek regulētas saskaņā ar šā kodeksa 20. nodaļas prasībām.

60. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā no kuģa pārdošanas ieņēmumiem vispirms ir jāsedz sakarā ar kuģa arestu vai apķīlāšanu radušies izdevumi un izmaksas. Šie izdevumi un izmaksas ietver tās kuģa uzturēšanas izmaksas un kuģa apkalpes algu, kā arī citas summas un izmaksas saskaņā ar šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktu, kas radušās pēc kuģa aresta vai apķīlāšanas.

(2) Nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā, ja pēc tam kompetenta valsts institūcija veic šāda kuģa pārvietošanu, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi, nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa pārvietošanas izmaksas sedz no kuģa pārdošanas ieņēmumiem, iekams tiek apmierinātas citas prasības, kas nodrošinātas ar jūrniecības prasījuma tiesībām.

(3) Ja kuģa piespiedu pārdošanas laikā kuģis atrodas kuģu būvētāja vai kuģu remontētāja valdījumā un ja šīm personām ir aizturējuma tiesība, tad viņiem ir jāatsakās no kuģa valdījuma pircēja labā, bet šie kuģu būvētāji vai remontētāji ir tiesīgi saņemt no kuģa pārdošanas ieņēmumiem atlīdzību par savām prasībām pēc šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību apmierināšanas.

(4) Kuģa piespiedu pārdošanas ieņēmumu summa jāsadala saskaņā ar šā kodeksa prasībām tādā apmērā, kas nepieciešams, lai apmierinātu attiecīgās prasības. Pēc visu prasību apmierināšanas ieņēmumu atlikums, ja tāds ir, jāizmaksā kuģa īpašniekam.

61. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas paziņojums

(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas tiesai jāizsniedz paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu, un tas jāsaņem šādām personām:

1) kuģu reģistratoram;

2) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras nav noformētas uz uzrādītāju;

3) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras noformētas uz uzrādītāju, un šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu par attiecīgajām prasījuma tiesībām;

4) reģistrētajiem kuģa īpašniekiem.

(2) Šāds paziņojums jāizsniedz 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas datuma, un tam jāsatur šādas ziņas:

1) kuģa piespiedu pārdošanas laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses;

2) ja kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu nevar precīzi noteikt, tad jāpaziņo aptuvenais kuģa piespiedu pārdošanas laiks un paredzamā vieta, un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses.

(3) Ja paziņojums ir izsniegts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. punktu, ir jāizsniedz atkārtots paziņojums par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu. Šāds atkārtots paziņojums jāizsniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais paziņojums jānoformē rakstveidā un jānosūta vai nu ar ierakstīto pastu, vai jāizmanto citi sakaru līdzekļi, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu. Minētais paziņojums jāpublicē oficiālā Valdības izdevumā, un, ja tiesa uzskata to par nepieciešamu, tas jādara zināms arī citādā veidā.

62. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas sekas

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā visas reģistrētās kuģ_a hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā ari visas jūrniecības prasījuma tiesības un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi — ar noteikumu, ka:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā;

2) pārdošana realizēta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kā arī ar šā kodeksa 61. panta un šā panta noteikumiem.

(2) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā kompetenta valsts institūcija uz pircēja lūguma pamata izdod apliecību, kas nosaka, ka kuģis pārdošanas brīdī ir brīvs no reģistrētām kuģu hipotēkām un citām saistībām, izņemot tās, ko uzņēmies pircējs, kā arī to, ka tas ir brīvs no visām jūrniecības prasījuma tiesībām un citiem apgrūtinājumiem, paredzot, ka tiek ievēroti šā kodeksa noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkām. Saskaņā ar šādu apliecību reģistratoram ir pienākums anulēt visas reģistrētās hipotēkas vai saistības, izņemot tās, kuras uzņēmies pircējs, kā arī reģistrēt pircēju par kuģa īpašnieku vai izdot apliecību par kuģa izslēgšanu no reģistra.

63. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību prioritāte

(1) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. pantā, ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citām saistībām; šā kodeksa 60. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās jūrniecības prasījuma tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citām saistībām.

(2) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu ir prioritāras attiecībā pret visām citām jūrniecības prasījuma tiesībām, neņemot vērā to, ka tās ir radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu jāapmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūrniecības prasījuma tiesības ir radušās. Uzskatāms, ka šādas jūrniecības prasījuma tiesības rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas minētas šā kodeksa 59. pantā, sakārtojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus. Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. panta pirmās dalās L, 2., 4. un 5. punktā, jāapmierina vienlaicīgi un proporcionāli.

(5) Pārējie obligātie valsts noteiktie maksājumi jāapmierina pēc šā panta ceturtajā daļā minēto prasību apmierināšanas.

64. pants. Aizturējuma tiesības

(1) Ja personas valdījumā atrodas kuģis, aizturējuma tiesības ir:

1) kuģu būvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģu būvi;

2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par remontu, arī kuģa rekonstrukciju, kas veikta kuģim, atrodoties šādā valdījumā.

(2) Šādas aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģu būvētāja vai remontētāja valdījumā, izņemot aresta gadījumu.

65. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību raksturojums

Izņemot gadījumus, kas noteikti šā kodeksa 62. pantā, jūrniecības prasījuma tiesības seko kuģiem, neņemot vērā izmaiņas īpašuma tiesībās un reģistrācijā vai karoga maiņu.

66. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību noilguma termiņš

(1) Šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, ja nav noteikts citādi, ir viena gada noilguma termiņš — ar nosacījumu, ka pirms šā termiņa izbeigšanās kuģis nav ticis arestēts un šāda aresta rezultātā nav pārdots piespiedu kārtā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais jūrniecības prasījuma tiesību viena gada noilguma termiņš sākas:

1) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām, izbeidzoties prasītāja darba attiecībām uz konkrēta kuģa;

2) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām — ar prasības rašanās brīdi.

(3) Šādu termiņu nedrīkst pārtraukt vai apturēt. Termiņā neiekļauj to laiku, kad kuģis ir nelikumīgi arestēts.

67. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija

(1) Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija stājas spēkā ar jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšanas vai subrogācijas bridi.

(2) Prasītājam, kuram ir jūrniecības prasījuma tiesības, var netikt subrogētas tiesības uz kompensāciju, ko saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksā kuģa īpašniekam.

68. pants. Karoga pagaidu maiņa

Ja Latvijā reģistrētam kuģim ir atļauts braukt uz laiku zem citas valsts karoga, vai arī citā valstī reģistrētam kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi jāievēro šādi noteikumi:

1) atzīstot reģistrētas kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts likumdošanas aktus;

2) kuģu reģistratoram jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā valsts, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt. Tāpat kuģu reģistratoram ir jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgā kuģa reģistrācijas valsts, ja kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijā reģistrētam kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja iepriekš nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības attiecībā uz šo kuģi vai ja nav saņemta visu šo hipotēku un saistību turētāju piekrišana;

4) tiesai paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu ir jāizsniedz ari par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 62. panta otrajā daļā noteiktā apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra, kuģu reģistrators uz pircēja lūguma pamata izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram uz laiku bija atļauts braukt zem Latvijas karoga, ir atceltas šīs tiesības braukt zem Latvijas karoga.

4. NODAĻA
KUĢA APKALPES KOMPLEKTĒŠANA UN JŪRNIEKU KVALIFIKĀCIJAS DOKUMENTI

69. pants. Kuģa apkalpes komplektēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Katrs Latvijas kuģis ir jānokomplektē ar paredzētajam reisam vai cita veida darbībai kuģošanas drošību garantējošu apkalpi, kura atbilst šai prasībai kā skaitliski, tā kvalitatīvi visu reisa vai cita veida darbības laiku.

(2) Latvijas Republikā ir spēkā tie jūrnieku diplomi un kvalifikācijas apliecības, kuras ir apstiprinājis Jūrniecības departaments.

70. pants. Kuģa apkalpes komplektēšana atbilstoši kuģošanas drošības un apkalpes kvalifikācijas prasībām

(1) Jūrniecības departaments, izvirzot prasības no kuģošanas drošības viedokļa un citiem ar to saistītiem aspektiem attiecībā uz Latvijas kuģu, arī iekšējo ūdeņu kuģu, apkalpi nosaka:

1) Latvijas kuģu kategorijas, ņemot vērā to tilpību, tonnāžu, pārvadājamās kravas veidu un kuģošanas rajonus, kā ari funkcijas, kas jāizpilda, vai ari reisus, kuri tiem jāveic;

2) prasības, kas jāievēro, komplektējot kuģu kategorijām vai uzdevumiem^ atbilstošas kuģošanas drošību garantējošas apkalpes, obligāti norādot nepieciešamo visu kategoriju virsnieku, kvalificētu ārstu un kvalificētu pavāru, kā arī visu citu kategoriju jūrnieku skaitu;

3) nosacījumus, kas jāievēro attiecība uz to personu pilsonību, kuras strādā uz jebkura Latvijas kuģa (ari iekšējo ūdeņu kuģa);

4) uz kuģa jābūt atestētam kapteinim un sardzē gan uz jūras, gan ostā vienmēr jāatrodas attiecīgi atestētiem virsniekiem;

5) jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus Latvijas kuģu ekspluatācijā un uzturēšanā, ir jābūt šādiem kvalifikācijas dokumentiem: virsniekiem — attiecīgiem darba diplomiem, bet ierindas jūrniekiem un citām personām — kvalifikācijas apliecībām, kas apliecina viņu profesionalitāti un kompetenci, kā arī viņu atbilstību citām Jūrniecības departamenta izvirzītajām prasībām. Jūras administrācija nodrošina šādu darba diplomu un apliecību izsniegšanu, anulēšanu, pagarināšanu, apstiprināšanu, apturēšanu, apliecināšanu vai nomaiņu, kā ari to noformēšanu un reģistrēšanu.

(2) Nosakot apmācības kārtību, Jūrniecības departamentam ir tiesības:

1) noteikt prasības, kas jāievēro attiecībā uz atestācijas eksāmeniem, darba diplomu un apliecību izsniegšanu, eksaminējamo un eksaminētāju kvalifikāciju, kā arī noteikt eksaminētāju iecelšanas un atcelšanas kārtību un darba samaksu, risināt citus ar atestācijas eksāmeniem saistītus jautājumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un lietderīgiem;

2) pieprasīt, lai būtu nodrošinājums ar jūrnieku mācību programmām un mācību plāniem;

3) iegūt informāciju par to, kā tiek izveidotas, uzturētas un darbojas jūrskolas, kā ari licencēt iestādes, kas varētu būt mācību bāzes vai filiāles;

4) noteikt kārtību, kādā ierosināmas lietas izskatīšanai izmeklēšanas komisijā, ko ieceļ saskaņā ar šā kodeksa 74. pantu, un komisijas sēžu norises procedūru.

71. pants. Kuģa apkalpe, tās darba organizācija un drošība

(1) Kuģa apkalpes sastāvā ir kapteinis, kuģa virsnieki un ierindas jūrnieki. Kuģa virsnieki ir stūrmaņi, radiooperatori, radioelektroniķi, ārsts, bocmanis, pasažieru dienesta priekšnieks, vecākais mehāniķis, mehāniķi, elektromehāniķi un saldēšanas iekārtu mehāniķi. Pārējie apkalpes locekļi ir ierindas jūrnieki. Ja nepieciešams, kapteinis savus dienesta pienākumus var nodot vecākajam stūrmanim, bet vecākais mehāniķis — otrajam mehāniķim.

(2) Kuģa īpašniekam ir jānodrošina katrs jūrnieks ar dienesta instrukciju.

(3) Dienesta organizācijai uz katra Latvijas kuģa jāatbilst šādām prasībām:

1) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina un jāpilda drošības tehnikas, vides aizsardzības, ugunsdrošības, robežapsardzības, muitas un sanitārie noteikumi un instrukcijas. Par šo noteikumu ievērošanu katrs kuģa apkalpes loceklis ir atbildīgs personīgi;

2) noteiktu kuģa apkalpes locekļu pārziņā tiek nodoti visi kuģa tehniskie līdzekļi; apgādes un aprīkojuma priekšmeti, kā arī kuģ_a telpas, lai nodrošinot kuģa drošību un gatavību darbam, saglabātu cilvēku dzīvību un aizsargātu apkārtējo vidi no piesārņošanas;

3) kuģa apkalpes locekli atbrīvot no darba uz kuģa var tikai ar kapteiņa atļauju. Šādas atbrīvošanas gadījumā uz kuģa ir jāpaliek skaita ziņā tādai apkalpei, kas garantē kuģa drošību;

4) kuģa apkalpes loceklis var nokāpt no kuģa, ja ir saņemta atļauja no sardzes stūrmaņa (sardzes mehāniķa). Par savu atgriešanos viņam ir jāpaziņo attiecīgam sardzes virsniekam. Sardzes mehāniķim ir jāpilda sardzes stūrmaņa rīkojumi;

5) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina savi īpašie pienākumi kuģa trauksmes ("Kuģa kopējā trauksme!", arī: "Cīņa ar uguni!", "Cīņa ar ūdeni!"; "Cilvēks aiz borta!"; "Atstāt kuģi!") gadījumā. Pēc trauksmes izziņošanas viņam bez kavēšanās jāierodas norādītajā vietā pilnā gatavībā uzsākt nepieciešamo darbību. Kuģa īpašniekam jānodrošina darbības plāns trauksmes gadījumiem un jāiepazīstina ar to kuģa apkalpe;

6) ierindas jūrniekiem jāpilda sardzes pienākumi gan ostā, gan jūrā, jāpilda darbi uz kuģa atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un kuģa virsnieku norādījumiem.

4) Kuģa apkalpes locekļu konkrētos dienesta pienākumus, kas nav iekļauti šā panta trešās daļas noteikumos, nosaka koplīgums, apkalpes līgums, dienesta instrukcijas, kuģa īpašnieka un kapteiņa norādījumi un pavēles.

(5) Kuģa īpašniekam jāgādā, lai uz kuģa būtu visi nepieciešamie dokumenti un aprīkojums cilvēku dzīvības saglabāšanai, ugunsdrošības garantēšanai, aizsardzībai pret ūdeni, naftas, tās produktu un citu ķīmisko vielu izplūdi, kuģa stabilitātes nodrošināšanai dažādos apstākļos, kā arī jāsagatavo kuģa apkalpe šo dokumentu un aprīkojuma izmantošanai. Minēto dokumentu formu un saturu var noteikt Jūras administrācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā tipveida prasības jautājumos, kas skar naftas, tās produktu un citu apkārtējai videi kaitīgo ķīmisko vielu izplūdi.

72. pants. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas

Izstrādājot nolikumus vai citus normatīvos aktus saskaņā ar šā kodeksa 70. pantu, Jūrniecības departamentam jāievēro to Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasības, kuras ir saistošas Latvijas Republikai, kā ari tas var ievērot citus Starptautiskās darba organizācijas konvenciju noteikumus.

73. pants. Tiesības atbrīvot kuģus no tiem izvirzītajām prasībām

Jūras administrācijai pēc saskaņošanas ar Jūrniecības departamentu ir tiesības jebkuru kuģi vai kuģu kategoriju atbrīvot no šā kodeksa 70. pantā noteiktajām prasībām. Šāds atbrīvojums var attiekties uz noteiktu laikposmu vai arī uz vienu vai vairākiem konkrētiem reisiem.

74. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības anulēšana vai to derīguma apturēšana

(1) Ja ir saņemta informācija, ka jūrniekam ir kāds kaitīgs ieradums, garīgs vai fizisks trūkums (to sarakstu apstiprina Jūrniecības departaments un Labklājības ministrija), kas viņam neļauj kuģot, vai ka, pildot jūrnieka pienākumus, viņš bijis negodīgs, nekompetents vai pārkāpis uzvedības normas, vai ieguvis darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību, sniedzot maldinošas, nepatiesas vai viltotas ziņas, Jūras administrācija izveido izmeklēšanas komisiju, kurā ir jāuzaicina kāds no kuģa virsniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Šī komisija izskata saņemto informāciju un rakstveidā paziņo Jūras administrācijai savus slēdzienus un ieteikumus.

(2) Jūras administrācija, rīkojoties saskaņā ar izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, kas atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, var anulēt saskaņā ar 70. pantu izdoto darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību vai apturēt to derīgumu un norādīt darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanas vietu un laiku.

75. pants. Dienesta pienākumu pildīšana bez atbilstoša darba diploma vai kvalifikācijas apliecības

Uz Latvijas kuģa neviens dienesta pienākumus nedrīkst pildīt bez darba kategorijai atbilstoša un derīga darba diploma vai kvalifikācijas apliecības. Ikviens, kas uz paša atbildību vai kā aģents pieņem kādu personu darbā, nepārliecinoties, vai šai personai ir likumīgs un atbilstošs darba diploms vai kvalifikācijas apliecība, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

76. pants. Atbildība par nelikumīgām darbībām attiecībā uz darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību

Par nelikumīgām darbībām attiecībā uz jūrnieku kvalifikācijas dokumentiem, arī to viltošanu, vainīgā persona atbild saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu.

77. pants. Atteikšanās nodot darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību

Ikviens jūrnieks, kas bez pamatota iemesla nepakļaujas izdotajam Jūras administrācijas rīkojumam, kurš izdots atbilstoši šā kodeksa 74. panta prasībai par darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

78. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības derīgum_a termiņa saglabāšanās

Izdotā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības likumību neietekmē šo dokumentu izdošanas laiks, tāpēc šāda darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieks līdz šā dokumenta derīguma termiņa izbeigšanās brīdim uzskatāms par šajā kodeksā minētā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieku.

5. NODAĻA
JŪRNIEKU DARBS UN LABKLĀJĪBA

79. pants. Kuģa kapteinis un kuģa apkalpe

(1) Kuģa kapteinis ir persona, kas uz likumīga pamata komandē kuģi (veic vispārējo vadību).

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir jūrnieki un praktikanti.

(3) Jūrnieks ir persona, kas pieņemta darbā uz kuģa vai veic kādu darbu uz kuģa, kā arī locis vai persona, kas pieņemta darbā uz to laiku, kamēr kuģis ir ostā.

(4) Praktikants ir persona, kas profesionālās apmācības programmas ietvaros strādā uz kuģa.

80. pants. Latvijas Jūrnieku reģistrs un tā uzdevumi

Latvijas Jūrnieku reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kuras uzdevumi ir:

1) noformēt, izsniegt, uzskaitīt un glabāt jūrnieku grāmatiņas;

2) izsniegt jūrnieku diplomus un kvalifikācijas apliecības;

3) veikt jūrnieku faktisko uzskaiti pa specialitātēm;

4) veikt citas Nolikumā par Latvijas Jūrnieku reģistru noteiktās funkcijas.

81. pants. Apkalpes līgums

(1) Apkalpes līgums ir rakstveida vienošanās starp kuģa kapteini vai kuģa īpašnieku (turpmāk tekstā — "darba devējs") un personu, kuru pieņem darbā uz kuģa, saskaņā ar kuru šī persona apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties kuģa iekšējās kārtības noteikumiem un kapteiņa rīkojumiem. Līgumu ar kapteini slēdz kuģa īpašnieks.

(2) Apkalpes līgums nav spēkā, ja tas neatbilst šim kodeksam un starptautisko^ līgumu noteikumiem, kurus noslēgusi Latvijas Republika, kā ari noteikumiem, kurus attiecībā uz darba līgumiem izvirza spēkā esošie likumdošanas akti, kas regulē darba attiecības.

82. pants. Apkalpes līguma spēka stāšanas, grozījumi un izbeigšanās

(1) Apkalpes līgumu var slēgt tikai ar personu, kurai ir noteiktas kvalifikācijas darba diploms vai kvalifikācijas apliecība un medicīniskās apskates apliecība. Pirms stāšanās darbā uz kuģa ir jāsaņem darba drošības tehnikas, ugunsdzēsības un citas nepieciešamās instruktāžas, kuras sniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona.

(2) Apkalpes līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja tajā nav paredzēta citāda spēkā stāšanās kārtība. Kuģa kapteinim apkalpes līgums jāparaksta pirmajam.

(3) Jebkuras izmaiņas apkalpes līgumā izdarāmas tikai rakstveidā ar abu ieinteresēto pušu piekrišanu.

(4) Apkalpes līgums tiek izbeigts, izbeidzoties tā termiņam^ pēc līgumslēdzēju pušu vienošanās, jūrnieka nāves vai kuģa bojāejas gadījumā, kā arī gadījumos, kad kuģis zaudējis jūrasspēju.

(5) Izbeidzoties darba attiecībām uz kuģa, kapteiņa pienākums ir atdot apkalpes loceklim personas dokumentus, kas bjja nodoti kapteiņa glabāšanā, uzsākot darba attiecības uz kuģa, kā ari jāizsniedz attiecīgs dokuments par darba attiecību izbeigšanos.

83. pants. Apkalpes līguma saturs

(1) Apkalpes līgumā jānorāda tā noslēgšanas vieta un datums, jūrnieka vārds un uzvārds, pilsonība (kods), dzimšanas vieta un datums un abu līgumslēdzēju pušu adrese, tiesības un pienākumi, kā arī šādas precīzas ziņas:

1) tā kuģa vārds, uz kura jūrnieks apņemas strādāt;

2) paredzētā reisa vai apkalpes līguma termiņš, apkalpes locekļu atbrīvošanas osta, arī ostas vai vietas (ja tādas ir), uz kurām šis līgums neattiecas;

3) ja nepieciešams, norādīt, kur un kad jūrniekam jāierodas uz kuģa vai jāsāk strādāt;

4) jūrnieka ieņemamais amats;

5) jūrniekam paredzētā alga;

6) ikgadējā atvaļinājuma kalendāro dienu skaits un valsts svētku brīvdienas, kā to paredz šis kodekss;

7) darba laiks un citi noteikumi saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

84. pants. Darba koplīgums

Kuģa apkalpe ar darba devēju noslēdz darba koplīgumu. Kapteinim jānodrošina, lai kuģa apkalpei pieejama vieta tiktu novietots darba koplīguma noraksts bez parakstiem, ja tāda nav, — apkalpes līguma veidlapa. Darba koplīgums neaizstāj apkalpes līgumu.

85. pants. Atbrīvošana kuģa reģistra maiņas gadījuma

Ja Latvijas kuģis tiek izslēgts no Latvijas Kuģu reģistra, visi uz tā strādājošie jūrnieki ir jāatbrīvo, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa. Šādā gadījumā algu viņiem nosaka atbilstoši šā kodeksa noteikumiem par jūrniekam izmaksājamo algu. Darba strīdu gadījumos jūrnieku reģistrators dod savu atzinumu, un šādi darba strīdi tiek izskatīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

86. pants. Minimālais vecums darbam uz Latvijas kuģiem

Darbā uz Latvijas kuģiem nedrīkst pieņemt nevienu personu, kas ir jaunāka par 15 gadiem.

87. pants. Darba devēja pārskats par jūrnieku iekārtošanu darbā

Katrs darba devējs, kā ari jūrnieku darbā iekārtošanas biroji reizi ceturksnī iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistram pārskatu par jūrniekiem, kas uzsākuši vai beiguši darba attiecības uz kuģa.

88. pants. Kuģa kapteiņa nomaiņa

Ja kāda iemesla dēļ kuģa kapteinis pārtrauc vadīt kuģi, viņa pienākums ir nodot savam pēctecim karoga apliecību, kuģa īpašuma apliecību un pārējos ar kuģa navigāciju un apkalpi saistītos dokumentus, kas atrodas viņa glabāšanā. Kuģa žurnālā jāieraksta kuģa kapteiņa nomaiņas iemesls. Kuģa kapteiņa pēctecim, uzņemoties kuģa vadīšanu, nekavējoties jāieraksta kuģa žurnālā savs vārds, uzvārds, datums un stunda, kad viņš sācis pildīt kuģa kapteiņa amata pienākumus, kā arī viņam nodoto dokumentu uzskaitījums.

89. pants. Darba apstākļi

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par:

1) darba apstākļiem uz Latvijas kuģiem;

2) jūras praksi;

3) starptautisko konvenciju izpildi attiecībā uz jūrnieka darba, dzīves un drošības apstākļiem, diplomēšanu un statusu sakarā ar viņa darbu uz kuģa;

4) uz Latvijas kuģiem strādājošo personu, ari praktikantu tiesībām un minimālo darba samaksu;

5) jūrnieku un praktikantu darba un sadzīves apstākļu nodrošināšanu uz kuģa;

6) jūrnieku un praktikantu nodrošināšanu ar ērtībām uz kuģa, par telpu izvietojumu un ērtību normām, kā ari par visiem ar to saistītajiem jautājumiem.

90. pants. Algu izmaksas laiks un kārtība

Latvijas kuģa īpašniekam (pilnvarojuma gadījumā — kuģa kapteinim) divu dienu laikā pēc kuģa ierašanās ostā, kurā paredzēts atbrīvot apkalpi vai atsevišķu jūrnieku, jāizmaksā katram uz kuģa strādājošajam jūrniekam algas atlikums. Kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka pienākums ir pirms norēķināšanās ar jūrnieku vai viņa atbrīvošanas izsniegt jūrniekam pilnu algas aprēķinu, kurā norādīti visi ieturētie atvilkumi un atskaitījumi. Algu izmaksas laiku un kārtību var mainīt pēc abpusējas vienošanās.

91. pants. Jūrnieku reģistratora lēmums par algām

(1) Ja kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam rodas strīds ar kādu no apkalpes locekļiem par algu vai par citiem ar to saistītiem jautājumiem, prasība tiek iesniegta jūrnieku reģistratoram, kuram tā jāizskata un jāsniedz par to atzinums. Ja jūrnieku reģistratora sniegtais atzinums neapmierina kādu no pusēm, lietu izskata Darba strīdu komisija vai tiesa.

(2) Jūrnieku reģistratoram ir tiesības pieprasīt, lai kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis vai kuģa kapteiņa pilnvarota persona uzrāda kuģa žurnālu un citus ar izskatāmo lietu saistītus dokumentus.

92. pants. Valūtas maiņas kurss

Ja apkalpes līgumā paredzēts, ka jūrnieka algu vai dalu no tās izmaksā kādā noteiktā valūtā un ja jūrnieks piekrīt saņemt aļģu citā valūtā, nekā tas paredzēts līgumā, izmaksājot algu, jāņem vērā Latvijas Bankas noteiktais valūtas maiņas kurss jūrnieka algas izmaksas dienā.

93. pants. Jūrnieka algas daļas izsniegšana pēc pilnvaras

Kuģu īpašniekam ir tiesības noteikt algas daļas apmēru, kuru saņemt jūrnieks drīkst pilnvarot citu personu.

94. pants. Alga darba uzteikšanas gadījumā

(1) Ja jūrnieks darbu izbeidz pirms apkalpes līgumā norādītā termiņa un viņu atstāj krastā ārzemēs tāpēc, ka nav darbam piemērots vai nespēj turpināt reisu, viņam izmaksā algu par faktiski nostrādāto laiku.

(2) Izbeidzoties darba attiecībām, kuģa pazušanas vai bojāejas gadījumā, jūrnieka darba alga saglabājas noteiktajā apmērā trīs mēnešus pēc darba attiecību izbeigšanās.

95. pants. Jūrnieka tiesības uz aizsardzību

(1) Apkalpes līgums, kas ir pretrunā ar jūrnieka jūrniecības prasījuma tiesībām attiecībā uz kuģi un viņa tiesībām uz nopelnīto algu, ja kuģis pazudis vai gājis bojā, uzskatāms par spēkā neesošu.

(2) Kuģu glābšanas dienestā strādājošam jūrniekam līgumā jāparedz atlīdzība par glābšanas darbiem, ko veic šis kuģis.

96. pants. Kapteiņa tiesības uz atalgojumu un kompensāciju

Latvijas kuģa kapteinim ir tiesības saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, pildot darba pienākumus saskaņā ar šo kodeksu, citiem likumiem un jūrniecības prasījuma tiesībām.

97. pants. Tiesības uz algu nesaistīšana ar frakti

Tiesības uz algu nav atkarīgas no ienākumiem par kravas pārvadāšanu, un katram jūrniekam vai praktikantam saskaņā ar attiecīgajam gadījumam piemērojamo likuma pantu un apstākļiem ir tiesības pieprasīt un saņemt algu neatkarīgi no tā, vai ir saņemta frakts. Ja kuģis ir pazudis vai gājis bojā un šā kodeksa 347. pantā minētā komisija konstatējusi, ka jūrnieks nav darījis visu, lai glābtu kuģi kravu vai kuģa krājumus, viņam tiek liegtas tiesības uz algu. Ja jūrniekam vai praktikantam saskaņā ar šo pantu ir bijušas tiesības saņemt algu, bet viņš ir gājis bojā, iekams alga izmaksāta, ar šādu algu jārīkojas tāpat kā ar reisa laikā miruša jūrnieka algu.

98. pants. Atteikšanās strādāt

Jūrniekam nav tiesību saņemt algu par to laiku, kad viņš nelikumīgi atteicies strādāt pēc apkalpes līguma spēkā stāšanās vai ari pēc norādītā darba uzsākšanas datuma, ja tāds ir. Šis noteikums attiecas arī uz laiku, kad jūrnieks saskaņā ar tiesas spriedumu ir atradies ieslodzījumā, ja vien tiesa nav devusi citādus norādījumus.

99. pants. Jūrniekā paviršības dēļ radies darbspējas zudums

(1) Ja jūrnieks slimības dēļ nevar pildīt savu darbu un ja ir iespējams pierādīt, ka viņš šo slimību izraisījis apzināti vai tā radusies paša paviršības dēļ, kā ārija jūrnieks, apkalpes līgumu slēdzot, apzināti slēpis slimību vai garīgu vai fizisku trūkumu, viņam nav tiesību saņemt slimības pabalstu par to laiku, kad viņš slimības dēļ nav varējis pildīt savu darbu.

(2) Šis pants neattiecas uz tiesībām saņemt pabalstus vai citas izmaksas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem pienākas traumas guvušajiem vai saslimušajiem darbiniekiem.

100. pants. Jūrnieka atbrīvošana, pārkāpjot noteikto kārtību

Ja jūrnieku, ar kuru noslēgts apkalpes līgums, atbrīvo pirms šā līguma termiņa izbeigšanās, pamatojoties uz kādu citu, nevis līgumā minēto iemeslu, tiek piemērotas Latvijas darba likumu kodeksa attiecīgās normas.

101. pants. Ar darba algu saistīta strīda izskatīšana tiesā

Izskatot ar darba algu saistītus strīdus, kā ari ja kuģa īpašnieks ir bankrotējis vai kuģis ir arestēts vai pārdodams tiesas ceļā, tiesai pēc prasības pieteikuma saņemšanas jāizspriež par darba algas piedziņu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

102. pants. Apkalpes līguma anulēšana

Ja kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam izceļas strīds ar jūrnieku vai praktikantu uz savstarpējo attiecību pamata un šāda lieta ierosināta tiesā, tad, izskatot lietas apstākļus, pēc tiesas ieskata ar spriedumu var anulēt kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka līgumu ar jūrnieku vai arī līgumu vai tā pantus, kas attiecas uz praktikantu.

103. pants. Ikgadējais atvaļinājums un valsts svētku brīvdienas

Uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku atvaļinājumu un valsts svētku brīvdienas regulē šādi nosacījumi:

1) visiem apkalpes locekļiem par katriem nostrādātajiem 12 mēnešiem pienākas ne mazāk kā 30 kalendāro dienu ilgs apmaksāts ikgadējais atvaļinājums;

2) katram jūrniekam ir tiesības saņemt atalgojumu par darbu sestdienās un svētdienās vai arī apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma, turklāt par darbu valsts svētku dienās pienākas gan atalgojums, gan apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma;

3) šā panta 1. un 2. punktā minētajā atvaļinājumā nav iekļaujams darbnespējas laiks;

4) laikposms starp diviem secīgiem apkalpes līgumiem vai darba pārtraukumi līdz trīs nedēļām, ja tos nav izraisījusi paša jūrnieka rīcība vai paviršība, jāiekļauj šā panta 1. un 2. punktā minētajā aprēķinā par 12 nepārtraukti nostrādātajiem mēnešiem;

5) ja nostrādāti mazāk nekā 12 mēneši, šā panta 1. un 2. punktā minētais atvaļinājums tiek piešķirts proporcionāli nostrādātajam laikam;

6) jūrniekam ir tiesības atvaļinājumu saņemt apkalpes līguma noslēgšanas vietā, turklāt ceļā uz atvaļinājuma vietu pavadītās dienas netiek ieskaitītas apmaksātā atvaļinājuma laikā;

7) jūrnieka atvaļinājuma sākuma laiks ir jānosaka apkalpes līgumā, ko kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks noslēdzis ar jūrnieku. Ievērojot kuģošanas drošības noteikumus attiecībā uz apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks drīkst atlikt atvaļinājuma sākumu, neņemot vērā jūrnieka prasību attiecībā uz atvaļinājuma sākumu, tomēr šādu atvaļinājuma atlikšanu nedrīkst izdarīt nepamatoti;

8) ja ir galēja nepieciešamība, jūrnieku var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma, viņu par to attiecīgi informējot;

9) jebkurš līgums, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāms par spēkā neesošu.

104. pants. Miruša jūrnieka īpašums

(1) Ja reisa laikā nomirst uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks, kuģa kapteinim ir jārūpējas par mirušā jūrnieka naudu un mantām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa kapteinim nekavējoties jāiesniedz jūrnieku reģistratoram ziņojums par mirušā jūrnieka īpašumu.

105. pants. Miruša jūrnieka īpašuma nodošana

Īpašumu un pārskatu par šo īpašumu kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks piemērotā veidā nodod miruša jūrnieka mantojuma aizbildnim vai jūrnieku reģistratoram.

106. pants. Darba aizsardzības noteikumi

(1) Jūrniecības departaments izstrādā uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku darba aizsardzības un darba drošības noteikumus un pieprasa:

1) sniegt ziņas par jūrnieku traumām uz kuģa;

2) uzturēt darba kārtībā, kontrolēt un pārbaudīt iekārtas un ievērot to lietošanas noteikumus, kā arī aizliegt kādas iekārtas ekspluatāciju;

3) lietot aizsargtērpus un aizsarglīdzekļus;

4) nodrošināt jūrniekus ar aizsargtērpiem;

5) ierobežot jūrnieku darba laiku, ja viņi veic kādu īpašu darbu vai strādā īpašos apstākļos.

(2) Šie noteikumi jāizstrādā saskaņā ar likumu "Par darba aizsardzību".

107. pants. Noteikumi par jūrnieku veselību

Jūrniecības departaments, izstrādājot noteikumus par medicīniskās apskates apliecības izdošanu, ievēro Starptautiskās darba organizācijas 1946. gada Konvenciju par jūrnieku veselības pārbaudi.

108. pants. Noteikumi par kuģa apkalpes darba un atpūtas telpām

(1) Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpām un nosaka tajos šādus sanitāros un sanitārtehniskos normatīvus:

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitītajās;

2) aprīkojumu, kādam jābūt jūrnieku guļamtelpās, ēdamtelpās, sanitārajos mezglos un virtuvē;

3) kuģa platību, kurā jāizvieto apkalpei paredzētās telpas, un normas, kas jāievēro, būvējot, iekārtojot un mēbelējot šīs telpas;

4) apkalpe uz kuģa jāpasargā no traumām, mitruma, karstuma, aukstuma un trokšņa;

5) kuģa īpašniekam jānodrošina, lai uz kuģa būtu ūdens, apkure, apgaismojums, ventilācija un labierīcības;

6) kuģu inspektoram jāsaņem apkalpei paredzēto telpu iekārtošanas vai pārveidošanas plāni vai tehniskā dokumentācija un jāpārbauda veikto darbu norise;

7) kādiem mērķiem izmantojamas apkalpei paredzētās telpas, paredzot šo telpu uzturēšanu un remontu un nosakot aizliegumus vai ierobežojumus šo telpu lietošanai neparedzētiem nolūkiem;

8) kuģa īpašniekam jānodrošina apkalpei paredzēto telpu pārbaude, izmērīšana un marķēšana, kā arī sertifikācija, lai varētu noteikt kuģa tonnāžu;

9) kuģa kapteinim vai virsniekam, ko viņš šim nolūkam pilnvarojis, jāpārbauda apkalpei paredzētās telpas.

(2) Sājā pantā minētās apkalpes telpas ir guļamtelpās, ēdamtelpas, virtuve, sanitārie mezgli un noliktavas, kas paredzētas jūrniekiem, bet nav pasažieriem paredzētās telpas vai platības.

(3) Izstrādājot šajā pantā minētos noteikumus, Jūrniecības departamentam jāņem vērā Starptautiskās darba organizācijas Konvencija par kuģa apkalpei paredzētajām telpām (pārstrādāta 1949. gadā un papildināta 1970. gadā).

109. pants. Nepieciešamība pēc kvalificēta pavāra

Uz katra Latvijas kuģa, uz kura strādā vairāk par desmit jūrniekiem, jābūt attiecīgi kvalificētam kuģa pavāram. Jūras administrācija, ņemot vērā darba specifiku, var mainīt šo nosacījumu.

110. pants. Medikamentu sagāde

Jūrniecības departaments pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju nosaka, kādām zālēm, medikamentu krājumiem, aparātiem un medicīnas rokasgrāmatām jābūt uz kuģa, bet katra kuģa kapteinim un kuģa īpašniekam jānodrošina, lai uz kuģa būtu šīs nepieciešamās zāles, medikamentu krājumi, aparāti un rokasgrāmatas. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, kuģi var ostā aizturēt likumā noteiktajā kārtībā.

111. pants. Jūrnieka nāve, kuģim atrodoties jūrā

Ja jūrnieks nomirst, kuģim atrodoties jūrā, viņa līķis jāsaglabā uz kuģa un jānodod attiecīgai amatpersonai apbedīšanai pirmajā ostā, kur kuģis piestāj, vai atkarībā no apstākļiem — citā vietā. Ja paredzams, ka kuģis ilgstoši atradīsies atklātā jūrā un līķi nebūs iespējams saglabāt, saskaņā ar jūras tradīcijām kuģa kapteinis rīko bēres jūrā.

112. pants. Medicīniskās aprūpes un bēru izdevumi

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks saņem neatliekamu ķirurģisko vai ārstniecisko palīdzību darbspēju saglabāšanai, darba devēja pienākums ir atlīdzināt izdevumus, kas sakarā ar to radušies. Ja jūrnieks nomirst un tiek apbedīts ārvalstīs, bēru izdevumi ir jāsedz viņa darba devējam.

113. pants. Nepieciešamība pēc medicīnas speciālista

(1) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par medicīniskās palīdzības sniegšanu un zāļu pielietošanu.

(2) Ja uz Latvijas kuģa, kas atstāj Latvijas ostu, ir 100 vai vairāk cilvēku, tā apkalpes sastāvā jābūt attiecīgi kvalificētam medicīnas speciālistam (kuģa ārstam).

114. pants. Sūdzības iesniegšanas kārtība

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks informē kuģa kapteini, ka vēlas tiesai, attiecīgai amatpersonai vai jūrnieku reģistratoram iesniegt sūdzību par kapteini vai kādu no apkalpes locekļiem, kuģa kapteinim iespējami drīzāk jāļauj jūrniekam nokļūt krastā, lai viņš varētu iesniegt sūdzību.

115. pants. Kuģi apdraudoša rīcība

(1) Jūrniekam ir jāveic un viņš nedrīkst atteikties no jebkuras likumīgas darbības, lai pasargātu kuģi no tūlītējas bojāejas vai nopietniem bojājumiem vai lai pasargātu uz tā esošos cilvēkus no tiešām dzīvības briesmām vai traumām.

(2) Uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks, kas apzināti nepilda savus pienākumus, izturas pret tiem pavirši vai atrodas intoksikācijas stāvoklī, kā arī ja viņš ar savu rīcību var izraisīt kuģa bojāeju vai bojājumu nodarīšanu tam vai apdraud uz kuģa strādājošo vai uz tā esošo cilvēku drošību, ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

116. pants. Jūrnieka atbrīvošanas apliecības neizsniegšana

Ja jūrnieku reģistratoram iesniegti pierādījumi, ka uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks apzināti vai pārpratuma dēļ nav ieradies uz kuģa, jūrnieku reģistratoram ir tiesības noteikt, ka kapteinim ir tiesības neizsniegt jūrnieka atbrīvošanas apliecību uz laiku, kādu reģistrators uzskata par nepieciešamu.

117. pants. Sods par uzturēšanos uz kuģa bez atļaujas

Ja kāds paslēpjas uz kuģa un izbrauc jūrā, nesaņēmis atļauju ne no kuģa kapteiņa, ne īpašnieka, ne citas personas, kurai ir tiesības šādu atļauju dot, viņš ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

118. pants. Jūrnieku darba tiesības un darba strīdi

(1) Jūrniecībā strādājošas personas var apvienoties arodu organizācijās. Šo organizāciju darbību regulē attiecīgie Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(2) Jūrnieki nedrīkst izmantot streiku savu tiesību aizsardzībai, ja kuģis nav stabili noenkurots droša piestātne vai streiks var apdraudēt cilvēku dzīvību vai kuģošanas drošību.

(3) Darba strīds šā kodeksa izpratnē ir jebkurš ar apkalpes līgumu vai darba apstākļiem saistīts strīds starp darba devēju un jūrnieku. Šādus strīdus izskata, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksa normas.

(4) Ja kuģis ir noenkurots drošā piestātnē Latvijā, jūrniekam sakarā ar darba strīdu ir tiesības pārtraukt darbu uz kuģa, atstājot to, ja viņš 48 stundas iepriekš ir brīdinājis kapteini par savu nodomu. Jūrniekam ir tiesības šo 48 stundu laikā atsaukt savu brīdinājumu, un, ja viņš to nav darījis, jūrnieku nedrīkst piespiest iziet jūrā.

119. pants. Jūrnieka repatriācija

(1) Ja līgums kādu iemeslu dēļ tiek lauzts citā ostā, nevis tā slēgšanas ostā, jūrnieks par kuģa kapteiņa vai īpašnieka līdzekļiem jānogādā piemērotā atgriešanās ostā. Kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai segtu visus ar jūrnieka atgriešanos saistītos izdevumus.

(2) Kuģa kapteiņa, īpašnieka vai aģenta pienākums ir samaksāt par jūrnieka uzturēšanos un ārstēšanos līdz tam brīdim, kad viņš ierodas piemērotā atgriešanās ostā, kā arī nodrošināt, lai jūrniekam nav jādzīvo par citas valsts līdzekļiem.

(3) Ja apkalpes līguma darbības laikā uz Latvijas kuģa strādājoša jūrnieka darbs tiek pārtraukts pret viņa gribu, kuģa kapteiņa pienākums ir izsniegt jūrniekam šajā kodeksā paredzēto atbrīvošanas apliecību un izmaksāt viņam algas atlikumu, kā arī veikt atbilstošus pasākumus jūrnieka uzturēšanai un nosūtīšanai uz viņam piemērotu atgriešanās ostu. Par veiktajiem pasākumiem kapteinis izdara precīzu ierakstu kuģa žurnālā.

(4) Ja kapteinis bez dibināta iemesla neievēro šā panta trešajā daļā minētos noteikumus, jūrnieka uzturēšanai un nokļūšanai viņam piemērotā apgriešanās ostā nepieciešamie izdevumi:

1) jāatlīdzina jūrniekam kā alga, ja tos sedzis jūrnieks,

2) jāatlīdzina par tā kuģa līdzekļiem, uz kura jūrnieks strādāja, ja tos sedzis jūrnieku reģistrators vai attiecīgā amatpersona, vai kāda cita persona.

(5) Izdevumus šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētajā gadījumā var piedzīt no tās personas, kurai kuģis pieder, bet, ja kuģis ir pazudis vai gājis bojā, — no tās personas, kurai kuģis piederēja pazušanas vai bojāejas brīdī.

120. pants. Gadījumi, kad jūrniekam pašam jāsedz repatriācijas izdevumi

(1) Ja jūrnieku atbrīvo vai atstāj krastā tāpēc, ka viņš ir dezertējis, atrodas ieslodzījumā vai nattaisnotu iemeslu dēļ nevar ierasties uz kuģa, vai tāpēc, ka atklājusies apkalpes līguma parakstīšanas laika apzināti slēpta slimība vai garīgs vai fizisks trūkums, tad par viņa repatriāciju nav jāmaksā kuģa kapteinim vai īpašniekam, kā tas noteikts šā kodeksa 119. pantā.

(2) Tā kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai aģentam, uz kura kuģa šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēj jūrnieks ir atbrīvots vai atstāts krastā, jānodrošina, lai tiktu segti visi jūrnieka nogādāšanai piemērotā atgriešanās ostā nepieciešamie izdevumi tā, it kā jūrniekam uz to būtu tiesības, bet šos izdevumus drīkst ieturēt no jūrnieka algas.

121. pants. Jūrnieku reģistratora pienākums

Ja jūrnieks jāatbrīvo vai jāatstāj citā ostā, nevis apkalpes līguma slēgšanas ostā, jūrnieku reģistrators vai attiecīgā konsulārā amatpersona drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis, īpašnieks vai aģents pienācīgi izpilda jebkuru no šā kodeksa 119. un 120. pantā minētajām saistībām.

122. pants. Krastā atstātā jūrnieka īpašums

(1) Krastā atstātā jūrnieka vai parādā palikušā jūrnieka manta un aprēķinātā alga vai jūrnieka manta un aprēķinātā alga, kas jūrniekam pienākas brīdī, kad viņš atstāj kuģi vai tiek atbrīvots no darba uz tā, šā panta kontekstā ir pārskats_:

(2) Visi izdevumi, ko jūrnieks ir parādā kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam, ir ieturējumu norēķins.

(3) Ja uz Latvijas kuģa strādājošu jūrnieku atstāj citā ostā, nevis viņam piemērotā atgriešanās ostā, kuģa kapteinim kuģa žurnālā jāieraksta ziņojums par krastā atstātā jūrnieka īpašumu, ko viņš atstājis uz kuģa, un par algu, kas viņam pienācās kuģa atstāšanas brīdī.

(4) Kad beidzies reiss, kura laikā jūrnieks ticis atstāts krastā, un kuģis ieradies reisa galaostā, kapteinim nekavējoties jāiesniedz jūrnieku reģistratoram (ja reiss ir beidzies Latvijā) vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai (ja reiss ir beidzies ārvalsts ostā) pārskats un ieturējumu norēķins kopā ar šos norēķinus apliecinošiem dokumentiem.

(5) Kapteinim jānodod jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jūrnieka īpašums atbilstoši pārskatam un norēķinam par algu, no kuras atskaitīti šā panta piektajā daļā paredzētie ieturējumi. Jūrnieku reģistrators vai attiecīgā konsulārā amatpersona izsniedz kapteinim kvīti par nodoto jūrnieka īpašumu.

(6) Ar jūrnieku reģistratora piekrišanu kapteinim ir tiesības ieturēt no jūrnieka algas jebkuru ieturējumu norēķinā norādīto summu.

(7) Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai Jūrnieka īpašums jāizsniedz Jūras administrācijas noteiktajā kārtībā.

123. pants. Kuģa kapteiņa atbildība

Latvijas kuģa kapteinim nav jāatbild par citā ostā, nevis jūrniekam piemērotā atgriešanās ostā atbrīvota vai palikuša jūrnieka mantas pazušanu vai bojāšanu, ja kapteinis var pierādīt jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai, ka šās mantas pazušanu vai bojāšanu nav izraisījusi kapteiņa nolaidība pēc tam, kad jūrnieks ir atstājis kuģi.

124. pants. Gadījumi, kad nav piemērojams 122. pants

Šā kodeksa 122. pants nav piemērojams attiecībā uz promesošu jūrnieku, ja kapteinis ir konstatējis, ka jūrnieks nav atstājis uz kuģa kapteinim zināmas mantas un ir saņēmis no kapteiņa nopelnīto algu.

125. pants. Jūrnieka atbrīvošana kuģa īpašnieka maiņas gadījumā

Ja mainās Latvijas kuģa īpašnieks, visi uz tā strādājošie jūrnieki jāatbrīvo, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksa normas, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa līdz reisa beigām, un ja reiss netiek pārtraukts. Ja jūrnieku atbrīvo, saskaņā ar šo kodeksu viņam tiek izsniegta atbrīvošanas apliecība un sniegta palīdzība nokļūšanai viņam piemērotā atgriešanās ostā.

126. pants. Krastā atstātā jūrnieka atbrīvošanas apliecība

(1) Latvijas kuģa kapteinis nedrīkst atstāt jūrnieku ārvalsts ostā vai citā vietā, izņemot gadījumus, kad jūrnieks atbrīvots saskaņā ar šo kodeksu, ja vien kapteinis nav saņēmis no jūrnieku reģistratora vai attiecīgās amatpersonas, kas akceptējusi apkalpes līgumu, pieprasījumu, kurā norādīts jūrnieka atstāšanas iemesls.

(2) Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai amatpersonai, kurai jāizsniedz šajā pantā minētais pieprasījums, ir jāpārbauda iemesli, kuru dēļ jūrnieks jāatsauc, un vai nu jāiesniedz pieprasījums, vai prasība jānoraida, tomēr prasību nedrīkst noraidīt bez dibināta pamatojuma.

127. pants. Krastā atstātā jūrnieka algas aprēķins

Ja Latvijas kuģa kapteinis atstāj jūrnieku kādā ārvalsts ostā vai citā vietā tāpēc, ka jūrnieks neatbilst amatam, nespēj vai nedrīkst doties jūrā, kuģa kapteiņa pienākums ir sniegt attiecīgās valsts jūrnieku reģistratoram (attiecīgajai amatpersonai) pilnīgu jūrnieka darba algas aprēķinu.

128. pants. Jūrnieka algas izmaksāšana attiecīgajai amatpersonai

(1) Ja jūrnieku atstāj krastā tāpēc, ka viņš neatbilst amatam vai nespēj doties jūrā, un jūrnieks pats kādu iemeslu dēļ nevar algu saņemt, kuģa kapteiņa pienākums ir izmaksāt jūrnieka algu jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai amatpersonai, kura, pārliecinājusies par aprēķina pareizību, izsniedz kvīti par jūrnieka algas saņemšanu.

(2) Ja jūrnieku atstāj krastā tāpēc, ka viņš neatbilst amatam vai nespēj doties jūrā, un viņa algu izmaksā jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai, ar šo summu turpmāk jārīkojas šādi:

1) ja jūrnieks stājas darbā ostā, kur šāda izmaksa izdarīta, vai to atstāj, attiecīgā konsulārā amatpersona saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem atvelk no saņemtās summas kuģa kapteiņa vai īpašnieka izdevumus un atlikumu izmaksā jūrniekam, kā arī izsniedz viņam kvīti par naudu, kas saņemta un viņa vārdā iztērēta jūrnieka vajadzībām;

2) ja jūrnieks nomirst, iekams kuģis atstāj ostu, amatpersonai ar naudu jārīkojas kā ar miruša jūrnieka īpašuma daļu;

3) ja jūrnieku nosūta uz viņam piemērotu atgriešanās ostu par valsts līdzekļiem, no jūrnieka algas attiecīgos izdevumus atvelk valsts labā, ja vien šie izdevumi nav jāsedz kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam, bet ar naudas atlikumu rīkojas tāpat kā ar jūrnieka algu.

129. pants. Pabalsts nelaimē nonākušam jūrniekam

(1) Ja jūrnieks nonācis nelaimē pēc Latvijas kuģa avārijas ārpus Latvijas vai pēc atbrīvošanas no darba uz Latvijas kuģa, vai pēc viņa atstāšanas krastā ārpus Latvijas, jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jāizsniedz nelaimē nonākušajam jūrniekam pabalsts saskaņā ar šo kodeksu.

(2) Pabalsts jāsniedz, ja tas nepieciešams:

1) lai par Latvijas valsts līdzekļiem nogādātu jūrnieku viņam piemērotā atgriešanās ostā vai uzturētu, līdz viņš var izbraukt uz šādu ostu;

2) lai segtu bēru izdevumus jūrnieka nāves gadījumā;

3) lai kuģa avārijā cietušajam jūrniekam segtu visus izdevumus par viņa nogādāšanu ostā pēc kuģa avārijas un viņa uzturēšanu ceļā uz ostu.

130. pants. Pabalstu un atgriešanās izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja šā kodeksa 129. pantā minētos izdevumus Latvijas Valdības vārdā sedzis konsulāts vai kādas ārvalsts valdība, ministrijai attiecīgā summa jāatmaksā konsulātam vai šās ārvalsts valdībai.

(2) Nauda, ko ministrija saskaņā ar šā panta pirmo daļu samaksājusi konsulātam vai attiecīgās ārvalsts valdībai, un alga kas izmaksāta nelaimē nonākušajam jūrniekam, uzskatāma par tā kuģa parādu Latvijas Valdībai, uz kura strādājis jūrnieks, un tas jāpiedzen:

1) no tā kuģa īpašnieka, kam kuģis piederēja tā bojāejas brīdī, vai pēc viņa pilnvarojuma — no kuģa kapteiņa vai aģenta;

2) ja mainījies kuģa īpašnieks, — no kuģa pašreizējā īpašnieka vai no tās personas, kurai kuģis piederējis pirms īpašuma tiesību pāriešanas;

3) ja bojā gājis ārvalsts kuģis, — ari no tās personas, kura jūrnieku iekārtojusi darba uz šā kuģa.

(3) Sājā pantā minēto parādu, kā ari visas soda naudas un konsulārās nodevas ministrija atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā Latvijas valsts vārda.

(4) Ja tiesas procesā, kas ierosināts, lai tiktu atlīdzināti šajā panta minētie paradi, var uzradīt oficiālu aprēķinu par izdevumiem un pierādīt, ka Latvijas Valdība nomaksājusi vai tās vārdā ir nomaksāti šādi izdevumi, saskaņā ar šo kodeksu tie uzskatāmi par acīm redzamu pierādījumu tam, ka Valdība šādus maksājumus ir veikusi.

131. pants. Jūrnieka nelikumīga atstāšana krastā

Latvijas kuģa kapteinis vai kuģa apkalpe nedrīkst jūrnieku nelikumīgi piespiedu kārtā atstāt krastā vai citādā veidā panākt, lai viņš nelikumīgi paliktu krastā.

132. pants. Piemērota atgriešanās osta

Šā kodeksa izpratnē piemērota atgriešanās osta ir osta, kurā jūrnieks uzkāpa uz kuģa vai tika salīgts darbā, vai gadījumā, ja ^; jūrnieku atbrīvo no darba, kāda cita osta, par kuru vienojas ,ar jūrnieku, atbrīvojot viņu no darba.

133. pants. Jūrnieka atgriešanās kārtība

(1) Jūrnieku var nosūtīt uz piemērotu atgriešanās ostu pa jebkuru piemērotu maršrutu. Jūrnieka atgriešanās jānodrošina, sagādājot viņam piemērotu darbu uz kuģa, kurš ir ceļā uz atgriešanās ostu un kuram apkalpes nokomplektēšanai nepieciešami cilvēki, vai arī nopērkot jūrniekam kuģa vai gaisa kuģa, vai cita sabiedriskā transportlīdzekļa biļeti un nodrošinot viņa uzturēšanu ceļā.

(2) Kuģa kapteinim jārūpējas par atbrīvotā jūrnieka nogādāšanu piemērotā atgriešanās ostā. Kapteinim ir tiesības jūrnieku nevis nodrošināt ar biļeti vai ceļanaudu, bet gan izsniegt attiecīgajai amatpersonai tādu summu, kādu šī amatpersona uzskata par pietiekamu, lai nodrošinātu jūrnieka atgriešanos piemērotā ostā.

(3) Ja jūrnieku repatriē kā apkalpes locekli, viņam ir tiesības saņemt atbilstošu atalgojumu par reisa laikā padarīto darbu.

134. pants. Jūrnieka atgriešanās piemērotā ostā

Jautājums par to, uz kuru ostu jūrnieks jānosūta vai kādā veidā jānosūta, ir jāizlemj jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai. Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jāņem vērā gan jūrnieka intereses, gan ceļa izdevumi, gan ari tas, vai uz piemērotu atgriešanās ostu vai ostu netālu no tās dodas kuģis, kura apkalpes nokomplektēšanai ir nepieciešami cilvēki.

135. pants. Ministrijas tiesības piešķirt vienreizēju pabalstu

(1) Ministrija var pēc saviem ieskatiem piešķirt vienreizēju pabalstu avarējuša kuģa jūrniekam, kā arī trūcīgam vai citādi nelaimē nonākušam jūrniekam, kuram ne saskaņā ar šo kodeksu, ne ar kuģa reģistrācijas valsts likumiem nav paredzētas tiesības saņemt pabalstu, vai ari uz ārvalsts kuģa strādājošam Latvijas Republikas pilsonim, kurš ir atbrīvots no darba vai atstāts krastā ārvalstī.

(2) Visus līdzekļus, kas izlietoti, izmaksājot vienreizējus pabalstus šajā pantā minētajiem avarējušu kuģu jūrniekiem, kā ari trūcīgiem vai citādi nelaimē nonākušiem jūrniekiem, ministrijai atlīdzina to kuģu īpašnieki, uz kuru kuģiem attiecīgie jūrnieki strādāja. Ministrija ir tiesīga panākt šo izdevumu atlīdzināšanu valsts labā tādā pašā veidā, kādā piedzen līdzekļus, kas izdoti ārpus Latvijas, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem jūrniekiem.

136. pants. Neatļauta atrašanās uz kuģa

Ja Latvijā vai ārvalstī reģistrēts kuģis atrodas Latvijas ostā un uz tā bez kapteiņa vai pilnvarotas personas piekrišanas uzturas persona, kas nav amatpersona, kaut ari kapteinis, policists, muitnieks vai ministrijas pilnvarots pārstāvis ir pieprasījis, lai tā atstāj kuģi, šī persona ir izdarījusi pārkāpumu, un tā atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

137. pants. Latvijas kuģa kapteiņa pilsonība

Latvijas kuģa kapteinim ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim.

138. pants. Kuģa kapteiņa tiesības atbrīvot apkalpes locekli no darba uz kuģa

(1) Bez kuģa kapteiņa piekrišanas nedrīkst norīkot darbā uz Latvijas kuģa nevienu apkalpes locekli.

(2) Saskaņā ar šo kodeksu un Latvijas darba likumu kodeksu kuģa kapteinim ir tiesības atbrīvot no darba uz kuģa jebkuru jūrnieku.

139. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras

(1) Kuģa kapteinis komandē apkalpi un atbild par kuģa vispārējo vadību un navigāciju. Viņam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju un drošību. Kapteiņa rīkojumi viņa pilnvaru ietvaros bez ierunām jāizpilda visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Saskaņa ar šā kodeksa noteikumiem kapteinim ir tiesības uzlikt disciplinārsodu jebkuram apkalpes loceklim, kas nepakļaujas viņa likumīgam rīkojumam.

140. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras nozieguma gadījumā

(1) Ja apkalpes locekļa nodarījumā ir nozieguma sastāvs vai kuģa kapteinim ir pamatotas aizdomas, ka apkalpes locekļa rīcība varētu būt noziedzīga un tādējādi apdraudēt kuģi vai citas personas uz tā, kā arī šās rīcības rezultātā varētu tikt bojāts, iznīcināts vai apdraudēts kuģa īpašums vai citu personu īpašums uz kuģa, ari kuģa krava, kapteinis šādu personu drīkst izolēt, tiklīdz kuģis ierodas pirmajā Latvijas ostā, kur viņam attiecīgā persona jānodod atbilstošām varas iestādēm krastā.

(2) Pildot šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, kuģa kapteinim ir tiesības lietot spēku, ciktāl tas nepieciešams, kā arī aicināt palīgā citus kuģa apkalpes locekļus, lai aizturētu šādu personu un to ievietotu atsevišķā telpā.

(3) Ja nodarījums, kurā ir nozieguma sastāva pazīmes, ir izdarīts laikā, kad kuģis atrodas atklātā jūrā, un attiecīgā persona ir jāizolē, bet kuģim nav paredzēts iegriezties Latvijas ostā, kuģa kapteinis pirmajā ostā, kurā kuģis iegriežas var informēt attiecīgu amatpersonu par notikušo un nodot aizturēto šai amatpersonai, lai tā rīkotos saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(4) Ja tiesa atzīst, ka kuģa kapteinis bez dibināta iemesla, neattaisnoti un nepamatoti izolējis kādu personu, viņš par to atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

141. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras rekvizēt pārtiku

Ja kuģis atrodas jūrā un pēc inventarizācijas atklājas, ka pārtikas un ūdens krājumi uz tā ir nepietiekami, kapteinim ir tiesības cilvēku dzīvības saglabāšanas un uzturēšanas nolūkā normēt pārtiku un ūdeni, rekvizēt visām uz kuģa esošajām personām piederošo pārtiku un ūdeni, kā ari ēšanai un dzeršana derīgo kuģa kravu, lai sadalītu to visiem, kam tā nepieciešama. Šādi rekvizēto pārtikas produktu vērtību kuģa īpašnieks atlīdzina to likumīgajiem īpašniekiem.

142. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras sagādāt līdzekļus reisa pabeigšanai

(1) Ja reisa laikā kuģis nonāk finansiālās grūtībās, bet nauda ir vajadzīga, lai pabeigtu reisu, piemēram, lai izdarītu kuģa remontu vai iegādātos pārtiku kuģa apkalpei, taču kapteinim nav iespējams saņemt kuģa īpašnieka rīkojumu vai palīdzību, viņš drīkst pārdot daļu kuģa īpašuma vai kravas, lai iegūtu reisa pabeigšanai nepieciešamo naudu. Šādos apstākļos kapteinim reisa pabeigšanai nepieciešamie līdzekļi jāizvēlas tā, lai kuģa īpašniekam un kravas īpašniekiem nodarītu iespējami mazākus zaudējumus.

(2) Saskaņa ar šā kodeksa noteikumiem par vispārējo avāriju un glābšanas darbiem, kā arī citiem noteikumiem, kuģa īpašnieka pienākums ir pārdotās kravas vērtību atlīdzināt kravas īpašniekiem.

6. NODAĻA
KUĢU ŽURNĀLS

143. pants. Kuģa žurnāls

(1) Uz katra Latvijas kuģa jābūt noteikta parauga kuģa žurnālam. Tas jāizpilda pareizi un savlaicīgi saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Jebkurš ieraksts kuģa žurnālā jāizdara tūlīt pēc attiecīga notikuma. Ierakstam un tā datumam jāatspoguļo notikuma norise un laiks.

(2) Visus ierakstus kuģa žurnālā izdara kuģa kapteinis vai sardzes stūrmanis. Ja ieraksts ir saistīts ar apkalpes locekļu slimību, traumu vai nāvi, to paraksta arī kuģa medicīnas speciālists, ja tāds ir.

(3) Katrs kuģa žurnālā izdarītais ieraksts tiesā uzskatāms par fakta juridisku apstiprinājumu.

(4) Ja nepieciešams_: uz kuģa jāiekārto kuģa mašīnu žurnāls, kuģa radiostacijas žurnāls un citi žurnāli, ko noteikusi Jūras administrācija. Visus kuģa žurnālus apstiprina Jūras administrācija, un tie ir reģistrējami kuģu žurnālu reģistrā.

144. pants. Ieraksti kuģa žurnālā

(1) Kārtējie ieraksti kuģa žurnālā jāveic saskaņā ar Jūrniecības departamenta apstiprinātajiem kuģa žurnāla noteikumiem. Kuģa kapteinis kuģa žurnālā pats ieraksta vai uzdod sardzes stūrmanim ierakstīt:

1) ziņas par attiecībā uz kuģa apkalpes locekli spēkā stājušos tiesas spriedumu un uzlikto sodu;

2) ziņas par kuģa apkalpes locekļa izdarīto pārkāpumu un ar to saistītajiem zaudējumiem, kā ari ziņojumu par ieraksta noraksta izsniegšanu vai ieraksta nolasīšanu vainīgajam un viņa paskaidrojumu (ja tāds bijis), kā ari par vainīgajam uzlikto sodu;

3) visus apkalpes locekļu slimības un traumu gadījumus un to aprakstu, ziņas par ārstēšanu, ja tāda bijusi, un apkalpes locekļu atteikšanos lietot medikamentus;

4) katru dzimšanas vai nāves faktu;

5) ziņas par katru personu, kas stājusies darbā uz kuģa un pārstājusi būt par apkalpes locekli, — tās vārdu un uzvārdu, vietu un laiku, kur un kad attiecīgā persona pārstājusi būt par apkalpes locekli, iemeslu, kāpēc tas noticis, un apstākļus, kādos tas noticis;

6) ziņas reisa laika miruša jūrnieka algas apmēra un visu no tās ieturamo atvilkumu kopsummas aprēķināšanai, kā arī mirušā jūrnieka atstātās naudas summas un viņa mantas aprakstu;

7) ziņas par katru sadursmi ar kuģiem vai citiem objektiem un par apstākļiem, kādos sadursme notikusi, kā arī par jebkuriem avārijas un nelaimes gadījumiem, kas notikuši uz kuģa vai ir saistīti ar to;

8) datumu un laiku, kad uz kuģa notikušas glābšanas un ugunsdzēsības apmācības un citas darbības, kurās pārbaudītas nepieciešamās ierīces un iekārtas, lai pārliecinātos, ka tās ir piemērotas un derīgas lietošanai, kā ari ziņas par katras šādas pārbaudes rezultātiem. Glābšanas un ugunsdzēsības mācībām jānotiek saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74) prasībām, kā arī Jūrniecības departamenta noteiktajos termiņos. Ja uz kāda kuģa minētās ierīces un iekārtas norādīta jā laikā netiek pārbaudītas, kapteinim jāizdara ieraksts kuģa žurnālā, paskaidrojot, kāpēc tas nav izdarīts;

9) datumu un laiku, kad uz kuģa izlikta precīza uzskatāmā informācija par kuģa iegrimi un brīvsānu augstumu;

10) jebkuru citu informāciju, kura saskaņā ar šo kodeksu jāieraksta kuģa žurnālā.

(2) Visus ierakstus kuģa žurnālā ar savu parakstu apliecina kuģa kapteinis.

145. pants. Kuģa žurnāla uzglabāšana

Kuģa žurnāls uz kuģa uzglabājams divus gadus, pēc tam tas nododams Latvijas Kuģu reģistra arhīvā.

146. pants. Rīcība ar kuģa žurnālu kuģa bojāejas gadījumā

Ja kuģis iet bojā, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai glābtu kuģa žurnālu un citus svarīgus dokumentus. Kuģa žurnāls un dokumenti jānodod jūrniecības departamenta rīcībā jūras negadījuma apstākļu izmeklēšanai.

147. pants. Pārkāpumi kuģa žurnāla kārtošanā

Visi, kas apzināti iznīcina, bojā, izdzēš vai padara nesalasāmu ierakstu kuģa žurnāla vai apzināti izdara viltotu ierakstu vai ierakstu krāpšanas nolūkā, veicina šādu rīcību vai piedalās tajā, vai ari veicina ziņu neierakstīšanu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

148. pants. Kuģa apkalpes saraksta nodošana

(1) Katra Latvijas kuģa kapteinim jāsastāda un jāparaksta noteikta parauga kuģa apkalpes saraksts, kura jāietver šāda precīza informācija:

1) kuģa vārds, reģistra numurs un datums, reģistra tonnāža un garums, reisa vai uzdevuma vispārīgs raksturojums;

2) katra apkalpes locekļa vārds un uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, ieņemamais amats uz kuģa, pēdējā darba vieta uz kuģa vai cita darbavieta, kā arī datums un vieta, kad un kur attiecīgais apkalpes loceklis stājies darbā uz šā kuģa;

3) tās personas vārds un uzvārds, kura pārstājusi būt par apkalpes locekli, kā arī Jānorāda vieta, laiks un iemesls, kura dēļ attiecīgā persona pārstājusi būt par apkalpes locekli;

4) katra trauma vai ievainojumu guvuša apkalpes locekļa vārds un uzvārds, norādot traumas vai ievainojuma gūšanas vietu, laiku, iemeslu un apstākļus.

(2) Kuģa kapteiņa vai īpašnieka pienākums ir līdz 1. aprīlim, 1. jūlijam, 1. oktobrim un 1. janvārim iesniegt Latvijas Jūrnieku reģistram kuģa apkalpes sarakstu par gada iepriekšējo ceturksni, kurā jāatspoguļo kuģa apkalpes sastāvā notikušās izmaiņas.

(3) Ja Latvijas kuģis ir gājis bojā, pazudis vai atstāts, kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka pienākums ir nekavējoties, ja vien tas iespējams, iesniegt Jūras administrācijai attiecīgi sastādītu sarakstu, kurā iekļauti visi apkalpes locekļi, kas bijuši uz kuģa līdz tā bojāejai, pazušanas vai pamešanas brīdim.

(4) Vārds "apkalpe" šajā nodaļā attiecas arī uz kapteini un praktikantiem.

149. pants. Ziņojums par dzimšanu un nāvi uz Latvijas kuģa

Latvijas kuģa kapteinim tūlīt pēc ierašanās jebkurā ostā vai — pēc Jūras administrācijas norādījuma — citā vietā un laikā jāiesniedz Latvijas Jūrnieku reģistram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai ārvalstī ziņojums par katru reisa laikā notikušu dzimšanas vai nāves faktu, kas kapteinim bija jāfiksē atbilstoši šā kodeksa 144. pantā noteiktajām prasībām. Kapteinim ziņojumā par nāvi jāmin personas, kuras mirušais nosaucis par saviem tuvākajiem radiniekiem, un jāinformē tās. Ja šādu ziņojumu raksta ārpus Latvijas, attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jānosūta Latvijas Jūrnieku reģistram apliecināts ziņojuma noraksts.

150. pants. Ziņojums par Latvijas pilsoņu dzimšanu un nāvi uz ārvalsts kuģa

Ja ārvalsts kuģis ierodas Latvijas ostā, kapteinim tūlīt pēc ierašanās jāziņo Latvijas Jūrnieku reģistram par Latvijas pilsoņu dzimšanas vai nāves gadījumu uz ārvalsts kuģa. Latvijas Jūrnieku reģistram jāgādā, lai šādā ziņojumā fiksētā informācija tiktu nosūtīta attiecīgajām iestādēm.

7. NODAĻA KUĢU
SADURSMJU NOVĒRŠANA UN KUĢOŠANAS DROŠĪBA

151. pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

(1) Prasības, ko izvirza Starptautiskā konvencija par sadursmju novēršanu jūrā (ar 1972. gadā izdarītajiem grozījumiem; turpmāk tekstā — "sadursmju novēršanas noteikumi"), jāievēro visiem Latvijas kuģiem un hidroplāniem attiecībā uz:

1) sadursmju novēršanu jūrā,

2) ugunīm, kuras jāuzstāda uz kuģa,

3) kuģošanas un kuģu vadīšanas noteikumiem.

(2) Jūrniecības departaments var izstrādāt tādus noteikumus par kuģošanu iekšējos ūdeņos, kuri ir plašāki par sadursmju novēršanas noteikumiem vai atšķiras no tiem.

(3) Par šajā pantā minēto noteikumu neievērošanu kuģa īpašnieks un kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

152. pants. Sadursmju novēršanas noteikumu ievērošana

Visiem Latvijas kuģu kapteiņiem, apkalpes locekļiem un īpašniekiem jāievēro sadursmju novēršanas noteikumi. Uz kuģa nedrīkst uzstādīt vai lietot citādas ugunis vai lietot citus miglas signālus, nekā norādīts šajos noteikumos. Ja pierādīts, ka kuģa kapteinis, apkalpes locekļi vai īpašnieks apzināti nav ievērojuši sadursmju novēršanas noteikumus, vainīgais atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

153. pants. Ārvalstu kuģi Latvijas ūdeņos

Sadursmju novēršanas noteikumi un jebkuri citi noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šā kodeksa 151. panta otro dalu, Latvijas ūdeņos ir jāievēro visiem ārvalstīs reģistrētajiem kuģiem un hidroplāniem. Ikvienā gadījumā, kuru izskata Latvijas tiesa sakarā ar sadursmju novēršanas noteikumu neievērošanu Latvijas ūdeņos, ārvalstu kuģiem un hidroplāniem piemēro tās pašas normas kā Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem un hidroplāniem.

154. pants. Atbildība par kuģu sadursmi

(1) Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes rezultātā radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(2) Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(3) Nevienu kuģi nedrīkst uzskatīt par vainīgu sadursmju novēršanas noteikumu neievērošanā, kamēr nav pierādīts citādi.

(4) Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā, kā ari ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis. Šo noteikumu piemēro ari tad, ja kuģi vai viens no tiem nelaimes gadījuma brīdī bija noenkurots vai citādā veidā nostiprināts.

(5) Ja sadursme notikusi viena kuģa vainas dēļ, zaudējumus sedz tā puse, kuras vainas dēļ notikusi sadursme.

(6) Par zaudējumiem, kas radušies cilvēku nāves vai ievainojumu rezultātā, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir solidāri atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta pirmo un otro dalu samaksājis lielāku summu, nekā no viņa pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģa īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(7) Sājā pantā noteiktā atbildība iestājas arī tad, kad sadursme notikusi loča vainas dēļ, neatkarīgi no tā, vai loča pakalpojumu izmantošana bijusi obligāta vai ne.

(8) Tiesības uz sadursmes rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu nebūtisku prasību izpildes.

155. pants. Atbildība par faktiski nenotikušu sadursmi

Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme faktiski nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai attiecīgajām personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 154. pantu.

156. pants. Sadursmju novēršanas noteikumu ievērošanas kontrole

Kuģu inspektors Latvijas ostā var pārbaudīt ikvienu kuģi, lai pārliecinātos, vai tas ir nodrošināts ar ugunīm, zīmēm un skaņu signālu iekārtām, kā to prasa sadursmju novēršanas noteikumi. Ja inspektors konstatē, ka kuģis nav atbilstoši nodrošināts, viņam rakstveidā jāpieprasa pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršana, bet kuģis jāaiztur līdz šo trūkumu novēršanai. Aizturēšanu realizē ostas kapteinis.

157. pants. Pienākums pēc sadursmes sniegt palīdzību

(1) Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinim, ja viņš to var izdarīt, savu iespēju robežās, nenodarot zaudējumus savam kuģim, apkalpei un pasažieriem:

1) jābūt gatavam sniegt palīdzību citam kuģim, kamēr viņš nav pārliecinājies, ka tam palīdzība nav nepieciešama;

2) jāveic viss iespējamais, lai sniegtu citam kuģim nepieciešamo palīdzību un glābtu to no briesmām, ko radījusi sadursme;

3) jāpaziņo otra kuģa kapteinim sava kuģa vārds un pieraksta osta, ka ari izbraukšanas osta un osta, uz kuru kuģis dodas.

(2) Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļa minētos pienākumus, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

158. pants. Pienākums brīdināt par briesmām kuģošanā

(1) Jebkura Latvijas kuģa kapteinim, sastopoties ar bīstamu ledu, atstātu kuģi, tropiskām vētrām vai citām kuģošanu apdraudošām briesmām, ar jebkuru viņa rīcībā esošu sazināšanās līdzekļu palīdzību saskaņā ar Jūras administrācijas izstrādātajiem noteikumiem jānosūta brīdinājums visiem tuvumā esošajiem kuģiem un attiecīgajām krasta iestādēm.

(2) Katrai par radiostaciju atbildīgai personai Latvijā vai uz jebkura Latvijas kuģa par radiostaciju atbildīgai personai, tiklīdz tā saņēmusi noteikumos paredzēto signālu, ka tiek raidīts ziņojums par briesmām, jāatturas no citu ziņojumu pārraidīšanas tik ilgi, līdz arī citas stacijas šādu ziņojumu saņēmušas, un pēc tam noteiktā veidā jānoraida ziņojums tālāk.

(3) Šajā pantā minētā tropiskā vētra ir orkāns, taifūns, ciklons vai cita līdzīga veida vētra. Kuģa kapteinim ir jāuzskata, ka viņš sastapies ar tropisko vētru, ja viņam ir pamats uzskatīt, ka šāda vētra ir tuvākajā apkārtnē.

159. pants. Kapteiņa pienākumi, kuģojot bīstamā rajonā

Kad kļūst zināms, ka kuģa kustības virzienā vai tā tuvumā ir ledus vai citas kuģošanu apdraudošas briesmas, Latvijas kuģa kapteinim jākuģo ar ātrumu, kas šādos apstākļos garantē drošību, vai jāmaina kuģa kurss tā, lai tā kustības virziens būtu pietiekami brīvs no ledus un atrastos tālāk no bīstamā rajona, kā ari no citām briesmām. Kapteinis, kas neievēro šā panta noteikumus, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

160. pants. Pienākums sniegt palīdzību nelaimē nokļuvušajiem kuģiem

Saņemot jūrā no jebkura avota signālu par briesmās nokļuvušu kuģi vai gaisa kuģi, vai glābšanas līdzekli, Latvijas kuģa kapteinim ar maksimāli drošu ātrumu jādodas sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem un, ja iespējams, jāinformē viņi par savu rīcību. Ja kapteinim nav iespējas informēt šīs personas vai viņš uzskata šādas palīdzības sniegšanu par nevajadzīgu vai neiespējamu, viņam ir jāieraksta kuģa žurnālā savs rīcības iemesls. Kuģa kapteinis atbrīvojams no šādiem pienākumiem, ja viņam ir zināms, ka cits kuģis vai kuģi izpilda šā kodeksa 161. pantā minētās prasības. Ja kapteinis neievēro šo nosacījumu, viņš ir atzīstams par vainīgu un atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

161. pants. Tiesības pieprasīt palīdzību briesmu gadījumos

Briesmās nokļuvuša kuģa kapteinim pēc sazināšanās, ciktāl tas ir iespējams, ar citu kuģu kapteiņiem, kas ir atbildējuši uz viņa lūgumu pēc palīdzības, ir tiesības pieprasīt, lai viens vai vairāki no šiem kuģiem, kuru palīdzību viņš uzskata par labāko, dotos sniegt šo palīdzību, bet pieprasīto (izsaukto) kuģu kapteiņu pienākums ir doties ar maksimāli drošu ātrumu sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem. Pieprasītā (izsauktā) kuģa kapteinis atbrīvojams no šā pienākuma, ja viņš saņēmis informāciju no nelaimē nonākušajiem vai cita kuģa kapteiņa, kas nelaimē nonākušos jau sasniedzis, ka šāda palīdzība vairs nav nepieciešama.

162. pants. Pienākums sniegt palīdzību jūrā apdraudētām personām

Kuģa kapteinim, nepakļaujot nopietnām briesmām savu kuģi un apkalpi, jāsniedz, ciktāl tas ir iespējams, palīdzība katram cilvēkam, arī ienaidniekam, kam jūrā draud bojāeja. Ja kapteinis šo norādījumu neizpilda, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

163. pants. Jūrā apdraudēta kuģa atstāšana

Ja kuģim jūrā draud briesmas un kapteinis, izvērtējis visus apstākļus un izlietojis visus līdzekļus saskaņā ar jūras praksi, nolemj, ka uz kuģa esošo cilvēku dzīvības drošības interesēs kuģis jāatstāj, viņam jādod komanda kuģi atstāt. Vispirms kuģi atstāj sievietes un bērni, pēc tam pārējie pasažieri un tad kuģa apkalpe. Kapteinis, veicis visus iespējamos pasākumus, lai glābtu visus kuģa dokumentus, navigācijas kartes, instrukcijas un instrumentus, kā arī visu citu, kas nepieciešams jūrā, lai noturētos līdz palīdzības saņemšanai vai līdz krasta sasniegšanai, atstāj kuģi pēdējais.

164. pants. Kapteiņa pienākumi karadarbības apstākļos

Karadarbības apstākļos vai citu militāru briesmu gadījumos kapteinim jāveic visi iespējamie pasākumi, lai pasargātu kuģi no aresta vai sagrābšanas, kā arī lai pasargātu uz kuģa esošos cilvēkus, kravu un citu mantu, ari kuģa dokumentus.

165. pants. Avārijas, briesmu un ārkārtējie signāli

(1) Avārijas, briesmu vai citos neatliekamos gadījumos jālieto tikai tie signāli, kas paredzēti sadursmju novēršanas noteikumos un Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74). Aizliegts lietot šos signālus citos nolūkos, kā arī lietot jebkuru citu signālu, kuru varētu sajaukt ar kādu no minētajiem signāliem.

(2) Persona, kas nav ievērojusi šā panta pirmajā daļā paredzētos norādījumus, ir vainojama pārkāpumā un papildus jebkuram

uzliktajam sodam ir atbildīga arī par kompensāciju, ja šā pārkāpuma dēļ veikti darbi, radies risks vai radīti zaudējumi. Ja šī persona ir diplomēts vai atestēts jūrnieks, tās darbība jāpakļauj izmeklēšanai saskaņa ar šo kodeksu.

166. pants. Ziņojumi par kuģu sadursmi

(1) Ja kuģis cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi, kuras rezultāta cilvēki zaudējuši dzīvību vai ieguvuši nopietnus miesas bojājumus vai kuģa korpusam vai mehānismiem nodarīti bojājumi, un šie bojājumi ietekmē tā jūrasspēju, kuģa kapteinim, īpašniekam un aģentam iespējami drīzā laikā rakstveidā jāpaziņo Jūras administrācijai par notikušo sadursmi vai bojājumu.

(2) Ziņojumā jānorāda kuģa vārds, reģistrācijas numurs un pieraksta osta, kuģa atrašanās vieta, apstākļi, kādos notikusi avārija vai radušies bojājumi, un to iespējamie iemesli.

167. pants. Kuģa zaudējums

Ja Latvijas kuģa īpašniekam vai aģentam kuģa neierašanās vai citu apstākļu dēļ ir pamats uzskatīt, ka kuģis pazudis, viņam jāuzsāk kuģa meklēšana un iespējami drīzā laikā jānosūta Jūras administrācijai rakstveida ziņojums ar savu parakstu, norādot kuģa vārdu, reģistrācijas numuru un pieraksta ostu, kā arī ziņojums par kuģa zaudējumu, šāda zaudējuma apstākļiem un iespējamiem iemesliem.

168. pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

Jūras administrācijai jāveic noteikti pasākumi, lai informētu jūrniekus un sabiedrību par ikvienu situāciju, kas varētu apdraudēt kuģošanas drošību. Šāda informācija jāsniedz kā Paziņojumi jūrniekiem un Navigācijas brīdinājumi, kurus atkarībā no apstākļiem var izdot un izplatīt jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem. Jūrniecības departaments var pieprasīt palīdzību šādas informācijas izplatīšanā.

169. pants. Navigācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšana un pārraudzība

(1) Šā kodeksa izpratnē navigācijas tehniskie līdzekļi ir bākas, bojas, signalizācijas ugunis, radionavigācijas līdzekļi, navigācijas līdzekļi vai citas ugunis, signāli vai zīmes, kas uzstādītas, lai palīdzētu jūras navigācijā, kā ari celtnes, pietauvošanās vietas un citas būves un ar to saistītie darbi.

(2) Latvijā jābūt tādiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai sekmētu kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos.

(3) Nevienu navigācijas tehnisko līdzekli nedrīkst uzstādīt 'bez Jūras administrācijas rakstveida piekrišanas. Turklāt visiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem ir jāatbilst paredzētajiem noteikumiem.

(4) Jūras administrācija nosaka uguņu sistēmu un tās raksturojumus, navigācijas tehnisko līdzekļu zīmes un to īpašības, ievērojot Starptautiskās bāku pārvalžu asociācijas (IALA) saskaņoto "A sistēmu" vai citas starptautiskās boju sistēmas, ar kurām var aizstāt "A sistēmu". Bez Jūrniecības departamenta rakstveida atļaujas nevienu navigācijas tehniskā līdzekļa darbību nedrīkst pārtraukt vai mainīt, kā arī nedrīkst mainīt uguņu parametrus vai citas navigācijas tehnisko līdzekļu raksturīgas īpašības.

(5) Jūras administrācija veic visu navigācijas tehnisko līdzekļu vispārējo pārraudzību un atbild par visu navigācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un uzturēšanu. Tā nodrošina, lai visi navigācijas tehniskie līdzekļi būtu uzstādīti atbilstoši noteikumiem un tehniskajai dokumentācijai un lai tie tiktu uzturēti darba kārtībā. Jūras administrācijas pienākums ir informēt jūrniekus un pārējo sabiedrību par izmaiņām attiecībā uz navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī par to nepilnībām.

170. pants. Navigācijai veltītie izdevumi

Jūras administrācija organizē navigācijas tehnisko līdzekļu aprakstu sagatavošanu un izdošanu, kā arī grozījumu izdarīšanu tajos un atzīst jebkuru citu publikāciju par izdevumiem navigācijas jomā. Tiesas procesā Jūrniecības departamenta apstiprināts izdevums navigācijas jomā ir atzīstams par pierādījumu ar navigāciju saistītā lietā.

171. pants. Atbildība par pārkāpumiem sakarā ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Personas, kas:

1) pārkāpj šā kodeksa 169. pantā minētos nosacījumus;

2) tīši vai nolaidības dēļ bojā, iznīcina vai pieļauj, ka kuģis sabojā navigācijas tehniskos līdzekļus;

3) ar tīšu vai nolaidīgu rīcību veicina navigācijas tehnisko līdzekļu darbības traucējumus, tādējādi izraisot navigācijas tehnisko līdzekļu efektivitātes samazināšanos;

4) tīši, nolaidības dēļ vai bez likumīgām pilnvarām veicina navigācijas tehnisko līdzekļu efektīvas izmantošanas traucējumus;

5) ļaunprātīgā nolūkā vai bez likumīga attaisnojuma atrodas pie navigācijas tehniskā līdzekļa vai uz tā, kā arī teritorijā, kur uzstādīts šāds līdzeklis, atlīdzina papildu izdevumus, kas saistīti ar navigācijas tehniska līdzekļa atjaunošanu, un atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

172. pants. Kuģa aizturēšana

Ja kuģis ir sabojājis vai iznīcinājis navigācijas tehnisko līdzekli, kuģi var aizturēt krastā likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā līdz brīdim, kad tas atlīdzina zaudējumus vai iesniedz garantiju par to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies navigācijas tehnisko līdzekļu remonta, nomainīšanas vai atjaunošanas rezultātā.

173. pants. Gaismas avoti un ugunis, kas traucē navigācijai

(1) Ja gaismas avoti vai ugunis deg vai parādās tādā vietā un tādā veidā, ka maldina Latvijas ūdeņos esošos kuģus, Jūras administrācija var rakstveidā pieprasīt, lai personas, kas izvietojušas vai lieto gaismas avotus vai ugunis, tās aizsedz, maina, likvidē vai pārvieto Jūras administrācijas norādītajā veidā un laikā.

(2) Ja persona, kurai atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem ir iesniegts Jūras administrācijas pieprasījums, to neizpilda norādītajā laikā, tā atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Jūrniecības departamentam ir tiesības pavēlēt, lai tiktu likvidētas jebkuras ugunis, par kurām iesniegts Jūras administrācijas pieprasījums saskaņā ar šo pantu, ja persona, kurai šis pieprasījums adresēts, neizpilda tajā izvirzītās prasības.

(4) Lai likvidētu viltus ugunis vai nelikumīgi uzstādītās ugunis, Jūras administrācijas pilnvarotajam pārstāvim jāierodas gaismas avotu uzstādīšanas vietā un nekavējoties tas jālikvidē, nenodarot nevajadzīgus bojājumus, un jāpieprasa atlīdzināt zaudējumus, kas Jūras administrācijai radušies, likvidējot šo gaismas avotu.

174. pants. Vraka atrašanās vietas iezīmēšana un norobežošana

(1) Ja Jūrniecības departaments uzskata, ka Latvijas ūdeņos nelaimes gadījumā cietušais kuģošanas līdzeklis tā atrašanās vietas vai citu iemeslu dēļ var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai mantai, tas var uzlikt par pienākumu Jūras administrācijai iezīmēt vraka atrašanās vietu un norobežot to, bet rajonu ap to pasludināt par kuģošanai aizliegtu rajonu.

(2) Sāļā pantā norādītajā kārtībā jāidentificē vraks, jānosaka tā atrašanās vieta un kuģošanai aizliegtais rajons tādā attālumā no vraka, kāds norādīts Jūras administrācijas rīkojumā.

(3) Persona, kas bez Jūras administrācijas rakstveida pilnvaras iekļūst kuģošanai aizliegtajā rajonā kā virs ūdens, tā zem ūdens, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Nevar uzskatīt, ka persona ir pārkāpusi šā panta nosacījumus, ja tā veic likumīgu darbību, pilda amatpersonas rīkojumu vai arī tās darbība ir saistīta ar jebkuriem neparedzētiem apstākļiem.

175. pants. Navigācijas šķēršļu pārvietošana

(1) Jūras administrācija var likt pārvietot jebkuru objektu, kas nav kuģošanas līdzeklis un kas var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli ostā vai ceļā uz to. Ja pārvietojamais objekts ir tā apzīmēts, ka var ātri noteikt tā piederību kādai personai, Jūras administrācija viena mēneša laikā no brīža, kad šāds objekts nonācis tās

turējuma, iesniedz attiecīgajai personai paziņojumu, kura noteikts, ka tai jāpārņem savs īpašums paziņojumā norādītajā vietā un laikā. Ja 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas īpašums netiek pārņemts, tas pāriet Jūras administrācijas turējumā.

(2) Jūras administrācijai nav tiesību pārvietot objektu, ko kāda persona vai iestāde novietojusi vai uzcēlusi saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumdošanas aktu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais pārvietojamais objekts nav apzīmēts tā, ka var ātri noteikt tā piederību kādai personai, vai ir attiecīgi apzīmēts, bet Jūras administrācijai nav zināma tā īpašnieka atrašanās vieta un triju mēnešu laikā neviena persona nav iesniegusi pieprasījumu attiecībā uz šo īpašumu, pierādot savas tiesības uz to, šis īpašums nonāk Jūras administrācijas turējumā.

(4) Jūras administrācija drīkst jebkurā laikā un veidā atbrīvoties no šā panta otrajā daļā minētā īpašuma, ja tam piemīt bīstamība vai ja tā uzraudzība saistīta ar pārmērīgi lieliem izdevumiem vai sagādā neērtības, kaut ari īpašums nav Jūras administrācijas turējumā. Šāda īpašuma pārdošanas gadījumā ienākumi jāizlieto Jūras administrācijas izdevumu segšanai. Ja īpašums ir pārdots, no ienākumiem jāatrēķina Jūras administrācijas izdevumi, un ja triju mēnešu laikā no brīža, kad minētais īpašums nonācis Jūras administrācijas turējumā, neviena persona nepierāda savas īpašuma tiesības uz to, no realizētā īpašuma atlikusī ienākumu daļa pāriet Jūras administrācijas turējumā.

(5) Ja saskaņā ar šā panta ceturto daļu Jūras administrācija pārdod pārvietojamo objektu, bet pārdošanas rezultātā iegūtie ienākumi nav pietiekami, lai segtu izdevumus, kas radušies tā pārvietošanas dēļ, vai šo objektu nav iespējams pārdot, Jūras administrācija var iesniegt prasību tiesā par daļēju vai pilnīgu izdevumu segšanu, piedzenot tos no personas, kas bijusi objekta īpašnieks tajā laikā, kad objekts ticis pārvietots, vai kas bijusi šā objekta īpašnieks tā atstāšanas vai zaudēšanas laikā.

8. NODAĻA
CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBA

176. pants. Drošības konvencija

(1) Drošības konvencija ir Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzības uz jūras (SOLAS-74) un tās 1978. gada protokols kopā ar pielikumiem un grozījumiem, kuri tiek piemēroti Latvijā.

(2) Drošības konvencijas valsts ir valsts, kuras valdība ir pievienojusies Drošības konvencijai un nav to denonsējusi, vai šādas valsts teritorija, uz kuru attiecas un kur ir spēkā šī konvencija.

(3) Drošības konvencijas apliecība ir apliecība, kura saskaņā ar Drošības konvenciju ir izsniedzama kuģim, kas atbilst attiecīgajām šīs konvencijas prasībām un ietver pasažieru kuģa drošības apliecību, konstrukcijas drošības apliecību, drošības iekārtu apliecību, radioiekārtu drošības apliecību un jebkuru citu šāda veida apliecību, kuras saturu sašaurina, groza vai ierobežo atbrīvojuma apliecība.

(4) Apliecība ir tāda apliecība, kas izdota saskaņā ar tās definīciju Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74).

(5) Kuģu inspektors ir jebkura persona vai organizācija, kura saskaņa ar šo kodeksu ir pilnvarota inspicēt kuģi un izsniegt Drošības konvencijas apliecību.

(6) Zvejas kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģošanas līdzeklis zvejošanai, vaļu, roņu, valzirgu un citu jūras dzīvo resursu iegūšanai.

(7) īss starptautisks reiss šās nodaļas izpratnē ir tāds starptautisks reiss:

1) kura laikā kuģis atrodas ne tālāk par 200 jūras jūdzēm no ostas vai vietas, kur pasažieri un apkalpe var rast drošu patvērumu;

2) kas nepārsniedz 600 jūras jūdzes no pēdējās ostas, ko kuģis apmeklēja .valstī, no kuras sākās tā reiss, līdz reisa galapunktam.

Turklāt netiek ņemta vēra kuģa novirzīšanās no paredzēta maršruta, ja to izraisījuši laika apstākli vai kādi citi apstākļi, kurus nevar novērst vai no kuriem nevar izvairīties ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs.

(8) Iekārtas un mehānismi šās nodaļas izpratnē ir dzinēja sistēma, stūres sistēma, spiediena konteineri un sistēma, sūkņu sistēma, vinčas, elektroiekārtas un visas tamlīdzīgas iekārtas, kas nepieciešamas kuģa ekspluatācijai vai kuģa un tā personāla drošībai vai ietekmē to.

(9) Takelāža šās nodaļas izpratnē ir iekārtas, mehānismi, aparāti un ierīces, kurus izmanto uz kuģa izkraušanai un iekraušanai.

177. pants. Drošības konvencijas valstu saraksts

Ministrija publicē oficiālā Valdības izdevumā to valstu sarakstu j (arī tām piederošās teritorijas), kuras ratificējušas Drošības konvenciju, pievienojušās tai vai denonsējušas to.

178. pants. Drošības konvencijas piemērošana

Drošības konvencija piemērojama attiecībā uz visiem Latvijas kuģiem un citiem kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ja vien šis kodekss neparedz citādi.

179. pants. Drošības noteikumi jūrā

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par vispārējo drošību jūrā un par Drošības konvencijas izpildīšanu. Tajos jāiekļauj Drošības konvencijā paredzētie noteikumi, attiecībā uz radiosakariem — Vispasaules jūras avāriju un drošības sistēmas (GMDSS) ietvaros, kā arī jāievēro Starptautiskā jūras satelītu organizācijas (INMARSAT) konvencija un 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu jūrā.

180. pants. Kuģu atrašanās ostā sliktu laika apstākļu dēļ

Šās nodaļas noteikumi, kā arī noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar šo nodalu un kas jāievēro ārvalstu kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas ostā, nav attiecināmi uz kuģi, kas atrodas tur laika apstākļu dēļ vai citu tādu iemeslu dēļ, kurus nevar novērst vai no kuriem nevar izvairīties ne kuģa kapteinis, ne kuģa īpašnieks, ne nofraktētājs (ja tāds ir).

181. pants. Pilnvarotu klasifikācijas sabiedrību īstenotā uzraudzība un inspicēšana

Jebkuru kuģi Latvijā vai Latvijas kuģi pasaulē drīkst uzraudzīt un inspicēt Latvijas Kuģu reģistra tehniskā inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība, ko šim nolūkam pilnvarojusi Jūras administrācija.

182. pants. Kuģu inspektora pienākumi

Jūras administrācija ieceļ kuģu inspektorus vai pilnvaro klasifikācijas sabiedrības, inspektorus, kuru pienākums ir inspicēt:

1) kuģu katlus un mašīnas;

2) kuģu iekārtas, ari takelāžu, aprīkojumu un piederumus;

3) kuģu korpusu un virsbūvi

4) kuģu glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības iekārtas;

5) kuģu radiotelegrāfa un radiotelefona iekārtas;

6) kuģa kravu un tās iekraušanas veidu.

183. pants. Kuģu inspektora tiesības

(1) Kuģu inspektors drīkst jebkurā piemērotā laikā inspicēt jebkuru kuģi, lai pārliecinātos par tā atbilstību Drošības konvencijai, Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, sadursmju novēršanas noteikumiem, kā ari noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo kodeksu.

(2) Ja inspektors konstatē, ka minētās konvencijas vai noteikumi nav ievēroti, viņam jāiesniedz kuģa kapteinim un īpašniekam rakstveida ziņojums, kurā norādīti konstatētie trūkumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai šos trūkumus novērstu.

(3) Ar katru šādu ziņojumu jāiepazīstina ostas kapteinis un kuģis jāaiztur.

(4) Ja inspektors uzskata, ka kuģis nav drošs vai ir nepiemērots pasažieru pārvadāšanai, vai konstatē, ka iekārtas un mehānismi ir bojāti un nopietni apdraud cilvēkus uz kuģa, viņam šāds kuģis jāaiztur. Inspektors var aizturēt ari jebkuru kuģi, kurš neievēro šā kodeksa noteikumus, ja viņš ir pārliecināts, ka šāda aizturēšana ir pamatota.

(5) Ja saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem inspektors apmeklē kādu kuģi, viņš var uzdot kuģa kapteinim, īpašniekam, aģentam, vecākajam mehāniķim vaijebkurai atbildīgai personai uz kuģa jebkuru ar kuģi saistītu jautājumu. Šo personu pienākums ir izsmeļoši un patiesi atbildēt uz inspektora jautājumiem.

(6) Inspektors var pamatoti pieprasīt kuģa kapteinim, īpašniekam, aģentam vai vecākajam mehāniķim, kā arī jebkurai citai atbildīgai personai uz kuģa, lai tiktu iedarbinātas vai demonstrētas kuģa iekārtas un inspektors pats varētu pārliecināties par to stāvokli. Katrai personai, kurai šāda prasība tiek izteikta, tā ir jāizpilda, ja vien šī persona spēj to izpildīt.

184. pants. Kuģu inspektora atzinums

Pēc kuģa inspicēšanas inspektors nosūta Jūras administrācijai atzinumu:

1) par korpusa un mašīnu atbilstību darbam;

2) par to, vai korpuss un mašīnas būvētas, sagatavotas un derīgas darbam saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti, ievērojot šīs nodaļas prasības;

3) par to, vai jebkuros noteikumos paredzētas iekārtas atrodas uz kuģa un ir laba stāvoklī;

4) par to, vai kuģa virsniekiem ir šajā kodeksā paredzētie kvalifikācijas dokumenti vai apkalpes skaitliskais sastāvs ir pietiekams un vai tai ir attiecīgā kvalifikācija;

5) par reisa klasi, kurā kuģi drīkst nodarbināt, un termiņu (ja tas ir mazāks par vienu gadu), kurā korpuss, iekārtas un mašīnas būs drošas un darbspējīgas;

6) attiecībā uz pasažieru kuģi — par pieļaujamo pasažieru skaitu uz tā;

7) attiecība uz tvaikoni — par pieļaujamo spiedienu katlos.

185. pants. Kuģu inspektora pārskats par inspicēšanu un izdotajām apliecībām

Kuģu inspektors atbilstoši Jūrniecības departamenta noteiktajam paraugam raksta pārskatu par veikto inspicēšanu un izdotajām apliecībām. Pēc Jūrniecības departamenta pieprasījuma inspektoram ir Jāiesniedz tai šā pārskata kopijas vai Jāsniedz jebkura cita informācija, kas attiecas uz viņa dienesta pienākumiem.

186. pants. Pasažieru kuģa inspicēšana

Uz katra Latvijas pasažieru kuģa jāizdara:

1) inspicēšana pirms tā nodošanas ekspluatācijā;

2) periodiskā inspicēšana pēc katriem 12 mēnešiem;

3) papildu inspicēšana atbilstoši šā kodeksa prasībām.

187. pants. Pasažieru kuģa inspicēšana pirms tā nodošanas ekspluatācijā

(1) Pasažieru kuģa inspicēšana pirms tā nodošanas ekspluatācijā ietver kuģa korpusa, mehānismu un iekārtu pilnīgu pārbaudi.

(2) Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai kuģa konstrukcija, materiāli un korpusa uzbūve, katli un citas spiediena iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas un telegrāfa iekārtas, glābšanas motorlaivu radiostacijas, glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, ugunsgrēka signālierīces un ugunsdzēsības ierīces, loča traps un citas iekārtas atbilst Drošības konvencijas prasībām un šīs nodaļas noteikumiem.

(3) Inspicēšanas gaitā arī jāpārliecinās, vai visu kuģa korpusa daļu, kuģa mehānismu un iekārtu stāvoklis ir apmierinošs un vai kuģis ir apgādāts ar Drošības konvencijā un sadursmju novēršanas noteikumos paredzētajām ugunīm, skaņas un briesmu signalizācijas ierīcēm.

188. pants. Pasažieru kuģa periodiska inspicēšana

Periodiskās inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai kuģa korpuss, katli un citas spiediena iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, glābšanas motorlaivu radiostacijas, glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, ugunsgrēka signālierīces un ugunsdzēsības ierīces, loča traps un citas iekārtas ir apmierinošā stāvoklī un derīgas izmantošanai paredzētajam nolūkam, kā arī atbilst Drošības konvencijas prasībām un šīs nodaļas noteikumam. Inspicēšanā jāietver arī uguņu, skaņas un briesmu signalizācijas ierīces pārbaude.

189. pants. Pasažieru kuģa papildu inspicēšana

Atkarībā no apstākļiem vispārēja vai daļēja inspicēšana jāveic katru reizi, kad notikusi avārija vai atklājušies defekti, kas ietekmē kuģa drošību vai tā glābšanas līdzekļu un citu iekārtu efektivitāti un nokomplektējumu, vai kad tiek veikti svarīgi remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi. Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai nepieciešamie remontdarbi un iekārtu atjaunošanas darbi vai nomainīšanas darbi ir izdarīti veiksmīgi, vai šajos nomainīšanas darbos izmantoto materiālu kvalitāte no visiem aspektiem ir apmierinoša, un vai kuģis atbilst Drošības konvencijai un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkuriem citiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar šā kodeksa prasībām.

190. pants. Pasažieru kuģa drošības apliecība

Ja Jūras administrācija, saņēmusi saskaņā ar šā kodeksa 184. pantu sagatavoto kuģu inspektora atzinumu, ir pārliecināta, ka Latvijas kuģis atbilst Drošības konvencijas prasībām par kuģu konstrukciju, glābšanas līdzekļiem, radioiekārtām un radiopeileriem, kā arī citiem noteikumiem attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kas piemērojami kuģim un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilstoši sadursmju novēršanas noteikumu prasībām ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz attiecīgu drošības apliecību (turpmāk tekstā — "pasažieru kuģa drošības apliecība") un šā kuģa inspicēšanas apliecību.

191. pants. Pasažieru kuģa īso starptautisko reisu apliecība

Ja kuģis tiek izmantots īsajos starptautiskajos reisos un uz to attiecas tikai šādiem reisiem piemērojami noteikumi, ministrija izsniedz īso starptautisko reisu apliecību par kuģa atbilstību Drošības konvencijas prasībām, kas piemērojamas šādiem reisiem.

192. pants. Pasažieru kuģa atbrīvojuma apliecība un kvalificētās apliecības

Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par pasažieru kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no jebkuru noteikumu vai Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz kuģi un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst citām prasībām, atbilstoši sadursmju novēršanas noteikumu prasībām ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:

1) atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem un kravas pārvadājumiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst citiem šajā apliecībā norādītajiem noteikumiem, ja tādi ir;

2) ar kvalificēto drošības apliecību vai kvalificēto īso starptautisko reisu apliecību (atkarībā no apstākļiem), kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots.

193. pants. Pasažieru kuģa īso starptautisko reisu apliecības derīgums

Jūras administrācija var atļaut katram pasažieru kuģim, attiecībā uz kuru ir spēkā īso starptautisko reisu apliecība vai kvalificētā īso starptautisko reisu apliecība, iziet šādā reisā, ja attālums no sākumostas līdz galaostai nepārsniedz 1200 jūras jūdzes. Šāda apliecība ir obligāta katram kuģim, kas ir gatavs veikt reisu starp ostām, attālums starp kurām pārsniedz 600 jūras jūdzes.

194. pants. Pasažieru kuģa drošības apliecības glabāšana

(1) Uz katra pasažieru kuģa, pirms tas uzsāk reisu vai iziet no jebkuras ostas Latvijā, jābūt spēkā esošai pasažieru kuģa drošības apliecībai, kurā minēti ierobežojumi, kas kuģim jāievēro, lai tas būtu derīgs izmantošanai reisā, pieļaujamais pasažieru skaits, ja nepieciešams, — to sadalījums pa kuģa daļām, kā arī jebkuri citi noteikumi un iespējamās pārmaiņas, no kurām pasažieru skaits ir atkarīgs.

(2) Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret ārvalsts pasažieru kuģa drošības apliecību un šā kodeksa noteikumi uz attiecīga kuģa ir izpildīti, tiek atzīts, ka šāds kuģis atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

195. pants. Atbildība par virslimita pasažieru pārvadāšanu

Uz pasažieru kuģa pasažieru skaits nedrīkst pārsniegt kuģa drošības apliecībā pieļauto skaitu. Par šo noteikumu neievērošanu kuģa īpašnieks vai kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

196. pants. Kravas kuģa drošības iekārtu inspicēšana

Latvijas kravas kuģu glābšanas un ugunsdzēsības ierīču inspicēšana veicama pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, bet turpmāk ne retāk ka reizi gada. Uz jaunajiem un jau esošajiem Latvijas kravas kuģiem inspicēšanas gaitā jāpārbauda ugunsdzēsības shēmas un loča traps, ugunis, skaņas un briesmu signalizācijas ierīces, lai pārliecinātos, ka tās pilnībā atbilst Drošības konvencijas prasībām un, ja nepieciešams, arī sadursmju novēršanas noteikumu prasībām.

197. pants. Kravas kuģa drošības iekārtu apliecība

Ja Jūras administrācija saņēmusi inspektora atzinumu par Latvijas kravas kuģi, ir pārliecināta, ka tas atbilst Drošības konvencijas prasībām par glābšanas līdzekļiem, kā arī noteikumiem par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā, kas piemērojams kuģim un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem un ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz:

1) ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos, — Drošības konvencijā noteiktā parauga apliecību;

2) jebkurā citā gadījumā — apliecību, kas apstiprina kuģa atbilstību minētajām prasībām. Ikviena šāda apliecība tiek saukta par drošības iekārtu apliecību.

198. pants. Kravas kuģa atbrīvojuma un kvalificētā drošības iekārtu apliecība

(1) Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no kādām Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz šo kuģi un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst citām prasībām, ir pilnībā apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm un atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz kuģi izsniedz:

1) ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:

a) atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem un kravas pārvadājumiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst visiem citiem noteikumiem;

b) kvalificēto drošības iekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;

2) ja kuģa tonnāža ir mazāka par 500 bruto tonnām, — kvalificēto drošības iekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots, un tiem reisiem, kuros tas tiks izmantots.

199. pants. Kravas kuģa radara iekārtu un radioiekārtu inspicēšana

Latvijas kravas kuģu radara iekārtas, radioiekārtas un visas glābšanas motorlaivu radiostacijas vai glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, kuri uz kuģa atrodas saskaņā ar šā kodeksa 179. pantā minētajiem noteikumiem, inspicējami pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, bet pēc tam — ne retāk kā reizi gadā.

200. pants. Kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecība

Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģa atbilstību Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radioiekārtām un radiopeileriem, kā ari Noteikumiem par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā, kas piemērojami kuģim un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, ja kuģa tonnāža nav mazāka par 300 bruto tonnām un šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos, tā izsniedz kuģa īpašniekam Drošības konvencijā noteiktā parauga apliecību, kas apstiprina šā kuģa atbilstību minētajām prasībām. Ikviena šāda apliecība tiek saukta par kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecību.

201. pants. Kravas kuģa atbrīvojuma apliecība un kvalificētā radioiekārtu apliecība

Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no kādām Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz tā radioiekārtām un radiopeileriem, kā ari reisiem, kuros tas tiks izmantots, ka tas atbilst citām prasībām, ir pilnībā apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm un atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:

1) ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:

a) atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst visiem citiem noteikumiem) kvalificēto radioiekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;

2) jebkurā citā gadījumā kvalificēto radioiekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots, un reisiem, kuros tas tiks izmantots.

202. pants. Radioiekārtu atbrīvojuma apliecība

Ja Jūras administrācija ir pilnīgi atbrīvojusi kādu Latvijas kuģi no prasībām, kas paredzētas Drošības konvencijas noteikumos attiecībā uz radioiekārtām un radiopeileriem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz radioiekārtu atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kuriem pasažieru reisiem un kravas pārvadājumiem kā arī no kuriem noteikumiem kuģis ir atbrīvots.

203. pants. Kravas kuģa konstrukcijas drošības inspicēšana

(1) Saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu Latvijas kravas kuģa korpuss, mehānismi un iekārtas, par kurām nav izsniegtas kravas kuģa drošības iekārtu un radioiekārtu drošības apliecības, inspicējamas pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā. Inspicēšana jāatkārto norādītajā veidā pēc noteikta laikposma.

(2) Vispārēja vai daļējainspicēšana jāveic katru reizi, kad noticis nelaimes gadījums vai atklājušies defekti, kas ietekmē kuģa drošību vai tā glābšanas līdzekļu efektivitāti un nokomplektējumu vai kad tiek veikti svarīgi remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi.

(3) Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai nepieciešamie remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi ir izdarīti veiksmīgi, vai šādu remontdarbu, atjaunošanas un nomainīšanas darbu izmantoto materiālu kvalitāte no visiem aspektiem ir apmierinoša un vai kuģis atbilst Drošības konvencijai un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkuriem citiem noteikumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz šo kodeksu.

204. pants. Kravas kuģa konstrukcijas drošība un tās inspicēšanas noteikumi

(1) Jūrniecības departaments atbilstoši Drošības konvencijas prasībām izstrādā kravas kuģu konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumus, kuros izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz kuģa korpusu, iekārtām un mehānismiem un noteikts, kādā veidā un pēc kāda laikposma Latvijas kuģi inspicējami.

(2) Šis pants piemērojams:

1) Latvijas kuģiem, kuru tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām;

2) Latvijas kuģiem, kuriem ir mazāka tonnāža, — pēc Jūrniecības departamenta norādījuma;

3) ārvalstu kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un kamēr tie nav saņēmuši atbrīvojumu saskaņā ar šo kodeksu.

(3) Šis pants nav piemērojams pasažieru kuģiem, kara transportkuģiem, izpriecceļojumu kuģiem, zvejas kuģiem un kuģiem bez mehāniskā dzinēja.

205. pants. Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība

Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret kuģu inspektora atzinumu par Latvijas kravas kuģi, uz kuru attiecas šā kodeksa 204. panta noteikumi par kuģa atbilstību tam piemērojamiem kravas kuģa konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumiem, kā arī reisiem, kuros tas tiks izmantots, Jūras administrācija uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var izdot attiecībā uz šo kuģi apliecību, kāda paredzēta Drošības konvencijā, ja kuģa tonnāža ir ne mazāka par 500 bruto tonnām un tas tiks izmantots starptautiskos reisos; jebkurā citā gadījumā — apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst minētajiem noteikumiem. Ikviena šāda apliecība tiek saukta par kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību.

206. pants. Kravas kuģa atbrīvojuma apliecība un kvalificētā konstrukcijas drošības apliecība

(1) Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kravas kuģis saskaņā ar šo kodeksu atbrīvojams no kādām noteikumu prasībām attiecībā uz kuģi un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka kuģis atbilst citām prasībām, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:

1) Ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:

a) atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem, kā ari apstiprina, ka kuģis atbilst citiem apliecībām norādītajiem noteikumiem;

b) kvalificēto konstrukcijas drošības apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;

2) jebkurā citā gadījumā — kvalificēto konstrukcijas drošības apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tiem kravas kuģa konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumiem, no kuriem kuģis nav atbrīvots, un reisiem, kuros tas tiks izmantots.

207. pants. Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecības derīguma termiņš

Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā kodeksa 205. un 206. pantu, bet nav atbrīvojuma apliecība, ir spēkā piecus gadus vai īsāku laikposmu, ja tas ir norādīts apliecībā, turklāt Jūras administrācija saglabā tiesības šo apliecību anulēt. Saskaņā ar šo pantu izsniegta atbrīvojuma apliecība ir spēkā tikpat ilgi, cik attiecīgā kvalificētā apliecība un otrādi.

208. pants. Citu apliecību derīguma termiņi

(1) Pasažieru kuģa drošības apliecība, radioiekārtu drošības apliecība vai atbrīvojuma apliecība, kas nosaka, ka kuģis ir pilnīgi atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelegrāfu, radiotelefonu un radiopeileriem, ir spēkā vienu gadu; drošības iekārtu apliecība ir spēkā vienu gadu no tās izsniegšanas datuma, izņemot gadījumus, kad šāda apliecība zaudē spēku pēc tam, kad Jūras administrācija nosūtījusi tā kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam, attiecībā uz kuru šī apliecība izsniegta, paziņojumu par to, ka Jūras administrācija apliecību ir anulējusi.

(2) Atbrīvojuma apliecība, kurā nav noteikts, ka kuģis pilnībā atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelegrāfu, radiotelefonu un radiopeileri, ir spēkā tikpat ilgi, cik attiecīgā kvalificētā apliecība.

(3) Jebkura apliecība, kuru Jūras administrācija izsniegusi saskaņā ar šo kodeksu, un ikviena pasažieru kuģa apliecība neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apvienota vienā dokumentā ar kādu citu drošības apliecību, ir jāpieņem kā pierādījums.

209. pants. Apliecības derīguma termiņa pagarināšana

Ja Latvijas kuģis neatrodas Latvijas osta tajā diena, kad izbeidzas saskaņā ar šo kodeksu izsniegtās apliecības derīguma termiņš, Jūras administrācijavar pagarināt to uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus no apliecības derīguma termiņa izbeigšanās brīža. Pagarinājums tiek dots tādēļ, lai kuģis varētu nokjūt līdz Latvijas ostai vai līdz citai ostai, kur veicama kuģa inspicēšana apliecības atjaunošanai.

210. pants. Kvalificētās apliecības spēkā esamība

Kvalificētā apliecība nav spēkā attiecībā uz kuģi, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā attiecīga atbrīvojuma apliecība un otrādi; atbrīvojuma apliecība nav spēkā sava termiņa ietvaros, ja to neizmanto reisos, kuriem tā ir paredzēta.

211. pants. Apliecību glabāšana uz kuģa

Visas saskaņā ar šo kodeksu izsniegtās apliecības, kamēr tās ir spēkā, izņemot atbrīvojuma apliecības, vai apliecināti to noraksti, ir jāglabā uz kuģa redzamā un pieejamā vietā, lai informētu visas uz kuģa esošās personas. Kuģa kapteinis vai īpašnieks, kas bez pamatota iemesla neievēro šo prasību, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

212. pants. Inspicēšana, lai pārbaudītu drošības konvencijas apliecības un to izsniegšanas noteikumu ievērošanu

Kuģu inspektors drīkst uzkāpt uz jebkura kuģa, lai pārbaudītu:

1) vai Drošības konvencijas apliecība ir spēkā attiecībā uz citas Drošības konvencijas valsts kuģi;

2) vai kuģa korpuss, iekārtas un mehānismi atbilst Drošības konvencijas apliecībā sniegtajām ziņām;

3) vai par radioiekārtām atbildīgo virsnieku vai operatoru skaits uz kuģa, viņu pakāpe un kvalifikācija atbilst apliecībā sniegtajām ziņām, izņemot gadījumu, kad apliecība paredz kuģa pilnīgu atbrīvošanu no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelefonu; 4) vai tiek izpildītivisi citi noteikumi, saskaņā ar kuriem izsniegta tāda apliecība, kas ir ekvivalenta atbrīvojuma apliecībai.

213. pants. Drošības konvencijas apliecības uzrādīšana

(1) Katram citas Drošības konvencijas valsts kuģa kapteinim jāuzrāda attiecīgām amatpersonām, kuras izsniedz atļauju iziešanai no Latvijas ostas starptautiskajā reisā, spēkā esošas Drošības konvencijas apliecības, kas ir ekvivalentas Jūras administrācijas izsniegtajām Drošības konvencijas apliecībām. Iekams šīs apliecības nav uzrādītas, atļauja iziešanai no ostas netiek dota un kuģi var aizturēt līdz to uzrādīšanai.

(2) Spēkā esošas Drošības konvencijas apliecības, kas ir ekvivalents kvalificētajai apliecībai, vai atbrīvojuma apliecības, kas atšķiras no tās apliecības, kurā noteikts, ka kuģis pilnībā atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām, nevar izmantot šā kodeksa 214. pantā minētajos gadījumos, ja netiek uzrādīta arī attiecīgā atbrīvojuma apliecība vai kvalificētā apliecība.

214. pants. Priekšrocības kuģim, kuram ir Drošības konvencijas apliecība

(1) Ja attiecībā uz citas Drošības konvencijas valsts kuģi tiek uzrādīta spēkā esoša Drošības konvencijas apliecība, tā ir jāpieņem un kuģi var atbrīvot no šā kodeksa 212. pantā paredzētās inspicēšanas vai pārbaudes, ja vien nav pamatotas pārliecības par to, ka kuģa vai tā iekārtu stāvoklis neatbilst apliecībā sniegtajām ziņām vai kuģis un tā iekārtas neatbilst noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar šo kodeksu attiecībā uz kuģa un tā iekārtu ekspluatāciju pēc inspicēšanas.

(2) Ja apliecība nav pieņemama šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ vai ir izbeidzies tās derīguma termiņš, vai tā ir zaudējusi spēku, kuģim netiek dota atļauja iziešanai no ostas un tas jāaiztur, izņemot gadījumus, kad kuģis iziet jūrā vai dodas uz kuģu remonta rūpnīcu, neradot draudus kuģim vai personām uz tā. Turklāt par šiem apstākļiem rakstveidā jāpaziņo šādāmpersonām:

1) kuģa karoga valsts konsulam vai — viņa prombūtnes laikā — citam kuģa karoga valsts pārstāvim;

2) kuģu inspektoriem vai atzītām organizācijām, kas atbild par šā panta pirmajā daļā uzrādīto apliecību izsniegšanu.

215. pants. Aizliegums kuģim iziet jūrā bez atbilstošas apliecības

Neviens Latvijas kuģis nedrīkst iziet no Latvijas ostas jūrā starptautiskajā reisā, ja attiecībā uz kuģi nav spēkā šādas apliecības: 1) ja tas ir pasažieru kuģis — pasažieru kuģa drošības apliecībavai īso starptautisko reisu apliecība, vai kvalificētā īso starp, tautisko reisu apliecība, kas atbilst reisam, kurā kuģis tiks izmantots;

2) ja tas nav pasažieru kuģis:

a) kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība vai kvalificētā konstrukcijas drošības apliecība;

b) drošības iekārtu apliecība vai kvalificētā drošības iekārtu apliecība;

c) radioiekārtu drošības apliecība vai kvalificētā radioiekārtu apliecība, vai radioiekārtu atbrīvojuma apliecība.

216. pants. Kuģa aizturēšana apliecības neuzrādīšanas dēļ

Katra Latvijas kuģa kapteinim pirms kuģa iziešanas jūrā jāuzrāda attiecīgām varas iestādēm kuras dod kuģiem atļaujuiziešanai no ostas starptautiskajā reisā, šajā nodaļā minētās apliecības. Iekams šīs apliecības nav uzrādītas, atļaujaiziešanai no ostas netiek dota un kuģi var aizturēt līdz to uzrādīšanai.

217. pants. Informācija par kuģa stabilitāti

(1) Uz katra Latvijas pasažieru kuģa neatkarīgi no tā lieluma un uz katra kravas kuģa, ja tas ir 24 metrus garš vai garāks, jābūt nepieciešamajai informācijai par tā stabilitāti.

(2) Informācija, kuras noraksts jānosūta Jūras administrācijai, ir jāpamato, kuģa stabilitāti nosakot ar tā sānsveres testu. Jūras administrācija var atļaut informāciju pamatot ar datiem, kas iegūti, nosakot tādā pat veidā tāda paša kuģa stabilitāti.

(3) Ja kuģis iziet jūrābez šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

218. pants. Atbildība par inspicēšanas atzinuma vai apliecības viltošanu

Par inspektora atzinuma vai apliecību viltošanu, kā arī par apliecībā norādīto noteikumu neievērošanu vainīgā persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

219. pants. Paziņojums par kuģa avāriju, bojājumu vai pārveidojumiem, kas ietekmē tā jūrasspēju

(1) Katrs kuģis, attiecībā uz kuru ir spēkā saskaņā ar šo kodeksu izdota Drošības konvencijas apliecība, kā arī šā kuģa iekārtas visu laiku ir jāsaglabā tādā stāvokli, lai tie pilnībā atbilstu Drošības konvencijas prasībām un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkurām citām saskaņā ar šo kodeksu izstrādātām prasībām.

(2) Kad notiek nelaimes gadījums ar kuģi, tiek konstatēts defekts vai kaut kas tiek pārveidots kuģa korpusā, iekārtās, ierīcēs vai mehānismos un tā rezultātā tiek ietekmēta kuģa drošība, efektivitāte vai jūrasspēja, nokomplektējums vai derīgums kuģošanai, tā īpašniekam vai kapteinim iespējami drīzāk pēc šāda nelaimes gadījuma, bojājuma atklāšanas vai pārveidojumiem jāiesniedz Jūras administrācijā rakstveida ziņojums, kurā detalizēti jāatspoguļo nelaimes gadījums, bojājums vai pārveidojumi.

220. pants. Kuģa atkārtota inspicēšana pēc bojājumiem vai pārveidojumiem

Ja Jūras administrācijai ir pamats uzskatīt, ka pēc iepriekšējā inspicēšanas atzinuma sastādīšanas uz kuģa izdarīti šā kodeksa 219. pantā minētie pārveidojumi tā korpusā, iekārtās, ierīcēs vai mehānismos vai uz tā netiek novērsti kādi bojājumi vai citi defekti, vai trūkumi, tai ir tiesības pieprasīt kuģa atkārtotu inspicēšanu tādā apjomā, kādu tā atzīst par nepieciešamu. Ja šī prasība netiek izpildīta, Jūras administrācija var anulēt jebkuru apliecību, kas saskaņā ar šo kodeksu izsniegta attiecībā uz kuģi. Šā panta izpratnē pārveidojumi ir viss, ko aptver atjaunošana un nomainīšana jebkurā kuģa daļā.

221. pants. Nodaļas prasību attiecināšana uz ārvalstu kuģiem

Jūrniecības departaments var noteikt, ka šīs nodaļas prasības vai jebkuri citi noteikumi attiecināmi uz jebkuru ārvalsts kuģi vai kuģu klasi, kamēr šie kuģi atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

222. pants. Ārvalstu kuģu inspicēšana un Drošības konvencijas apliecību izdošana

Jūrniecības departaments var ierosināt kuģa inspicēšanu, ja to pieprasa Drošības konvencijas valsts valdība. Tajos gadījumos, kad minētās konvencijas prasības ir izpildītas, Jūras administrācija izdod kuģim Drošības konvencijas apliecību. Katrā šādā apliecībā ir jāieraksta, ka tā izsniegta pēc tās valsts valdības pieprasījuma, kurā kuģis ir reģistrēts vai tiks reģistrēts. Šādai apliecībai ir tāds pats spēks kā jebkurai citai atbilstoši šās nodaļas noteikumiem izsniegtajai apliecībai.

223. pants. Citu Drošības konvencijas valstu veiktā Latvijas kuģu inspicēšana

Jūras administrācija var lūgt Drošības konvencijas valsts valdību vai jebkuru organizāciju, ko Jūrniecības departaments pilnvarojis, izsniegt attiecībā uz Latvijas kuģi jebkuru apliecību, ko prasa šis kodekss. Apliecībai, kura izsniegta pēc šāda lūguma un kurā ir ieraksts par tās izsniegšanas kārtību, saskaņā ar šo kodeksu ir tāds pats spēks kā apliecībai, ko izsniegusi Jūras administrācija.

224. pants. Izņēmumi

Nekādi šīs nodaļasnoteikumi vai uz tāspamata izstrādāti noteikumi, ja nav paredzēts citādi, nav piemērojami:

1) karakuģiem un kara transportkuģiem;

2) kravas kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka par piecsimt bruto tonnām;

3) kuģiem bez mehāniskajiem dzinējiem;

4) primitīvas uzbūves koka kuģiem;

5) izpriecceļojumu kuģiem, kuri netiek izmantoti pārvadājumiem;

6) zvejas kuģiem.

225. pants. Noteikumi par drošības un vietējo apliecību izsniegšanu

Jūras administrācija var noteikt drošības prasības un izstrādāt inspicēšanas noteikumus, kā ari izsniegt vietējās drošības apliecības attiecībā uz ikvienu kuģi vai kuģu klasi, kurai netiek piemērota Drošības konvencija.

9. NODAĻA
KRAVAS ZĪME

226. pants. Kravas zīmes konvencija

(1) Starptautiskā konvencija par kravas zīmi ir 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi kopā ar tajā izdarītajiem grozījumiem, kurus piemēro Latvijā.

(2) Konvencijas valsts ir valsts, kura ir pievienojusies Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi un nav to denonsējusi, vai tādas valsts teritorija, uz kuru šī konvencija attiecas un ir spēkā.

(3) Kravas zīmes konvencijas kuģis ir starptautiskās kravas zīmes kuģis, kas pieder valstij, kurā piemēro Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.

(4) Noteikumi par kravas zīmi ir noteikumi, kurus izstrādājusi Jūras administrācija, lai realizētu Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.

(5) Kravas zīme ir zīme, kas norāda minimālo pieļaujamo virsūdens borta augstumu dažādos kuģošanas apstākļos.

(6) Kravas zīmes kuģis ir:

1) starptautiskās kravas zīmes kuģis, kura tonnāža nav mazāka par simt piecdesmit bruto tonnām, vai 24 metrus vai vairāk metrus garš kuģis, kas pārvadā kravu vai pasažierus starptautiskajos reisos;

2) vietējās kravas zīmes kuģis, tas ir, kuģis, kas nav starptautiskās kravas zīmes kuģis un kas pārvadā kravu vai pasažierus.

(7) Starptautiskais reiss ir reiss starp:

1) ostu (vietu Latvijā) un ostu (vietu) ārpus Latvijas;

2) ostu konvencijas valstī, kas nav Latvija, un ostu jebkurā citā valstī vai tās teritorijā neatkarīgi no tā, vai šī valsts ir vai nav konvencijas valsts Turklāt, nosakot ostas, starp kurām notiek reiss, nedrīkst ņemt vērā kuģa novirzīšanos no paredzētā kursa, ja šādu novirzīšanos izraisījuši laika apstākļi vai citi apstākļi, kurus ne kuģa kapteinis, ne nofraktētājs (ja tāds ir) nevar novērst vai no kuriem nevar izvairīties.

(8) Zvejas kuģis šajā nodaļā ir kuģis, kuru izmanto jūras dzīvo resursu iegūšanai.

227. pants. Izņēmumi Šī nodaļa neattiecas uz:

1) karakuģiem;

2) izpriecceļojumu kuģiem, kurus neizmanto pārvadājumu veikšanai;

3) zvejas kuģiem.

228. pants. Noteikumi par kravas zīmi

Lai realizētu Starptautisko konvenciju par kravas zīmi, Jūras administrācijaizstrādā noteikumus par kravas zīmi, kuros paredz tajos kravas zīmei izvirzāmās prasības un vietējās kravas zīmes apliecību izsniegšanu tiem kuģiem, uz kuriem neattiecas Starptautiskā konvencija par kravas zīmi.

229. pants. Saskaņā ar starptautisko konvenciju par kravas zīmi izsniegtās apliecības

(1) Starptautiskās kravas zīmes apliecību var izsniegt katram kuģim, kas ir inspicēts un marķēts saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.

(2) Starptautiskās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību var izsniegt kuģim, kuram saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kravas zīmi ir dots atbrīvojums.

230. pants. Starptautiskās un vietējās kravas zīmes apliecības

(1) Ja Latvijas kuģis ir inspicēts un marķēts saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi, kuģa īpašniekam uz viņa iesnieguma pamata izsniedzama attiecīga apliecība.

(2) Apliecība, kas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem izsniegta:

1) kuģim, ja tas ir 24 metrus vai vairāk metrus garš, tiek saukta par starptautiskās kravas zīmes apliecību;

2) jebkuram citam kuģim — par Latvijas vietējās kravas zīmes apliecību.

231. pants. Citas konvencijas valsts izsniegtas apliecības

(1) Jūras administrācijavar lūgt citas konvencijas valsts attiecīgo institūciju, kura atbild par apliecību izdošanu, izsniegt attiecībā uz Latvijas kuģi starptautiskās kravas zīmes apliecību, un šādai apliecībai, ja tajā ir ieraksts par to, uz kāda pamata apliecība izsniegta, ir tāds pats spēks kā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem izsniegtajai apliecībai.

(2) Ja attiecībā uz kuģi saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir izsniegta starptautiskās kravas zīmes apliecība, uzskatāms, ka šis kuģis ir inspicēts saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi. Turklāt, ja kuģa klāja līnija un kravas zīme atbilst apliecībā norādītajām ziņām, uzskatāms, ka kuģis marķēts atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

232. pants. Pēc citas konvencijas valsts lūguma izsniegtās apliecības

Pēc konvencijas valsts attiecīgās institūcijas lūguma Jūras administrācija var izsniegt starptautiskās kravas zīmes apliecību attiecībā uz šīs valsts kuģi, ja tai nav iebildumu pret šādu lūgumu. Apliecībā jānorāda, uz kāda pamata tā ir izsniegta.

233. pants. Atbrīvojumi

(1) Ja Jūrniecības departaments uzskata, ka starptautiskajiem reisiem starp Latvijas ostām un kaimiņvalstu ostām ir tāds raksturs un šajos reisos ir tādi apstākļi, kas ļauj šā kodeksa noteikumus nepiemērot kuģiem, kuri kursē šajos reisos, un ja Jūrniecības departaments ir pārliecinājies, ka citu valstu valdības piekrīt šādam viedoklim, tas var noteikt, ka kuģus, kas tiek izmantoti šādos reisos, atbrīvo no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas.

(2) Jūrniecības departaments var atļaut kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem un kurus izmanto tikai piekrastes reisos, atbrīvot no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas.

(3) Ja uz kuģi, kura garums pārsniedz 24 metrus, attiecas šīs nodaļas noteikumi, Jūrniecības departaments uz Latvijas kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var atbrīvot šo kuģi no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas tādā gadījumā, kad tas uzskata, ka kuģim ir jauna veida pazīmes, kuru attīstību un pielietošanu traucētu šīs nodaļas prasību izpilde.

(4) Ja uz kuģi attiecas šās nodaļas noteikumi un ja tas ir:

1) kuģis, kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2) kuģis, kurš neatbilst šā panta ceturtās daļas 1. punkta prasībām un netiek izmantots starptautiskajos reisos, Jūrniecības departaments uz Latvijas kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var atbrīvot šo kuģi no šās nodaļas noteikumu piemērošanas.

(5) Ja uz Latvijas kuģi attiecas šīs nodaļas noteikumi un tā garums nav mazāks par 24 metriem, un ja parasti tas netiek izmantots starptautiskajos reisos, bet ārkārtējos apstākļos tam ir nepieciešams veikt vienu starptautisko reisu, uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, kurā sīki aprakstīts šis starptautiskais reiss, Jūrniecības departaments, nepārkāpjot šā panta ceturtās daļas noteikumus, var atbrīvot šādu kuģi no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas uz laiku, kamēr kuģi izmanto šajā reisā.

234. pants. Atbrīvojuma apliecības izsniegšana

(1) Ja Jūras administrācija atzīst, ka uz kuģi attiecināms šā kodeksa 233. pants, tā izsniedz kuģa īpašniekam starptautiskās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību vai Latvijas vietējās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību. Apliecībā precīzi jānorāda laikposms, kurā atbrīvojums ir spēkā.

(2) Atbrīvojuma apliecībā jābūt apstiprinātām ziņām par kuģa periodisku inspicēšanu saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi, kā arī ierakstam par katru apliecības derīguma termiņa pagarinājumu.

235. pants. Kravas zīmes apliecības spēkā esamība

Ja saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem attiecībā uz kuģi ir izsniegta spēkā esoša kravas zīmes apliecība, kuģis uzskatāms par inspicētu atbilstoši noteikumiem par kravas zīmi. Ja apzīmējumi uz kuģa ir iezīmēti saskaņā ar klāja līnijas un kravas zīmes aprakstu un noteikumiem par kravas zīmi un izvietoti atbilstoši klāja līnijas un kravas zīmes aprakstam apliecībā, kuģis uzskatāms par marķētu atbilstoši noteikumiem.

236. pants. Kravas zīmes apliecības derīguma termiņš, apliecības atjaunošana un anulēšana

(1) Katra kravas zīmes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo kodeksu, ja vien to neatjauno atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem, zaudē spēku, izbeidzoties apliecībā norādītajam termiņam, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus, skaitot no apliecības izsniegšanas datuma. Ikvienu kravas zīmes apliecību pēc kravas zīmes inspicēšanas var atjaunot uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

(2) Katram kuģa īpašniekam, ja attiecībā uz viņa kuģi ir spēkā šāda apliecība, ir jānodrošina šā kuģa inspicēšana norādītajā veidā vismaz reizi gadā pēc apliecības izsniegšanas, lai noskaidrotu, vai apliecība paliek spēkā. Ja kuģis netiek šādi inspicēts, Jūras administrācija var anulēt apliecību vai pagarināt tās derīguma termiņu līdz trim mēnešiem.

(3) Ja kravas zīmes apliecības derīguma termiņš izbeidzies vai apliecība anulēta, Jūras administrācija var pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai īpašnieks, kura kuģim apliecība izsniegta, apliecību nodod. Šādu kuģi var aizturēt. Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks bez pamatota iemesla atsakās izpildīt minēto prasību, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

237. pants. Aizliegums kuģim iziet jūrā bez kravas zīmes apliecības

(1) Neviens Latvijas kuģis, kas pieder pie starptautiskās kravas zīmes kuģiem un kam nav izsniegta atbrīvojuma apliecība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nedrīkst iziet jūrā starptautiskajā reisā, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā starptautiskās kravas zīmes apliecība. Neviens Latvijas kuģis, kas pieder pie vietējāskravas zīmes kuģiem, nedrīkst iziet jūrā, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā vietējās kravas zīmes apliecība.

(2) Katram Latvijas vietējās kravas zīmes kuģa kapteinim pirms kuģa iziešanas jūrā jāuzrāda attiecīgajai amatpersonai, kas izdod atjauju kuģa iziešanai no ostas, saskaņā ar šo pantu spēkā esoša kravas zīmes apliecība. Līdz kravas zīmes apliecībasuzrādīšanai netiek izsniegta atļauja kuģa iziešanai no ostas, un kuģis tiek aizturēts.

(3) Katras konvencijas valsts kravas zīmes kuģa kapteinim pēc pieprasījuma jāuzrāda spēkā esoša kravas zīmes apliecība tai ostas amatpersonai, kura var izsniegt atļaujuiziet no Latvijas ostas. Iekams kravas zīmes apliecība nav uzrādīta, atļauju iziet no ostas neizdod un kuģi var aizturēt. Ja netiek uzrādīta spēkā esoša kravas zīmes apliecība, kuģa kapteinis, kas iziet vai mēģina iziet jūra no Latvijas ostas, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

238. pants. Noteikumi par kravu uz kuģa klāja

(1) Jūras administrācija izstrādā noteikumus par kravu uz kuģa klāja. Šie noteikumi jāievēro, ja kravas zīmes kuģis pārvada kravu, kura atrodas nenosegtā vietā uz klāja.

(2) Noteikumi par kravas zīmi paredz īpašu virsūdens bortu augstumu kuģiem, uz kuru klāja ir tikai koksnes krava. Noteikumos par kravu uz klāja var izvirzīt īpašas prasības, gadījumos, kad šāds virsūdens bortu augstums ir paredzēts.

(3) Izvirzot šādas īpašas prasības, Jūras administrācijai jāievēro Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 4. nodaļas noteikumi.

(4) Ja kuģa kapteinis nav ievērojis noteikumu par kravu uz klāja, ņemot vērā šā panta piekto daļu, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajai personai ir tiesības pierādīt, ka pārkāpumu izraisījusi novirzīšanas no kursa vai aizkavēšanās sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs, ja tāds ir, nevar novērst vai no kuriem viņi nevar izvairīties.

239. pants. Kravas zīmes kuģu inspicēšana

Kuģu inspektors var inspicēt jebkuru kravas zīmes kuģi, lai pārliecinātos, ka šīs nodaļas noteikumi ir izpildīti.

240. pants. Paziņojums par pārveidojumiem, kas ietekmē kuģa kravas zīmi

(1) Kuģa kapteinis vai īpašnieks, attiecībā uz kura kuģi saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem ir izsniegta kravas zīmes apliecība pēc jebkuriem kuģa korpusā vai virsbūvē izdarītiemstrukturāliem pārveidojumiem, kas ietekmē kravas zīmi, tiklīdz tas praktiski ir iespējams, iesniedz Juras administrācijai rakstveida paziņojumu, kurā ir sīks visu pārveidojumu apraksts. Ja paziņojums par jebkuriem pārveidojumiem netiek iesniegts, kuģa kapteinis un īpašnieks atbild saskaņā ar speķa esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Attiecībā uz katru lādu kuģi Jūras administrācija var realizēt šā panta trešajā daļā minētās tiesības, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kuģa korpusā vai virsbūvē ir izdarīti svarīgi pārveidojumi, kas ietekmē kravas zīmi, un lūku armatūra un aizsargierīces, aizsargmargas un friporti vai līdzekļi, ko izmanto iekļūšanai apkalpes telpās, netiek uzturēti tādā stāvoklī, kādi tie bija apliecības izsniegšanas brīdī.

(3) Ikvienā šādā gadījumā Jūras administrācija var anulēt kravas zīmes apliecību vai pieprasīt no īpašnieka atkārtotu kuģa inspicēšanu tādā apjomā, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Ja šāda prasība netiek izpildīta, kravas zīmes apliecību anulē.

241. pants. Kravas zīmes iegrime

(1) Kuģi drīkst piekraut līdz robežai tā, ka, ja kuģim nebūtu sānsveres, tad tā kravas zīme būtu virs ūdens.

(2) Ja kuģi piekraujot, tiek pārkāpti šā panta pirmās daļas noteikumi, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks ir iesūdzēts tiesā par šā panta noteikumu pārkāpšanu, viņiem ir tiesības pierādīt, ka pārkāpumu izraisījusi novirzīšanās no kursa vai aizkavēšanās sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs, ja tāds ir, nav varējuši novērst vai no kuriem viņi nav varējuši izvairīties.

(4) Katru kuģi, kuru piekraujot tiek pārkāpti šā panta pirmās daļas noteikumi, var aizturēt tik ilgi, līdz tiek izpildītas prasības par kuģa piekraušanu.

242. pants. Kravas zīmes iegrime ārvalstu kuģiem

Ārvalstu kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas ūdeņos, piemēro šā kodeksa 241. panta prasības. Kravas zīmes kuģi drīkst aizturēt un uzsākt tiesvedību pret kuģa īpašnieku vai kapteini, pamatojoties uz šā kodeksa 241. pantu, tikai pēc kuģa inspicēšanas, ko veicis pilnvarots kuģu inspektors.

243. pants. Kravas zīmju nodzēšana vai pārveidošana

(1) Latvijas kravas zīmes kuģa kapteinis vai īpašnieks, kas bez pamatota iemesla neuztur kārtībā kuģa kravas zīmes atbilstoši šīs nodaļas prasībām, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Ikviena persona, kas nodzēš, likvidē vai pārveido jebkuru kravas zīmi, kas atrodas uz kuģa borta saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, izņemot amatpersonas, kurām saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi ir tiesības atļaut kravas zīmes nomaiņu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

244. pants. Aizliegums kuģiem iziet jūrā, ja tie neatbilst noteikumiem par kravas zīmi

(1) Neviens kravas zīmes kuģis nedrīkst iziet jūrā, ja:

1) paredzētajā laikā kuģu inspektors vai pilnvarota klasifikācijas sabiedrība, vai konvencijas valsts valdības pilnvarota institūcija nav inspicējusi kuģi saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi;

2) kuģis neatbilst noteikumiem par kravas zīmi;

3) kuģis uz katra borta nav marķēts ar zīmi, kas norāda visaugstākā ūdensnecaurlaidīgā klāja stāvokli (turpmāk tekstā — "klāja līnija"), un ar kravas zīmi;

4) klāja līnijas un kravas zīmes izvietojums un veids neatbilst noteikumiem par kravas zīmi.

!(2) Ja kuģis iziet jūrā vai mēģina iziet jūrā, pārkāpjot šā panta noteikumus, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, bet kuģi var aizturēt, līdz tiek izdarīta tā inspicēšana un marķēšana.

245. pants. Kravas zīmes apliecības glabāšana uz kuģa un ierakstu izdarīšana kuģa žurnālā par kravas zīmes detaļām

(1) Ja kravas zīmes apliecība izdota saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, kuģa īpašniekam šī apliecība jānovieto uz kuģa labi redzamā vietā, kur tā ir skaidri salasāma, un jāatstāj tur, kamēr tā ir spēkā un kamēr kuģis tiek izmantots. Kuģa kapteinim jāizdara kuģa žurnālā ieraksti par detaļām, kas kravas zīmes apliecībā norādītas klāja līnijas un kravas zīmes apzīmēšanai.

(2) Iekams Latvijas kravas zīmes kuģis iziet jūrā, tā kapteinim kuģa žurnālā jāizdaraieraksts par iegrimi un bortu virsūdens augstumu attiecībā pret to bortu daļu, līdz kurai kuģis ir piekrauts, par ūdens blīvumu un citas nepieciešamās ziņas.

246. pants. Kuģu kravas zīmes inspicēšana

(1) Kuģu inspektors drīkst uzkāpt uz jebkura kuģa, kad tas atrodas Latvijas ūdeņos, un pieprasīt uzrādīt jebkuru kravas zīmes apliecību, kas ir spēkā attiecībā uz šo kuģi.

(2) Ja inspektoram uzrāda spēkā esošu kuģa kravas zīmes apliecību, viņam ir tiesības inspicēt kuģa kravas zīmi, lai noskaidrotu, vai:

1) kuģis nav piekrauts virs apliecībā pieļautā maksimuma;

2) uz kuģa iezīmētā kravas zīme atbilst apliecībā norādītajiem raksturojumiem;

3) kuģa korpusā vai virsbūvē nav izdarīti kādi būtiski pārveidojumi, kas ietekmē kravas zīmi;

4) lūku armatūra un aizsargierīces, aizsargmargas, friporti un līdzekļi, ko izmanto iekļūšanai apkalpes telpās, uz kuģa tiek uzturēti tādā stāvoklī, kādi tie bija apliecības izsniegšanas brīdī.

10. NODAĻA
BERAMO UN BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANA

247. pants. Noteikumi par beramo kravu drošu pārvadāšanu un izvietošanu

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par beramo kravu drošu pārvadāšanu un izvietošanu saskaņā ar Beramo kravu drošas pārvadāšanas kodeksu, ko izdevusi Starptautiskā jūras organizācija, un noteikumus par graudu drošu pārvadāšanu un izvietošanu saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74), ņemot vērā arī attiecīgos grozījumus.

248. pants. Drošības pasākumi attiecībā uz graudu kravām

Iekraujot graudus Latvijas kuģī vai jebkurā citā kuģī Latvijas ostā, jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai nepieļautu graudu pārvietošanos.

249. pants. Noteikumi par bīstamo kravu

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par to, kāda kuģa krava ir bīstama saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74) un jāja izdarītajiem grozījumiem attiecībā uz bīstamās kravas pārvadāšanu. Šiem noteikumiem ir jāatbilst Starptautiskās jūras organizācijas Starptautiskajam bīstamo kravu drošas pārvadāšanas kodeksam (IMDG). Jūrniecības departaments var norādīt šādas kravas iesaiņojuma un novietošanas veidus, kravas daudzumu un izvietošanas vietas uz kuģa, apzīmējumus, kuriem jābūt uz iesaiņojuma vai konteinera, un drošības pasākumus, kuri jāveic, ja pārvadā šādu kravu, kā arī piešķir pilnvaras inspicēšanai, lai konstatētu, vai šīs prasības tiek ievērotas. Šie noteikumi ir jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

250. pants. Bīstamās kravas pārvadāšana un marķēšana

(1) Neviena persona nedrīkst ar Latvijas kuģi nosūtīt vai pārvadāt bīstamu kravu, izņemot gadījumus,, kad šāda krava tiek pārvadāta saskaņā ar šā kodeksa 249. pantā minētajiem noteikumiem. Šis pants neattiecas uz kuģu briesmu signālu došanas inventāru.

(2) Neviena persona nedrīkst ar Latvijas kuģi nosūtīt vai pārvadāt bīstamu kravu, ja nav noteiktā kravas raksturojuma un noteikumos paredzēto apzīmējumu uz iesaiņojuma un ja kuģa kapteinim vai īpašniekam nav iesniegts rakstveida paziņojums par šādas kravas īpašībām, kā arī nav norādīts nosūtītāja vārds, uzvārds (juridiskai personai —nosaukums) un adrese.

(3)  Šis pants piemērojams visiem ārvalstu kuģiem, kurus iekrauj Latvijā.

251. pants. Atbildība par šās nodaļas noteikumu neievērošanu

(1) Personas, kas neievēro šajā nodaļā minētos noteikumus, ir atbildīgassaskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, bet kuģis nepareizas iekraušanas dēļ uzskatāms par nedrošu.

(2) Ja Latvijas ostā ienāk kuģis, kurā ārpus Latvijas robežām iekrauti graudi, neievērojot minētos drošības pasākumus, šādā veidā piekrauta kuģa kapteinis vai īpašnieks ir izdarījis pārkāpumu, bet kuģis nepareizas iekraušanas dēļ uzskatāms par nedrošu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais pārkāpums nav izdarīts, ja kuģis iegājis jebkurā Latvijas ostā sakarā ar laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs nevarēja novērst vai no kuriem nevarēja izvairīties.

252. pants. Atteikšanās no bīstamās kravas un atbrīvošanās no tās

Ikviena kuģa kapteinis vai īpašnieks drīkst atteikties uzņemt uz kuģa jebkuru kravas vienību, ja viņam ir aizdomas, ka tajā varētu būt bīstami priekšmeti, un drīkst pieprasīt atvērt šo kravas vienību, lai pārliecinātos par tās saturu. Ja ar kādu kuģi tiek nosūtīta bīstama krava bez paredzētajiem apzīmējumiem vai bez šā kodeksa 250. pantā noteiktā rakstveida paziņojuma, kuģa kapteinis vai īpašnieks drīkst izmest šo kravu no kuģa. Par šādu rīcību ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks nenes atbildību.

11. NODAĻA
KUĢA JŪRASSPĒJA

254. pants. Kuģošanai nederīgs kuģis

Šās nodaļas izpratnē — kuģošanai nederīgs kuģis ir kuģis, kas korpusa, iekārtu vai mehānismu bojājumu var nepilnas apkalpes dēļ vai arī tādēļ, ka piekrauts virs normas vai piekrauts nepareizi, nedrīkst iziet jūrā, jo ir nopietni apdraudēta cilvēku dzīvība.

255. pants. Kuģošanai nederīga kuģa sūtīšana jūrā

Ikviena persona, kas no jebkuras Latvijas ostas sūta vai mēģina sūtīt jūrā kuģošanai nederīgu kuģi, kā arī šāda kuģa kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kamēr nepierāda, ka kuģa iziešana jūrā šādā kuģošanai nederīgā stāvoklī attiecīgajos apstākļos bijusi saprātīga un attaisnojama rīcība.

256. pants. Kuģa īpašnieka pienākums pret kuģa apkalpi — nodrošināt kuģa jūrasspēju

Kuģa īpašniekam jānodrošina,lai kapteinis un katrs aģents, kurš ir atbildīgs par kravas iekraušanu vai kuģa sagatavošanu vai nosūtīšanu, izmantotu visus iespējamos līdzekļus kuģa jūrasspējas nodrošināšanai no reisa sākuma līdz tā beigām.

257. pants. Kuģošanai nederīga kuģa aizturēšana

(1) Ja kuģu inspektors ir pārliecināts, ka kuģa jūrasspēja ir nepietiekama, viņam jānodrošina kuģa aizturēšana, bet attiecībā uz Latvijas kuģi viņš var ierosināt apturēt kuģa drošības apliecības darbību uz laiku, līdz pārliecinās, ka kuģis derīgs kuģošanai.

(2) Ja kuģi aiztur saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Jūras administrācija drīkst veikt jebkurus nepieciešamus un piemērotus pasākumus, lai nepieļautu kuģa iziešanu jūrā, iekams tas nav derīgs kuģošanai.

258. pants. Kuģošanai nederīga kuģa aizturēšanas kārtība

(1) Kuģa kapteinim vai īpašniekam ir tiesībaspieprasīt Latvijā pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības inspekciju. Par tas darbu maksā šā kuģa īpašnieks. Ja tiek konstatēts, ka kuģa jūrasspēja pietiekama, ostas kapteinis var pieņemt lēmumu par šā kuģa atbrīvošanu vai aizturēšanu, līdz būs izpildīti visi jurasspējas atgūšanas nosacījumi.

(2) Ja kuģis aizturēts saskaņā ar šā kodeksa 257. panta noteikumiem, šā kuģa kapteinim nekavējoties jāsaņem rakstveida lēmums, kurā ir pamatota kuģa aizturēšana. Ja lēmums attiecas uz ārvalsts kuģi, šā lēmuma noraksts nekavējoties jāiesniedz tās valsts konsulātam, kurai kuģis pieder.

259. pants. Atbildība par izdevumiem un zaudējumiem

(1) Ja izrādās, ka nav bijis pamatota iemesla aizturēt kuģi tā jurasspējas vai stāvokļa dēj vai sakarā ar kuģa īpašnieka rīcību vai saistību nepildīšanu, ziņojuma sastādītāja pienākums ir atlīdzināt kuģa īpašniekam kuģa aizturēšanas izdevumus.

(2) Ja izrādās, ka aizturēšanas brīdī kuģa jūrasspēja bijusi nepietiekama, kuģa īpašnieks atbild par kuģa aizturēšanas izdevumu segšanu.

12. NODAĻA
KUĢU GLĀBŠANA UN VRAKS

260. pants. Vispārīgie noteikumi attiecībā uz vraku

(1) Katra kuģa kapteinim un īpašniekam, atrodoties Latvijas ūdeņos, ir jāpaziņo Jūras administrācajai par kuģa nogrimšanu, norādot tā atrašanās vietu, kravu un citas nepieciešamās ziņas.

(2) Jūras administrācija, pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu vai jebkuru ziņojumu par vraka atrašanu, pārņem vraku savā uzraudzībā.

(3) Ja vraks apdraud navigācijas drošību, apkārtējo vidi, cilvēku dzīvību vai veselību vai citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, Jūrniecības departaments pasludina vraka atrašanās rajonu par navigācijai slēgtu.

261. pants. Paziņojums par vraku

(1) Ja zināms vraka īpašnieks, Jūras administrācija nedēļas laikā nosūta vraka īpašniekam aicinājumu trīs mēnešu laikā no aicinājuma saņemšanas brīža izteikt savus nodomus attiecībā uz vraku. Ja vraks ir ārvalsts kuģis vai tā daļa, Jūras administrācijai jāpaziņo par to arī šā kuģa karoga valsts konsulātam.

(2) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Jūras administrācijai nedēļas laikā jāpublicē oficiālā Valdības izdevumā paziņojums par vraka atrašanu, kā arī uzaicinājums vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

262. pants. Vraka īpašnieka pilnvaras un atbildība sakarā ar vraka aizvākšanu

Ja vraka īpašnieks vēlas izcelt un aizvākt vraku, viņam par savu nodomu ir jāinformē Jūras administrācija trīs mēnešu laikā pēc tam, kad kuģis nogrimis, cietis nelaimes gadījumā, ticis pamests vai pēc tam, kad viņš uzzinājis vai viņam būtu vajadzējis uzzināt, ka kuģis nogrimis, cietis nelaimes gadījumā vai ticis pamests, un pēc tam jāveic darbi saskaņā ar Jūras administrācijas norādījumiem.

263. pants. Juras administrācijas pilnvaras un atbildība sakarā ar vraku

(1) Ja vraka īpašnieks nepiesaka šajā kodeksā noteiktajā termiņā savas īpašuma tiesības uz vraku vai neuzņemas vraka izcelšanas pienākumus, Jūras administrācija var pēc saviem ieskatiem vraku izcelt vai aizvākt tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu. Šajā gadījumā vraka īpašnieks ir atbildīgs par to, lai Jūras administrācijai tiktu atlīdzināti visi zaudējumi un izdevumi, kas tai radušies sakarā ar vraka izcelšanu.

(2) Ja kāds kuģis nogrimis vai cietis nelaimes gadījumā, vai pamests Latvijas ūdeņos tādā veidā, ka tas traucē vai apdraud navigāciju vai citas jūras operācijas, rada draudus cilvēku dzīvībai vai veselībai vai jūras videi, Jūras administrācija var pieprasīt, lai vraka īpašnieks vraku vai kuģi aizvāc, īpašniekam šī prasība jāpilda Jūras administrācijas norādītajā veidā un laikā. Ja vraks atrodas ostas robežās, Jūras administrācija šīs tiesības var nodot attiecīgās ostas pārvaldei.

(3) Ja vraka vai kuģa īpašnieks neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto prasību, viņš ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Jūras administrācija šādā gadījumā var rīkoties ar vraku vai kuģi pēc saviem ieskatiem.

(4) Vraka īpašniekam sešu mēnešu laikā no brīža, kad Jūras administrācija vraku ir izcēlusi, ir tiesības atgūt vraku, sedzot Jūras administrācijai ar vraka glābšanu saistītos izdevumus un citus izdevumus.

264. pants. Tiesības uz nepieprasītu vraku

Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no dienas, kad oficiālā Valdības izdevumā publicēts paziņojums par vraka atrašanu, vraks pāriet valsts īpašumā.

265. pants. Jūras administrācijas tiesības vraku pārdot

(1) Ja vraka īpašnieks likumā noteiktajā termiņā nav pieteicis savas īpašuma tiesības uz vraku un vraks pārgājis valsts īpašumā vai ja vraka īpašnieks neizmanto savas šā kodeksa 263. panta ceturtajādaļa noteiktas tiesības, Juras administrācija var pārdot tās turējumā esošo vraku.

(2) Jūras administrācija no vraka pārdošanas ieņēmumiem ietur visus ar vraku saistītos glābšanas un citus izdevumus un atlikušo ieņēmumu daļu, ja tāda ir, atdod vraka īpašniekam.

(3) Ja vraks ir bīstams vai nav vērts maksāt par tā glābšanu vai arī tas nav aizvākts Jūras administrācijas norādītajāveidā un termiņā, tā drīkst vraku pārdot jebkurā laikā.

266. pants. Glābšanas konvencija

(1) Glābšanas konvencija ir 1989. gada Starptautiskā konvencija par glābšanu.

(2) Glābšanas operācija ir darbība vai rīcība, kuras mērķis ir sniegt palīdzību kuģim vai jebkuram citam īpašumam, kas nonācis briesmās kuģojamos vai citos ūdeņos.

(3) Glābšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas ir tieši saistīti ar glābšanas operācijām.

(4) Glābšana ir arī visi pamatoti glābēja izdevumi, kas nepieciešami glābšanas pakalpojumiem.

(5) Glābējs ir jebkura persona, ari Jūras administrācija, kas sniedz glābšanas pakalpojumus.

(6) Gaisa kuģis ir jebkurš lidošanai domāts kuģis, kas pārvietojas virs ūdens, arī hidrolidmašīna, vai jebkurš kuģis, vai kuģošanas līdzeklis,kas var pacelties no ūdens vai nolaisties uz ūdens.

(7) īpašums ir jebkurš īpašums, kas nav pastāvīgi un ar īpašu nolūku nostiprināts piekrastes joslā un ietver frakti, kas pakļauta riskam.

(8) Kaitējums videi ir fizisks kaitējums cilvēka veselībai vai dzīvībai jūrā vai jūrasresursiem piekrastes un iekšējos ūdeņos vai tiem blakusesošajos rajonos; šo kaitējumu rada piesārņošana, saindēšana, uguns, sprādziens vai līdzīgi nelaimes gadījumi.

(9) Maksājums šajā nodaļā ir atalgojums, atlīdzība vai kompensācija.

(10) Nelaimes gadījums jūrā ir kuģu sadursme, uzskriešana uz sēkļa vai cits navigācijas negadījums, kā arī parādība uz kuģa vai ap to, kas kuģim vai kravai rada materiālus zaudējumus vai šādu zaudējumu draudus.

(11) Vraks ir:

1) no juras izskaloti priekšmeti, avārijas laika no kuģa izmesta vai izskalota kuģa krava vai nogrimuša kuģa krava, vai pamests kuģis, kas atrasti Latvijas ūdeņos vai izmesti Latvijas krastos;

2) apgādes priekšmeti vai iekārtas;

3) kuģa avārijā cietušo personu personiskais īpašums;

4) jebkurš gaisa kuģis, kas cietis avārijā, jebkura tā daļa un krava.

(12) Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 267—292 pantam.

267. pants. Noteikumu neattiecināšana uz platformām un urbšanas iekārtām

Šā kodeksa 268.—292. pants neattiecas uz nostiprinātām vai peldošām platformām un mobilām urbšanas iekārtām jūrā, ja tās atrodas darbības vietā un tiek lietotas jūras dibena minerālo resursu pētīšanai, iegūšanai vai izmantošanai.

268. pants. Noteikumu neattiecināšana uz ārvalstij piederošu kuģošanas līdzekli, kas netiek izmantots komerciāliem mērķiem

(1) Šā kodeksa 268.—292. pants neattiecas uz ārvalstīm piederošiem karakuģiem un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas netiek izmantoti komerciāliem mērķiem un kam glābšanas operācijulaikā ir suverēna imunitāte saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, ja vien attiecīgā valsts nav nolēmusi šādiem kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem piemērot Glābšanas konvenciju.

(2) Starptautiskās jūrasorganizācijas ģenerālsekretāra parakstīta apliecība par valsts lēmumu piemērot Glābšanas konvenciju attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajiem kuģiem un kuģošanas līdzekļiem uzskatāma par neapstrīdamu apliecībā minēto faktu apstiprinājumu.

269. pants. Dzīvības glābšana

(1) Ja dzīvības glābšanaspakalpojumus nelaimes gadījumā cietuša kuģošanas līdzekļa vai nelaimes gadījumā cietuša gaisa kuģa cilvēkiem pilnīgi vai daļēji sniedz Latvijas ūdeņos vai jebkura nelaimes gadījumā cietuša Latvijas kuģošanas līdzekļa cilvēkiem — ārpus Latvijas ūdeņiem, kuģošanas līdzekļa, gaisa kuģa, kravas vai kuģa daļas īpašniekam jāsamaksā glābējam šajā nodaļā norādītajā veidā noteiktā atlīdzība par cilvēka dzīvības glābšanu.

(2) Atlīdzībai par cilvēkadzīvības glābšanu, ja kuģošanas līdzekļa īpašnieks spēj to samaksāt, ir prioritāte salīdzinājumā ar atlīdzību par citiem glābšanas darbiem.

(3) Atlīdzību par cilvēkadzīvības glābšanu nekādā gadījumā neiekasē no personas, kuras dzīvība izglābta.

270. pants. Kravas glābšana

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai Latvijas krastā cietis nelaimes gadījumā, uzskrējis uz sēkļa vai gājis bojā kāds kuģošanas līdzeklis (ari gaisa kuģis) un isniegti pakalpojumi, palīdzot kuģošanas līdzeklim vai gaisa kuģim vai glābjot kravu vai īpašumu, vai kādu citu kuģa daļu, kā ari glābjot vraku, tad kuģošanas līdzekļa, gaisa

kuģa, kravas, kuģa daļas vai vraka īpašniekam jāsamaksā glābējam šajā nodaļā norādītajā veidā noteiktā atlīdzība par glābšanu. (2) Personai, kura, piedaloties darbos, kas tiek veikti sakarā ar nelaimes gadījumu jūrā, ir izglābusi dzīvību cilvēkam, ir tiesības uz pienācīgu daļu no atlīdzības, ko piešķir glābējam par kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma glābšanu, apkārtējās vides pasargāšanu no briesmām vai to samazināšanu.

271. pants. No atlīdzības par glābšanu izslēdzamie pakalpojumi

(1) Atlīdzība par glābšanu netiek piešķirta:

1) ja glābšanas pakalpojumus sniedz, ignorējot nelaimes gadījumā cietuša kuģa vai gaisa kuģa īpašnieka skaidru un pamatotu aizliegumu veikt šādas darbības attiecībā uz viņa kuģi vai gaisa kuģi;

2) ja glābšanas pakalpojumus sniedz velkonis attiecība uz kuģošanas līdzekli vai gaisa kuģi, ko tas velk tauvā, vai attiecībā uz šāda kuģošanas līdzekļa vai gaisa kuģa kravu. Tas neattiecas uz pakalpojumiem, kuriem ir izņēmuma raksturs un kuri nav iekļauti līgumā par velkoņa darbību;

3) ja glābējs tīši vai nolaidības dēļ izraisa zaudējumus, kas palielina atlīdzību par glābšanu.

(2) Ja glābējs piesavina vai nelikumīgi lieto jebkuru izglābto īpašumu, atlīdzība tiek attiecīgi samazināta,un viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

272. pants. Noteikumi attiecībā uz atlīdzību par glābšanu

(1) Ņemot vērā šā kodeksa 281. pantu, nekāda atlīdzība netiek piešķirta, ja glābšanas operācijasnav devušas pozitīvu rezultātu.

(2) Glābējam piešķirama atlīdzība neatkarīgi no tā, ka kuģošanas līdzeklis vai gaisa kuģis, kas veic glābšanas operāciju, un glābjamais kuģošanas līdzeklis, gaisa kuģis, krava vai cits īpašums pieder vienam un tam pašam īpašniekam.

273. pants. Līgumi par glābšanu

Šā kodeksa 268.—292. pants piemērojams ikvienai glābšanas operācijai, ja līgumā tieši vai netieši nav noteikts citādi.Latvijas kuģa kapteinis ir tiesīgs noslēgt līgumu kuģa īpašnieka vārdā; Latvijas kuģa kapteinim un īpašniekam ir tiesības slēgt līgumu tās personas vārdā, kam pieder īpašums uz kuģa.

274. pants. Līguma anulēšana vai grozīšana

Tiesa var atzīt par spēkā neesošu vai grozīt jebkuru līgumu, kas attiecas uz glābšanu vai tāsnoteikumiem, ja tā atzīst, ka līgums noslēgts piespiedu kārtā briesmu brīdī vai tā ietekmē un ka tā noteikumi nav taisnīgi, vai samaksa par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo līgumu ir pārāk liela vai pārāk maza.

275. pants. Glābēja pienākumi

Glābēja pienākumi pret kuģošanas līdzekļa vai cita briesmās nonākuša īpašuma īpašnieku ir:

1) rūpīgi veikt glābšanas operāciju;

2) glābšanas operācijas laikā gādāt, lai vide tiktu pasargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli pamazināts;

3) ja nepieciešams meklēt citu glābēju palīdzību;

4) pieņemt citu glābēju palīdzību, ja to pamatoti prasa briesmās nonākušā kuģošanas līdzekļa kapteinis vai īpašnieks, vai cita īpašuma īpašnieks ar noteikumu, ka pat tad, ja glābējs uzskata, ka šāda prasība nav bijusi pamatota, viņam piešķiramā glābšanas atlīdzība netiks apšaubīta.

276. pants. Kuģa kapteiņa un īpašnieka pienākumi

Briesmās nonākušā kuģošanas līdzekļa kapteiņa vai īpašnieka vai cita īpašuma īpašnieka pienākums pret glābēju ir pilnībā sadarboties ar viņu glābšanas operācijas laikā un gādāt, lai vide tiktu piesargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli samazināts, bet pēc kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma novietošanas drošā vietā — apstiprināt īpašuma pārņemšanu atpakaļ, ja glābējs to pamatoti pieprasa.

277. pants. Jūras administrācijas tiesības

(1) Jūras administrācija attiecībā uz jebkuru glābšanas operāciju Latvijas ūdeņos, bet ārpus tiem —, ja negadījuma sekas var radīt draudus šiem ūdeņiem, var dot norādījumus un veikt pasākumus saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, lai pasargātu vidi no piesārņošanas, ko jūrā var izraisīt nelaimes gadījums, kuram ir kaitīgas sekas.

(2) Dodot norādījumus un veicot pasākumus, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, Jūras administrācijai jāņem vērā, ka nepieciešama sadarbība starp glābējiem, citāmieinteresētajām personām un Jūrniecības departamentu, lai nodrošinātu glābšanas operāciju efektīvu un sekmīgu veikšanu, glābtu briesmās nonākušos cilvēkus vai īpašumu, kā ari pasargātu vidi no kaitējuma. Ikvienai amatpersonai vai citai personai, kas darbojas Jūras administrācijas uzdevumā, jāgādā, lai vide tiktu pasargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli samazināts.

(3) Ikvienai varas iestādei vai ierēdnim, kas atrodas tā kuģošanas līdzekļa vai cilvēka tuvumā, kurš nonācis briesmās vai kuram draud bojāejajūrā, jāsniedz palīdzība, lai glābtu kuģošanas līdzekli vai cilvēka dzīvību, šajā nolūkā sadarbojoties ar glābējiem, sagādājot un sniedzot tiem visādaveida palīdzību, nodrošinot briesmas nonākušā kuģošanas līdzekļa ieiešanu ostā, efektīvu un sekmīgu dzīvības vai īpašuma glābšanas operāciju norisi un novēršot vai samazinot kaitējumu videi.

278. pants. Kritēriji, nosakot atlīdzību par glābšanu

Lai veicinātu glābšanas operācijas, atlīdzība par glābšanu nosakāma, ievērojot šādus kritērijus neatkarīgi no secības, kādā tie minēti:

1) izglābtā kuģošanas līdzekļa vai īpašuma vērtība;

2) glābēju pieredze un pieliktās pūles, lai pasargātu vidi no kaitējuma vai to maksimāli samazinātu;

3) glābšanas rezultāts;

4) briesmu raksturs un pakāpe;

5) glābēju pieredze un pieliktās pūles, lai glābtu kuģošanas līdzekli, citu īpašumu un cilvēku dzīvību;

6) glābšanai patērētaislaiks, glābējiem radušies izdevumi un zaudējumi;

7) atbildības risks un cita veida risks, kam pakļauti glābēji un tiem piederošās iekārtas;

8) pakalpojumu sniegšanas ātrums no brīža, kad tie pieprasīti;

9) glābšanas operācijāmparedzēto kuģošanas līdzekļu un citu iekārtu pieejamība un izmantošana;

10) glābējiem piederošo iekārtu gatavības pakāpe un vērtība.

279. pants. Pienākums samaksāt atlīdzību par glābšanu

Atlīdzība, kas par glābšanu noteikta saskaņā ar šā kodeksa 278. pantu, jāsamaksā visiem kuģošanas līdzekļa un cita īpašuma īpašniekiem proporcionāli tiem piederošās izglābtās daļas vērtībai. Lai neaizkavētu atlīdzības saņemšanu, kuģošanas līdzekļa īpašnieks samaksā atlīdzību visu ieinteresēto personu vārdā, paturot sev tiesības saņemt kompensāciju no pārējām ieinteresētajām personām. Kuģošanas līdzekļa īpašnieks, kas samaksā atlīdzību, var prasīt no pārējām ieinteresētajām personām līdz pilnas kompensācijas saņemšanai nodrošinājumu, kas nepārsniedz tām piederošās izglābtās daļas vērtību.

280. pants. Atlīdzības lielums

Atlīdzība par glābšanu, atskaitot visus iespējamos atgūstāmos likumīgos izdevumus un maksājumus, nedrīkst pārsniegt izglābtā kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma vērtību.

281. pants. Īpašā kompensācija

(1) Ja glābējs veic glābšanas operācijas attiecībā uz kuģošanas līdzekli,kurš pats vai kura krava ir bīstami videi, un viņš saskaņā ar šo nodaļu nav nopelnījis atlīdzību, kas būtu ekvivalenta vismaz šā panta otrajā daļā paredzētajai īpašajai atlīdzībai, glābējam ir tiesības saņemt no kuģošanas līdzekļa īpašnieka šā panta trešajā daļā noteikto īpašo atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga glābēja izdevumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā glābēja īpašo atlīdzību, ko kuģošanas līdzekļa īpašnieks maksā glābējam par glābšanas operācijām, kurās tika novērsts kaitējums videi vai tas maksimāli samazināts, var paaugstināt par summu, kas ir līdz 30 procentiem no glābējaizdevumiem. Tiesa vai cita institūcija saskaņā ar Glābšanas konvenciju, ņemot vērā šā kodeksa 278. pantā minētos kritērijus., var palielināt īpašo atlīdzību, ja uzskata to par vajadzīgu, bet kopējais palielinājums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 procentu no glābēja izdevumiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie glābēja izdevumi ir tiešie naudas izdevumi, kā arī taisnīga likme par iekārtu un apkalpes faktisko un pamatoto izmantošanu glābšanas operācijās, ievērojot šā kodeksa 278. panta 8., 9. un 10. punktā minētos kritērijus.

(4) Kopējā īpašā atlīdzība,kas noteikta saskaņāar šo pantu, jāizmaksā tikai tad, ja šī atlīdzība ir lielāka nekā jebkura cita atlīdzība, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 278. pantā noteiktajām prasībām.

(5) Ja glābējs, veicot glābšanas operācijas, rīkojas nolaidīgi un nepasargā vidi no kaitējuma vai ari nesamazina to līdzminimumam, viņam var neizmaksāt visu saskaņā ar šo pantu izmaksājamo īpašo atlīdzību vai tās daļu.

(6) Nekas no šajā pantā minētā nedrīkst ietekmēt tiesības griezties pēc palīdzības pie kuģošanas līdzekļa īpašnieka.

282. pants. Pakalpojumi, kurus sniedz saskaņā ar līgumu

Sājā nodaļā par glābšanas pakalpojumiem paredzētie maksājumi, kas pārsniedz līgumā paredzēto summu, netiek izdarīti, ja nerodas briesmas, kuru dēļ glābšanas operācija sadārdzinās.

283. pants. Atlīdzības sadalījums starp glābējiem

(1) Šā kodeksa 278. pantā noteiktā atlīdzība jāsadalastarp glābējiem, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

(2) Atlīdzības sadalījumu starp glābšanas darbos izmantotā kuģošanas līdzekļa īpašnieku, kapteini un citām personām, kuras strādā uz šā kuģošanas līdzekļa, nosaka saskaņā ar tas valsts likumu, kurā attiecīgais kuģošanas līdzeklis reģistrēts.

(3) Ja glābšanas darbus neveic kuģošanas līdzeklis, atlīdzības sadalījumu nosaka saskaņā ar likumu noslēgtais līgums starp glābējiem. Ja nav oficiāla līguma, tiesai vai personai (personām), kas nosaka sadalījumu un samaksu, lai pieņemtu pareizu un objektīvu lēmumu, jāpiemēro vispārīgie likuma un taisnīguma principi pēc lietas būtības.

284. pants. Glābēja nepareiza rīcība

Glābējam var neizmaksāt daļu no atlīdzības vai visu atlīdzību, kas pienākas saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, ja glābšanas nepieciešamību izraisījusiglābēja nepareiza vai nolaidīga rīcība vai šā iemesla dēļ glābšana kļuvusi grūtāk veicama, vai glābējs ir vainīgs krāpšanā vai kādā citā negodīgā rīcībā.

285. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības

Nekas no šajā nodaļā minētā nedrīkst ietekmēt saskaņā ar šā kodeksa 3. nodaļu noteiktās jūrniecības prasījuma tiesības, tomēr ar noteikumu, ka glābējs nedrīkst palielināt nodrošinājumu, kas izriet no šīm tiesībām, ja uz viņa pieprasījuma pamata piedāvāts vai paredzēts taisnīgs un saprātīgs nodrošinājums, ņemot vērā viņa izdevumus un maksājumus.

286. pants. Pienākums sniegt nodrošinājumu

(1) Personai, kas saskaņā ar šo kodeksu atbild par atlīdzību, pēc glābēja pieprasījuma jāsniedz tam apmierinošs nodrošinājums, ņemot vērā tā izdevumus un maksājumus.

(2) Nepārkāpjot šā panta pirmās daļas noteikumus, izglābtā kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāgādā, lai kravas īpašnieki sniedz kuģošanas līdzekļa īpašniekam vai glābējam nodrošinājumu par kravas glābšanu, ņemot vērā izdevumus un maksājumus, kuri veikti, pirms krava tiek atdota tās īpašniekiem.

(3) Glābējs ir tiesīgs savu jūrniecības prasījuma tiesību aizsardzībai izmantot kuģa aizturējuma tiesības ostā vai vietā, kur tas novietots pēc glābšanas operācijas, lai saņemtu nodrošinājumu savai prasībai pret attiecīgo kuģošanas līdzekli vai īpašumu.

(4) Ja, atsaucoties uz šā panta otro daļu par nodrošinājuma sniegšanu, izceļas strīds starp glābēju un personu, kas saskaņā ar šo kodeksu atbild par atlīdzību, vai starp kuģošanas līdzekļa īpašnieku un kravas īpašnieku, tiesa, kuras jurisdikcijā ir glābēja prasība, saskaņā ar šo pantu, kā arī pamatojoties uz jebkuras puses vārdā izdarītu iesniegumu, var pieņemt lēmumu par nodrošinājuma lielumu un noteikumiem.

287. pants. Maksājumi starplaikā

Tiesa vai amatpersona, kas izskata glābēja prasību, uz glābēja iesnieguma pamata var pieņemt pagaidu lēmumu par samaksu glābējam tādā apmērā, kādu tiesa vai attiecīgā amatpersona uzskata par taisnīgu un pareizu, un ar tādiem noteikumiem, ieskaitot noteikumus par nodrošinājumu, kādi būtu taisnīgi un pareizi konkrētajos apstākļos. Ikviena pagaidu maksājuma gadījumā attiecīgi jāsamazina šā kodeksa 286. pantā noteiktais nodrošinājums.

288. pants. Valstij piederoša krava

Valstij piederošas kravas, kuras nav komerciālas un kurām glābšanas operāciju laikā ir suverēna imunitāte saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, nedrīkst apķīlāt, arestēt vai aizturēt bez šādas kravas īpašnieces valsts piekrišanas. Nevienu humāno kravu, ko dāvina valsts, nedrīkst apķīlāt, arestēt vai aizturēt, ja šī valsts piekrīt samaksāt par humānās kravas glābšanas pakalpojumiem.

289. pants. Ar glābšanu saistīto strīdu izšķiršana

Ja starp glābēju un jebkura kuģošanas līdzekļa, gaisa kuģa, kravas, īpašuma vai vraka īpašniekiem izcēlies strīds, noslēdzot līgumu, un nav panākta vienošanās par glābšanas atlīdzības lielumu atkarībā no tā, vai glābta dzīvība vai īpašums, kā arī glābšanas darbi veikti Latvijā vai ārpus tās, šos strīdus izskata saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesā.

290. pants. Glābēja tiesības uz peļņu

Glābējam jāsaņem peļņa no jebkura maksājuma, kas tam pienākas saskaņā ar šo nodaļu. Peļņas lielumu nosaka saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesa.

291. pants. Noteikumu piemērošana valstij

(1) Ja glābšanas pakalpojumus sniedz valsts vai tie tiek sniegti valsts vārdā vai ar tās īpašuma palīdzību, valstij ir tiesības saņemt tādu pašu atlīdzību par glābšanu un izmantot tādas pašas tiesības kā jebkuram citam glābējam.

(2) Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, šās nodaļas noteikumi piemērojami glābšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, palīdzot jebkuram valstij piederošam kuģim vai gaisa kuģim, piedaloties tajos esošo cilvēku dzīvības glābšanā vai glābjot valstij piederošu kravu vai iekārtas, tādā pašā veidā kā glābšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, glābjot privātai personai piederošu kuģi, gaisa kuģi, kravu vai iekārtas.

(3) Pret valsti nevar celt prasību par nodarījumu vai radītajiem zaudējumiem attiecībā uz ikvienu šā kodeksa izklāstīto pantu.

(4) Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par šās nodaļas piemērošanu vai tās noteikumu grozīšanu attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kuģiem un gaisa kuģiem, ka ari pakalpojumiem.

292. pants. Darbības ierobežojumi

(1) Prasību attiecībā uz glābšanas pakalpojumu sniegšanu var izskatīt saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesā divu gadu laikā no glābšanas operāciju pabeigšanas dienas. Persona, pret kuru ir celta prasība, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, var jebkura laikā šā termiņa ietvaros pēc vienošanās ar prasības iesniedzēju termiņu pagarināt.

(2) Prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņa ar šo nodalu atbildīgā persona var iesniegt divu gadu laikā no glābšanas operāciju pabeigšanas dienas. Tiesa pēc saviem ieskatiem šo prasības iesniegšanas termiņu var pagarināt ar tādiem noteikumiem un uz tādu laiku, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

13. NODAĻA
VILKŠANA

293. pants. Vilkšana uz Iīguma pamata

Lai kuģošanas līdzekli varētu izmantot kāda cita kuģošanas līdzekļa vai peldoša objekta, arī plosta, pārvietošanai, ir jānoslēdz vilkšanas līgums.

294. pants. Līguma noslēgšana

Vilkšanas līgums darbam ostā ir noslēgts, pasūtot velkoni darbam ostas akvatorijā.

295. pants. Kokmateriālu vilkšana

Kokmateriālu vilkšanas gadījumā jāņem vērā šā kodeksa 22. nodaļas noteikumi, ciktāl kokmateriāli tiek uzskatīti par kravu, kas transportējama pa ūdeni.

296. pants. Vilkšanas pakalpojuma sākums un beigas

Ja līgumā par vilkšanu nav noteikts citādi, par vilkšanas pakalpojuma sākumu uzskatāms brīdis, kad velkošais kuģošanas līdzeklis ir gatavs saņemt tiešus norādījumus no velkamā kuģošanas līdzekļa par tā ņemšanu tauvā vai kad velkošais kuģošanas līdzeklis tauvu padod vai saņem, — atkarībā no tā, kas tiek izdarīts vispirms. Par pakalpojuma beigām uzskatāms brīdis, kad tauva ir atdota un velkošais kuģošanas līdzeklis pilnībā atbrīvojies no tauvas.

297. pants. Kapteiņa tiesības un pienākums pieņemt vilkšanas pakalpojumus

Kuģa kapteinis ir pilnvarots un viņa pienākums ir pieņemt vilkšanas pakalpojumus, ja kuģis vai kāds cits ar jūrniecību saistīts īpašums ir briesmās.

298. pants. Vilkšanas pakalpojums

(1) Katrā līgumā par vilkšanu ir jāiekļauj šādi noteikumi:

1) uzsākot kuģošanas līdzekļa vilkšanu, visu vilkšanā iesaistīto kuģu apkalpēm, takelāžai un iekārtām jāatbilst gaidāmajos apstākļos veicamajam uzdevumam;

2) visām personām, kas saskaņā ar līgumu izpilda darbu, tas jāveic godprātīgi, izmantojot visu savu pieredzi un zināšanas;

3) apkalpes nolaidības vai nepareizas rīcības dēļ kuģošanas līdzeklis nedrīkst radīt nevienam citam kuģošanas līdzeklim risku vai sakarā ar veicamo uzdevumu palielināt esošo risku.

(2) Minētos noteikumus var grozīt vai izslēgt no līguma, šādu rīcību skaidri pamatojot, bet jebkurus strīdus šajā jautājumā izšķir tiesa.

299. pants. Vilkšanas pakalpojuma sniegšana

Sniedzot vilkšanas pakalpojumu, velkošajam kuģošanas līdzeklim jāievēro velkamā kuģošanas līdzekļa pavēles, ja vien šīs pavēles nav paviršas vai nerada draudus kuģošanas līdzekļu un uz tiem esošo personu drošībai. Ja nekādas pavēles vai norādījumi no velkamā kuģošanas līdzekļa netiek doti, velkošā kuģošanas līdzekļa pienākums ir noteikt kursu.

300. pants. Atbildība pret trešajām pusēm

Gadījumos, kad sadursmes rezultātā trešajai pusei, kura sadursmē nav vainīga, nodarīti zaudējumi un līgumā par vilkšanu nav norādīts citādi:

1) ja sadursme notikusi tikai ar velkošo kuģošanas līdzekli tā vainas dēļ, ir jāatbild tikai velkošajam kuģošanas līdzeklim;

2) ja sadursme notikusi tikai ar velkamo kuģošanas līdzekli tā vainas dēļ, ir jāatbild tikai velkamajam kuģošanas līdzeklim;

3) ja sadursme notikusi ar velkošo kuģošanas līdzekli velkamā kuģošanas līdzekļa vainas dēļ, ir jāatbild velkamajam kuģošanas līdzeklim, bet atbildīgs var būt arī velkošais kuģošanas līdzeklis;

4) ja sadursme notikusi ar velkamo kuģošanas līdzekli velkošā kuģošanas līdzekļa vainas dēļ, ir jāatbild velkošajam kuģošanas līdzeklim, bet atbildīgs var būt arī velkamais kuģošanas līdzeklis, ja tas kontrolē velkošā kuģošanas līdzekļa kursu.

301. pants. Līguma nosacījumi par kompensāciju

Līguma nosacījumi par vilkšanas kompensāciju piemērojami tad, ja negadījumā trešajai pusei tiek nodarīti zaudējumi vilkšanas pakalpojumu sniegšanas laikā.

14. NODAĻA
LOCIS

302. pants. Locis

Locis attiecībā uz jebkuru kuģi ir persona, kas nav piederīga kuģim un sniedz loča pakalpojumus.

303. pants. Loča pakalpojumi

Visiem kuģošanas līdzekļiem Latvijas ostu akvatorijā, ja nav norādīts citādi, obligāti ir jāizmanto loču pakalpojumi.

304. pants. Noteikumi par ločiem

Jūras administrācija izstrādā noteikumus, kas:

1) nosaka loča darbības rajonu;

2) nosaka rajonus, kur loča pakalpojumi ir obligāti;

3) atbrīvo noteiktus kuģošanas līdzekļus no loča pakalpojumu izmantošanas un nosaka apstākļus šā atbrīvojuma piemērošanai;

4) norāda loču stacijas loču darbības shēmas un enkurvietas;

5) nosaka loču kvalifikāciju un pārbaudes, kā arī loču licenču piešķiršanas, apturēšanas vai anulēšanas noteikumus;

6) paredz loču atbildību;

7) regulē citus jautājumus, kas saistīti ar loču darbību.

305. pants. Ostas kapteiņa instrukcijas

Ostas kapteinis izdod ostas loču dienesta instrukcijas saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem, Jūras administrācijas apstiprinātajiem noteikumiem un spēkā esošajiem likumdošanas aktiem attiecībā uz:

1) loča pakalpojumu maršrutiem un ziņojumiem par navigācijas tehnisko līdzekļu vai citu navigācijas zīmju atrašanās vietas mainīšanu;

2) loča pienākumu izpildi nelabvēlīgos laika apstākļos;

3) ziņošanu par kapteiņa vai apkalpes locekļu izdarītajiem noteikumu pārkāpumiem un citām nelikumīgām darbībām;

4) ziņošanu par avārijām, nelaimes gadījumiem un jebkuriem citiem notikumiem, kas ietekmē loča pakalpojumu drošību;

5) loča pienākumiem pakalpojumu sniegšanā;

6) citiem jautājumiem.

306. pants. Prasība nosūtīt loci uz kuģošanas līdzekli

Ja kuģošanas līdzeklis pieprasa loča pakalpojumus, ostas kapteiņa dienestam, tiklīdz tas iespējams, jānosūta locis uz šo kuģošanas līdzekli. Ja tas nav iespējams, ostas kapteiņa dienestam nekavējoties par to jāinformē attiecīgais kuģošanas līdzeklis un jāpaziņo, kad locis ieradīsies uz tā.

307. pants. Loča nodeva

(1) Katra kuģošanas līdzekļa īpašniekam, kas izmanto loča pakalpojumus, jāmaksā loča nodeva saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

(2) Ja kuģošanas līdzeklis pieprasa loci, bet pēc loča ierašanās uz kuģošanas līdzekļa kapteinis atsakās no loča pakalpojumiem, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāmaksā loča nodeva saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

(3) Ja locis pēc pakalpojumu sniegšanas spiests palikt uz kuģošanas līdzekļa vairāk par divām stundām, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāmaksā loča papildu nodeva, ja vien loča palikšana uz kuģošanas līdzekļa nav atkarīga no apstākļiem, kuri nav pakļauti kapteiņa kontrolei.

308. pants. Praktikanti

Loci drīkst pavadīt praktikants, kas loča uzraudzībā var sniegt loca pakalpojumus.

309. pants. Loča nodrošināšana ar ērtībām un uzturu

Kuģošanas līdzekļa kapteinim, ja uz kuģošanas līdzekļa atrodas locis un praktikants, viņi jānodrošina ar atsevišķām telpām un tādu Pašu uzturu, kā tiek nodrošināti kuģošanas līdzekļa virsnieki.

310. pants. Kapteiņa un loča attiecības

Par drošu kuģošanas līdzekļa navigāciju atbild tā kapteinis. Locim ir padomdevēja funkcijas.

311. pants. Loča dokuments

Ieradies uz kuģošanas līdzekļa, locis uzrāda kapteinim loča dokumentu, kurā tiek fiksēts laiks, kad locis uzkāpis uz klāja, m, sniegtas citas nepieciešamās ziņas. Pēc tam, kad locis savus pakalpojumus sniedzis, kapteinim jāparaksta loča dokuments un jāatdod tas locim.

312. pants. Aizliegums locim bez kapteiņa piekrišanas atstāt kuģošanas līdzekli, kuram viņš sniedz pakalpojumus

Bez kapteiņa piekrišanas locis nedrīkst atstāt kuģošanas līdzekli kuram viņš sniedz pakalpojumus, kamēr kuģošanas līdzeklis nav droši noenkurots vai pietauvots, vai izvests jūrā, vai loci nav nomainījis cits locis.

313. pants. Atbildība par kļūdainas informācijas sniegšanu locim

Kapteinim pēc loča lūguma ir jāsniedz locim droša informācija un precīzas ziņas par kuģošanas līdzekļa navigāciju. Kuģošanas līdzekļa kapteinis, kas neizpilda šo prasību, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

314. pants. Kompensācija locim par uzturēšanos ārpus loča darbības rajona

Ja locis izvests ārpus loča darbības rajona, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāsedz ar loča atgriešanos saistītie izdevumi un jāmaksā kompensācija, ja tāda paredzēta.

315. pants. Loča atbildība

Pret loci nevar celt civilprasību par kļūdainu loča pakalpojumu sniegšanu.

15. NODAĻA
JŪRAS PRASĪBA UN KUĢU ARESTS

316. pants. Konvencija par kuģu arestu

(1) Konvencija par kuģu arestu ir 1952. gada Briseles Starptautiskā konvencija par noteiktu, ar jūras kuģu arestu saistītu likumu unificēšanu.

(2) Arests ir kuģa aizturēšana likumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu jūras prasības izpildi, bet neietver kuģa konfiscēšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu.

(3) Bagāža ir jebkurš priekšmets vai transportlīdzeklis, kuru vedējs pārvadā saskaņā ar transportēšanas līgumu, izņemot:

a) priekšmetus un transportlīdzekļus, kurus pārvada saskaņā ar kuģa fraktēšanas līgumu, konosamentu vai citu kravas pārvadāšanas līgumu;

b) dzīvus dzīvniekus.

4) īpašnieks šajā nodaļā attiecībā uz kuģi ir arī kuģa izfrak-tētājs, pārvadātājs vai operators.

317. pants. Jūras prasība

Šā kodeksa izpratnē par jūras prasību uzskata tādu prasību, kas izriet no:

1) bojājumiem, ko izraisa kuģa sadursme vai citi negadījumi;

2) cilvēka dzīvības zaudējuma vai miesas bojājumiem, ko izraisa kuģis vai kas ir radušies saistībā ar kuģa darbību;

3) glābšanas;

4) līguma par kuģa izmantošanu vai iznomāšanu;

5) līguma par kravu pārvadājumiem ar kuģi;

6) preču, arī kuģa pārvadātās bagāžas, zaudējuma vai bojājuma;

7) vispārējas avārijas;

8) bodmerejas;

9) vilkšanas pakalpojumu sniegšanas;

10) loča pakalpojumu sniegšanas;

11) kuģa darbībai vai uzturēšanai kuģim jebkurā vietā piegādātajām precēm un materiāliem (vielām);

12) kuģa būvēšanas, remonta vai tā iekārtām, vai arī doka: izdevumiem un nodevām;

13) kapteinim, virsniekiem un ierindas jūrniekiem paredzētajām algām;

14) kapteiņa disbursmenta rēķiniem, ari kravas nosūtītāja, no-fraktētāja vai aģenta izrakstītiem rēķiniem kuģa vai tā īpašnieka vārdā;

15) strīdiem par kuģa īpašuma tiesībām un prasībām attiecībā uz šo kuģi;

16) strīdiem starp kopīpašniekiem par īpašuma, valdījuma tiesībām, kuģa nodarbinātību vai no kuģa iegūto peļņu;

17) kuģa hipotēkām un hipotekārajām prasībām pret jebkuru kuģi.

318. pants. Kuģa arests

(1) Latvijas ūdeņos var arestēt ikvienu kuģi, attiecībā uz kuru celta jūras prasība.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nesašaurina un nepaplašina tās tiesības, ko augstāka valsts pārvaldes mstitūcija deleģējusi attiecīgai institūcijai, lai tā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem varētu arestēt, aizturēt vai citādi nepieļaut kuģa braukšanu Latvijas ūdeņos.

319. pants. Viena un tā paša īpašnieka kuģa arests

(1) Saskaņā ar šā panta trešo dalu prasītājs var pieprasīt kuģa arestu, attiecībā pret kuru celta jūras prasība, vai jebkura cita kuģa arestu, kas jūras prasības rašanās brīdī pieder tai pašai personai, pat ja kuģis aresta brīdī ir gatavs iziet jūrā; taču, ja ir celtas šā kodeksa 317. panta 15,16. un 17. punktā minētās prasības, drīkst arestēt tikai to kuģi, pret kuru ir celta prasība.

(2) Kuģa dimaiza čartera gadījumā par jūras prasībām attiecībā uz kuģi ir atbildīgs nofraktētājs, nevis reģistrētais kuģa īpašnieks, prasītājs var arestēt šādu kuģi vai jebkuru citu attiecīgā nofraktētāja turējumā esošu kuģi saskaņā ar šo nodaļu, bet nedrīkst arestēt sakarā ar šīm jūras prasībām nevienu citu kuģi, kas ir reģistrētā īpašnieka īpašumā. Šis pants piemērojams ikvienā gadījumā, kad nevis reģistrētais kuģa īpašnieks, bet kāda cita persona atbild par jūras prasībām attiecībā uz šādu kuģi.

(3) Uzskatāms, ka kuģis ir viena un tā paša īpašnieka īpašumā, ja visas tā daļas pieder vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām.

320. pants. Aresta aizliegums, ja kuģis arestēts vai nodrošinājums saņemts saskaņā ar citas valsts jurisdikciju

(1) Saskaņā ar šā panta otro daļu kuģi nevar arestēt, kā ari atbrīvot pret Latvijā sniegtu nodrošinājumu sakarā ar to pašu jūras prasību, ko izvirza tas pats prasītājs, ja šis kuģis jau ir arestēts saskaņā ar citas konvencijas valsts jurisdikciju vai ari ja saskaņā ar šīs konvencijas valsts jurisdikciju ir iemaksāta drošības nauda vai sniegts cits nodrošinājums, lai atbrīvotu kuģi vai izvairītos no draudošā aresta.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minēto kuģi vai kādu citu kuģi, kas ir tā paša īpašnieka īpašumā, pretēji šā panta pirmās daļas nosacījumiem arestē tas pats prasītājs sakarā ar to pašu jūras prasību, tad šādu arestu atcel un kuģi atbrīvo ar tiesas spriedumu, izņemot gadījumus, kad prasītājs pierāda tiesai, ka drošības nauda vai cits nodrošinājums tiks atsaukts pirms otrreizējā aresta, vai ir cits svarīgs iemesls arestu atstāt spēkā.

321. pants. Kuģa aresta juridiskais pamatojums un noteikumi

Vienīgi valsts tiesību aizsardzības iestāžu kompetencē ir arestēt kuģi, un to veic saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

322. pants. Kuģa atbrīvošana pret drošības naudu vai citu nodrošinājumu

(1) Tiesa, kuras jurisdikcijas ietvaros arestēts kuģis, var atļaut kuģi atbrīvot pret pietiekamu nodrošinājumu, izņemot gadījumus, kad kuģis arestēts saskaņā ar jebkuru prasību, kas noteikta šā kodeksa 317. panta 15. un 16. punktā.

(2) Attiecība uz šā kodeksa 317. panta 15. un 16. punktā minētajām jūras prasībām tiesa pēc tam, kad persona, kuras turējumā ir kuģis, izpildot tiesas prasību, sniegusi pietiekamu nodrošinājumu, var atļaut šai personai turpināt kuģa izmantošanu komerciāliem reisiem vai risināt jautājumu par kuģa citāda veida izmantošanu.

(3) Ja puses nevar panākt vienošanos attiecībā uz pietiekamu nodrošinājumu, tā veidu un apmēru nosaka tiesa.

(4) Kuģa atbrīvošana no aresta saskaņā ar šā panta noteikumiem nav uzskatāma par kuģa īpašnieka atbildības atzīšanu vai par viņa atteikšanos no priekšrocībām, ko saskaņā ar šo kodeksu dod atbildības ierobežojumi.

323. pants. Tiesvedība jūrniecības lietu izskatīšanā, izskatot lietu pēc būtības

(1) Ja kuģis arestēts atbilstoši tiesas jurisdikcijai, tiesa ir pilnvarota izskatīt lietu pēc būtības šādos gadījumos:

1) prasītājam Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā darbības vieta;

2) prasība radusies un arests izdarīts Latvijā;

3) prasība ir saistīta ar reisu, kura laikā noticis kuģa arests;

4) prasība radusies sadursmes vai šā kodeksa 155. pantā minēto apstākļu dēļ;

5) prasība attiecas uz glābšanu;

6) prasība attiecas uz arestētā kuģa hipotēku vai citām saistībām.

(2) Ja kuģis arestēts Latvijā, bet Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, nodrošinājumā, kas sniegts kuģa atbrīvošanai atbilstoši šā kodeksa 322. pantā minētajām prasībām, speciāli jānorāda, ka tas ir pietiekams attiecībā uz jebkuru spriedumu, ko var pasludināt tiesa, kas izlems Hetu pēc būtības. Latvijas tiesai šajā gadījumā jānosaka laiks, kurā prasītājam jāveic nepieciešamās darbības pirms lietas galīgās izlemšanas.

(3) Ja puses vienojas lietu nodot izskatīšanai citas valsts arbitrāžā vai tiesā, nevis Latvijas tiesā un ja šās valsts jurisdikcijas ietvaros kuģis ir arestēts, Latvijas tiesa var noteikt laiku, kurā prasītājam jāiesniedz prasība tiesā.

(4) Ja prasītājs šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neizpilda paredzētajājermiņā, atbildētājs var lūgt tiesu atbrīvot kuģi vai atdot nodrošinājumu.

324. pants. Termiņa ierobežojums

Šā kodeksa 317. pantā minētās prasības attiecībā uz kuģi izbeidzamas gada laikā no prasības rašanās brīža, ja nav noteikts citādi un ja pirms šā laikposma beigām kuģis nav arestēts un aresta rezultātā nav pārdots izsolē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem par jūrniecības īpašuma pārdošanu. Šis termiņš nav pārtraucams vai apturams, izņemot to laiku, kad prasītājs likumdošanas aktos norādīto iemeslu dēļ nespēj kuģi arestēt.

325. pants. Paziņojums par pārdošanu

Pirms kuģa pārdošanas izsolē, kas noteikta šā kodeksa 324. pantā, jāpaziņo par kuģa piespiedu pārdošanu, ievērojot šā kodeksa 3. nodaļas 61. pantā minētās prasības.

326. pants. Pārdošanas rezultātā iegūto ieņēmumu sadalījums No summas, kas iegūta, izsolē pārdodot arestēto kuģi, vispirms tiek segti tiesas izdevumi, kas radušies sakarā ar kuģa arestu un tā pārdošanu, pēc tam jāapmierina to prasītāju prasības, uz kuru pamata kuģis arestēts, tad pārējās prasības, kas minētas šā kodeksa 317. pantā, ievērojot šā kodeksa 3. nodaļas noteikumus, un pēc tam — tās 3. nodaļā noteiktās prasības, kas nav minētas šā kodeksa 317. pantā.

16. NODAĻA
IEROBEŽOTĀ ATBILDĪBA UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS

327. pants. Norēķinu vienība un tās pielietošanas objekti

(1) Norēķinu vienība ir Starptautiskā valūtas fonda līguma 21. pantā noteiktā speciālā aizņemšanās tiesību vienība.

Šajā nodaļā:

(2) Kuģis ir jebkurš lihteris, barža un kuģošanas līdzeklis (jebkuras konstrukcijas un ar jebkuru dzinēju), kas ir nolaists ūdenī un paredzēts navigācijai kā kuģis vai kuģa daļa.

(3) Kuģa īpašnieks ir tā īpašnieks, izfraktētājs, pārvaldītājs vai operators.

(4) Kuģa tonnāža ir tā kopējā bruto tonnāža, kas norādīta mērgrāmatā.

(5) Glābšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kurus sniedz tiešā sakarā ar glābšanas operācijām.

(6) Glābējs ir jebkura persona, kas sniedz glābšanas pakalpojumus.

(7) Glābšanas operācijas ir šā kodeksa 330. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētās operācijas.

328. pants. Finansiālo saistību pierādījums

Katram kuģim, kas atrodas Latvijas ūdeņos un uz kura ir vairāk nekā 2000 tonnas naftas, atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ir jāuzrāda Jūras administrācijai attiecīgi noformēts finansiālās atbildības pierādījums gadījumam, ja trešajai pusei tiek nodarīts zaudējums. Kuģa kapteinis, īpašnieks vai aģents, kas pārkāpis šā panta nosacījumu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

329. pants. Personas, kurām ir tiesības uz ierobežoto atbildību

Kuģu īpašnieki un glābēji, kā ari personas, par kuru darbību, nolaidību vai pienākumu nepildīšanu ir atbildīgi kuģu īpašnieki vai glābēji, var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem. Ja ir iesniegta prasība par apdrošinātāja atbildību, viņam, ievērojot šajā nodaļā minētos ierobežojumus, ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu tādā pašā mērā kā apdrošinājuma ņēmējam.

330. pants. Prasības, uz kurām attiecas atbildības ierobežošana

(1) Ievērojot šā kodeksa 331. un 332. pantā minētos noteikumus, atbildības ierobežošana neatkarīgi no atbildības iestāšanās pamata attiecas uz šādām prasībām:

1) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumiem, īpašuma zaudējumu vai bojājumu, ieskaitot ostas būvju, ūdens baseinu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus, kuri radušies uz kuģa vai ir tieši saistīti ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām, kā arī sakarā ar minēto zaudējumu vai bojājumu izraisītiem turpmākiem zaudējumiem;

2) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar zaudējumiem, kuri radušies kravas, pasažieru vai viņu bagāžas jūras pārvadājuma aizkavējuma dēļ;

3) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar citiem zaudējumiem, kuri radušies tiesību, izņemot līgumtiesību, pārkāpuma rezultātā kuģa ekspluatācijas vai glābšanas operāciju laikā;

4) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar nelaimes gadījumā cietuša, nogrimuša, atstāta vai uz sēkļa palikuša kuģa (ieskaitot visus, kas atrodas uz šāda kuģa) izcelšanu, pārvietošanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

5) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar kuģa kravas pārvietošanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

6) uz prasībām, ko iesniegušas personas, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus, par kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, kā arī prasībām attiecībā uz turpmākajiem zaudējumiem, kas radušies minēto pasākumu rezultātā.

(2) Uz šā panta pirmajā daļā norādītajām prasībām atbildības ierobežošana attiecas arī tad, ja tās ir celtas nolūkā panākt atlīdzību vai kompensāciju atbilstoši līguma noteikumiem vai citādā veidā, tomēr uz šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētajām prasībam šī ierobežošana neattiecas tik lielā mērā, kā uz prasībām, kuras saistītas ar atlīdzināšanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar atbildīgo personu.

331. pants. Atbildības ierobežošana un atzīšana

Sājā nodaļā līgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu.

332. pants. Prasības, uz kurām neattiecas atbildības ierobežošana

Atbildības ierobežošana saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem neattiecas uz šādām prasībām:

1) uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar glābšanu vai vispārējās avārijas iemaksām;

2) uz prasībām, ko izvirza kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieki, kuru pienākumi ir saistīti ar kuģi vai glābšanas operācijām, ari uz prasībām, ko izvirza šo darbinieku mantinieki, apgādājamie vai citas personas, kurām ir tiesības izvirzīt tādas prasības, ja saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts starp kuģa īpašnieku vai glābēju un minētajiem darbiniekiem, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām, vai arī tad, ja saskaņā ar šo līgumu kuģa īpašnieks vai glābējs drīkst ierobežot savu atbildību virs šā kodeksa 335. pantā noteiktā apmērā.

3) uz prasībām attiecībā uz gaisa spilvena kuģiem un peldošām platformām, kas uzbūvētas derīgo izrakteņu izpētei vai iegūšanai no jūras dibena vai jūras dzīlēm.

333. pants. Gadījumi, kad ir izslēgta atbildības ierobežošana

Atbildīgajai personai nav tiesību ierobežot savu atbildību, ja ir pierādīts, ka zaudējumus radījusi tās darbība vai bezdarbība nolūkā radīt šādus zaudējumus vai ari nolaidība, apzinoties šādu zaudējumu iespējamību, kā arī ja šī persona ir atbildīga par gadījumiem, kas saistīti ar atompostījumiem.

334. pants. Pretprasības

Ja persona, kurai ir tiesības uz ierobežoto atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, izvirza prasītājam pretprasību vienā un tajā pašā lietā, šādas prasības tiek savstarpēji ņemtas vērā, un šās nodaļas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz šo prasību atlikušo daļu, ja tāda ir.

335. pants. Atbildības robežas noteikšana

Atbildības robeža prasībām attiecībā uz katru konkrētu gadījumu, izņemot šā kodeksa 336. pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā kārtībā:

1) attiecība uz prasībām, kas cēlušas sakara ar personas nāvi vai miesas bojājumiem, tiek aprēķinātas:

a) 333000 norēķinu vienības par kuģi, kura tonnāža nepārsniedz 500 bruto tonnas;

b) par kuģi, kura tonnāža pārsniedz 500 bruto tonnas, papildu summai, kas norādīta a) apakšpunktā:

— par katru tonnu no 500 līdz 3000 bruto tonnām — 500 norēķinu vienības;

— par katru tonnu no 3001 līdz 30000 bruto tonnām — 333 norēķinu vienības;

— par katru tonnu no 30001 līdz 70000 bruto tonnām — 250 norēķinu vienības;

— par katru tonnu virs 70000 bruto tonnām — 167 norēķinu vienības;

2) attiecībā uz pārējām prasībām:

a) 167000 norēķinu vienības par kuģi, kura tonnāža nepārniedz 500 bruto tonnas;

b) par kuģi, kura tonnāža pārsniedz 500 bruto tonnas, papildu summai, kas norādīta a) apakšpunktā:

— par katru tonnu no 500 līdz 30000 bruto tonnām — 167 norēķinu vienības;

— par katru tonnu no 30001 līdz 70000 bruto tonnām — 125 norēķinu vienības;

— par katru tonnu virs 70 000 bruto tonnām — 83 norēķinu vienības.

336. pants. Prioritātes

(1) Ja summas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā kodeksa 335_: panta 1. punktu, nav pietiekamas, lai pilnībā apmierinātu tajā minētās prasības, starpības nomaksai attiecībā uz šā kodeksa 335. panta 1. punktā minētajām prasībām izmantojama summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 335. panta 2. punktu, un tāda neapmaksātā starpība tiek attiecīgi samērota ar prasībām, kas norādītas 335. panta 2. punktā.

(2) Prasībām, kas minētas šā kodeksa 337. pantā, ir prioritāte salīdzinājumā ar 335. panta 2. punktā minētajām prasībām.

(3) Atbildības robeža jebkuram glābējam, kas nav darbojies no kāda kuģa vai kas darbojies tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tas sniedz glābšanas pakalpojumus, tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi ar tonnāžu 1500 bruto tonnas.

337. pants. Ostas pārvaldes un piestātnes vai kanāla īpašnieka atbildības ierobežošana

(1) Ostas pārvalde vai piestātnes vai kanāla īpašnieks ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts jebkuram kuģim (kuģiem) vai jebkurām precēm vai citām mantām, kuras atrodas uz kuģa (kuģiem), piecu gadu laikā pēc zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, ja attiecīgais kuģis (kuģi) vai preces, vai cita manta atradās ostas pārvaldes vai piestātnes vai kanāla īpašnieka dienesta pienākumu vai pilnvaru izpildes rajonā. Ostas pārvalde un šis īpašnieks nav atbildīgi par zaudējumu, kurš pārsniedz summāro lielumu, kas pielīdzināms 70 norēķinu vienībām par Latvijas lielākā kuģa tonnāžas katru bruto tonnu.

(2) Šā panta kontekstā nevar uzskatīt, ka kuģis atrodas ostas pārvaldes vai piestātnes vai kanāla īpašnieka dienesta pienākumu vai pilnvaru izpildes rajonā, ja tas bijis uzbūvēts vai pārbūvēts šajā rajonā vai ja tas šajā rajonā atradis patvērumu un šķērsojis šo rajonu ceļā starp diviem punktiem, kuri neatrodas šajā rajonā, vai arī ja tas veicis iekraušanas vai izkraušanas darbus vai uzņēmis, vai izsēdinājis pasažierus šajā rajonā.

(3) Atbildības ierobežošana saskaņā ar šā panta noteikumiem pilnībā attiecas uz visiem zaudējumiem vai kaitējumiem, kādi var rasties katrā konkrētajā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai šāds zaudējums vai kaitējums nodarīts vienai vai vairākām personām.

(4) Sājā pantā piestātnes vai kanāla īpašnieks ir jebkura persona vai institūcija, kas kontrolē un pārvalda piestātni vai kanālu.

338. pants. Atbildības robežas attiecībā uz pasažieru prasībām

(1) Ja prasības tiek izvirzītas sakarā ar kuģa pasažiera nāvi vai miesas bojājumu, kuģa īpašnieka atbildības robežu nosaka, 46666 norēķinu vienības reizinot ar to pasažieru skaitu, kurus kuģis drīkst pārvadāt saskaņā ar kuģa apliecību, bet šī robeža nedrīkst pārsniegt 25 miljonus norēķinu vienību.

(2) Sājā pantā prasības sakarā ar kuģa pasažiera nāvi vai miesas bojājumu ir jebkura prasība, ko izvirza jebkura persona, kuru kuģis pārvadā saskaņā ar pasažieru pārvadājuma līgumu, vai prasība, kas tiek izvirzīta šādas personas vārdā, kā ari prasība, kas tiek izvirzīta tādas personas vārdā, kura ar pārvadātāju piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus, kurus kuģis pārvadā saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu.

339. pants. Norēķinu vienību pārrēķināšana Latvijas valūtā

Šā kodeksa 335. un 338. pantā norādītās summas jāpārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam lata kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāti šā kodeksa 338. pantā norādītais nodrošinājums vai garantija.

340. pants. Prasību apvienošana

(1) Atbildības robeža, kas noteikta saskaņā ar šā kodeksa 335. pantā minētajiem noteikumiem, ir attiecināma uz visām apvienotajām prasībām, kuras izvirzītas katrā konkrētā gadījumā:

1) pret kuģa īpašnieku un jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu kuģa īpašnieks var būt atbildīgs;

2) pret tāda kuģa īpašnieku, kurš sniedz glābšanas pakalpojumus, un pret glābēju vai glābējiem, kuri darbojas no šā kuģa, kā arī pret jebkuru personu, par kuras rīcību nolaidību vai saistību nepildīšanu kuģa īpašnieks, glābējs vai glābēji ir atbildīgi;

3) pret glābēju vai glābējiem, kas nedarbojas no kuģa vai darbojas tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tiek sniegti glābšanas pakalpojumi, un pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu glābējs vai glābēji ir atbildīgi.

(2) Šā kodeksa 338. pantā noteiktā atbildības robeža ir attiecināma uz visām apvienotajām prasībām, kuras var tikt izvirzītas katrā konkrētā gadījumā pret kuģa īpašnieku attiecībā uz šā kodeksa 338. pantā minēto kuģi un pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu atbild kuģa īpašnieks.

341. pants. Nodrošinājuma iesniegšana un kuģa atbrīvošana

(1) Jebkurai personai, kura ir atbildīga un kura vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodalās noteikumiem, jāiemaksā tiesas depozītā nodrošinājuma vai garantijas veidā summa, kas nav mazāka par šā kodeksa 335. un 338. pantā noteikto minimālo summu, kā arī šās summas procenti, kurus aprēķina no dienas, kad bijis notikums, sakarā ar kuru atbildība iestājusies, līdz dienai, kad nodrošinājums vai garantija iemaksāta. Iemaksātās summas var saņemt vienīgi, lai apmierinātu prasības, attiecībā uz kurām atbildība var tikt ierobežota.

(2) Uzskatāms, ka nodrošinājumu vai garantiju, ko iemaksā viena no personām, kuras noteiktas šā kodeksa 340. pantā, vai ko iemaksā šās personas apdrošinātājs, ir iemaksājušas visas personas, kas norādītas šā kodeksa 340. pantā.

342. pants. Naudas summu sadalīšana

(1) Saskaņā ar šā kodeksa 335., 336. un 338. pantā minētajiem noteikumiem nodrošinājuma vai garantijas summa un procentu summa, kas iegūta no tiesas ^:depozītā iemaksātā nodrošinājuma vai garantijas, jāsadala starp prasītājiem proporcionāli viņu iesniegtajām prasībām.

(2) Ne jūrniecības prasījuma tiesības, ne jebkuras citas tiesības attiecībā uz jebkuru kuģi vai īpašumu neietekmē proporcijas, kādās naudas summas tiek sadalītas starp vairākiem prasītājiem.

(3) Visas summas, kas temaksātas tāda zaudējuma vai kaitējuma atlīdzināšanai, sakarā ar kuru atbilstoši šās nodaļas noteikumiem īpašnieku atbildība ir ierobežota, un visus ar to saistītos izdevumus var sadalīt starp viena un tā paša kuģa dalu īpašniekiem tādā pašā veidā, kā tiek sadalīti kuģa ekspluatācijai nepieciešamie naudas līdzekļi.

(4) Ja atbildīgā persona vai tās apdrošinātājs apmierina prasību, iekams nodrošinājums vai garantija tiek sadalīta, iemaksātās summas ietvaros un subrogacijas kartība šī persona iegūst tiesības, kādas būtu personai, kura saņēmusi kompensāciju saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

(5) Saskaņā ar šā panta noteikumiem sadalot naudas summu, tiesa var, ja uzskata to par lietderīgu, atlikt tādas šo naudas līdzekļu daļas sadalīšanu, kādu uzskata par pietiekamu attiecībā uz jebkuru prasību, ņemot vērā subrogacijas prasības vai citas prasības, kuras varētu rasties vēlāk.

343. pants. Ierobežojumi attiecībā uz prasību izvirzīšanu

(1) Ja saskaņā ar šā kodeksa 341. pantā minētajiem noteikumiem tiesas depozītā ir iemaksāts nodrošinājums vai garantija, jebkurai personai, kas izvirzījusi prasību attiecībā uz šo nodrošinājumu vai garantiju, ir aizliegts izvirzīt prasību attiecībā uz citu šās personas īpašumu, kura iemaksājusi nodrošinājumu vai garantiju vai kuras vārdā tie iemaksāti.

(2) Ja kuģis vai cits īpašums ir aizturēts vai arestēts sakarā ar prasību, kura pēc tiesas ieskatiem ir pamatota un uz kuru saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem attiecas atbildības ierobežošana, un ja sakarā ar šo atbildību ir iemaksāti nodrošinājums vai garantija tiesa liek atbrīvot šo kuģi vai īpašumu, ja nodrošinājums vai garantija ir iemaksāti Latvijā vai:

1) ostā, kur atgadījums noticis, vai arī, ja tas noticis ārpus, ostas, — pirmajā ostā, kur kuģis pēc atgadījuma ienācis;

2) ostā, kur atstāts mirušais vai cietusī persona, — ja prasība izvirzīta sakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumu,

3) ostā, kur kuģis tiek izkrauts, — ja prasība izvirzīta sakarā ar kravas bojājumu.

(3) Ja ir dots norādījums atbrīvot kuģi vai īpašumu, personai, uz kuras iesnieguma pamata dots norādījums, ir jāpakļaujas tās tiesas jurisdikcijai, kura izskata attiecīgo prasību.

344. pants. Sakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumu radušos zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja personas nāve iestājusies vai miesas bojājumi personai nodarīti uz kuģa un ja tas noticis šā vai cita kuģa (kuģu) vainas dēļ, kuģu īpašnieki ir solidāri atbildīgi.

(2) Sājā pantā neko nedrīkst iztulkot tā, ka tas atņemtu jebkurai personai jebkuras tiesības uz aizstāvību, uz kuru neatkarīgi no šā panta tā varēja paļauties, ja lietu tiesā pret šo personu ierosinājusi cietusī persona vai jebkura cita persona, vai personas, kurām ir tiesības izvirzīt prasību sakarā ar nāvi vai miesas bojājumu, vai iztulkot tā, ka tas ietekmētu jebkuras personas tiesības uz ierobežoto atbildību gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi, tādā kārtībā, kāda noteikta spēkā esošajos likumdošanas aktos.

345. pants. Pārvadājuma un nomas maksa

Šā kodeksa 346. panta izpratnē maksa par pārvadājumu un nomas maksa ir frakts. Atsaukšanās uz bojājumu vai zaudējumu kuģa vainas dēļ nozīmē atsaukšanos uz glābšanas vai citiem izdevumiem, kas radušies kuģa vainas dēļ un kuri pēc likuma ir jāatlīdzina kā zaudējumi.

346. pants. Darbības ierobežošana

(1) Saskaņā ar šā panta noteikumiem nav pieļaujamas nekādas darbības, kuru mērķis ir panākt jebkuras prasības apmierināšanu vai iegūt jūrniecības prasījuma tiesības pret kuģi vai tā īpašnieku sakarā ar jebkuru bojājumu vai zaudējumu, kas radušies citam kuģim, tā kravai (arī frakts zaudējumi) vai jebkuram īpašumam uz cita kuģa, vai sakarā ar jebkuru gadījumu, kad uz šā cita kuģa esošajām personām iestājusies nāve vai nodarīti miesas bojājumi, un tas noticis pirmā kuģa vainas dēļ neatkarīgi no tā, vai šis cits kuģis ir pilnīgi vai daļēji vainīgs, ja divu gadu laikā no dienas, kad radies bojājums vai zaudējums vai iestājusies personas nāve, vai nodarīti miesas bojājumi, lieta nav ierosināta tiesā. Saskaņā ar šo kodeksu nav pieļaujamas nekādas darbības, kuru mērķis ir panākt tās summas daļas atmaksāšanu, kas izmaksātas virs kompensācijas par nāvi vai miesas bojājumiem, ja gada laikā no maksāšanas dienas lieta nav ierosināta tiesā.

(2) Jebkura attiecīgās jurisdikcijas tiesa saskaņā ar savu kompetenci var pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz tik ilgu laiku un uz tādiem noteikumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, un, ja tiek noskaidrots, ka šajā termiņā nav bijis reālas iespējas arestēt atbildētāja kuģi tiesas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos vai prasītāja kuģa valsts teritoriālajos ūdeņos, vai tās valsts teritorijā, kurā atrodas prasītāja dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta, tiesa var pagarināt šo termiņu uz tik ilgu laiku, lai šāda reāla iespēja rastos.

17. NODAĻA
AR KUĢOŠANU SAISTĪTO NEGADĪJUMU IZMEKLĒŠANA

347. pants. Ar kuģošanu saistīto negadījumu izmeklēšana

(1) Jūras administrācija drīkst veikt jūras negadījuma iepriekšējo izpēti, uzdodot to izdarīt īpaši ieceltai personai, šādos gadījumos:

1) kuģis gājis bojā vai iespējama tā bojāeja, kuģis cietis negadījumā, uzsēdies uz sēkļa, ir atstāts vai bojāts;

2) ugunsgrēks uz kuģa vai jebkurš negadījums ar kuģi vai kuģa laivu uz kuģa vai kuģa laivā ir izraisījis cilvēka dzīvības zaudēšanu;

3) kuģis izraisījis kādu bojājumu;

4) negadījums noticis ar Latvijas kuģi vai kuģis vai kuģa laiva atrodas Latvijas ūdeņos.

(2) Kuģa īpašnieka, nofraktētāja vai viņu pilnvarotas personas pienākums ir ziņot Jūrniecības departamentam tā noteiktajā kārtībā par jebkuru šajā pantā minēto negadījumu.

(3) Neatkarīgi no tā, vai tika veikta jūras negadījuma iepriekšējā izpēte saskaņā ar šā panta pirmo dalu, Jūrniecības departaments drīkst veikt oficiālu dienesta izmeklēšanu, kuru veic Jūrniecības departamenta iecelta komisija.

348. pants. Oficiālā dienesta izmeklēšana

(1) Komisijā, kas veic oficiālo dienesta izmeklēšanu, tiek iekļauti viens vai vairāki speciālisti navigācijas, mehānikas vai citās īpašās jomās.

(2) Ja oficiālās dienesta izmeklēšanas gaitā rodas jautājums par kuģa virsnieka apliecības anulēšanu vai tās derīguma termiņa apturēšanu, komisijas sastāvā jābūt ne mazāk kā diviem locekļiem, kuriem ir jūras flotes kuģa kapteiņa vai vecākā mehāniķa ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze.

(3) Pēc lietas izskatīšanas komisija sagatavo Jūrniecības departamentam pārskatu, kurā ir negadījuma pilns apraksts un komisijas viedoklis un kuram tiek pievienoti pierādījumi un citi dokumenti pēc komisijas ieskatiem. Katram komisijas loceklim ir jāparaksta pārskats vai ari rakstveidā jāpaziņo Jūrniecības departamentam savs īpašais viedoklis, norādot attiecīgos iemeslus.

(4) Katra ar kuģošanu saistītā negadījuma oficiālā dienesta izmeklēšana veicama tā, lai persona, pret kuru ierosināta lieta, varētu sevi aizstāvēt.

349. pants. Komisijas pilnvaras attiecībā uz kuģa virsnieka darba diplomu

(1) Komisija, kas veic ar kuģošanu saistīto negadījumu oficiālo dienesta izmeklēšanu, var anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu, ja konstatē, ka kuģa bojāeju vai atstāšanu vai jebkuru kuģa nopietnu bojājumu, vai cilvēku dzīvības zaudēšanu izraisījusi kuģa virsnieka nepareiza vai nolaidīga rīcība vai pienākumu nepildīšana, kā arī tad, ja tā konstatē, ka virsnieks nespēj veikt savus pienākumus kompetences trūkuma vai necienīgas uzvedības dēļ vai ari pieļāvis nopietnus pārkāpumus savu pienākumu izpildē.

(2) Komisija saskaņā ar šo nodaļu nedrīkst anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu, ja diploma turētājam nav paziņots atzinums par izmeklēto lietu.

(3) Par kuģa virsnieka darba diploma anulēšanu vai derīguma termiņa apturēšanu komisija paziņo oficiālā Valdības izdevumā.

350. pants. Komisijas pilnvaru ierobežojumi attiecība uz kuģa virsnieka darba diplomu

Komisija, kas veic oficiālo dienesta izmeklēšanu, var anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu tikai tajā gadījumā, ja šis diploms izdots Latvijā, — neatkarīgi no tā, vai diploma turētājs ir Latvijas pilsonis vai nav.

351. pants. Kuģa virsnieka darba diploma nodošana

Kuģa virsniekam, kura darba diplomu komisija anulējusi vai kura darba diploma derīguma termiņu tā apturējusi, pēc pieprasījuma tas jānodod komisijai. Ja kuģa virsnieks to neizdara, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

352. pants. Jūrniecības departamenta pilnvaras kuģa virsnieka darba diploma atjaunošanā

Jūrniecības departaments pēc saviem ieskatiem var atjaunot un atdot darba diplomu kuģa virsniekam, kuram tas tika anulēts vai kuram tika apturēts darba diploma derīguma termiņš Latvijā vai citā vietā, vai saīsināt darba diploma derīguma termiņa apturēšanas laiku, vai izsniegt jaunu tādas pašas vai zemākas kategorijas darba diplomu.

353. pants. Atkārtotā izmeklēšana

Jūrniecības departaments var pieprasīt atkārtoti izmeklēt ar kuģošanu saistītu negadījumu, attiecībā uz kuru veikta oficiālā dienesta izmeklēšana, ja konstatēti jauni lietas apstākļi vai ir pamats aizdomām, ka izmeklēšana nav bijusi objektīva.

354. pants. Izmeklēšanas noteikumi

Jūrniecības departaments izstrādā jūras negadījumu izmeklēšanas noteikumus attiecībā uz oficiālās un atkārtotās dienesta izmeklēšanas procedūru, negadījumā iesaistītajām pusēm, uzaicināmajām personām un rakstveida paziņojumiem, kā arī attiecībā uz komisijas darbības finansēšanas kārtību, apmēriem un par oficiālās dienesta izmeklēšanas veikšanas vietu.

18. NODAĻA
JŪRAS PROTESTS

355. pants. Apstākļi, kas nosaka jūras protesta iesniegšanu

Ja ar kuģi, kas atrodas jūrā vai ostā, ir noticis atgadījums vai notikums, kura rezultātā uz kuģa ir bojāts īpašums vai nopietns pamats uzskatīt, ka tas ir bojāts, un pret kuģa īpašnieku var tikt celta prasība, kuģa kapteinim saskaņa ar šās nodaļas noteikumiem ir jāiesniedz jūras protests, lai aizstāvētu kuģa īpašnieka likumīgās intereses un tiesības.

356. pants. Jūras protesta saturs

Jūras protestā jāietver atgadījuma apstākļu apraksts un to pasākumu uzskaitījums, kurus veicis kapteinis, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus un saglabātu īpašumu, kas atrodas uz kuģa un uzticēts tā apkalpei.

357. pants. Jūras protesta iesniegšana notāram

(1) Ja pēc atgadījuma, kura sakarā iesniedzams jūras protests, kuģis ienāk Latvijas ostā, tā kapteinim divdesmit četru stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā jāierodas pie notāra vai citas amatpersonas, kura saskaņā ar likumdošanas aktiem ir pilnvarota pildīt notāra funkcijas, un jāiesniedz iesniegums par jūras protestu. Tas jāparaksta notāra vai pilnvarotas amatpersonas klātbūtnē, kā arī divu kuģa apkalpes pārstāvju klātbūtnē. Kuģa apkalpes pārstāvji paraksta iesniegumu kā liecinieki.

(2) Valsts ostā notāra funkcijas var pildīt jebkura amatpersona kura tam ir pilnvarota saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem.

(3) Ja atgadījums ir noticis ostā, šā panta pirmajā daļā minētajai procedūrai jānotiek 24 stundu laikā pēc atgadījuma.

(4) Ja nav iespējams iesniegt jūras protestu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā termiņā, attiecīgie iemesli katrā konkrētajā gadījumā jānorāda iesniegumā par jūras protestu.

358. pants. Nepieciešamība jūras protestu iesniegt pirms kravas lūku atvēršanas

Ja ir pamats uzskatīt, ka atgadījuma rezultātā krava bojāta, tad kravas lūkas nedrīkst atvērt līdz jūras protesta iesniegšanai. Tikai galējas nepieciešamības dēļ ir atļauts atvērt kravas lūkas līdz jūras protesta iesniegšanai.

359. pants. Nepieciešamība iesniegt izrakstu no kuģa žurnāla

Lai apstiprinātu iesniegumu par jūras protestu, septiņu dienu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā vai septiņu dienu laikā pēc atgadījuma, ja tas noticis ostā, kapteinim jāiesniedz notāram vai citai amatpersonai attiecīgs izraksts no kuģa žurnāla.

360. pants. Jūras protesta apstiprināšana pie notāra

Notārs vai cita pilnvarota amatpersona pēc tam, kad izlasīts iesniegums par jūras protestu un izraksts no kuģa žurnāla, noklausās kapteiņa un divu kuģa apkalpes locekļu paskaidrojumus un ar savu parakstu un notāra zīmogu apstiprina jūras protestu.

361. pants. Jūras protests ka neapstrīdams apstākļu apstiprinājums

Jūras protests ir uzskatāms par neapstrīdamu apstiprinājumu jūras protestā minētajiem apstākļiem.

19. NODAĻA
JŪRAS APDROŠINĀJUMS

1. apakšnodaļa
Ievads

362. pants. Frakts un kustamais īpašums

Šās nodaļas izpratnē, ja vien konteksts vai objekts nenosaka pretējo:

1) frakts ir peļņa, ko gūst kuģa īpašnieks, izmantodams kuģi, !ai pārvadātu savu kravu (preces) vai citu kustamo īpašumu, kā arī frakts, ko maksā trešā puse, taču neietver braukšanas maksu;

2) kustamais īpašums ir jebkurš kustamais īpašums, kas nav kuģis, ari nauda, vērtspapīri un citi dokumenti.

363. pants. Jūras apdrošinājuma definīcija

Saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu apdrošinātājs apņemas par noteiktu samaksu (turpmāk tekstā — "apdrošinājuma prēmija"), iestājoties līgumā paredzētajām briesmām vai nejaušībām, kuras apdraud kuģi vai kravu (apdrošinājuma gadījumam), atlīdzināt ciestos zaudējumus apdrošinājuma ņēmējam vai citai personai, kuras labā noslēgts līgums.

364. pants. Jauktais jūras un sauszemes risks

(1) Pamatojoties uz īpašu vienošanos, jūras apdrošinājuma līgumu var paplašināt, lai aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju pret zaudējumiem iekšējos ūdeņos vai pret jebkuru ar jūras braucienu saistītu sauszemes risku.

(2) Ja attiecībā uz kuģi pēc jūras apdrošinājuma polises parauga ir izdota cita veida polise uz kuģa būvēšanas, tā ūdenī nolaišanas vai jebkura cita jūrniecības riskam analoga riska laiku, tad, ciktāl tas ir iespējams, piemērojami šās nodaļas noteikumi; taču, izņemot šā panta noteikumus, citi šās nodaļas noteikumi nevar grozīt vai ietekmēt likuma normas, ko piemēro jebkuram citam apdrošinājuma līgumam, kas atbilstoši šajā nodaļā dotajai jūras apdrošinājuma definīcijai nav ar kuģa un kravas apdrošināšanu saistīts līgums.

365. pants. Jūrniecības risks un jūras briesmu definīcija

(1) Saskaņā ar šo kodeksu jebkurš likumā paredzētais jūrniecības risks var būt jūras apdrošinājuma līguma objekts.

(2) Jūrniecības risks ir tad, ja:

1) kuģa krava (preces) vai cita veida kustamais īpašums ir pakļauts jūras briesmām. Šāds īpašums šajā nodaļā tiek saukts par apdrošināto īpašumu;

2) apdrošinātā īpašuma pakļaušana jūras briesmām apdraud jebkuras frakts, braukšanas maksas, komisijas naudas, pelņas vai jebkura cita ienākuma iegūšanu, kā arī jebkura avansa vai aizņēmuma drošību.

(3) īpašnieks vai cita persona, kas ir ieinteresēta vai atbildīga par apdrošināto īpašumu, var uzlikt atbildību trešajai pusei sakarā ar jūras briesmām.

(4) Jūras briesmas šā kodeksa izpratnē ir jebkuras gadījuma rakstura briesmas, ko rada jūra, ugunsgrēki, kari, zagli, laupītāji, kuģa aplaupīšana, sagrābšana un aizturēšana, ķīlnieku sagūstīšana, kravas zaudēšana un tiesas process, kā ari citas jūras apdrošinājuma polisē (turpmāk tekstā — "polise") noteiktās līdzīga rakstura briesmas.

2. apakšnodaļa
Apdrošināšanas interese

366. pants. Fiktīvu līgumu vai derību līgumu spēkā neesamība

(1) Jūras apdrošinājuma līgums, kas noslēgts fiktīvi vai kā derību līgums, nav spēkā. Jūras apdrošinājuma līgums uzskatāms par fiktīvu līgumujvai derību līgumu:

1) ja apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināšanas intereses saskaņā ar šajā nodaļā doto jūras apdrošinājuma definīciju un ja līgums ir noslēgts, neparedzot šādas intereses rašanos;

2) ja polisē ietverti nosacījumi: "interese ir vai intereses nav" vai "citu intereses pierādījumu, izņemot polisi, nav", kā arī "bez iespējas apdrošinātājam gūt labumu no atlīdzības par kuģa glābšanu" vai tajā iekļauti citi līdzīgi noteikumi.

(2) Gadījumos, kad glābšana nav iespējama, polise var būt spēkā ari tad, ja apdrošinātājs negūst labumu no atlīdzības par kuģa glābšanu.

367. pants. Apdrošināšanas intereses definīcija

Saskaņā ar šo kodeksu katrai personai, kas ir ieinteresēta riskantā kuģošanas pasākumā, ir apdrošināšanas interese, īpaši tad, ja šai personai ir kāda juridiska vai objektīva saistība ar riskanto kuģošanas pasākumu vai ar jebkuru riskam pakļautu apdrošināmo

īpašumu, sakara ar kuru tā var gūt labumu, ja apdrošinātais īpašums ir drošībā un laikā nogādāts, vai ciest zaudējumus, ja tas tiek pazaudēts, sabojāts vai aizturēts, vai arī šai personai sakarā ar to var iestāties atbildība.

368. pants. Intereses rašanās

(1) Apdrošinājuma ņēmējam ir jāgūst labums no objekta, kas jau ir bijis apdrošināts zaudējumu rašanās brīdī, bet nav jāgūst labums jau tad, kad apdrošināšana tiek noformēta.

(2) Ja objekts tiek apdrošināts, neņemot vērā, vai zaudējumi ir vai zaudējumu nav, apdrošinājuma ņēmējs var saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kaut arī viņa interese nav radusies līdz pat zaudējumu rašanās brīdim, izņemot gadījumu, kad jūras apdrošinājuma līguma noslēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs apzinājies iespējamos zaudējumus, bet apdrošinātājs tos nav apzinājies.

(3) Ja apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināšanas intereses zaudējumu rašanās brīdī, viņam šāda interese nevar rasties, veicot kādas darbības pēc tam, kad viņš apzinājies savus zaudējumus.

369. pants. Anulējamā vai iespējamā interese

Gan anulējamā interese, gan iespējamā interese ir apdrošmāma. īpaši tad, ja pircējs preces ir apdrošinājis, viņam ir apdrošināšanas interese, neraugoties uz to, ka viņš pēc savas izvēles var atteikties no precēm, vai ari uzskatīt tās par pārdevēja risku, pamatojoties uz to, ka pārdevējs aizkavē piegādi, vai uz citāda pamata.

370. pants. Daļējā interese

Jebkura daļējā interese ir apdrošināma.

371. pants. Pārapdrošināšana

Apdrošinātājam saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu ir apdrošināmā interese par savu risku, un viņš var to pārapdrošināt. Sākotnējam apdrošinājuma ņēmējam nav nekādu tiesību vai intereses attiecībā uz šo pārapdrošināšanu, ja polisē nav noteikts citādi.

372. pants. Bodmereja

Personai, kas aizdod naudu uz līguma pamata bodmerejas gadījumā, vai personai, kas uz šā pamata naudu ir saņēmusi, ir apdrošināšanas interese attiecībā uz šo aizdevumu.

373. pants. Kapteiņa un apkalpes locekļa alga

Kapteinim un jebkuram kuģa apkalpes loceklim ir apdrošināšanas interese attiecībā uz savu algu.

374. pants. Frakts avanss

Personai, kas maksā frakts avansu, ir apdrošināšanas interese, ja zaudējumu gadījumā šī frakts netiek nomaksāta.

375. pants. Apdrošināšanas maksa

Apdrošinājuma ņēmējam ir apdrošināšanas interese attiecībā uz jebkuru noslēgtā apdrošinājuma maksu.

376. pants. Intereses apjoms

(1) Ja apdrošinātais objekts ir ieķīlāts, ķīlas (hipotēkas) ņēmējam ir apdrošināšanas interese pilnā apmērā (vērtībā), bet ķīlas devējam (hipotekārajam kreditoram) ir apdrošināšanas interese attiecībā uz jebkuru summu, kas jāsaņem saskaņā ar ķīlas (hipotēkas) līgumu.

(2) Ķīlas devējs (hipotekārais kreditors), kravas (preču) saņēmējs vai cita persona, kurai ir apdrošināšanas interese attiecībā uz apdrošināto objektu, var veikt apdrošināšanu arī citu ieinteresēto personu vārdā vai to labā, kā arī savā labā.

(3) Apdrošinātā īpašuma īpašniekam ir apdrošināšanas interese attiecībā uz šā īpašuma pilnu vērtību, neņemot vērā to, ka jebkura trešā persona varētu būt piekritusi vai tai ir pienākums zaudējumu gadījumā viņam tos atlīdzināt.

377. pants. Intereses pāriešana

Ja apdrošinājuma ņēmējs piešķir citam savu interesi attiecībā uz āpdrošināto objektu vai atsakās no šās intereses, saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu savas tiesības viņš nenodod tiesību pārņēmējam, izņemot gadījumus, kad notikusi tieša vai netieša vienošanās ar tiesību pārņēmēju. Šā panta noteikumi neattiecas uz intereses pāriešanu, kas pamatota ar likumu.

3. apakšnodaļa
Apdrošinājuma summa

378. pants. Apdrošinājuma summas noteikšana

Apdrošinājuma summu nosaka šādi:

1) apdrošinot kuģi, apdrošinājuma summa ir kuģa vērtība riska sākumā, ieskaitot kuģa iekārtas, virsnieku un apkalpes locekļu pārtikas un citu krājumu vērtību un jūrnieku algām paredzēto naudu, kā ari citas polisē paredzētās vērtības un izdevumus, kas nepieciešami, lai kuģi sagatavotu reisam vai riskantam kuģošanas pasākumam, ieskaitot arī apdrošināšanas izdevumus, specializēta kuģa gadījumā — ieskaitot arī tā piederumu vērtību;

2) apdrošinot frakti ar iepriekšējo samaksu vai citādā veidā, apdrošinājuma summa apdrošināšanas riska gadījumā ir frakts kopsumma, kurai pieskaitīti apdrošināšanas izdevumi;

3) apdrošinot kravu vai preci, apdrošinājuma summa ir apdrošinātā īpašuma sākotnējā vērtība, kurai pieskaitīti kuģošanas un ar to saistītie izdevumi kā arī apdrošināšanas izdevumi;

4) apdrošinot jebkuru citu objektu, izdotajā polisē ir ietverta riskam pakļautā summa, kurai pieskaitīti apdrošināšanas izdevumi.

4. apakšnodaļa
Nepieciešamā informācija

379. pants. Godīgums un uzticēšanās

Jūras apdrošinājuma līgums balstās uz godīgumu un uzticēšanos. Ja kāda no pusēm šo godīgumu neievēro, cietusī puse var jūras apdrošinājuma līgumu anulēt.

380. pants. Ziņas, kas jāsniedz apdrošinājuma ņēmējam

(1) Saskaņā ar šo pantu apdrošinājuma ņēmējam pirms jūras apdrošinājuma līguma noslēgšanas ir jāsniedz apdrošinātājam informācija par visiem viņam zināmajiem svarīgajiem apstākļiem. Turklāt tiek uzskatīts, ka apdrošinājuma ņēmējs zina visus apstākļus, kas parasta darījuma gadījumā viņam būtu jāzina. Ja apdrošinājuma ņēmējs nesniedz šādas ziņas, apdrošinātājs var anulēt līgumu.

(2) Jebkurš apstāklis ir svarīgs, ja tas var ietekmēt piesardzīga apdrošinātāja lēmumu, nosakot apdrošināšanas prēmijas lielumu vai pieņemot lēmumu par riska uzņemšanos.

(3) Ja nav tieša pieprasījuma, nav obligāti jāsniedz informācija par jebkuru apstākli:

1) kas samazina risku;

2) kas apdrošinātājam ir zināms vai par kuru tiek uzskatīts, ka tas apdrošinātājam ir zināms. Tiek uzskatīts, ka apdrošinātājs zina vispārzināmās lietas, kā ari lietas, ar kurām viņš saskaras un kuras viņam jāpārzina savās ikdienas darba gaitās;

3) ar kuru apdrošinātājs atsakās iepazīties;

4) kuru nav nepieciešams atklāt, jo ir tieši vai netieši dota garantija.

(4) To, vai kāds konkrēts apstāklis, kas netiek atklāts, ir svarīgs, katrā gadījumā izlemj atsevišķi.

(5) Termins "apstāklis" ietver jebkuru paziņojumu vai informāciju, ko saņem apdrošinājuma ņēmējs.

381. pants. Ziņas, kas jāsniedz aģentam

Ja jūras apdrošinājuma līgumu attiecībā uz apdrošinājuma ņē-mēju slēdz aģents, arī uz viņu attiecas šā kodeksa 380. pantā minētie noteikumi par apstākļiem, kuri nav obligāti jāpaziņo, bet viņam ir jāsniedz apdrošinātājam informācija par jebkuru svarīgu apstākli:

1) kas viņam pašam ir zināms. Turklāt tiek uzskatīts, ka aģents zina jebkuru apstākli, par kuru ikdienas darba pienākumu dēļ viņam ir jāzina vai par kuru viņam ir paziņots;

2) par kuru apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums paziņot, izņemot gadījumu, kad viņš to uzzinājis pārāk vēlu, lai informētu aģentu.

382. pants. Līguma apspriešanas laikā nepieciešamā informācija

(1) Jebkurai svarīgai informācijai, ko apdrošinājuma ņēmējs vai viņa aģents sniedz apdrošinātājam līguma apspriešanas laikā un pirms līguma noslēgšanas, ir jābūt patiesai. Ja tā nav patiesa, apdrošinātājam ir tiesības līgumu anulēt.

(2) Informācija ir svarīga, ja tā var ietekmēt piesardzīga apdrošinātāja lēmumu, nosakot apdrošināšanas prēmijas lielumu vai pieņemot lēmumu par riska uzņemšanos.

(3) Sniegtā informācija var būt gan faktiska, gan arī iespējama vai iedomājama.

(4) Faktiskā informācija ir patiesa, ja apdrošinātājs atšķirību starp sniegto un faktisko informāciju neuzskata par svarīgu.

(5) Iespējamā vai iedomājamā informācija ir patiesa, ja tā ir sniegta labticīgi.

(6) Pirms līguma noslēgšanas no sniegtās informācijas var atteikties vai to grozīt

(7) To, vai informācija ir vai nav svarīga, katrā gadījumā izlemj atsevišķi.

383. pants. Līguma noslēgšana

(1) Jūras apdrošinājuma līgums uzskatāms par noslēgtu, ja apdrošinātājs akceptē apdrošinājuma ņēmēja priekšlikumus neatkarīgi no tā, vai polise tobrīd ir vai nav noformēta; par pierādījumu tam, ka priekšlikums ir pieņemts, var būt pagaidu apdrošināšanas apliecība vai cits dokuments, vai ari noslēgts priekšlīgums.

(2) Ja līgums attiecas uz vairākiem apdrošinātājiem, kas dažādā laikā ar savu parakstu ir akceptējuši priekšlikumu, apdrošinātāja paraksts apliecina, ka viņš akceptē priekšlikumu, un apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja līgums uzskatāms par noslēgtu.

384. pants. Līgums kā polises sastāvdaļa

Jūras apdrošinājuma līgums ir polises sastāvdaļa. Polisi var noformēt un izsniegt līguma noslēgšanas brīdī vai pēc tam.

385. pants. Polises saturs un objekta apraksts

(1) Polisei nepieciešamie noteikumi ir:

1) apdrošinājuma līguma puses;

2) apdrošinātais objekts;

3) apdrošināšanas summa;

4) apdrošinājuma gadījums.

(2) Par apdrošināto objektu polisē jāsniedz pietiekams apraksts, polisē nav jānorāda apdrošinājuma ņēmēja intereses raksturs un apjoms attiecībā uz apdrošināto objektu. Ja polisē dots apdrošinātā objekta vispārējs raksturojums, uzskatāms, ka polise attiecas uz interesi, ko apdrošinājuma ņēmējs nolēmis apdrošināt. Piemērojot šā panta nosacījumus, jāņem vērā jebkuras normas, kas regulē apdrošinātā objekta aprakstu.

386. pants. Apdrošinātāja paraksts

Polise ir jāparaksta apdrošinātājam vai arī apdrošinātāja vārdā, paredzot, ka, ja līgumu slēdz korporācija, pietiek ar korporācijas zīmogu, bet šo noteikumu nedrīkst interpretēt tā, ka zem zīmoga ir nepieciešami korporācijas pārstāvju paraksti. Ja polisi paraksta divi vai vairāki apdrošinātāji vai ja tā tiek parakstīta divu vai vairāku apdrošinātāju vārdā, katrs paraksts, ja nav panākta citāda vienošanās, nozīmē atsevišķu līgumu ar apdrošinājuma ņēmēju.

387. pants. Reisa, termiņa un jauktā polise

(1) Ja jūras apdrošinājuma līgums tiek noslēgts, lai apdrošinātu tā objekta nogādi uz kādu vietu vai no kādas vietas, arī no vienas vietas līdz otrai vietai vai citām vietām, polise tiek saukta , par reisa polisi.

(2) Ja līguma objekts tiek apdrošināts uz konkrētu laikposmu, polise tiek dēvēta par termiņa polisi. Ja polise attiecībā uz kuģi izsniegta uz konkrētu laikposmu konkrētā ģeogrāfiskā vietā, tā uzskatāma par termiņa polisi.

(3) Vienā un tajā pašā polisē var iekļaut līgumu gan par objekta apdrošināšanu uz reisu, gan uz konkrētu laikposmu, un šādā gadījumā tā ir jauktā polise.

388. pants. Taksētā polise

Polise ir taksēta, ja tajā ir fiksēta vienošanās rezultātā panāktā apdrošinātā objekta vērtība. Saskaņā ar šo nodaļu, pamatojoties uz apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanos, bez krāpšanas polisē fiksētā vērtība ir noteicošā, nosakot apdrošināšanai paredzētā objekta vērtību, neatkarīgi no tā, vai radušies daļēji zaudējumi vai pilns zudums. Polisē fiksētā vērtība nav noteicošā, nosakot, vai ir bijis konstruktīvais pilnais zudums, izņemot gadījumus, kad polisē paredzēts citādi.

389. pants. Netaksētā polise

Netaksētajā polisē netiek fiksēta apdrošinātā objekta vērtība, bet, ņemot vērā apdrošinājuma summu, objekta apdrošināšanas vērtību nosaka saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

390. pants. Vispārējā kuģa vai kuģu polise

(1) Vispārējā kuģa vai kuģu polise nosaka apdrošināšanas vispārējo raksturu, bet kuģa vai kuģa nosaukums, kā arī citas dētajās tiek ietvertas deklarācijā. Deklarāciju vai deklarācijas noformē, izdarot uz polises indosamentu, vai citā pieņemtā veidā.

(2) Deklarācijas noformējamas kuģa izkraušanas vai iekraušanas secībā, ja polisē nav paredzēts citādi. Attiecībā uz kravu (precēm) deklarācijās jāietver visa krava (preces) saskaņā ar polises noteikumiem, godīgi norādot kravas (preču) vai cita īpašuma vērtību. Nepilnīgi vai kļūdaini aizpildītu deklarāciju var koriģēt pēc tam, kad radušies zaudējumi, vai pēc kuģa pienākšanas — ar nosacījumu, ka deklarācija sastādīta labticīgi.

(3) Ja deklarācija netiek sastādīta pēc paziņojuma par zaudējumiem vai par kuģa pienākšanu, polise uzskatāma par netaksētu attiecībā uz deklarācijas objektu, izņemot gadījumus, kad polisē paredzēts citādi.

391. pants. Polises veidlapa

Jūrniecības departamentam ir tiesības noteikt jūras polises veidlapas paraugu.

392. pants. Apdrošināšanas prēmija

(1) Ja, noformējot apdrošināšanu, tiek paredzēta prēmija, bet vienošanās par tās lielumu netiek panākta, tad jāmaksā pieņemama prēmija. Ja apdrošināšana noformēta ar noteikumu, ka ikvienā konkrētā gadījumā jāvienojas par papildu prēmiju, bet vienošanās par tās lielumu nav panākta, tad attiecīgajos gadījumos ir jāmaksā pieņemama papildu prēmija.

(2) Ja riska pakāpe pārsniedz parasti paredzamo riska pakāpi, līdzēji var vienoties par ārkārtas prēmiju.

5. apakšnodaļa
Divkāršā apdrošināšana

393. pants. Divkāršā apdrošināšana

(1) Ja apdrošinājuma ņēmējs noformē vai viņa vārdā tiek noformētas divas vai vairākas polises par to pašu risku un apdrošināšanas interesi un ja apdrošinājuma summa pārsniedz šajā nodaļā atļauto atlīdzību, uzskatāms, ka apdrošinājuma ņēmējs ir pārmērīgi apdrošināts.

(2) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir pārmērīgi apdrošināts un: 1) polisē nav paredzēts citādi, viņš var izvirzīt prasību pret apdrošinātājiem sev vēlamā kārtībā, ievērojot, ka viņam nav tiesību saņemt summu, kas pārsniedz šajā nodaļā atļauto atlīdzību;

2) polise, uz kuras pamata apdrošinājuma ņēmējs izvirza prasību, ir taksētā polise, viņa pienākums ir paziņot par jebkuru summu, ko viņš saņem pēc ļebkuras citas polises, neņemot vērā faktisko apdrošinātā objekta vērtību;

3) polise, uz kuras pamata apdrošinājuma ņēmējs izvirza prasību, ir netaksētā polise, viņam pienākums ir paziņot par jebkuru summu, ko viņš saņem pēc jebkuras citas polises attiecībā uz pilnu apdrošināšanas vērtību;

4) ja apdrošinājuma ņēmējs saņem summu, kas ir lielāka par šajā nodaļā atļauto atlīdzību, uzskatāms, ka viņš patur šo summu apdrošinātāju labā atbilstoši sadarbības saistībām.

6. apakšnodaļa
Garantijas

394. pants. Garantiju raksturs

(1) Garantija ir noteikums, kas ir obligāti un precīzi jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas attiecībā uz risku ir vai nav svarīgi. Ar garantiju apdrošinājuma ņēmējs apņemas kaut ko konkrētu pildīt vai nepildīt vai ievērot kādus noteikumus, vai arī viņš apstiprina vai noliedz kādu īpašu nosacījumu pastāvēšanu.

(2) Ja garantija netiek ievērota, saskaņā ar jebkuru skaidri izteikto polises noteikumu apdrošinātājs tiek atbrīvots no atbildības, sākot ar datumu, kad tā netika ievērota, taču tas neietekmē saistības, ko apdrošinātājs uzņēmies pirms šā datuma.

(3) Garantiju var izteikt tieši vai netieši.

395. pants. Tiešās garantijas

(1) Tiešai (skaidri izteiktai) garantijai ir jābūt izteiktai tādējādi, lai varētu izsecināt nodomu garantēt.

(2) Tiešā garantija jāiekļauj polisē vai jāuzraksta uz polises, vai arī tai jābūt izteiktai kādā dokumentā, kas pievienots polisei.

(3) Tiešā garantija neietver netiešo garantiju, izņemot gadījumus, kad tās var savienot.

396. pants. Neitralitātes garantija

(1) Ja tiek tieši garantēts, ka apdrošinātais īpašums — kuģis vai preces — ir neitrāls, stājas spēkā netiešs noteikums, ka īpašums būs neitrāls no paša riska sākuma un ka tas saglabās šo neitralitāti visu riska laiku, kamēr apdrošinājuma ņēmējam ir iespēja paturēt kontroli.

(2) Ja kuģa īpašnieks garantē, ka kuģis ir neitrāls, stājas spēkā netiešs noteikums, ka visu laiku, kamēr apdrošinājuma ņēmējam ir iespēja paturēt kontroli attiecībā uz kuģi, nepieciešama kuģa īpašnieka speķa esoša un likumīga deklarācija. Ja zaudējumi rodas tāpēc, ka pārkāpts šis noteikums, apdrošinātājam ir tiesības lauzt noslēgto līgumu.

397. pants. Netiešu garantiju nepieļaujamība attiecībā uz kuģa valstisko piederību

Attiecībā uz kuģa valstisko piederību jābūt tiešai garantijai, turklāt riska laikā kuģa valstisko piederību nedrīkst mainīt.

398. pants. Drošības garantija

Lai garantētu, ka konkrētā dienā apdrošinātais objekts ir kārtībā un drošībā, ir pietiekami, ja pastāv tieša garantija, ka tas tāds ir jebkurā attiecīgās dienas brīdī.

399. pants. Likumības garantija

Pastāv netieša garantija, ka apdrošinātais risks ir likumīgs un ka tiktāl, ciktāl apdrošinājuma ņēmējs var kontrolēt attiecīgo objektu, riskantais pasākums ir likumīgs.

7. apakšnodaļa
Neatbilstība kuģošanas drošības prasībām

400. pants. Neatbilstība kuģošanas un kravas drošības prasībām

(1) Ja attiecībā uz kuģi, kas izgājis jūrā kuģošanai nederīgā stāvoklī, ir izsniegta reisa polise, apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar kuģa neatbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(2) Ja reisa polise attiecas uz reisu, kas noris vairākos posmos, kuru laikā kuģim nepieciešami dažādi papildu sagatavošanas darbi un iekārtas, un kuģis jebkura šā posma sākumā ir kuģošanai nederīgā stāvoklī konkrētajam posmam nepieciešamo sagatavošanas darbu un iekārtu dēj, apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies jebkurā šāda posma laikā sakarā ar kuģa neatbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(3) Ja ar apdrošinājuma ņēmēja atļauju kuģis, attiecībā uz kuru izsniegta termina polise, ir izgājis jūrā kuģošanai nederīgā stāvoklī, apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar neatbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(4) Kuģis uzskatāms par kuģošanai derīgu, ja tas ir pietiekami nodrošināts pret parastajām briesmām, kas var rasties apdrošinātā riskantā pasākuma laikā.

(5) Ja polise izsniegta attiecībā uz kuģi, kas stāv ostā, un kuģis no paša šā riska sākuma nav pietiekami nodrošināts pret parakstajām briesmām, kas pastāv, kuģim atrodoties osta, apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar kuģošanas drošības prasību neievērošanu.

(6) Reisa polise attiecībā uz kravu (precēm) un citu kustamo īpašumu paredz, ka gadījumos, kad kuģis ir izgājis jūrā, neievērojot kuģa un kravas drošības prasības, apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies šādas rīcības rezultātā.

8. apakšnodaļa
Reiss

401. pants. Netiešs nosacījums attiecībā uz riska sākumu

(1) Reisa polises sastādīšanas gadījumā netiek prasīts, lai kuģis atrastos reisa uzsākšanas vietā, taču pastāv netiešs nosacījums, ka reisam jāsākas pieņemamā laikā un, ja tas tā nav, apdrošinātājam ir tiesības lauzt līgumu.

(2) Netiešo nosacījumu var atcelt, ja tiek pierādīts, ka aizkavēšanos izraisījuši apstākļi, kas apdrošinātājam bijuši zināmi pirms līguma noslēgšanas, vai tiek pierādīts, ka viņš atteicies no šā nosacījuma.

402. pants. Iziešanas vietas maiņa

Ja polisē iziešanas vieta ir konkretizēta, bet kuģis iziet no citas vietas, uzskatāms, ka risks nav sācies.

403. pants. Došanās uz citu vietu

Ja polisē ir noteikts reisa galapunkts, bet kuģis dodas uz citu galapunktu, uzskatāms, ka risks vairs nepastāv.

404. pants. Reisa maiņa

(1) Ja pēc riska sākuma reisa galapunkts tiek apzināti mainīts salīdzinājumā ar to, kas paredzēts polisē, uzskatāms, ka notikusi reisa maiņa.

(2) Ja polisē nav paredzēts citādi, reisa maiņas gadījumā apdrošinātājs tiek atbrīvots no atbildības, sākot ar reisa maiņas brīdi, proti, ar brīdi, kad tiek paziņots lēmums par reisa maiņu, kaut arī kuģis zaudējumu rašanās laikā faktiski vēl nav mainījis polisē paredzēto reisa maršrutu.

405. pants. Novirzīšanās no maršruta

(1) Ja kuģis bez pamatota iemesla novirzās no polisē paredzētā maršruta, apdrošinātājs tiek atbrīvots no atbildības, sākot ar novirzīšanās brīdi, kaut arī kuģis pirms zaudējumu rašanās būtu atgriezies iepriekšējā maršrutā.

(2) Novirzīšanas no polise paredzēta maršruta ir notikusi, ja:

1) polisē reisa maršruts ir konkrēti norādīts, bet tas tiek mainīts;

2) polisē reisa maršruts nav konkrēti norādīts, bet tiek mainīts ierastais maršruts.

(3) Nodoms novirzīties no polisē paredzētā maršruta nav ņemams vērā, lai apdrošinātāju atbrīvotu no atbildības, ko tam uzliek līgums; apdrošinātāju atbrīvo no atbildības vienīgi tad, ja ir bijusi faktiska novirze no polisē paredzētā maršruta.

406. pants. Vairākas izkraušanas ostas

(1) Ja polisē ir konkretizētas vairākas kravas izkraušanas ostas, kuģis var doties uz visām šīm ostām vai uz jebkuru no tām, taču, ja nav pamatota iemesla rīkoties citādi, kuģim jādodas uz šīm ostām vai vienu no tām polisē noteiktajā secībā. Šā noteikuma neievērošana vērtējama kā novirzīšanās no maršruta.

(2) Ja polise attiecas uz tajā nenosauktām izkraušanas ostām konkrētā teritorijā, kuģim, ja nav pamatota iemesla rīkoties citādi, jādodas uz šīm ostām vai vienu no tām attiecīgajās ģeogrāfiskajās vietās. Šā noteikuma neievērošana vērtējama kā novirzīšanās no maršruta.

407. pants. Kavēšanās reisa laikā

Reisa polises gadījumā apdrošinātais reiss visu tā laiku jāveic ar saprātīgu ātrumu. Ja bez pamatota iemesla šī prasība netiek ievērota, apdrošinātājs tiek atbrīvots no atbildības, sākot ar brīdi, kad kavēšanās kļūst nepamatota.

408. pants. Attaisnojama novirzīšanās no maršruta vai kavēšanās

(1) Novirzīšanās no maršruta vai kavēšanās reisā, uz kuru attiecas polise, ir attaisnojama, ja:

1) to atļauj kāds īpašs polises noteikums;

2) to izraisa apstākļi, ko kapteinis vai viņa darba devējs nevar kontrolēt;

3) rodas no tiešās vai netiešās garantijas izrietoša nepieciešamība;

4) tā nepieciešama kuģa vai apdrošinātā objekta drošībai;

5) jāglābj cilvēka dzīvība vai jāpalīdz nelaimē nokļuvušam kuģim, uz kura cilvēku dzīvība var būt briesmās;

6) rodas pamatota nepieciešamība sakarā ar medicīniskās vai ķirurģiskās palīdzības sniegšanu jebkurai personai uz kuģa;

7) to izraisa kapteiņa vai apkalpes tīša ļaunprātīga rīcība un ja šāda rīcība ir viens no gadījumiem, uz kuru attiecas apdrošināšana.

(2) Ja iemesls, kas attaisno novirzīšanos no maršruta vai kavēšanos, vairs nepastāv, kuģim jāturpina — ar saprātīgu ātrumu — paredzētais maršruts.

9. apakšnodaļa
Polises cedēšana

409. pants. Polises cedēšanas kārtība

(1) Jūras apdrošinājuma polisi drīkst cedēt, ja tajā nav paredzēts citādi. To drīkst cedēt gan pirms, gan pēc zaudējumu rašanās.

(2) Ja jūras apdrošinājuma polise ir cedēta, lai cedētu iespēju gūt labumu no polises, tad cesionāram ir tiesības savā vārdā griezties tiesā. Atbildētājs ir tiesīgs izmantot jebkuru ar līgumu pamatotu aizstāvību, uz kuru viņam būtu bijušas tiesības, ja iesūdzēšana būtu notikusi tās personas vārdā, kura noformējusi šo polisi vai kuras vārdā šī polise tika noformēta.

(3) Jūras apdrošinājuma polisi var cedēt, izdarot indosamentu, vai kādā citā vispārpieņemtā veidā.

410. pants. Aizliegums apdrošinājuma ņēmējam, kuram nodod polisi

Ja apdrošinājuma ņēmējs ir atteicies no intereses vai zaudējis interesi attiecībā uz apdrošināto objektu un tieši vai netieši nav devis piekrišanu cedēt polisi, jebkura polises cedēšana nav spēkā; turklāt nekādi šā panta noteikumi neietekmē polises cedēšanu pēc zaudējumu rašanās.

10. apakšnodaļa
Apdrošināšanas prēmija

411. pants. Prēmijas maksāšanas kārtība

Ja nav citādas vienošanās, apdrošinājuma ņēmēja vai viņa aģenta pienākums ir maksāt prēmiju, bet apdrošinātāja pienākums izsniegt polisi apdrošinājuma ņēmējam vai viņa aģentam. Apdrošinātājam nav jāizsniedz polise pirms prēmijas samaksāšanas vai tās oficiāla piedāvājuma.

412. pants. Ar starpnieka palīdzību noformēta polise

(1) Ja nav citādas vienošanās, polisi apdrošinājuma ņēmēja vārdā noformē starpnieks un tādā gadījumā viņš ir tieši atbildīgs apdrošinātājam par prēmiju, bet apdrošinātājs savukārt ir tieši atbildīgs apdrošinājuma ņēmējam par to summu, kas jāizmaksā attiecībā uz zaudējumiem vai attiecībā uz atmaksājamo prēmiju.

(2) Ja nav citādas vienošanās, starpniekam saskaņā ar polisi ir tiesības uz drošības naudu atbilstoši prēmijas lielumam un izdevumiem, kas saistīti ar polises noformēšanu; ja starpnieks darījumu slēdz ar personu, kuras vadība viņš strādā, ari tad viņam ir tiesības uz drošības naudu atbilstoši tai summai apdrošināšanas rēķinā, kas viņam pienākas no šās personas, izņemot parāda gadījumus, kad ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir tikai aģents.

413. pants. Prēmijas saņemšanas ietekme uz polisi

Ja polise, ko apdrošinājuma ņēmēja vārdā noslēdz starpnieks, apstiprina prēmijas saņemšanu, šāds apstiprinājums, ja ir izslēgta viltošana, ir attiecināms uz apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju, nevis uz apdrošinātāju un starpnieku.

11. apakšnodaļa
Zaudējumi un abandons (atteikšanās)

414. pants. Iekļautie un izslēgtie zaudējumi

Saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, ja polisē nav paredzēts citādi, apdrošinātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, ko izraisījuši tieši polisē paredzētie apdrošināšanas gadījumi. Ņemot vērā minēto, apdrošinātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, ko nav tieši izraisījušas briesmas, uz kurām attiecas apdrošināšana, un:

1) ko ar savu rīcību tīšām izraisa apdrošinājuma ņēmējs, taču, ja polisē nav paredzēts citādi, par zaudējumiem, ko tieši izraisa risks, uz kuru attiecas apdrošināšana, viņš ir atbildīgs pat tādā gadījumā, kad zaudējumi nebūtu radušies, ja tos neizraisītu kuģa kapteiņa un apkalpes nolaidība vai nepareiza rīcība;

2) par zaudējumiem, ko izraisījusi kavēšanās, arī tāda kavēšanās, kas radusies apdrošināta riska rezultātā, ja polisē nav paredzēts citādi;

3) apdrošinātājs neatbild par ikdienišķo kuģa nolietošanos, ikdienišķām sūcēm un atgadījumiem, apdrošinātā objekta defektiem, kā arī par mehānismu bojājumiem, ko nav tieši izraisījušas jūras briesmas, un zaudējumiem, kurus nodarījuši grauzēji un citi kaitēkļi, ja polisē nav paredzēts citādi.

415. pants. Daļējie zaudējumi un pilnais zudums

(1) Var būt gan daļējie zaudējumi, gan pilnais zudums. Jebkuri zaudējumi, kas nav atzīstami par pilno zudumu, kā tas šajā kodeksā ir definēts, ir daļējie zaudējumi.

(2) Pilnais zudums var būt gan faktisks, gan konstruktīvs.

(3) Ja polisē nav paredzēts citādi, apdrošināšana pret pilno zudumu ietver gan faktisko, gan konstruktīvo pilno zudumu.

(4) Ja apdrošinājuma ņēmējs ierosina lietu sakarā ar pilno zudumu, bet pierādījumi apstiprina tikai daļējos zaudējumus, viņš var, ja polisē nav paredzēts citādi, saņemt atlīdzību par daļējiem zaudējumiem.

(5) Ja krava (preces) faktiski nonāk galapunktā, bet sakarā ar zīmju izdzēšanu vai citu iemeslu dēļ tās nevar identificēt, zaudējumi (ja tādi ir) ir daļējie zaudējumi, nevis pilnais zudums.

416. pants. Faktiskais pilnais zudums

(1) Ja apdrošinātais objekts ir iznīcināts vai tā bojāts, ka to nevar atzīt par tādu objektu, kāds tas bija apdrošināšanas brīdī, vai ja apdrošinājuma ņēmējs visu ir neatgūstami zaudējis, šādā gadījumā tas ir faktiskais pilnais zudums.

(2) Faktiskā pilnā zuduma gadījumā nav nepieciešams paziņojums par abandonu (atteikšanos no savām tiesībām uz apdrošināto objektu).

417. pants. Kuģa pazušana

Ja riskantā pasākumā iesaistītais kuģis ir pazudis un pēc noteikta laikposma par to nav saņemtas nekādas ziņas, uzskatāms, ka radies faktiskais pilnais zudums.

418. pants. Pārkraušanas un citu darbību ietekme

Ja sakarā ar briesmām, pret kurām ir izdarīta apdrošināšana, reiss tiek pārtraukts kādā starpostā vai citā vietā tādu apstākļu dēļ, kas, neņemot vērā jebkuru īpašu vienošanos kuģa fraktēšanas līgumā, attaisno kapteiņa rīcību — preču vai cita kustamā īpašuma izkraušanu krastā, iekraušanu kuģī no jauna vai pārkraušanu citā kuģī un nosūtīšanu uz paredzēto vietu—apdrošinātāja atbildība saglabājas, neraugoties uz piestāšanu krastā vai pārkraušanu.

419. pants. Konstruktīvā pilnā zuduma definīcija

(1) Saskaņā ar polisē skaidri izteiktu jebkuru nosacījumu konstruktīvais pilnais zudums ir tad, ja no apdrošinātā objekta apzināti atsakās, lai segtu nenovēršamu faktisko pilno zudumu, vai ja apdrošināto objektu nevar pasargāt no faktiskā pilnā zuduma bez izdevumiem, kas pārsniedz objekta vērtību.

(2) Konstruktīvais pilnais zudums ir tad, ja:

1) apdrošinājuma ņēmējs zaudē savu kuģi vai kravu (preces) sakarā ar nelaimi, pret kuru ir izdarīta apdrošināšana, un:

a) nav sagaidāms, ka viņš varētu atgūt kuģi vai kravu (preces),

b) kuģa vai kravas (preču) atgūšanas maksa pārsniegtu to vērtību pēc atgūšanas;

2) sakarā ar nelaimi, pret kuru ir izdarīta apdrošināšana, kuģim nodarīti bojājumi, kuru izmaksas pārsniegtu kuģa vērtību pēc remonta. Aprēķinot remonta izmaksas, nedrīkst pieļaut atlaides attiecībā uz vispārējās avārijas iemaksām, kuras par šo remontu jāmaksā citam ieinteresētām personām, bet jāņem vērā turpmāko glābšanas darbu izdevumi, kā arī turpmākās vispārējās avārijas iemaksas, par ko var būt atbildīgas ar kuģi saistītās personas, ja kuģis izremontēts;

3) kravas (preces) bojātas un izdevumi par sabojātās kravas (preču) remontu un tās nosūtīšanu uz paredzēto galapunktu pārsniegtu vērtību, kāda kravai (precēm) būtu, nonākot galapunktā.

(3) Saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu, uzskatāms, ka apdrošinājuma ņēmējs ir zaudējis īpašuma tiesības uz apdrošināto objektu, ja viņš ar to nevar brīvi rīkoties.

420. pants. Konstruktīvā pilnā zuduma sekas

Ja ir radies konstruktīvais pilnais zudums, apdrošinājuma ņēmējs var uzskatīt zaudējumus par daļējiem vai atteikties no apdrošinātā objekta apdrošinātāja labā un uzskatīt zaudējumu par faktisko pilno zudumu.

421. pants. Paziņojums par abandonu (atteikšanos)

(1) Saskaņā ar šā panta noteikumiem, ja apdrošinājuma ņēmējs atsakās no apdrošinātā objekta apdrošinātāja labā, viņam jāiesniedz abandons. Ja viņš to neizdara, zaudējumus var uzskatīt tikai par daļējiem zaudējumiem.

(2) Abandonu var iesniegt rakstveidā vai mutvārdos vai daļēji rakstveidā un daļēji mutvārdos, vai jebkurā formā, izsakot apdrošinājuma ņēmēja nodomu atteikties no savas intereses apdrošinātajā objektā apdrošinātāja labā bez jebkādiem nosacījumiem.

(3) Abandons iesniedzams pieņemamā laikā pēc J;am, kad saņemta droša informācija par zaudējumu, bet, ja informācija ir apšaubāma, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības pieņemamā laikā noskaidrot apstākļus.

(4) Ja abandons ir iesniegts pareizi, apdrošinātāja atteikšanās akceptēt to neietekmē apdrošinājuma ņēmēja tiesības.

(5) Abandona akceptēšana var būt gan tieša, gan netieši izrietoša no apdrošinātāja uzvedības. Apdrošinātajā pilnīga, klusēšana pēc abandona saņemšanas nav uzskatāma par tā akceptēšanu.

(6) Ja abandons ir akceptēts, atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto objektu ir negrozāma. Abandona akceptēšana galīgi apstiprina atbildību par zaudējumu un abandona pietiekamību.

(7) Abandons nav nepieciešams, ja laikā, kad apdrošinājuma ņēmējs saņem informāciju par zaudējumu, apdrošinātājam nav nekādas iespējas gūt labumu, ja abandons viņam būtu iesniegts.

(8) Apdrošinātājs var atteikties pieņemt abandonu.

(9) Ja apdrošinātājs ir pārapdrošinājis savu risku, viņam nav jāiesniedz abandons.

422. pants. Abandona (atteikšanās) sekas

(1) Ja abandons ir spēkā, apdrošinātājs ir tiesīgs pārņemt apdrošinājuma ņēmēja interesi neatkarīgi no tā, kā apdrošinātais objekts ir saglabājies, kā arī visas ar to saistītās īpašuma tiesības.

(2) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir atteicies no kuģa, apdrošinātājam ir tiesības uz jebkuru tobrīd iegūto frakti un peļņu, kas gūta pēc zaudējumus izraisījuša jielaimes gadījuma, izņemot nepieciešamos peļņas atskaitījumus pēc nelaimes gadījuma; ja kuģis pārvadā kuģu īpašnieka kravu (preces), apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz mērenu atlīdzību par šās īpašnieka kravas (preču) pārvadāšanu pēc zaudējumus izraisījušā nelaimes gadījuma.

12. apakšnodaļa
Daļējie zaudējumi

423. pants. Daļējās avārijas zaudējumi

(1) Daļējās avārijas zaudējumi ir apdrošinātā objekta daļējie zaudējumi, ko izraisījis nelaimes gadījums, pret kuru izdarīta apdrošināšana un kas nav vispārējās avārijas zaudējumi.

(2) Izdevumi, kas radušies apdrošinājuma ņēmējam vai kas izdarīti viņa vārdā attiecībā uz apdrošinātā objekta drošību vai saglabāšanu un kas nav ne vispārējās avārijas, ne glābšanas darbu izdevumi, tiek saukti par īpašiem izdevumiem, īpašie izdevumi neietilpst daļējas avārijas zaudējumos.

424. pants. Glābšanas darbu izdevumi

(1) Saskaņā ar jebkuru polises noteikumu izdevumus par glābšanas darbiem, kuru mērķis ir novērst zaudējumus, ko varētu izraisīt briesmas, pret kurām izdarīta apdrošināšana, var atlīdzināt kā zaudējumus, kas radušies šo briesmu rezultātā.

(2) Glābšanas darbu izdevumi ir izdevumi, kas saskaņā ar jūras tiesībām tiek atlīdzināti glābējam neatkarīgi no līguma. Tie neietver izdevumus par pakalpojumiem, ko sniedz apdrošinājuma ņēmējs vai viņa aģenti, vai jebkura cita persona, kuru viņi ir nolīguši, lai novērstu nelaimi, pret kuru ir izdarīta apdrošināšana. Šādus izdevumus, ja tie ir pamatoti atkarībā no apstākļiem, kādos tie radušies, var atlīdzināt kā īpašos izdevumus vai vispārējās avārijas zaudējumus.

425. pants. Vispārējās avārijas zaudējumi

(1) Vispārējas avārijas zaudējumi ir tādi zaudējumi, kurus izraisījusi vispārējā avārija vai kuri radušies kā tās tiešas sekas. Tajos ietilpst vispārējās avārijas izdevumi, kā arī apzinātie upurējumi vispārējās avārijas dēļ.

(2) Vispārēja avārija ir tad, ja nelaimes gadījuma laikā tiek labprātīgi un pamatoti izdarīti ārkārtēji upurējumi vai ciesti zaudējumi, lai pasargātu apdraudēto īpašumu.

(3) Pusei, kurai sakarā ar vispārējo avāriju radušies zaudējumi, saskaņā ar jūras tiesībām ir jāsaņem proporcionālas iemaksas no citām ieinteresētām pusēm. Šādas iemaksas sauc par vispārējās avārijas iemaksām.

(4) Ja apdrošinājuma ņēmējam radušies izdevumi vispārējās avārijas dēļ saskaņā ar polisē skaidri izteiktiem noteikumiem, viņš var prasīt, lai apdrošinātājs tos atlīdzina proporcionāli zaudējumiem, kas attiecas uz viņu, bet gadījumā, ja vispārējās avārijas dēļ ir apzinātie upurējumi, viņš var panākt no apdrošinātāja pilnībā visu zaudējumu atlīdzināšanu, neizmantojot tiesības saņemt atlīdzību^no citām pusēm, kuras ir atbildīgas par vispārējās avārijas iemaksām.

(5) Ja apdrošinājuma ņēmējs izdarījis iemaksu vai ir atbildīgs par iemaksu attiecībā uz apdrošināto objektu saskaņā ar polisē skaidri izteiktajiem noteikumiem, viņš pēc tam var prasīt no apdrošinātāja tās atlīdzināšanu.

(6) Gadījumos, kad nav skaidri izteiktas vienošanās, apdrošinātājs nav atbildīgs par vispārējās avārijas zaudējumiem vai iemaksām, ja zaudējumu cēlonis nebija centieni izvairīties no nelaimes, pret kuru izdarīta apdrošināšana, vai zaudējumi nav radušies sakarā ar centienu izvairīties no šādas nelaimes.

(7) Ja kuģis, frakts un krava vai jebkuras divas no šīm interesēm ir viena un tā paša apdrošinājuma ņēmēja īpašums, apdrošinātāja atbildība attiecībā uz vispārējās avārijas zaudējumiem vai iemaksām jānosaka pēc tāda paša principa kā tad, ja šie objekti būtu dažādu personu īpašums.

13. apakšnodaļa
Atlīdzība

426. pants. Apdrošinātāja atbildība zaudējumu gadījumā

(1) Summu, ko apdrošinājuma ņēmējs var saņemt kā zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz polisi, un kas lieluma ziņā netaksētās polises gadījumā pilnībā atbilst apdrošināšanas vērtībai vai arī taksētās polises gadījumā — polisē fiksētajai vērtībai, sauc par atlīdzības apmēru.

(2) Ja rodas zaudējumi, kas jāatlīdzina saskaņā ar polisi, apdrošinātājs vai katrs no apdrošinātājiem, ja apdrošinātāji ir vairāki, ir proporcionāli atbildīgi par tādu atlīdzības apmēru, kādā viņi ir apņēmušies segt zaudējumus attiecībā uz polisē fiksēto vērtību taksētās polises gadījumā vai attiecībā uz apdrošināšanas vērtību — netaksētās polises gadījumā.

427. pants. Pilnais zudums

Saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem un jebkuriem polisē paredzētajiem noteikumiem, ja rodas apdrošinātā objekta pilnais zudums:

1) taksētās polises gadījumā atlīdzības apmērs ir polisē noteiktā summa;

2) netaksētas polises gadījumā atlīdzības apmērs ir apdrošinātā objekta apdrošināšanas vērtība.

428. pants. Daļējs kuģa zaudējums

Ja kuģis ir bojāts, bet nav pavisam zaudēts, atlīdzības apmērs saskaņā ar jebkuru polisē paredzēto noteikumu ir šāds:

1) ja kuģis ir izremontēts, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz pieņemamu samaksu par remontu, izņemot parastās atlaides, tomēr šī samaksa nedrīkst pārsniegt apdrošinājuma summu attiecībā uz vienu nelaimes gadījumu;

2) ja veikts tikai daļējs kuģa remonts, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz pieņemamu samaksu par šo remontu atbilstoši minētajam aprēķinam, kā arī uz kompensāciju par vērtības samazināšanos, kas rodas, ja bojājums nav salabots, tomēr kopsumma nedrīkst pārsniegt pilnībā veikta remonta izmaksas atbilstoši minētajam aprēķinam;

3) ja kuģis nav izremontēts un nav arī pārdots bojātā stāvoklī riska laikā, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz kompensāciju par vērtības samazināšanos, kas rodas, ja bojājums nav salabots, tomēr atlīdzība nedrīkst pārsniegt pieņemama remonta izmaksas atbilstoši minētajam aprēķinam.

429. pants. Daļējie frakts zaudējumi

Saskaņā ar jebkuriem polisē paredzētajiem noteikumiem, ja rodas daļējie frakts zaudējumi, atlīdzības apmērs taksētās polises gadījumā nosakāms tādā pašā proporcionālā attiecībā pret polisē noteikto summu un netaksētās polises gadījumā — attiecībā pret apdrošināšanas vērtību, kāda ir apdrošinātās zaudētās frakts attiecība pret visu apdrošināto riskam pakļauto frakti, attiecībā uz kuru izsniegta polise.

430. pants. Daļējie kravas (preču) un cita kustamā īpašuma zaudējumi

Ja rodas daļējie kravas (preču) vai cita kustamā īpašuma zaudējumi, atlīdzības apmērs saskaņā ar jebkuru polisē paredzēto noteikumu ir šāds:

1) ja daļa kravas (preču) vai cita kustamā īpašuma, kas bija apdrošināts pēc taksētās polises, ir pilnīgi zaudēta, atlīdzības apmērs ir tādā pašā proporcionālā attiecībā pret polisē noteikto summu, kāda ir apdrošināšanas vērtības zaudētās daļas attiecība pret visu apdrošināšanas vērtību, ka tas noteikts netaksetas polises gadījumā;

2) ja daļa kravas (preču) vai cita nekustamā īpašuma, kas bija apdrošināts pēc netaksetas polises, ir pilnīgi zaudēta, atlīdzības apmērs ir apdrošināšanas vērtības zaudētās daļas apmērā, kā tas noteikts pilnā zuduma gadījumā;

3) ja visa apdrošinātā krava (preces) vai tās daļa nogādāta galapunktā bojāta un nav iespējams izdarīt kravas (preču) aprakstu, novērtējumu pa daļām var veikt, ņemot vērā nebojātās kravas (preču) aprakstu un kvalitāti.

431. pants. Vispārējās avārijas iemaksas un glābšanas darbu izdevumi

(1) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir izdarījis vispārējās avārijas iemaksas vai ir atbildīgs par tām saskaņā ar jebkuru speciālu polisē paredzētu noteikumu, atlīdzības apmērs pilnībā atbilst šo iemaksu apmēram, ja objekts, par kuru tiek izdarītas šādas iemaksas, ir apdrošināts par visu iemaksu vērtību.

(2) Ja objekts nav apdrošināts par visu iemaksu vērtību vai ir apdrošināts tikai par tās daļu, atlīdzība, kas jāmaksā apdrošinātājam, samazināma un nosakāma proporcionāli nepilnajai apdrošināšanas vērtībai.

(3) Ja ir radušies daļējās avārijas zaudējumi, kas sedzami ar atskaitījumiem no iemaksas vērtības, par kuriem atbild apdrošinātājs, attiecīgā summa ir jāatvelk no apdrošināšanas vērtības, lai noteiktu, kas ir jāmaksā apdrošinātājam.

(4) Ja apdrošinātājs ir atbildīgs par glābšanas darbu izdevumiem, viņa atbildība nosakāma pēc tā paša principa.

432. pants. Atbildība pret trešo pusi

Ja apdrošinājuma ņēmējs, noslēdzot apdrošinājuma līgumu, ir skaidri noteicis atbildību pret trešo pusi, atlīdzības apmērs saskaņā ar polises noteikumiem ir summa, ko viņš samaksājis vai kas viņam bija jāmaksā trešajai pusei atbilstoši šai atbildībai.

433. pants. Vispārīgie noteikumi par atlīdzības apmēru

(1) Ja rodas zaudējumi attiecībā uz jebkuru objektu, kas nav tieši minēti iepriekšējos šās nodaļas noteikumos, atlīdzības apmērs nosakāms pēc iespējas atbilstoši šiem noteikumiem, piemērojot tos katram konkrētajam gadījumam.

(2) Šās nodaļas noteikumi par atlīdzības apmēru neietekmē divkāršās apdrošināšanas noteikumus, kā ari neaizliedz apdrošinātājam pilnībā vai daļēji apstrīdēt interesi vai arī pierādīt, ka zaudējumu brīdī apdrošinātais objekts vai tā daļa nebija pakļauta riskam, kā tas paredzēts polisē.

434. pants. Garantijas daļējās avārijas gadījumā

(1) Ja ir garantija, ka attiecībā uz apdrošināto objektu nav spēkā atbildjba par zaudējumiem daļējās avārijas gadījumā, apdrošinājuma ņēmējs nevar saņemt atlīdzību par tādiem daļējiem zaudējumiem, kas nav radušies vispārējās avārijas sakarā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar polisē iekļautu līgumu nav paredzēta proporcionālā sadale. Ja līgumā ir noteikumi par šādu sadali, apdrošinājuma ņēmēļs var saņemt atlīdzību par vispārējiem jebkuras sadalītās daļas zaudējumiem.

(2) Ja ir garantija, ka attiecībā uz apdrošināto objektu nav spēkā atbildība par zaudējumiem dajējās avārijas gadījumā vai nu pilnā apmērā, vai noteiktā procentuālā attiecībā, apdrošinātājs atbild par glābšanas darbu izdevumiem un par sevišķajiem izdevumiem, kā arī par citiem izdevumiem, kas radušies saskaņā ar tiesas prasībām un darba līguma noteikumiem, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus, uz kuriem attiecas apdrošināšana.

(3) Ja polisē nav paredzēts citādi un ja ir garantija, ka attiecībā uz apdrošināto objektu nav spēkā atbildība par zaudējumiem daļējās avārijas gadījumā neteiktā procentuālā attiecībā, vispārējās avārijas zaudējumus nedrīkst pieskaitīt pie daļējās avārijas zaudējumiem, aprēķinot noteiktos procentus.

(4) Lai konstatētu, vai noteiktā procentuālā attiecība ir ievērota, jāņem vērā vienīgi faktiskie apdrošinātā objekta zaudējumi. Turklāt nedrīkst pieskaitīt sevišķos izdevumus un izdevumus, kas radušies, novērtējot un pierādot zaudējumus.

435. pants. Zaudējumi, kas seko cits citam

(1) Saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, ja polisē nav paredzēts citādi, apdrošinātājs atbild par zaudējumiem, kas seko cits citam vai izriet cits no cita pat tad, ja šo zaudējumu kopsumma pārsniedz apdrošinājuma summu.

(2) Ja saskaņā ar to pašu polisi daļējiem zaudējumiem, kas nav novērsti vai samazināti, seko vispārējie zaudējumi, apdrošinājuma ņēmējs var saņemt atlīdzību vienīgi par vispārējiem zaudējumiem.

(3) Šā panta noteikumi neietekmē apdrošinātāja atbildību saskaņā ar tiesas prasībām un apkalpes līguma noteikumiem.

436. pants. Tiesas prasības un apkalpes līguma noteikumi

(1) Ja polisē ir atsauces uz tiesas prasībām un apkalpes līguma noteikumiem, tad pienākumi, kas izriet no tiem, uzskatāmi par apdrošinājuma līguma papildinājumu, un apdrošinājuma ņēmējs var saņemt no apdrošinātāja atlīdzību par jebkuriem likumīgiem izdevumiem saskaņā ar šiem papildinājumiem, neņemot vērā to, ka apdrošinātājs ir atlīdzinājis vispārējos zaudējumus, vai ari bijusi garantija, ka attiecībā uz apdrošināto objektu nav spēkā atbildība par zaudējumiem daļējas avārijas gadījuma nedz pilna apmēra, nedz noteiktā procentuālā attiecībā.

(2) Tiesas prasības un apkalpes līguma noteikumi nedod tiesības saņemt atlīdzību par vispārējās avārijas zaudējumiem un iemaksu daļām, kā ari glābšanas darbu izdevumiem, kas definēti šajā nodaļā.

(3) Tiesas prasības un apkalpes līguma noteikumi nedod tiesības saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, cenšoties novērst vai samazināt zaudējumus, kuri nav paredzēti polisē.

(4) Apdrošinājuma ņēmēja un viņa aģentu pienākums visos gadījumos ir veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus.

(5) Ja polisē nav atsauces uz tiesas prasībām un apkalpes līguma noteikumiem, apdrošinājuma ņēmēja īpašie izdevumi, kas radušies, cenšoties pasargāt apdrošināto objektu, nav atlīdzināmi saskaņā ar polisi.

14. apakšnodaļa
Apdrošinātāja tiesības attiecībā uz maksājumiem

437. pants. Subrogācijas tiesības

(1) Ja apdrošinātājs maksā par apdrošinātā objekta pilnu zudumu vai nu pilnā apmērā, vai par jebkuras pilnībā apdrošinātas kravas (preču) daļas zaudējumu, viņš iegūst tiesības pārņemt apdrošinājuma ņēmēja interesi, neņemot vērā to, kādā mērā apdrošinātais objekts, par kuru izdarīts attiecīgais maksājums, ir saglabājies. Tādējādi apdrošinātājs var pārņemt visas apdrošinājuma nēmējia tiesības un tiesisko aizsardzību attiecībā uz šo objektu, sākot ar brīdi, kad noticis gadījums, kas izraisījis zaudējumus.

(2) Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ja apdrošinātājs maksā par daļējiem zaudējumiem, viņš neiegūst pilnas īpašuma tiesības uz apdrošināto objektu vai uz šā objekta daļu, kas no tā var būt palikusi, bet viņš var pārņemt visas apdrošinājuma ņēmēja tiesības attiecībā uz apdrošināto objektu, sākot ar brīdi, kad noticis gadījums, kas izraisījis zaudējumus, atbilstoši apdrošinājuma ņēmējam izmaksātajai kompensācijai.

438. pants. Ar iemaksām saistītās tiesības

(1) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir divkārši apdrošināts, katra apdrošinātāja pienākums attiecībās starp viņu un pārējiem apdrošinātājiem ir maksāt par zaudējumiem proporcionāli summai, par kuru viņš atbild saskaņā ar līgumu.

(2) Ja apdrošinātājs zaudējumu segšanai iemaksa lielāku daļu nekā pienāktos, viņam ir tiesības izvirzīt prasību par iemaksu daļu pret pārējiem apdrošinātājiem, kā arī tiesības uz tādu pašu atlīdzību kā galvotājam, kas samaksājis lielāku parāda daļu nekā pienāktos.

439. pants. Nepilnas apdrošināšanas sekas

Ja apdrošinājuma ņēmējs ir apdrošināts par summu, kas ir mazāka par apdrošināšanas vērtību, vai taksētās polises gadījumā — par summu, kas ir mazāka par polises novērtējumu, uzskatāms, ka viņš ir pašapdrošinātājs attiecībā uz neapdrošināto apdrošināšanas vērtības atlikumu.

15. apakšnodaļa
Prēmijas atdošana

440. pants. Prēmijas atdošanas kārtība

Ja prēmija vai tās daļa saskaņā ar šo nodaļu ir pasludināta par atdodamu:

1) gadījumos, kad prēmija jau ir samaksāta, apdrošinājuma ņēmējs var to atgūt no apdrošinātāja;

2) gadījumos, kad prēmija nav samaksāta, apdrošinājuma ņēmējs vai viņa aģents to var paturēt.

441. pants. Prēmijas atdošana saskaņā ar līgumu

Ja polisē ir noteikums par prēmijas vai proporcionālas tās daļas atdošanu noteiktā gadījumā un ja šāds gadījums ir bijis, prēmija vai proporcionāla tās daļa atdodama apdrošinātājam.

442. pants. Prēmija līguma nepildīšanas gadījumā

(1) Ja noteikurru par prēmijas samaksu pilnībā zaudē spēku un apdrošinājuma ņēmējs vai viņa aģenti nav krāpušies vai pieļāvuši nelikumīgu rīcību, prēmija ir atdodama apdrošinājuma ņēmējam.

(2) Ja noteikumi par prēmijas samaksu paredz tās samaksu pa daļām un kāda no šīm daļām nav vairs spēkā, tad, ņemot vērā minētos noteikumus, attiecīgā prēmijas daļa ir jāatdod apdrošinājuma ņēmējam:

1) ja polise tiek anulēta vai apdrošinātājs to anulē pašā riska sākumā, prēmija ir jāatdod ar noteikumu, ka apdrošinājuma ņēmējs nav krāpies vai pieļāvis nelikumīgu rīcību. Ja risks nav dalīts un vienreiz jau bijis iestājies, prēmija nav jāatdod;

2) ja apdrošinātais objekts vai tā daļa nav bijusi apdraudēta, prēmija vai proporcionāla tās daļa ir jāatdod ar noteikumu, ka gadījumos, kad objekts bijis apdrošināts kā zaudēts vai nezaudēts un līguma slēgšanas laikā ticis piegādāts pilnīgā kārtībā, prēmija nav jāatdod, ja vien šajā laika apdrošinātājs jau zināja par objekta veiksmīgu piegādi;

3) ja apdrošinājuma ņēmējam nebija apdrošināšanas intereses visā riska laikā, prēmija ir jāatdod ar noteikumu, ka šis nosacījums neattiecas uz polisi, kas noslēgta fiktīva līguma vai derību līguma rezultātā;

4) ja apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas interese ir anulējama un tā ir izbeigta riska laikā, prēmija nav jāatdod;

5) ja apdrošinājuma ņēmējs ir apdrošinājis objektu par summu, kas pārsniedz tā vērtību pēc netaksētās polises, attiecīgās prēmijas daļa ir jāatdod;

6) ja apdrošinājuma ņēmējs ir noslēdzis divkāršu apdrošināšanu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, attiecīgās prēmijas proporcionāla daļa ir jāatdod.

(3) Ja polises noslēgtas dažādos laikos un uz jebkuru iepriekšējo polisi jebkurā laikā attiecas pilns risks vai ja pret polisi izvirzītas pretenzijas attiecībā uz pilnu apdrošinājumu summu, prēmija attiecībā uz šo polisi nav jāatdod. Ja apdrošinājuma ņēmējs apzināti noslēdz divkāršu apdrošināšanu, prēmija nav jāatdod.

16. apakšnodaļa
Aizsardzības un garantiju biedrības

443. pants. Kodeksa piemērošana gadījumos, kad apdrošināšanu izdara ar aizsardzības un garantiju biedrību starpniecību

(1) Apdrošināšanu var izdarīt ar aizsardzības un garantiju biedrību starpniecību.

(2) Šās nodaļas noteikumi par prēmijām neattiecas uz apdrošināšanu, kas izdarīta ar aizsardzības un garantiju biedrību starpniecību, taču prēmiju var aizstāt ar kādu garantiju vai tamlīdzīgu vienošanos.

(3) Šās nodaļas noteikumus piemēro atbilstoši tam, kādājnērā pēc pušu vienošanās tos drīkst grozīt gadījumos, kad apdrošināšana izdarīta ar aizsardzības un garantiju biedrību starpniecību, vai grozīt saskaņā ar polises noteikumiem, ko pieņēmusi attiecīgā biedrība, vai ari saskaņā ar šās biedrības noteikumiem un nolikumiem.

(4) Saskaņā ar šajā pantā minētajiem izņēmumiem šās nodaļas noteikumi attiecas uz apdrošināšanu, kas izdarīta ar aizsardzības un garantijas biedrību starpniecību.

17. apakšnodaļa
Papildinājumi

444. pants. Apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums

Ja kuģa un kravas apdrošinājuma līgumu viena persona godīgi noslēdz otras personas vārdā, persona, kuras vārdā tas ir noslēgts, var apstiprināt līgumu pat pēc tam, kad tā uzzina par zaudējumiem.

445. pants. Netiešie pienākumi, ko var grozīt līgums vai rīcība

(1) Ja, piemērojot likumu saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu, jodas kādas tiesības, pienākumi vai atbildība, līgumu var papildināt, lai tas apmierinātu abas līgumslēdzējas puses.

(2) Šā panta noteikumi attiecas uz jebkuru šajā nodaļā minēto pienākumu, atbildību vai tiesībām, un to var likumīgi papildināt uz vienošanās pamata.

446. pants. Gadījumi, kad ir atsauce uz pieņemamu laiku, pieņemamu prēmiju vai pieņemamu centību

Ja šajā nodaļā ir kāda atsauce uz pieņemamu laiku, pieņemamu prēmiju vai pieņemamu centību, jautājums par to, kas ir pieņemams, ir prakses jautājums. Ja puses par to nevar vienoties, jautājumu izšķir tiesa.

20. NODAĻA
JŪRAS PIESĀRŅOŠANA

1. apakšnodaļa
Rīcība jūras piesārņošanas gadījumā

447. pants. Pilnvaras jūras piesārņošanas gadījumā

(1) Ja ir noticis incidents vai nelaimes gadījums, kas radījis piesārņojuma draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei, vai arī jebkurām ar ūdeņiem un piekrasti saistītajām interesēm, jūrniecības departaments kopīgi ar Jūras administrāciju var veikt tādus pasākumus, kādus tie uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, samazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā ari jebkuru pasākumu attiecībā uz kuģi, tā kravu vai kuģi un tā kravu. Šādi pasākumi var ietvert kuģa, tā kravas vai kuģa un tā kravas:

1) pārvietošanu;

2) glābšanu;

3) kuģa nogremdēšanu vai kuģa un tā kravas iznicināšanu;

4) kuģa pārņemšanu savā kontrolē;

5) kā arī jebkuras citas darbības, kuras Jūras administrācija un Jūrniecības departaments uzskata par nepieciešamām.

(2) Lai veiktu jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu, Jūras administrācija pēc apspriešanās ar kuģa īpašnieku dod rīkojumu kapteinim, kura kuģis brauc zem Latvijas karoga, doties uz negadījuma vietu un sniegt palīdzību jebkuram kuģim, kas ir vai var būt negadījuma cēlonis, iekraut savā kuģī nelaimes gadījumā cietušā kuģa kravu un jebkuru aprīkojumu, kā arī sniegt palīdzību jebkuram kuģim, kas piedalās piesārņojuma attīrīšanas operācijā, kaitīgo vielu pārvietošanā vai iznīcināšanā.

(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visi pūliņi, lai novērstu jebkuras briesmas, kas apdraud cilvēka dzīvību.

448. pants. Tiesības saņemt kompensāciju

(1) Personai, kurai sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas veikti atbilstoši šā kodeksa 447. panta otrajā daļā minētajiem rīkojumiem, radušies izdevumi, kura cietusi zaudējumus vai kurai nodarīts kaitējums, ir tiesības saņemt no valsts kompensāciju.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu tiek izvirzīta prasība par kompensāciju, tiesai, izlemjot lietu, jāņem vērā:

1) nenovēršamo zaudējumu lielums un to iespējamība tādā gadījumā, ja attiecīgie pasākumi nebūtu veikti;

2) iespēja, ka veiktie pasākumi varētu būt efektīvi, ja uzmanība tiktu pievērsta faktiem, kuri bija zināmi vai kuriem vajadzētu būt zināmiem šo pasākumu norises laikā;

3) to zaudējumu lielums, kuru cēlonis ir veiktie pasākumi.

449. pants. Pārkāpumi

(1) Jebkura persona izdara pārkāpumu, ja tā:

1) nepakļaujas rīkojumiem, kas ir likumīgi un atbilst šā kodeksa 447. pantā minētajām prasībām;

2) apzināti traucē citu personu darbību, kas tiek veikta saskaņā ar jebkuru likumīgu rīkojumu;

3) apzināti traucē jebkuru personu, kas rīkojas atbilstoši šā kodeksa 447. pantam. Personas, kas izdarījušas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos pārkāpumus, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Ikvienā tiesas procesā, kurā izskata šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus, apsūdzētajam ir tiesības aizstāvēties, lai pierādītu, ka šā kodeksa 447. pantā minēto noteikumu neizpildīšana bijusi saistīta ar nepieciešamību glābt cilvēku dzīvību uz jūras vai ka viņš visiem spēkiem centies izpildīt attiecīgos rīkojumus.

450. pants. Noteikumi attiecība uz ārvalstu kuģiem

(1) Jūrniecības departaments drīkst izstrādāt noteikumus par šā kodeksa 447. un 448. panta piemērošanu attiecībā uz ārvalstu kuģiem. Šiem noteikumiem ir jāatbilst Konvencijai par iejaukšanos.

(2) Konvencija par iejaukšanos ir 1969. gada Starptautiskā konvencija par iejaukšanos, ja atklātā jūrā avārijas rezultātā radies naftas piesārņojums, un 1973. gada Protokols par iejaukšanos, ja atklātā jūrā radies vielu piesārņojums, izņemot naftas piesārņojumu.

451. pants. Pilnvaroto personu atbildība

Jebkura pilnvarota persona, kura veic šā kodeksa 447. pantā minētos pasākumus, nav pakļauta civilatbildībai par pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar doto uzdevumu.

2. apakšnodaļa
Piesārņojuma novēršana

452. pants. Naftas piesārņojumu novēršanas konvencija

(1) Naftas piesārņojumu novēršanas konvencija ir 1973. gada Starptautiskā konvencija par naftas piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) ar tās grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gadā pieņemto protokolu.

(2) Konvencijas valsts ir valsts, kas ir ratificējusi konvenciju.

(3) Jūras inspekcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcija.

(4) Kuģis ir jebkura tipa peldošs līdzeklis, laiva vai ierīce ar dzinēju vai bez tā, arī kuģis ar zemūdens spārniem, gaisa spilvena kuģis, peldošas ierīces un iegremdētas, nekustīgas vai peldošas platformas.

(5) Jauns kuģis ir kuģis:

1) attiecībā uz kuru būvēšanas līgums noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra;

2) attiecībā uz kuru nav noslēgts būvēšanas līgums, bet kuram jau ir ielikts ķīlis vai kurš līdzīgā būvēšanas stadijā ir pēc 1976. gada 30. jūnija,

3) nodots ekspluatācijā pēc 1979. gada 21. decembra,

4) kurš ir būtiski pārbūvēts un:

a) līgums noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra;

b) līgums nav noslēgts, bet pārbūve uzsākta pēc 1976. gada 30. jūnija vai pabeigta pēc 1979. gada 31. decembra.

(6) Funkcionējošs kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas nav jauns kuģis.

(7) Naftas tankkuģis ir kuģis, kas būvēts vai piemērots galvenokārt šķidrās naftas pārvadāšanai tā kravas telpā, arī tankkuģis, kas paredzēts kombinētu kravu un jebkuru ķimikāliju pārvadāšanai, ja visa naftas krava vai tās dala tiek pārvadāta šķidrā veidā.

(8) Kaitīgā viela ir jebkura viela, kas šās apakšnodaļas ietvaros ir pakļauta kontrolei un kas, nokļūstot jūrā, var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras videi vai būt par šķērsli citai likumīgai jūras izmantošanai.

(9) Nafta ir visu veidu nafta, arī jēlnafta, mazuts, naftas nogulsnes, naftas atkritumi un attīrītie naftas produkti.

(10) Naftas maisījums ir maisījums ar jebkuru naftas saturu.

(11) Izplūde ir attiecībā uz kaitīgajām vielām vai kaitīgās vielas saturošiem maisījumiem — jebkura noplūde no kuģa neatkarīgi no tās cēloņa, kā arī to izmešana, izliešana, pilēšana, tecēšana, izsūknēšana, izdalīšanās vai iztukšošanās, bet neietver:

1) atkritumu izgāšanu šajā nodaļā lietotajā nozīmē,

2) atbrīvošanos no kaitīgajām vielām, kas rodas, pētot un izmantojot jūras dzīļu derīgos resursus un apstrādājot tos jūrā;

3) atbrīvošanos no kaitīgajām vielām, kas rodas, veicot zinātniskus pētījumus, kuru mērķis ir piesārņojuma samazināšana vai kontrole.

(12) Negadījums ir notikums, kas izraisa kaitīgo vielu vai kaitīgās vielas saturošu maisījumu izplūdi vai iespējamu izplūdi jūrā.

(13) īpašs rajons ir jūras rajons, kurā vispāratzītu tehnisku iemeslu dēļ sakarā ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un īpašo satiksmes raksturu ieviešama speciāla piespiedu kārtība, lai pasargātu jūru no naftas piesārņojuma, kā arī jebkurš cits rajons, kuru Vides aizsardzības un reģionājās attīstības ministrija pasludina par īpašu rajonu, lai novērstu jūras piesārņošanu.

(14) Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 453.—468. pantam.

453. pants. Noteikumi attiecībā uz karakuģiem un valsts kuģiem

Šī apakšnodaļa neattiecas uz valsts kuģiem, kurus pārvalda valsts iestādes.

454. pants. Naftas, naftu saturošu maisījumu vai citu kaitīgo vielu izplūde

(1) Jebkura naftas, naftu saturošu maisījumu vai citu kaitīgo vielu izplūde no jebkura kuģa, uz kuru attiecas šī apakšnodaļa, nav pieļaujama, izņemot izplūdi, kas pieļaujama saskaņā ar šajā apakšnodaļā turpmāk minētajiem noteikumiem.

(2) Ja kuģis, uz kuru attiecas šī nodaļa, apzināti pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, tā kapteinis vai īpašnieks ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

455. pants. Piesārņojuma likvidēšanai lietojamo vielu izplūde

Jūrniecības departaments pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var akceptēt naftu saturošu vielu izplūdi Latvijas ūdeņos vai jebkurā citā šajā apakšnodaļā norādītajā jūras rajonā, lai likvidētu piesārņojumu īpašos gadījumos un līdz minimumam samazinātu šā piesārņojuma radītās briesmas.

456. pants. Īpašie pārkāpumi

Jebkurai personai vai personām, arī kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam, kuri saskaņā ar šo apakšnodaļu atbild par pārkāpuma izdarīšanu, ir jādod iespēja pierādīt, ka:

1) naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūde tika pieļauta kuģa drošības interesēs vai kuģa kravai draudošu briesmu novēršanai, vai dzīvības glābšanai;

2) naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūde notikusi kuģa bojājuma dēļ un ka pēc bojājuma rašanās, tiklīdz apstākļi ļāvuši, tika veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu, apturētu vai samazinātu naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūdi;

3) naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūde notikusi sūces dēļ (bet šī sūce nav radusies nolaidīgas rīcības rezultātā) un ka pēc izplūdes atklāšanas, tiklīdz apstākļi ļāvušj, tika veikti visi iespējamie pasākumi tās apturēšanai vai samazināšanai.

457. pants. Naftas piesārņojuma profilakses apliecība

Jūras administrācija vai tās pilnvarota iestāde, pamatojoties uz iesniegumu, jebkuram Latvijā reģistrētajam kuģim izdod 1973. gada parauga Starptautisko naftas piesārņojuma profilakses apliecību, ja šis kuģis ir:

1) naftas tankkuģis, kura tonnāža ir 150 bruto tonnas un lielāka;

2) jebkurš cits kuģis, kura tonnāža ir 400 bruto tonnas un lielāka;

3) iesaistīts braucienos uz konvencijas valstu ostām vai jūras termināliem.

458. pants. Apliecības derīguma termiņš

Saskaņā ar šā kodeksa 457. pantu izdotā apliecība funkcionējošam kuģim ir derīga trīs gadus no izdošanas datuma, bet jaunam kuģim — piecus gadus. Jūras administrācija pēc sava ieskata apliecību var atjaunot.

459. pants. Apliecības derīguma termiņa pagarināšana

Ja kuģis laikā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, neatrodas Latvijas ostā vai jūras terminālos Latvijas ūdeņos, Jūras administrācija apliecības derīguma termiņu var pagarināt uz laiku līdz pieciem mēnešiem, lai dotu iespēju kuģim pabeigt braucienu. Pēc kuģa ierašanās Latvijā apliecības derīguma termiņš izbeidzas. Jūrniecības departamenta pilnvarota iestāde var izdot apliecību un pagarināt apliecības derīguma termiņu arī ārvalstī esošam kuģim.

460. pants. Apliecības derīguma termiņa apturēšana un apliecības anulēšana

Jūras administrācija var apturēt apliecības derīguma termiņu un anulēt apliecību, kas izdota jebkuram kuģim saskaņā ar šā kodeksa 457. pantu, ja ir neapstrīdami pierādījumi, ka attiecīgais kuģis ir apzināti pārkāpis šajā apakšnodaļā minētos noteikumus.

461. pants. Apliecības atstāšana spēkā, kuģi pārreģistrējot

Ja Latvijā reģistrēts kuģis ir likumīgi pārreģistrēts citā konvencijas valstī un ja pārreģistrēšanas laikā apliecība vēl ir derīga, kā arī gadījumos, kad vēl nav izbeidzies šā kodeksa 458. pantā norādītais apliecības derīguma termiņš, Jūras administrācija var atstāt šādu apliecību spēkā.

462. pants. Inspektoru iecelšana un viņu pilnvaras

(1) Jebkura Jūras administrācijas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarota persona var ierasties uz jebkura kuģa, kam piemērojami šās apakšnodaļas noteikumi, un pārbaudīt, vai uz kuģa ir šā kodeksa 457. pantā norādītā apliecība un vai tā ir derīga.

(2) Inspektors tiek pilnvarots veikt paplašinātu pārbaudi, ja ir pamats aizdomām, ka kuģis vai tā aprīkojums neatbilst apliecībā minētajām ziņām.

(3) Inspektors ziņo Jūras administrācijai par ikvienu kuģa apliecībā minēto noteikumu pārkāpumu, un Jūras administrācija, tiklīdz šāds ziņojums saņemts, nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šo kuģi.

463. pants. Kapteiņa pienākums ziņot par naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūdi Latvijas ūdeņos

(1) Ikvienam kuģa kapteinim pirms iebraukšanas Latvijas ostā jāziņo šās ostas pārvaldei par jebkuru viņam zināmo izplūdi, kas atbilst šā kodeksa 452. pantā dotajam definējumam, neatkarīgi no tā, vai šī izplūde ir vai nav reģistrēta naftas operāciju žurnālā.

(2) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, kas nesniedz šādas ziņas, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Ostas pārvalde saņemto informāciju par jebkuru izplūdi nekavējoties paziņo Jūras administrācijai.

464. pants. Latvijas kuģiem nepieciešamais aprīkojums

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus, saskaņā ar kuriem az visiem Latvijas kuģiem jābūt efektīvam aprīkojumam, lai novērstu vai samazinātu naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūdi jūrā. Minētie noteikumi ir jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

465. pants. Naftas operāciju žurnāls

(1) Atbilstoši konvencijas prasībām uz Latvijas kuģiem ir jājūt naftas operāciju žurnāliem.

(2) Jūrniecības departaments izdod instrukciju par to, kādā veidā Latvijas kuģa kapteinim jākārto un jāglabā naftas operāciju žurnāls. Minētā instrukcija ir jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un jreģionālās attīstības ministriju.

466. pants. Uzņemšanas iekārtas piestātnēs un ostās

Katras Latvijas ostas pārvaldei un uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā ostā, jārūpējas par to, lai katra Latvijas osta vai piestātne būtu apgādāta ar attiecīgām iekārtām naftas nogulšņu, naftu saturošu maisījumu vai ķimikāliju uzņemšanai no naftas tankkuģiem, ķimikāliju tankkuģiem un citiem kuģiem.

467. pants. Piespiedu pasākumi attiecībā uz konvencijas valstu kuģiem

Jūrniecības departamenta pilnvarota persona var ierasties uz jebkura konvencijas valsts kuģa, kamēr tas atrodas Latvijas ostā vai piestātnē, un pieprasīt, lai tiktu uzrādīts naftas operāciju žurnāls, kā arī noskaidrot, vai ir derīga kuģim izdotā Starptautiskā naftas piesārņojuma profilakses apliecība vai kāda cita apliecība, kurai ir tāds pats juridisks spēks.

468. pants. Konvencijas prasību ievērošana attiecībā uz jūras piesārņošanu

(1) Latvijā ir spēkā Naftas piesārņojumu novēršanas konvencijas I, II, III, IV un V pielikumi. Jūrniecības departaments var izstrādāt noteikumus atbilstoši -šīm konvencijas prasībām.

(2) Latvijā ir spēkā 1992. gada Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

3. apakšnodaļa
Reaģēšana piesārņošanas gadījumā

469. pants. Konvencijas par sadarbību naftas piesārņojuma gadījumos

(1) Konvencijas ir 1990. gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumos un 1992. gada Helsinku konvencija par Baltijas juras reģiona juras vides aizsardzību.

(2) Attiecīgās intereses ir intereses, kuras ir tieši skartas vai apdraudētas, un galvenokārt (bet ne tikai) tās ietver:

1) darbību jūrā, piekrastē, ostā vai upes grīvā;

2) zvejošanu, dzīvo un nedzīvo jūras resursu pārvaldīšanu un pasargāšanu, arī attiecībā uz krasta ekosistēmu;

3) rūpes par attiecīgās teritorijas kultūras vērtībām un tiesībām uz to tradicionālu izmantošanu;

4) sabiedrības veselību un labklājību;

5) tūrisma un atpūtas pasākumus.

(3) Izplūde attiecībā uz kaitīgajām vielām ir jebkura noplūde no kuģa, jūras ostas vai naftas pārsūknēšanas iekārtām neatkarīgi no tās cēloņa, kā arī šo vielu izmešana, izliešana, pilēšana, tecēšana, izsūknēšana, izdalīšanās vai iztukšošanās.

(4) Jūrā esošā būve ir platforma vai citādi cilvēka roku veidota konstrukcija jūrā, izņemot cauruļvadus.

(5) Jūras ostas un naftas pārsūknēšanas iekārtas ir iekārtas, kas iesaistītas ar piesārņošanas risku, un arī jūras ostas, naftas termināli, cauruļvadi un naftas pārsūknēšanas iekārtas.

(6) Kuģis ir jebkura tipa peldošs līdzeklis, laiva vai ierīce ar dzinēju vai bez tā, arī kuģis ar zemūdens spārniem, gaisa spilvena kuģis un peldošas ierīces.

(7) Nelaimes gadījums jūrā ir kuģu sadursme, izmešana krastā vai uz sēkļa, nogrimšana vai atstāšana vai citi negadījumi uz kuģa vai ārpus tā, kuru sekas ir cilvēku dzīvības zaudēšana, materiālie zaudējumi vai nenovēršamu zaudējumu draudi kuģim vai tā kravai.

(8) Piesārņojuma gadījums ir jebkura naftas, naftu saturoša maisījuma vai citu kaitīgo vielu izplūde vai nopietni draudi, ka varētu rasties šāda izplūde, kas savukārt radītu jūras un piekrastes vides piesārņojumu vai nenovēršamus piesārņojuma draudus vai kaitētu attiecīgajām Latvijas interesērn tik lielā mērā, ka nepieciešama steidzama rīcība vai citāda tūlītēja reaģēšana, lai līdz minimumam samazinātu izplūdes sekas vai novērstu tās draudus.

(9) Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 470.—482. pantam.

470. pants. Jūras administrācijas pienākumi sakarā ar jūras piesārņošanu

(1) Saskaņā ar šās apakšnodaļas nosacījumiem Jūras administrācijas pienākumi ir:

1) organizēt, saskaņot un vadīt ātrās reaģēšanas darbības, lai likvidētu, ierobežotu un līdz minimumam samazinātu piesārņojuma sekas, kuras rada vai var radīt draudus jūras videi vai Latvijas piekrastei;

2) valsts mēroga radīt un izmantot iespējas un veicināt reģionālo un starptautisko sadarbību attiecībā uz gatavību un reaģēšanu jūras piesārņošanas (turpmāk tekstā — "piesārņošana") gadījumā;

3) izveidot nacionālo reaģēšanas sistēmu piesārņošanas gadījumu novēršanai, ietverot tajā darbības plānu, nepieciešamo aprīkojumu un mācību programmas attiecīgajam personālam;

4) saņemt ziņojumus un informāciju par piesārņošanas gadījumiem un izplatīt jebkuru informāciju par gatavību un reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā;

5) veidot un uzturēt ātrās reaģēšanas sakaru sistēmu;

6) izstrādāt kopīgas izpētes un kvalifikācijas celšanas programmas, lai uzlabotu sasniegto gatavību un reaģētspēju naftas piesārņojuma gadījumos un citos ar to saistītos vai līdzīgos gadījumos.

(2) Jūrniecības departaments var izdot tādas instrukcijas_: kādas tas uzskata par nepieciešamām, lai sekmētu šajā apakšnodaļā izvirzīto mērķu sasniegšanu un nodrošinātu konvencijā minēto prasību izpildīšanu.

471. pants. Jūras administrācijas pilnvaras

(1) Saskaņā ar šo apakšnodaļu Jūras administrācijai ir visas nepieciešamās tiesības, lai tā varētu izpildīt savus pienākumus, arī:

1) iecelt amatā un nodarbināt personas, kuras, pēc Jūras administrācijas ieskatiem, varētu efektīvi veikt savas funkcijas;

2) noslēgt jebkura veida līgumus un uzņemties saistības šajā apakšnodaļā minēto mērķu sasniegšanai;

3) pilnvarot jebkuru personu veikt darbu vai veicināt jebkuru darbību, kas sekmē Jūras administrācijas pienākumu izpildi;

4) var ietvert reaģēšanas sistēmā jebkuru Latvijas valsts iestādes kuģi, ari karakuģi.

(2) Sājā apakšnodaļā minētās tiesības paplašina, nevis ierobežo jebkuras citas tiesības, kas Jūras administrācijai piešķirtas saskaņā ar likumu.

472. pants. Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā

(1) Saskaņā ar šo apakšnodaļu kuģa kapteinim vai citām personām, kas ir atbildīgas par Latvijas kuģiem, jānodrošina, lai uz kuģa būtu Jūras administrācijas apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(2) Personām, kas ir atbildīgas par jūras ostam vai naftas pārsūknēšanas iekārtām, arī ir nepieciešams Juras administrācijas apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām rakstveidā jāiesniedz Jūras administrācijaj darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem, kas izstrādāts saskaņā ar Jūrniecības departamenta noteikto kārtību.

(4) Jūrniecības departaments apstiprina darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumiem, ja šis plāns ir izstrādāts saskaņā ar tā noteikto kārtību.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumiem Jūrniecības departaments periodiski izvērtē, sākot ar dienu, kad tas pirmoreiz apstiprināts.

(6) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā tipveida prasības šajā pantā minētajam darbības plānam.

473. pants. Atbildība

Šā kodeksa 472. panta pirmajā vai otrajā daļā minētās personas, ja tās neievēro šā kodeksa 472. panta prasības, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

474. pants. Pienākums ziņot par izplūdi

Kuģa kapteinim vai citām personām, kas atbild par Latvijas kuģiem, jūras ostām vai naftas pārsūknēšanas iekārtām, nekavējoties jāziņo Jūras administrācijai un Jūras inspekcijai par katru gadījumu uz kuģa, jūras ostā vai naftas pārsūknēšanas iekārtās, kas ir saistīts vai var būt saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu izplūdi vai izplūdes draudiem.

475. pants. Informēšana par izplūdi

Par katru gadījumu, kas ir saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu izplūdi vai izplūdes draudiem, ko konstatējuši kuģa kapteinis vai citas personas, kas atbild par Latvijas kuģiem, jūras ostām vai naftas pārsūknēšanas iekārtām, kā arī civilās aviācijas piloti, kuru darbība ir saistīta ar Latvijas ūdeņiem, nekavējoties jāinformē Jūras administrācija un Jūras inspekcija.

476. pants. Pārkāpumi

Ikviena persona, kas neievēro šā kodeksa 474. pantā minētos noteikumus un neziņo par izplūdi vai izplūdes draudiem, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

477. pants. Jūras administrācijas rīcība pēc informācijas saņemšanas

(1) Jūras administrācija, saņēmusi ziņojumu saskaņā ar šā kodeksa 474. pantā minētajiem noteikumiem vai informāciju saskaņā ar šā kodeksa 475. pantā minētajiem noteikumiem, konstatē, ir vai nav noticis piesārņošanas gadījums, nosaka piesārņojuma tipu un tā radīto vai iespējamo seku apjomu, kā arī nekavējoties informē par situāciju ikvienu personu, kuras intereses ir skartas vai varētu tikt skartas sakarā ar piesārņojumu.

(2) Jūras administrācija, konstatējusi piesārņojuma tipu, apjomu un iespējamas sekas, nosaka, kādi pasākumi nepieciešami, lai efektīvi reaģētu uz piesārņojumu.

(3) Jūras administrācija var prasīt jebkuras, pēc tās ieskatiem, piemērotas personas palīdzību, tā var nodarbināt vai pilnvarot šo personu nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu vai kontrolētu tā sekas.

478. pants. Jūras administrācijas rīkojumi

Lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu, kā arī lai kontrolētu tā sekas vai draudus, Jūras administrācija dod attiecīgus rīkojumus:

1) kuģa kapteinim vai citām personām, kas atbild par kuģi vai tā kravu;

2) personām, kuru pārziņā ir būves Latvijas ūdeņos;

3) personām, kuras atbild par jūras ostām vai naftas pārsūknēšanas iekārtām;

4) ikvienam glābējam, kurš piedalās kuģa glābšanas operācijā.

479. pants. Jūras administrācijas tiesības veikt jebkurus pasākumus

(1) Ja pēc Jūras administrācijas ieskatiem pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šā kodeksa 478. pantu, nav pietiekamas vai ja pārbaudot ir noskaidrots, ka tās nav pietiekamas, lai novērtētu, samazinātu vai kontrolētu piesārņojumu vai tā draudus, tā var veikt ikvienu pasākumu, kuru tā uzskata par nepieciešamu. Jūras administrācija piešķirtās pilnvaras var nodot jebkurai tās pilnvarotai personai.

(2) Katrai personai, uz kuru attiecas šā kodeksa 478. pantā minētie norādījumi vai kurai saskaņā ar šo pantu jāveic attiecīgā darbība, jāpieliek visi pūliņi, lai novērstu jebkuru cilvēku dzīvības apdraudējumu.

480. pants. Ministrijas uzdevums nodrošināt priekšnoteikumus nepieciešamā aprīkojuma kustībai

Ministrija veic nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu iebraukšanu Latvijā, izbraukšanu no Latvijas un pārvietošanas Latvijas teritorijā kuģiem, gaisa kuģiem un citiem transportlīdzekļiem, kas iesaistīti reaģēšanas pasākumos sakarā ar piesārņošanas gadījumu vai iesaistīti piesārņošanas likvidācijas mācībās. Tas attiecas ari uz šo transportlīdzekļu apkalpojošo personālu un kravām, materiāliem un iekārtām, kas tiek izmantotas minētajos pasākumos.

481. pants. Pārkāpumi

(1) Persona, kas pārkāpj vai neievēro šā kodeksa 478. panta noteikumus vai apzināti traucē jebkurai citai personai, kas rīkojas Jūras administrācijas vārdā, dot jebkurus rīkojumus saskaņā ar šā kodeksa 478. pantu vai kavē jebkuru citu personu rīkoties saskaņā ar šā kodeksa 478. panta norādījumiem, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības aizstāvēties un pierādīt, ka tā darījusi visu iespējamo, lai izpildītu rīkojumus, vai tai bijis pamatots iemesls uzskatīt, ka rīkojuma izpildīšana būtu saistīta ar nopietniem draudiem cilvēka dzīvībai.

482. pants. Tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem vai bojājumiem

(1) Ikviena persona, kas cietusi zaudējumus vai citādi cietusi sakarā ar to, ka pildījusi šā kodeksa 478. pantā minētos rīkojumus, ir tiesīga saņemt no valsts atlīdzību.

(2) Ikviena persona, kurai radušies jzdevumi vai kura izdarījusi maksājumus sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas saistīti ar reaģēšanu uz piesārņošanas gadījumu un veikti, pildot Jūras administrācijas rīkojumus, ir tiesīga saņemt no valsts atlīdzību.

4. apakšnodaļa
Atkritumu izgāšana jūrā

483. pants. Konvencijas par piesārņojuma ar atkritumiem un citām vielām novēršanu

(1) Konvencijas ir 1972. gada Londonas konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izgāžot atkritumus vai citas vielas (turpmāk tekstā — arī "Londonas konvencija"), kā arī 1992. gada Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

(2) Atļauja ir saskaņa ar šā kodeksa 488. pantu izdota atļauja.

(3) Izgāšana ir apzināta jebkuras vielas izmešana jūrā no kuģiem, gaisa kuģiem vai jūrā esošām būvēm, bet neietver:

1) izmešanu, kas ir saistīta ar kuģa, gaisa kuģa vai jebkuras iekārtas normālu darbību vai rodas šās darbības rezultātā, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātajām normām un ir citāda atšķirībā no tādas izmešanas, ko izdara kuģi un gaisa kuģi, kas tiek izmantoti speciāli šādā nolūkā;

2) izplūdi, kas saistīta ar jūras dibena minerālresursu pētīšanu vai izmantošanu un ar šo minerālresursu apstrādi jūrā vai rodas šo darbību rezultātā.

(4) Inspektors ir persona, kas iecelta amatā saskaņā ar šā kodeksa 491. pantu.

(5) Jūrā esoša būve ir platforma vai citādi cilvēka roku veidota konstrukcija jūrā.

(6) Konvencijas valsts ir valsts, kura ir Londonas konvencijas vai Helsinku konvencijas dalībvalsts.

(7) Kuģis ir jebkura tipa peldošs līdzeklis, laiva vai ierīce ar dzinēju vai bez tā, arī kuģis ar zemūdens spārniem, gaisa spilvena kuģis un peldošas ierīces.

(8) Šā panta nosacījumi piemērojami kā kodeksa 484.—494. pantam.

484. pants. Ierobežojumi attiecībā uz vielu izgāšanu jūrā

(1) Neviena persona nedrīkst:

1) Izgāzi atkritumus un citas vielas Latvijas ūdeņos;

2) izgāzi atkritumus un citas vielas jūrā ārpus Latvijas ūdeņiem no jebkura Latvijas kuģa, gaisa kuģa vai jūrā esošas būves;

3) iekraut kuģos vai jūrā esošās būvēs, kas atrodas Latvijā vai Latvijas ūdeņos, atkritumus un citas vielas izgāšanai jūrā Latvijas ūdeņos vai citur;

4) atļaut izgāšanai atkritumus un citas paredzētās vielas iekraut vai iegāzt tā, kā minēts šā panta I, 2. un 3. punktā, vai pavēlēt veikt šīs darbības;

(2) Šā panta ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad attiecīgās darbības ir veiktas saskaņā ar atļaujā norādīto termiņu un minētajiem nosacījumiem.

(3) Jebkura persona, kas pārkāpj šā panta noteikumus, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

485. pants. Izgāšanas pieļaujamība

Saskaņā ar šo apakšnodaļu:

1) jebkura persona bez atļaujas drīkst izgāzt atkritumus un citas vielas, ja izgāšana ir nepieciešama, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai jūrā vai kuģim;

2) par izgāšanu nav uzskatama izplūde, kas saistīta ar kuģa, satiksmes līdzekļa vai jūrā esošas būves normālu darbību, vai tā radusies šās darbības rezultātā, ja tiek ievērotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātās normas.

486. pants. Atbildība par nolaidīgu rīcību

Saskaņā ar šo apakšnodaļu neviena persona nav atbrīvojama no atbildības, ja šās personas nolaidības vai nevīžības dēļ atbilstoši šā kodeksa 485. pantā minētajiem noteikumiem izdarītā izgāšana radījusi draudus cilvēku dzīvībai vai kuģim.

487. pants. Pienākums ziņot

(1) Ja izgāšana ir notikusi šā kodeksa 485. pantā minētajos apstākļos, kuģa kapteinim noteiktā kārtībā nekavējoties jāpaziņo par to Jūras administrācijai vai tuvākās ostas kapteinim atbilstoši Jūrniecības departamenta noteiktajām prasībām. Jūras administrācija šo informāciju nodod Jūras inspekcijai.

(2) Jebkura persona, kas nesniedz ziņojumu atbilstoši šā panta prasībām, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

488. pants. Atļaujas izsniegšana, apturēšana un anulēšana

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izsniegt atļauju pēc tam, kad tā saņēmusi noteiktai formai atbilstošu iesniegumu. Iesniegumā jāietver pieprasītā informācija un tam jāpievieno dokumenti par valsts nodevas samaksu.

(2) Atļauju var apturēt vai anulēt, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kļuvis zināms, ka atļaujas saņēmējs nav ievērojis atļaujas termiņu vai tajā minētos noteikumus.

(3) Atļaujā jānorāda persona, kurai tā izsniegta, kā ari vai atļauja ir spēkā līdz tās atsaukšanai vai līdz tajā noteiktā termiņa izbeigšanās brīdim. Jānorāda arī vielas, uz kurām atļauja attiecas, to daudzums un īpašības, kā arī citas nepieciešamās ziņas.

489. pants. Atļaujas termiņi un nosacījumi

(1) Izlemjot jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai precizējot šādas atļaujas termiņu un tajā iekļautos noteikumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ņem vērā konvenciju noteikumus un nepieciešamību aizsargāt no jebkurām kaitīgām izgāšanas sekām cilvēku dzīvību, jūras dzīvos resursus, jūras un krasta vidi un tās resursus, kā arī ar jūras likumīgu izmantošanu saistītās intereses.

(2) Nesašaurinot šā panta pirmās daļas darbību, atļaujā var norādīt:

1) to atkritumu un vielas īpašības un daudzumu, kuru atļauts izgāzt;

2) atļauto izgāšanas veidu un biežumu, ja nepieciešams, norādot datumus, kuros izgāšana ir atļauta;

3) tās vielas iekraušanas un uzglabāšanas paņēmienus, kuru atļauts izgāzt;

4) izgāšanas vietu;

5) tā kuģa maršrutu, kas transportē attiecīgos atkritumus un vielas uz izgāšanas vietu;

6) nepieciešamos īpašos piesardzības pasākumus attiecība uz atkritumu un vielu iekraušanu, transportēšanu un izgāšanu.

490. pants. Atbildību par nepareizu ziņu sniegšanu

Jebkura persona, kura apzināti sniedz nepareizas ziņas, lai saņemtu atļauju, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

491. pants. Inspektora iecelšana atkritumu izgāšanas kontrolei

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šās apakšnodaļas mērķu īstenošanai var iecelt par inspektoru ikvienu personu,' kuru tā uzskata par piemērotu šāda uzdevuma veikšanai. Inspektoram izsniedzama attiecīga apliecība, kuru viņš saskaņā ar šā kodeksa 492. pantu, uzkāpjot uz jebkura kuģa iekāpjot gaisa kuģī, uzrāda personai, kas atbilstoši savām pilnvarām var to pieprasīt.

492. pants. Inspektora pilnvaras

Veicot savus pienākumus, inspektors drīkst:

1) jebkurā piemērotā laikā ieiet jebkurā vietā, apmeklēt jebkuru transportlīdzekli, kuģošanas līdzekli vai jūrā esošu būvi un pārbaudīt šos objektus;

2) pārbaudīt jebkuru vielu un ņemt tās paraugus;

3) pārbaudīt aprīkojumu un uzdot jebkurai atbildīgai personai darīt to, ko viņš uzskata par nepieciešamu šādas pārbaudes veikšanai;

4) prasīt jebkurai personai, lai tā uzrāda atļaujas, ierakstus vai citus dokumentus, kuri ir personas rīcībā un attiecas uz vielu izgāšanu jūrā;

5) kopēt jebkuru šā panta iepriekšējos punktos minēto dokumentu;

6) izjautāt jebkuru personu, kuras paskaidrojumus inspektors uzskata par nepieciešamiem pārbaudes veikšanai.

493. pants. Inspektora atbildība par pienākumu pildīšanu

Inspektors nenes civilo un kriminālo atbildību sakarā ar savu pienākumu pildīšanu, ja viņš, tos veicot, izmanto viņam piešķirtās pilnvaras un tiesa ir pārliecināta, ka viņš rīkojies labticīgi un ka šādai rīcībai bijis pamatots iemesls.

494. pants. Pienākums pakļauties inspektora prasībām

Ikviena persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ja tā:

1) bez vērā ņemama attaisnojuma nepakļaujas jebkurai no šajā apakšnodaļā minētajām prasībām vai atsakās atbildēt uz inspektora jautājumu;

2) bez vērā ņemama attaisnojuma kavē vai mēģina kavēt kādu citu personu pakļauties minētajām prasībām vai atbildēt uz inspektora jautājumu;

3) izsaka draudus vai liek šķēršļus inspektoram, kas darbojas atbilstoši viņam piešķirtajām pilnvarām.

5. apakšnodaļa
Civilatbildība par naftas piesārņojumu un tā radīto zaudējumu atlīdzināšana

495. pants. Konvencija par civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem

(1) Atbildības konvencija ir 1969. gada Briseles Starptautiskā konvencija par civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (ar grozījumiem, kas fiksēti 1976. gada protokolā).

(2) Aizsargpasākumi ir jebkuri saprātīgi pasākumi, ko veic jebkura persona, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma radītos zaudējumus līdz minimumam.

(3) Incidents ir ikviens negadījums vai negadījumu sērija, kuru cēlonis ir viens un tas pats un kuri radījuši zaudējumus, izraisot piesārņojumu. Attiecībā uz negadījumu sēriju par incidenta datumu tiek uzskatīts pirmā šāda negadījuma datums.

(4) īpašnieks ir persona vai personas, kas reģistrētas par kuģa īpašniekiem, bet, ja kuģis nav reģistrēts, persona vai personas, kam pieder kuģis.

(5) Līgumvalsts ir valsts, kura ir 1969. gada Briseles Starptautiskās konvencijas par civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem locekle.

(6) Limitējošais fonds ir fonds, ko izveidojis kuģa īpašnieks, iemaksājot tiesā naudu saskaņā ar šā kodeksa 502. pantu.

(7) Kuģis ir jebkura tipa peldošs līdzeklis un jebkura pa jūru pārvietojama ierīce, kas pārvadā šķidru naftu kā kravu.

(8) Nafta ir noturīga nafta, tas ir, jēlnafta, mazuts, smagā dīzeļdegviela, smēreļļa un trāns, ko pārvadā ar kuģi kā kravu vai arī tvertnēs kā šā kuģa degvielu.

(9) Norēķinu vienība tiek lietota tādā pašā nozīmē kā šā kodeksa 327. pantā.

(10) piesārņojama radītie zaudējumi ir zaudējumi vai postījumi, k_as radušies piesārņojuma rezultātā ārpus naftu pārvadājošā kuģa, naftai izplūstot vai izlīstot no kuģa, neatkarīgi no tā, kur šāda izplūde vai izlīšana notikušu un ietver aizsargpasākumu izmaksas, kā arī zaudējumus un bojājumus, kas radušies aizsargpasākumu rezultātā.

(11) Persona ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī valsts vai valsts institūcija.

(12) Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 496.—511. pantam.

496. pants. Ar zaudējumiem saistīto prasību piemērošana

Šā kodeksa 497.—511. pants ir piemērojams attiecībā uz zaudējumiem, ko piesārņojums radjjis teritorijā, kas ietver Latvijas teritoriālos ūdeņos un iekšējos ūdeņus, un attiecībā uz aizsargpasāku-miem, kas veikti, lai novērstu vai samazinātu līdz minimumam šos zaudējumus.

497. pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1) Kuģa īpašnieks incidenta gadījumā, bet ja incidents ir negadījumu sērija — sākot ar pirmo negadījumu, ir atbildīgs par zaudējumiem vai postījumiem, ko radījis naftas piesārņojums, incidenta rezultātā naftai izplūstot vai izlīstot no kuģa.

(2) Prasību par piesārņojuma radīto zaudējumu pret kuģa īpašnieku var izvirzīt tikai šajā apakšnodaļā minētajā kārtībā. Šo prasību nevar izvirzīt pret kuģa īpašnieka algotajiem darbiniekiem vai aģentiem.

498. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Kuģa īpašnieks atbrīvojams no atbildības par piesārņojumu, ja viņš pierāda, ka zaudējums:

1) radies karadarbības, uzbrukuma, dumpja vai neizbēgamas un nenovēršamas dabas parādības rezultātā;

2) pilnībā radies kādas trešās personas nolaidīgas rīcības rezultātā, ja tās nolūks ir bijis radīt zaudējumus;

3) pilnībā radies par navigācijas ugunīm un citiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem atbildīgās valsts iestādes nolaidīgas vai citādas nepareizas rīcības rezultātā.

(2) Ja pierādīts, ka zaudējumus daļēji vai pilnībā izraisījusi kādas personas tīša vai nolaidīga rīcība, turklāt šī persona pati ir cietusi no postījuma, kuģa īpašnieku var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no atbildības attiecībā uz šo personu.

499. pants. Incidents, kurā iesaistīti divi vai vairāki kuģi

Ja nafta ir izplūdusi vai izlijusi no diviem vai vairākiem kuģiem un piesārņojuma dēļ radies zaudējums, visu incidentā iesaistīto kuģu īpašnieki, ja viņi nav atbrīvojami no atbildības saskaņa ar šā kodeksa 498. pantu un ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi, solidāri atbild par visu šo zaudējumu.

500. pants. Tiesības izvirzīt prasību pret trešo personu

Šā kodeksa 497.—511. pantā minētie noteikumi neietekmē kuģa īpašnieka tiesības izvirzīt prasību pret trešo personu.

501. pants. Atbildības ierobežojums

(1) Saskaņā ar šā kodeksa 502. pantā minētajām prasībām kuģa īpašnieka atbildība attiecībā uz jebkuru incidentu ir ierobežojama līdz 133 norēķinu vienībām uz katru kuģa bruto tonnu, ievērojot noteikumu, ka kopsumma nedrīkst pārsniegt 14 miljonus norēķinu vienību.

(2) Kuģa īpašnieks nedrīkst izmantot šā panta pirmajā daļā minētās iespējas, ja incidents noticis viņa vainas dēļ vai ar viņa līdzdalību.

(3) Sājā pantā kuģa tonnāža ir kuģa neto tonnāža, kurai pieskaitīts lielums, kas iegūts, atņemot no bruto tonnāžas mašīntelpas lielumu, lai iegūtu neto tonnāžu. Ja kuģi nevar izmērīt saskaņā ar tonnāžas mērīšanas noteikumiem, uzskatāms, ka kuģa tonnāža ir 40 procentu no tā naftas svara tonnās, ko kuģis spēj pārvadāt.

502. pants. Limitējoša fonda izveidošana

(1) Kuģa īpašniekam, kas vēlas savā labā izmantot šā kodeksa 501. pantā paredzēto atbildības ierobežojumu, jāizveido limitējošais fonds kopējai summai, kas nosaka viņa atbildības ietvarus tiesā, iemaksājot šo summu tiesā vai uzrādot bankas garantiju par šo pašu summu, ja tā ir tiesai pieņemama kā attiecīga garantija.

(2) Neatkarīgi no kuģa īpašnieka tiešā pārkāpuma apdrošinātājam vai citai personai, kas finansiāli garantē kuģa īpašnieka atbildību par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, saskaņā ar šo pantu ir tiesības izveidot fondu atbilstoši tiem pašiem noteikumiem un ar tiem pašiem nolūkiem kā tad, ja to būtu izveidojis kuģa īpašnieks, un šāda fonda izveidošana nemazina jebkura prasītāja tiesības izvirzīt prasības pret kuģa īpašnieku.

503. pants. Limitējošā fonda sadalīšana

Limitējošais fonds sadalāms starp prasītājiem proporcionāli viņu izvirzītajām prasībām. Prasībām attiecībā uz saprātīgiem izdevumiem, kas radušies sakarā ar apzinātu rīcību, kas radījusi zaudējumus, bet kuras mērķis bija novērst vai samazināt piesārņojuma radītos zaudējumus, jāatbilst pret šo fondu izvirzītajām prasībām.

504. pants. Subrogacijas tiesības attiecībā uz apmierinātajām prasībām

Ja kuģa īpašnieks vai jebkura cita persona ir samaksājusi atlīdzību par incidentā izraisītā piesārņojuma radīto zaudējumu pirms limitējošā fonda sadalīšanas, šis kuģa īpašnieks vai jebkura cita persona subrogācijas ceļā samaksātās summas apmērā iegūst tiesības, kādas būtu ieguvusi persona, kas ir saņēmusi kompensāciju saskaņā ar šās apakšnodaļas noteikumiem.

505. pants. Turpmākās prasības attiecībā uz incidentu

Ja kuģa īpašnieks vai jebkura cita persona pierāda, ka kompensāciju par incidentā izraisītā piesārņojuma radīto zaudējumu tā drīkst maksāt vēlākā datumā, un ja viņš saskaņā ar šā kodeksa 504. pantu iegūs subrogācijas tiesības, kad limitējošais fonds tiks sadalīts, tiesa var nolemt, ka pagaidām no limitējošā fonda jānodala pietiekama naudas summa, lai šī persona vēlāk varētu iesniegt prasību pret šo fondu.

506. pants, īpašnieka atbildība ārpus limitējošā fonda

(1) Ja kuģa īpašnieks ir ierobežojis savu atbildību un izveidojis limitējošo fondu saskaņā ar šā kodeksa 502. pantu, tad:

1) neviena persona, kura izvirzījusi prasību par incidentā izraisītā piesārņojuma radīto zaudējumu, nevar izmantot nekādas tiesības sakarā ar šo prasību pret jebkuru citu šā īpašnieka īpašumu;

2) pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, tiesa var likt atbrīvot kuģi vai jebkuru citu īpašumu, kas arestēts, ievērojot prasību par incidentā izraisītā piesārņojuma radīto zaudējumu. Tāpat atbrīvojama drošības nauda vai cita garantija, kas iesniegta, lai izvairītos no šāda aresta.

(2) Šā panta pirmā dala piemērojama, ja prasītājam ir iespēja griezties tiesā, kas pārvalda limitējošo fondu, un ja šis fonds ir izmantojams attiecībā uz viņa prasību.

507. pants. Obligātā apdrošināšana līdz kuģa īpašnieka atbildības robežai

(1) Jebkura Latvijas tirdzniecības kuģa īpašniekam neatkarīgi no tā, kur kuģis tiek izmantots, kā arī jebkura kuģa īpašniekam neatkarīgi no tā, kurā valstī reģistrēts kuģis, kas iebrauc Latvijas ostā vai izbrauc no tās vai iebrauc Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskajā zonā vai izbrauc no tās, ja tas kā kravu ved vairāk nekā 2000 tonnu šķidras naftas, jābūt uz šo kuģi attiecinātam apdrošinājumam vai citādai finansiālai garantijai (bankas garantijai vai cita veida garantijai), kas ir spēkā un ir pietiekama, lai segtu kuģa īpašnieka atbildību par piesārņojuma radīto zaudējumu līdz šā kodeksa 501. pantā noteiktajam apmēram.

(2) Ja ir ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, tad attiecībā uz Latvijas kuģi Jūras administrācija vai attiecība uz citu kuģi attiecīgā reģistrācijas valsts institūcija izsniedz apliecību par to, ka šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas. Apliecībā jāietver šādas ziņas:

1) kuģa vārds un kuģa pieraksta osta;

2) kuģa īpašnieka vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un adrese;

3) garantijas veids;

4) apdrošinātāja vai cita garantētāja vārds un adrese un, ja nepieciešams, vieta, kur izdarīta apdrošināšana vai sniegta finansiāla garantija;

5) apliecības derīguma termiņš, kas nedrīkst būt ilgāks par apdrošinājuma vai finansiālās garantijas derīguma termiņu.

(3) Apliecībai par apdrošinājumu vai citu finansiālu garantiju attiecībā uz civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem jāatbilst konvencijas 7. punkta noteikumiem, un tās paraugu apstiprina Jūrniecības departaments.

(4) Ja atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajām prasībām izsniegtā apliecība nav angļu valodā, apliecībai jāpievieno tulkojums angļu valodā. Tai jāatrodas uz kuģa, un tās noraksts attiecībā uz Latvijas kuģiem uzglabājas pie kuģa reģistratora, bet attiecībā uz citiem kuģiem — pie attiecīgās amatpersonas kuģa reģistrācijas valstī. Kuģa kapteinim šī apliecība pēc pieprasījuma jāuzrāda attiecīgajai amatpersonai.

(5) Attiecīgajai amatpersonai ir jāatzīst apliecības, kas izsniegtas līgumvalstī, un tās ir līdzvērtīgas Jūras administrācijas izsniegtajām vai apstiprinātajām apliecībām. Ja ir pamats domāt, ka apdrošinātājs vai garantētājs, kas uzrādīts apliecībā, nav finansiāli spējīgs izpildīt šajā apakšnodaļā paredzētās saistības, Jūras administrācija var lūgt konsultāciju ar kuģa reģistrācijas valsti.

(6) Apdrošinājums vai cita finansiālā garantija neatbilst šā panta prasībām, ja tie citu iemeslu dēj var izbeigties ātrāk, nekā izbeidzas apdrošinājuma vai finansiālās garantijas derīguma termiņš, vai finansiālā garantija uzrādīta šā panta otrajā daļā minētajā apliecībā trīs mēnešus pirms tam, kad Jūras administrācijai vai citai institūcijai tiks paziņots par apliecības derīguma termiņa izbeigšanos, taču apliecība netika nodota ne Jūras administrācijai, ne citai institūcijai, vai arī ja šajā laikposmā izdota jauna apliecība. Šā panta noteikumi attiecas uz jebkuru grozījumu, ja tā rezultātā apdrošinājums vai citas finansiālās garantijas vairs neatbilst šā panta prasībām.

(7) Jebkurai summai, ko nodrošina apdrošinājums vai cita finansiālā garantija, kas ir spēkā saskaņā ar šā panta pirmo daļu, jābūt pieejamai, vienīgi lai apmierinātu šajā apakšnodaļā minētās prasības.

508. p ants. Jūras administrācijas pilnvaras sakarā ar kuģa neatbilstību šā kodeksa 507. panta prasībām

(1) Ja Jūras administrācija uzskata, ka kuģa īpašnieks nav ievērojis šā kodeksa 507. pantā minētās prasības, un kuģis atrodas Latvijas iekšējos ūdeņos vai Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kuģi var aizturēt vai lūgt atstāt šos ūdeņus; ja kuģis nav iebraucis Latvijas teritoriālajos ūdeņos, tam var aizliegt tur iebraukt.

(2) Saskaņā ar šo pantu kuģi nevar aizturēt ilgāk, nekā tas nepieciešams, lai liktu tam pakļauties šā kodeksa 507. pantā noteiktajām prasībām vai ievāktu ziņas par kuģa atbilstību šā panta prasībām.

509. pants. Lietas ierosināšana pret apdrošinātāju vai citu personu sakarā ar kuģa atbildību

(1) Jebkuru lietu attiecībā uz kompensāciju par piesārņojuma radīto zaudējumu var ierosināt tieši pret apdrošinātāju vai citu personu, kas sniegusi finansiālu garantiju attiecībā uz kuģa īpašnieka atbildību par piesārņojuma radīto zaudējumu, un tiesa var taisīt spriedumu pret atbildētāju, pamatojoties uz kuģa īpašnieka atbildību.

(2) Atbildētājs, aizstāvot sevi lietā, kas ierosināta saskaņā ar šo pantu, ir tiesīgs līdztekus pārējiem aizstāvības paņēmieniem, kas pieejami kuģa īpašniekam, izmantot savā labā šā kodeksa 501. pantā paredzētos atbildības ierobežojumus, neatkarīgi no kuģa īpašnieka faktiskās vainas un līdzdalības, izņemot kuģa īpašnieka bankrota un maksātnespējas gadījumu.

(3) Lietā, kas ierosināta saskaņā ar šo pantu, atbildētājs atbrīvojams no saistībām, ja viņš var pierādīt, ka piesārņojums radījis zaudējumus kuģa īpašnieka apzināti nepareizas rīcības rezultātā. Atbildētājs nav tiesīgs minēt citu attaisnojumu. To viņš ir tiesīgs darīt, ja lietu pret viņu ierosina kuģa īpašnieks. Atbildētājam ir tiesības prasīt, lai kuģa īpašnieks tiktu uzaicināts lietas izskatīšanā.

510. pants. Citas konvencijas valsts tiesas lēmumu izpildīšana

(1) Ja incidents, kura rezultātā radies piesārņojums, kas izraisījis zaudējumus, vai aizsargpasākumi attiecībā uz šādiem zaudējumiem ir veikti teritorijā, kas ietver Latvijas teritoriālos ūdeņus, kā arī kādas citas konvencijas valsts vai konvencijas valstu attiecīgos, ūdeņus, un lieta par šo zaudējumu vai postījumu ir ierosināta šajā konvencijas valstī (valstīs), kura nav Latvija un kuras jurisdikcijā ir šādu prasību izskatīšana un izlemšana, galīgais šādas tiesas spriedums, ņemot vērā šā kodeksa 511. pantā minētos nosacījumus, jāatzīst un jāizpilda Latvijas tiesai.

(2) Ja Latvijas kuģis ir radījis piesārņojumu un līdz ar to izraisījis zaudējumus vai aizsargpasākumi attiecībā uz šādiem zaudējumiem ir veikti kādas konvencijas valsts vai konvencijas valstu teritorija vai teritoriālajos ūdeņos un lieta par šādiem zaudējumiem vai postījumiem ir ierosināta tās valsts tiesā, kuras jurisdikcijā ir šādu prasību izskatīšana un izlemšana, galīgo tiesas spriedumu var izpildīt Latvijas tiesa.

511. pants. Tiesas pilnvaras, izpildot ārvalsts tiesas spriedumu

Šā kodeksa 510. pantā minētā tiesas sprieduma izpildīšanu Latvijā tiesa var noraidīt, ja ir pierādījums, ka spriedums iegūts krāpšanas ceļā vai atbildētājam nav laikus paziņots un nav dota likumīga iespēja piedalīties lietas izskatīšanā. Lieta pēc būtības nav jāskata no jauna.

6. apakšnodaļa
Atomkuģu operatoru civilatbildība un civilatbildība uz kodolmateriālu jūras pārvadājumiem

512. pants. Terminu skaidrojums

Sajā apakšnodaļā:

atomenerģijas spēkstacija ir jebkura spēkstacija, kurā atomreaktors tiek izmantots par enerģijas avotu kuģa dzinējspēkam vai jebkādam citam nolūkam;

atomkuģis ir jebkurš kuģis, kas ir apgādāts ar atomenerģijas spēkstaciju;

atompostījumi ir cilvēku bojāeja vai miesas bojājumi un īpašuma zudums vai bojājumi, kurus izraisa kodoldegvielai, radioaktīvajām vielām vai radioaktīvajiem atkritumiem piemītošās radioaktīvās īpašības, radioaktīvo īpašību apvienojums ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām vielām, kā ari šādā veidā radušies jebkuri citi zaudējumi vai izdevumi;

atomreaktors ir jebkura iekārta, kas satur kodoldegvielu tādā sakārtojumā, ka ķēdes reakcijā kodola dalīšanās var notikt bez papildu neitrona avota;

karakuģis ir jebkurš kuģis, kas pieder jebkuras valsts jūras spēkiem un kam ir ārējās pazīmes, pēc kurām karakuģus identificēt šajā valstī; to komandē virsnieks, kuru iecēlusi šās valsts valdība, un tā nosaukums ir ierakstīts jūras spēku reģistrā; to apkalpo jūras spēku reglamentam pakļauta apkalpe;

kodoldegviela ir jebkura viela, ko izmanto kodolreaktoros, lai realizētu kodolu dalīšanās ķēdes reakciju, un ko lieto vai paredz lietošanai atomkuģī;

kodolnegadījums ir jebkurš negadījums vai viena un tā paša cēloņa izraisītu negadījumu sērija, kas nodara atompostījumus;

licences valsts ir valsts, kura pārvalda atomkuģi vai kura to pilnvarojusi darboties zem sava karoga;

norēķinu vienība — tiek lietots tāda paša nozīme ka šā kodeksa 327. pantā;

operators ir persona, ko licences valsts pilnvarojusi pārvaldīt atomkuģi, vai, ja valsts pārvalda atomkuģi, — pārstāvēt valsti;

radioaktīvas vielas vai atkritumi ir jebkura viela, ari kodoldegviela, kas padarīta radioaktīva, apstarojot neitronus, un viela, kas ir saistīta ar kodoldegvielas izmantošanu atomkuģī.

513. pants. Aizliegums iebraukt Latvijas ūdeņos

Latvijas ūdeņos nedrīkst ienākt neviens atomkuģis. Ministru kabinetam ir tiesības īpašos gadījumos dot atļauju atomkuģim ienākt Latvijas ūdeņos.

514. pants. Kuģa operatora atbildība

(1) Atomkuģa operators atbild par jebkuru zaudējumu, arī par kodoldegvielas, radioaktīvo vielu vai radioaktīvo atkritumu radīto zaudējumu, ja pierādīts, ka šāds zaudējums radies kodolnegadījuma rezultātā.

(2) Neviena cita persona, izņemot operatoru, neatbild par šādu zaudējumu, ja nav noteikts citādi.

(3) Zaudējumus, ko cietis pats atomkuģis, tā iekārtas, degviela vai krājumi nedrīkst iekļaut tās kompensācijas apmērā, par kuru atbild atomkuģa operators.

(4) Operators neatbild par kodolnegadījumu, kas noticis, iekams viņš ir pārņēmis savā pārziņā kodoldegvielu, radioaktīvās vielas vai radioaktīvos atkritumus, vai pēc tam, kad kodoldegvielu, radioaktīvās vielas vai radioaktīvos atkritumus savā pārziņā ir pārņēmusi cita attiecīgi pilnvarota persona, kas atbild par jebkuru atompostījuma radīto zaudējumu.

(5) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem operatoram ir regresa tiesības šādos gadījumos:

1) ja kodolnegadījums noticis personas bezdarbības vai tādas rīcības rezultātā, kuras nolūks bijis izraisīt zaudējumus, sakarā ar kuriem regresa kārtībā var vērsties pret šo personu;

2) ja kodolnegadījums noticis sakarā ar vraka izcelšanu, regresa kārtībā var vērsties pret personu vai personām, kas veica šādu operāciju bez operatora vai tās valsts izdotas pilnvaras, kura licencējusi nogrimušo kuģi, vai tās valsts izdotas pilnvaras, kuras ūdeņos vraks atrodas;

3) ja regresa tiesības ir paredzētas līgumā.

515. pants. Atbildības ierobežošana

(1) Operatora atbildība ir neierobežota attiecībā uz katru kodolnegadījumu neatkarīgi no tā, ka kodolnegadījums varēja rasties operatora vainas vai līdzdalības dēļ, un attiecīgajā summā nav ietverami tiesas izdevumi vai citi izdevumi, kurus saskaņā ar šo apakšnodaļu tiesa piespriedusi, izskatot lietu par kompensāciju.

(2) Operatora pienākums ir nodrošināt spēkā apdrošinājumu vai citu finansiālu garantiju, kas sedz viņa atbildību līdz 100 miljonu norēķinu vienībām.

516. pants. Atbildība par zaudējumiem, ja atompostījumi ir saistīti ar citiem zaudējumiem

Ja atompostījumus un citus zaudējumus ir radījis kodolnegadījums vai kodolnegadījums un vēl viens vai vairāki citi negadījumi un postījums nav atdalāms no cita zaudējuma, tad saskaņā ar šo apakšnodaļu kopīgais zaudējums uzskatāms par atompostījumu, kuru radījis tikai kodolnegadījums. Ja zaudējumu ir radījis kodolnegadījums un jonizējošā radiācijas emisija vai jonizējošā radiācijas emisija kopā ar indīgām, eksplozīvām vai citām bīstamām radioaktīvām vielām, tad saskaņā ar šo apakšnodaļu nav ierobežojama vai citādi ietekmējama jebkuras personas atbildība, arī atbildība par upuriem, vai atbildība, kas saistīta ar regresa tiesībām vai kompensāciju, ja šo personu var uzskatīt par atbildīgu sakarā ar jonizējošās radiācijas emisiju vai jonizējošās radiācijas emisiju kopā ar indīgām, eksplozīvām vai citām bīstamām radioaktīvajām vielām.

517. pants. Prasību noilguma termiņš

(1) Tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šo apakšnodaļu ir noraidāmas, ja prasība nav iesniegta desmit gadu laikā no kodolnegadījuma datuma. Ja tomēr saskaņā ar licences valsts likumu operatora atbildību sedz apdrošinājums vai cita finansiāla garantija vai valsts atlīdzība par laikposmu, kas ir ilgāks par desmit gadiem, tad tiesības pieprasīt kompensāciju no operatora var noraidīt tikai pēc termiņa, kas var būt garāks par desmit gadiem, bet nevar būt garāks par laikposmu, kurā operatora atbildība ir segta saskaņā ar licences valsts likumu. Tomēr šāda termiņa pagarināšana saskaņā ar šo apakšnodaļu nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt tiesības uz kompensāciju jebkurai personai, kas sakarā ar miesas bojājumiem vai citas personas nāvi ir iesniegusi prasību pret operatoru pirms minētā desmit gadu termiņa izbeigšanās.

(2) Ja postījumu radījusi kodoldegviela, radioaktīvās vielas produkti vai zagti, pazaudēti, izmesti pār bortu vai atstāti radioaktīvie atkritumi, šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš ir skaitāms no datuma, kad noticis kodolnegadījums, kas radījis zaudējumus, bet šis termiņš nedrīkst pārsniegt divdesmit gadus kopš dienas, kad notikusi zādzība, pazaudēšana, izmešana vai atstāšana.

518. pants. Latvijas likumu piemērošana

Ja Latvijas likumi par veselības apdrošināšanu, sociālās apdrošināšanas kompensāciju izmaksāšanu strādājošajiem vai ar arodslimībām saistīto kompensāciju sistēmu attiecas arī uz kompensāciju par kodolnegadījuma radītajiem zaudējumiem, tad tiesības uz medicīnisko pakalpojumu saņemšanu, subrogācijas tiesības vai pret operatoru vērstas regresa tiesības saskaņā ar minēto sistēmu nosaka Latvijas likumdošanas akti.

519. pants. Solidārā un atsevišķā atbildība

(1) Ja kodolnegadījuma radītais zaudējums ir saistīts ar vairāku operatoru atbildību un atbildību par zaudējumu nevar taisnīgi starp viņiem sadalīt, attiecīgie operatori ir solidāri atbildīgi par šo zaudējumu.

(2) Ja kodolnegadījuma postījumu izraisījusi kodoldegviela, radioaktīvās vielas vai radioaktīvie atkritumi, kas atrodas uz vairākiem atomkuģiem, kuri ir viena un tā paša operatora pārziņā, šis operators ir atbildīgs par katru no šiem kuģiem.

(3) Solidārās atbildības gadījumā atbilstoši šā panta pirmajai daļai:

1) katram operatoram ir regresa tiesības pret citiem proporcionāli katra vainas pakāpei;

2) ja vainas pakāpi nevar noteikt, solidārā atbildība jāsadala vienādās daļās.

520. pants. Atbildība par atompostījumu

Saskaņā ar šo apakšnodaļu operators atbild arī par atompostījumu, kas radies karadarbības rezultātā. Nekādos apstākļos operators netiek atbrīvots no atbildības par atompostījumu.

521. pants. Tiesas piekritība

(1) Jebkuru prasību par kompensāciju prasītājs pēc savas izvēles var iesniegt licences valsts tiesā vai Latvijas tiesā, vai to valstu tiesās, kuru teritorijā noticis kodolnegadījums, kas radījis atompostījumu.

(2) Licences valsts pārstāvis kā puse var piedalīties jebkuras lietas izskatīšanā, kura pret operatoru ierosināta Latvijā.

(3) Jebkura atbrīvošana no tiesas procesiem saskaņā ar starptautisko likumu noteikumiem jāatceļ attiecībā uz pienākumiem vai saistībām, kas izriet no šīs apakšnodaļas noteikumiem.

522. pants. Piemērošana attiecībā uz teritoriju

Šās apakšnodaļas noteikumi attiecas uz zaudējumu, ko radījis kodolnegadījums, kas noticis Latvijas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos, un uz atomkuģi ar kodoldegvielu un radioaktīvajām vielām vai radioaktīvajiem atkritumiem.

523. pants. Tiesības iesniegt prasību pret operatoru un apdrošinātāju

Prasība par kodolnegadījuma radīto atompostījumu kompensāciju ierosināma pret operatoru; to var ierosināt arī pret apdrošinātāju vai jebkuru citu personu, izņemot licences valstī, kas ir nodrošinājis finansiālu garantiju operatoram saskaņā ar šā kodeksa 515. panta otro daļu.

524. pants. Kodolmateriālu pārvadājumi

Caur Latvijas ostām un teritoriālajos ūdeņos aizliegts pārvadāt kodolmateriālus. Atkāpes no šās prasības pieļaujamas ar īpašu Ministru kabineta atļauju.

525. pants. Atbildība par zaudējumiem

Zaudējumi, kas rodas, pārvadājot kodolmateriālus caur Latvijas ostām vai pa teritoriālajiem ūdeņiem, jāatlīdzina tādā pašā kārtībā kā atompostījuma radītie zaudējumi.

21. NODAĻA
VISPĀRĒJĀ AVĀRIJA

526. pants. Vispārējās avārijas definīcija

(1) Par vispārējo avāriju atzīst zaudējumus, kas radušies, ar nolūku un saprātīgi veicot ārkārtējus izdevumus un upurējumus, lai glābtu kuģi, frakti un kuģi pārvadājamo kravu no tiem draudošajām briesmām.

(2) Vispārējo avāriju sadala starp kuģi, frakti un kravu proporcionāli to vērtībai.

(3) Ar frakti šajā nodaļā saprot arī maksu par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumu.

527. pants. Piemērošana

Šā kodeksa 528.—538. pantu piemēro tad, ja kuģa īpašniekam, nofraktētājam un kravas īpašniekam vienojoties, nav noteikts citādi.

528. pants. Vispārējās avārijas zaudējumi

Vispārējā avārija, ja ir šā kodeksa 526. pantā minētās pazīmes, ir: 1) zaudējumi, kas radušies, izsviežot pāri bortam kravu vai kuģa piederumus, kā ari zaudējumi, kas saistīti ar kuģa vai kravas bojājumu vispārējas glābšanas pasākumu veikšanas gaitā, arī sakarā ar ūdens iekļūšanu tilpnēs caur kravas izsviešanai atvērtajām lūkām vai citām šim nolūkam ierīkotajām atverēm;

2) zaudējumi, kas nodarīti kuģim, tā kravai, dzēšot ugunsgrēku uz kuģa, arī zaudējumi sakarā ar degoša kuģa nogremdēšanu ugunsdzēsības nolūkā;

3) zaudējumi, kas nodarīti kuģim vai kravai ar kuģa tīšu uzbraukšanu uz sēkļa;

4) uz sēkļa esoša kuģa dzinēju, citu mašīnu vai katlu bojājuma rezultātā radušies zaudējumi, kurus izraisījušas pūles noņemt kuģi no sēkļa;

5) ārkārtēji izdevumi sakarā ar kravas, kurināmā vai apgādes priekšmetu pārkraušanu no kuģa liellaivās, ar liellaivu nomāšanu un ar atpakaļiekraušanu kuģī saistīti zaudējumi, kad kuģis nokļuvis uz sēkļa;

6) zaudējumi, kas radušies, bojājoties vai ejot bojā kravai, kurināmajam vai apgādes priekšmetiem sakarā ar to pārvietošanu uz kuģa, izkraušanu no kuģa, atpakaļiekraušanu un sakraušanu, kā ari glābšanu, ja pašus izdevumus šo operāciju veikšanai atzīst par vispārējo avāriju;

7) izdevumi, kas izdarīti palīdzības saņemšanai, kā arī zaudējumi, kurus kuģim vai kravai nodarījuši kuģi, kas sniedza palīdzību;

8) frakts zaudēšana kravas nozaudēšanas dēļ, ja kravas nozaudēšanu atlīdzina vispārējās avārijas sadales kārtībā; tādā gadījumā no frakts atskaita izdevumus, kurus frakts saņemšanas nolūkā būtu izdarījis pārvadātājs, bet kuri upurējuma rezultātā nav izdarīti.

529. pants. Vispārējai avārijai pielīdzinātie izdevumi

Vispārējai avārijai arī pieskaita vai pielīdzina:

1) izdevumus, ka radušies sakarā ar kuģa piespiedu ienākšanu patvēruma vietā vai atgriešanos iekraušanas vietā nelaimes gadījuma vai kāda cita ārkārtēja apstākļa dēļ, ja šāda ienākšana vai atgriešanās bija nepieciešama vispārējas drošības interesēs;

2) izdevumus, kas saistīti ar kuģa iziešanu ar sākotnējo kravu vai tās daļu no patvēruma vietas vai no iekraušanas vietas, kurā kuģis bijis spiests atgriezties;

3) izdevumus kravas, kurināmā vai apgādes priekšmetu pārvietošanai vai izkraušanai iekraušanas, ienākšanas vai patvēruma vietā, kuri veikti vispārējas drošības interesēs vai arī lai būtu iespējams novērst kuģa bojājumus, kas radušies nelaimes gadījuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ, ja šo bojājumu novēršana bijusi nepieciešama brauciena drošai turpināšanai;

4) izdevumus, kas radušies, iekraujot atpakaļ un nokraujot kravu, kurināmo un apgādes priekšmetus, kuri izkrauti vai pārvietoti šā panta 3. punktā minētajos apstākļos, kopā ar visiem glabāšanas izdevumiem, ieskaitot apdrošinājumu;

5) izdevumus kuģa apkalpes darba algai un uzturēšanai, kurināmajam un apgādes priekšmetiem sakarā ar brauciena paildzināšanos, ko izraisījusi kuģa ienākšana patvēruma vietā vai atgriešanās iekraušanas vietā šā panta 1. un 3. punktā minētajos apstākļos;

6) izdevumus kuģa apkalpes darba algām un uzturēšanai, kas radušies, kuģim vispārējas drošības jnteresēs uzkavējoties kādā vietā nelaimes gadījuma vai cita ārkārtēja apstākļa dēļ vai arī nolūkā izlabot šāda apstākļa radītos bojājumus, ja nepieciešams remonts, lai droši turpinātu braucienu. Izdevumi kurināmajam un apgādes priekšmetiem un ostas izdevumi, kas radušies uzkavēšanās laikā, tiek atlīdzināti vispārējās avārijas sadales kārtībā, atskaitot izdevumus, kas radušies sakarā ar tādu remontu, ko nepieskaita pie vispārējās avārijas;

7) šā panta 1.—6. punktā paredzētos izdevumus, kurus radījusi nepieciešamība kuģim doties no patvēruma vietas uz citu vietu tāpēc, ka nav bijis iespējams izdarīt remontu patvēruma vietā;

8) iekraušanas, ienākšanas vai patvēruma vietā vispārējās drošības interesēs izdarītā kuģa pagaidu remonta izmaksas, kā ari par vispārējo avāriju uzskatāmo bojājumu pagaidu izlabošanas izmaksas; taču izdevumus nejaušu bojājumu izlabošanai, kas nepieciešama vienīgi brauciena pabeigšanai, atlīdzina tikai to novērsto izdevumu ietvaros, kuri būtu ieskaitīti vispārējā avārijā, ja šo bojājumu izlabošana nebūtu notikusi;

9) visus ārkārtējos izdevurmus, kas izdarīti citu izdevumu vietā, kuri būtu ieskaitīti vispārējā avārijā; taču tos atlīdzina tikai novērsto izdevumu ietvaros neatkarīgi no ietaupījuma, ko kāds vispārējās avārijas dalībnieks guvis šādu aizstājējizdevumu rezultātā.

530. pants. Kuģa atzīšana par jūrasnespējīgu vai atteikšanās turpināt braucienu

Ja kuģis atzīts par jūrasnespējīgu vai atteicies turpināt braucienu, no glābšanas, apdrošināšanas, kuģa apkalpes darba algas un uzturēšanas, kurināmā, kuģa apgādes un ostas izdevumiem (šā kodeksa 529. panta 4. un 6. punkts), vispārējā avārijā ieskaita tikai tos izdevumus, kuri bijuši līdz kuģa atzīšanai par jūrasnespējīgu vai lēmumam atteikties no brauciena turpināšanas, bet, ja jzkraušana tajā laikā nav pabeigta, tad līdz kravas izkraušanas beigām.

531. pants. Daļēja avārija

Zaudējumi, uz kuriem neattiecas šā kodeksa 526., 528. un 529. pants, tiek atzīti par daļēju avāriju. Šādi zaudējumi nav sadalāmi starp kuģi, kravu un frakti. Šos zaudējumus sedz tas, kurš tos cietis, vai tas, kurš atbild par to nodarīšanu.

532. pants. Vispārējai avārijai nepielīdzināmie zaudējumi

Pastāvot šā kodeksa 526. pantā minētajām pazīmēm, par vispārējo avāriju neatzīst:

1) pār bortu izsviestās pašaizdegušās kravas un kuģī jūras pārvadājuma noteikumiem neatbilstoši pārvadātās kravas vērtību;

2) zaudējumus, kas ar ugunsgrēka dzēšanu nodarīti tām kuģa vai kravas daļām, kas bijušas ugunī;

3) zaudējumus, kas radušies, apcērtot kuģa daļu lūzumus, takelāžas apaļkoku vai citu jūras briesmu rezultātā agrāk norautu priekšmetu atliekas;

4) zaudējumus, kas radušies, forsējot vai citādi darbinot peldoša kuģa dzinējus, citas mašīnas un katlus;

5) zaudējumus, kas radušies, tīši uzsēdinot kuģi uz sēkļa apstākļos, kuri būtu noveduši pie uzskriešanas uz sēkļa neatkarīgi no veiktajiem pasākumiem; taču zaudējumi, kas radušies, noceļot šādu kuģi no sēkļa, atzīstami par vispārējo avāriju;

6) jebkurus zaudējumus vai zudumus, kas kuģim vai kravai radušies sakarā ar brauciena paildzināšanos (zaudējumi dīkstāves dēļ, cenu maiņa utt.).

533. pants. Vispārējās avārijas sadalīšana

Vispārējo avāriju sadala šā kodeksa 526. pantā norādītajā kārtībā ari tad, ja briesmās, kas izraisījušas ārkārtējos izdevumus vai upurējumus, vainojama viena no jūras pārvadājuma līguma pusēm vai trešā persona. Taču šāds sadalījums neatņem vispārējās avārijas dalībniekiem tiesības ciestos zaudējumus piedzīt no atbildīgās personas.

534. pants. Izņēmumi zaudējuma sadalīšanā

(1) Zaudējumus, kas radušies bojājoties vai ejot bojā priekšmetiem, kuri iekrauti kuģī bez kuģa īpašnieka vai viņa aģentu ziņas, kā ari bojājoties vai ejot bojā kravai, kas tīšuprāt nodota pārvadāšanai ar nepareizu nosaukumu, nesadala šā kodeksa 526. pantā norādītajā kārtībā. Taču, ja šī manta izglābta, tās īpašniekiem uz vispārēja pamata jāpiedalās vispārējās avārijas iemaksās.

(2) Ja, nododot kravu pārvadāšanai, tai pieteikta mazāka vērtība, nekā ir tās faktiskā vērtība, kravas īpašnieki piedalās vispārējās avārijas iemaksās atbilstoši kravas faktiskajai vērtībai, taču zaudējumu atlīdzību saņem tikai atbilstoši tās pieteiktajai vērtībai.

535. pants. Zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Vispārējās avārijas sadales kārtībā atlīdzināmos zaudējumus, kas radušies sakarā ar kuģa, tā mašīnu vai piederumu bojājumiem, nosaka atbilstoši bojājuma novēršanas vai daļu nomainīšanas faktiskajām izmaksām. Ja vecie materiāli vai daļas nomainīti ar jauniem, izmaksu apmēru samazina saskaņā ar Jūras administrācijas izstrādātajiem noteikumiem.

(2) Kuģa bojājumu pagaidu izlabošanas izmaksas, kas ietilpst vispārējā avārijā, nesamazina, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

(3) Ja izlabojums nav izdarīts, ievēro kuģa vērtības attiecīgu samazināšanos, kas tomēr nevar pārsniegt izlabojuma faktiskās izmaksas saskaņā ar tāmi.

(4) Kuģa faktiskās vai konstruktīvās bojāejas gadījumā summu, kas pienākas kā atlīdzība vispārējās avārijas ietvaros par kuģa bojājumu, aprēķina atbilstoši kuģa taksācijas vērtībai nebojātā stāvoklī, atskaitot no tās par vispārējo avāriju neuzskatāmo bojājumu izlabošanas parastās izmaksas un summas, kas ieņemamas, kuģi pārdodot, ja kuģis ir pārdots.

536. pants. Zaudējumi upurētās kravas bojājuma vai bojāejas dēļ

Vispārējas avārijas sadales kārtībā atlīdzināmos zaudējumus upurētās kravas bojājuma vai bojāejas dēļ nosaka atbilstoši kravas vērtībai kravas galaostā, kad pabeidz izkraut kuģi. Ja kuģis nav sasniedzis kravas galaostu, atlīdzināmos zaudējumus nosaka atbilstoši kravas vērtībai brauciena pārtraukšanas vietā un dienā.

537. pants. Izdevumu summas noteikšana

(1) Izdevumu summai, kas atlīdzināma vispārējās avārijas kārtībā (izņemot apkalpes darba algu un uzturēšanu, kā arī kurināmā un braukšanas laikā nenomainītās apgādes priekšmetu izmaksas), pieskaita 2 procentus par labu pusei, kas izdarījusi šos izdevumus.

(2) Izdevumu summai un citām summām, kas atlīdzināmas vispārējās avārijas sadales kārtībā, pieskaita 5 procentus gadā no brīža, kad šie izdevumi izdarīti, līdz dispašas (vispārējās avārijas sandales aprēķins) sastādīšanas pabeigšanai. Taču, ja vispārējās avārijas izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas ietvaros izdarītas kādas izmaksas pirms dispašas sastādīšanas pabeigšanas, procentus par samaksātajām summām aprēķina līdz to samaksāšanas dienai.

538. pants. Atlīdzības vērtības noteikšana

(1) Mantas kopvērtību (atlīdzības vērtību), ko izlieto vispārējās avārijas segšanā, nosaka atkarībā no mantas faktiskās tīrās vērtības pēc brauciena pabeigšanas, pieskaitot summu, kas vispārējas avārijas ietvaros izmaksājama par upurēto mantu, ja vien šī summa tajā nav ietverta. Sājā gadījumā no frakts summas, kas ir kuģa īpašnieka risks, atskaita tos attiecīgā brauciena izdevumus un darba algu apkalpei, kurai pārvadātājam nebūtu bijuši jāmaksā, ja kuģis un krava būtu gājuši bojā apstākļos, kas izraisījuši vispārējo avāriju.

(2) Bez tam no mantas vērtības atskaita visus par daļējo avāriju atzīstamos izdevumus, kas izdarīti par šo mantu pēc vispārējās avārijas apstākļiem.

(3) Pasažieru bagāžas un rokas bagāžas vērtību neieskaita atlīdzības vērtība.

539. pants. Šķīrējtiesa

Pēc ieinteresēto pušu pieteikuma vispārējās avārijas faktu konstatē un dispašu sastāda šķīrējtiesa, ja puses nav vienojušās citādi. Šķīrējtiesu izveido, pusēm vienojoties.

540. pants. Vispārējās avārijas fakta konstatācija

(1) Pusei, kas pieprasa vispārējās avārijas sadali, jāpierāda, ka pieteiktie zaudējumi vai izdevumi patiešām atzīstami par vispārējo avāriju.

(2) Visiem materiāliem, uz kuru pamata sastāda dispašu, jābūt brīvi pieejamiem ieskatam, un šķīrējtiesai pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma par to līdzekļiem tām jāizsniedz šo materiālu apstiprināti noraksti.

541. pants. Dispašas nodeva

Par dispašas sastādīšanu iekasē nodevu, ko ieskaita dispašā un sadala starp visām ieinteresētajām pusēm proporcionāli daļai, ar kādu tās piedalās vispārējā avārijā.

542. pants. Dispašas pārsūdzības kārtība

Ieinteresētās puses dispašu var apstrīdēt tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad tās saņēmušas dispašu par vispārējo avāriju mazajā kabotāžā, un sešu mēnešu laikā — par vispārējo avāriju lielajā kabotāžā vai starptautiskajā reisā, par to paziņojot šķīrējtiesai un nosūtot prasības pieteikuma norakstu.

543. pants. Zaudējuma piedziņa

Ja dispašā nav apstrīdēta šā kodeksa 542. pantā paredzētajos termiņos vai tiesa apstrīdēto dispašu atstājusi spēkā, piedziņa uz tās pamata izdarāma atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, uzrādot dispašu un uzzinu, ka tiesa dispašu nav ne anulējusi, ne grozījusi.

544. pants. Starptautisko jūras paražu piemērošana

Nosakot avārijas veidu, aprēķinot vispārējās avārijas apmērus un sastādot dispašu, šķīrējtiesa jautājumus, kurus nevar noregulēt atbilstoši šā kodeksa prasībām, atrisina saskaņā ar starptautiskajām juras kuģniecības paražām.

22. nodaļa
JŪRAS PĀRVADĀJUMS

1. apakšnodaļa
Ievads

545. pants. Terminu skaidrojums

Frakts — jūras pārvadājuma līgumā noteiktā atlīdzība par pārvadājumu;

konosaments — dokuments, kas apliecina pārvadājumu līgumu un to, ka pārvadātājs ir kravu saņēmis, saskaņā ar kuru pārvadātājs apņemas nodot kravu pēc šī dokumenta uzrādīšanas;

krava — izstrādājumi un jebkura veida ražošanas produkcija, izņemot dzīvus dzīvniekus un kravu, kura saskaņā ar jūras pārvadājuma līgumu ir jāpārvadā uz kuģa klāja un kura tiek pārvadāta šādā veidā;

kravas nosūtītājs — jebkura persona, kura vai kuras vārdā ir noslēgts līgums par kravas pārvadāšanu pa jūru;

kravas saņēmējs — jebkura persona, kurai ir tiesības saņemt piegādāto preci vai kravu;

nofraktētājs — persona, kura noslēgusi ar izfraktētāju jūras pārvadājumu līgumu un nodevusi izfraktētājam kravu pārvadāšanai;

pārvadātājs — jebkura persona, kura vai kuras vārdā tika noslēgts līgums par kravas jūras pārvadājumu, ari īpašnieks vai izfraktētājs, kurš noslēdz pārvadājumu līgumu ar kravas nosūtītāju.

546. pants. Jūras pārvadājuma līgums

(1) Saskaņā ar jūras pārvadājuma līgumu pārvadātājs jeb izfraktētājs apņemas nogādāt lēmumostā kravu, ko tam uzticējis nosūtītājs, un to nodot personai, kas pilnvarota saņemt kravu, bet nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt par kravas pārvadājumu noteikto maksu — frakti.

(2) Par nofraktētāju un izfraktētāju atzīstamas personas, kas savstarpēji noslēgušas kuģa traktēšanas līgumu — čarteru.

547. pants. Kuģa traktēšanas laiklīguma jēdziens

(1) Pēc kuģa fraktēšanas laiklīguma (taimčartera) kuģa īpašnieks apņemas par atlīdzību (nomas maksu) nodot kuģi uz noteiktu laiku nofraktētājam (nomniekam) kravas vai pasažieru pārvadājumam vai ari citiem jūras transporta mērķiem.

(2) Nodotais kuģis var būt neapgādāts ar ekipāžu un krājumiem (kuģa fraktēšanas līgums bez ekipāžas).

548. pants. Čartera saturs

Čarterā jānorāda pušu nosaukumi, frakts apmērs, kuģa un kravas nosaukums, iekraušanas vieta, kā arī kuģa lēmumvieta. Čarterā, pusēm par to vienojoties, var ietvert arī citus noteikumus. Čarteru paraksta izfraktetajs un nofraktētājs vai viņu pārstāvji.

549. pants. Riska pāriešana čartera gadījumā

Atbildība par kravas bojājumu vai zudumu pāriet no nofraktētāja uz izfraktētāju brīdī, kad, iekraujot kravu, tā šķērso kuģa bortu, ja līgumā nav noteikts citādi.

550. pants. Jūras pārvadājuma līguma noteikumi

(1) Šīs nodaļas noteikumus piemēro gadījumos, kad puses nav vienojušās citādi, izņemot šajā nodaļā tieši paredzētajos gadījumos.

(2) Kravas pārvadātāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments. Jūras pārvadājuma līguma noteikumi, kas nav minēti konosamentā vai jūras pavadzīmē, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai jūras pavadzīmē ir nosaukts dokuments, kurā tie ir norādīti.

2. apakšnodaļa
Kravu pārvadājumu vispārīgie noteikumi

551. pants. Rakstisks pārvadājuma līgums

(1) Jūras pārvadājuma līgumu var noslēgt:

1) ar noteikumu, ka pārvadājumam tiek nodots viss kuģis, tā daļa vai zināmas kuģa telpas;

2) bez šāda noteikuma.

(2) Līguma pastāvēšanu un saturu var pierādīt ar čarteru, konosamentu vai citiem rakstveida pierādījumiem.

552. pants. Kuģa pārvadātāja pienākums nodrošināt kuģa jūrasspēju

(1) Pārvadātājam jau laikus pirms brauciena sākuma jāsagatavo kuģis kuģošanai: jānodrošina kuģa tehniskā gatavība braucienam, tas pienācīgi jāapgādā, jānokomplektē tā apkalpe un tas jāapgādā ar visu nepieciešamo; tāpat ari tilpnes un visas citas kuģa telpas, kurās pārvadā kravu, jāsakārto tādā stāvoklī, kas garantē kravas pienācīgu uzņemšanu, pārvadāšanu un saglabāšanu.

(2) Pārvadātājs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka kuģa nesagatavotībā kuģošanai vainīgi trūkumi, kurus nevarēja atklāt pat ar nepieciešamo uzmanību (apslēptie trūkumi).

(3) Pušu vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

553. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Pārvadātājs neatbild par pārvadājumam pieņemtās kravas nozaudēšanu, iztrūkumu un bojājumu, ja viņš pierāda, ka nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums nav radies viņa vainas dēļ un ka to izraisītājs ir:

1) nepārvarama vara;

2) briesmas un nejaušības jūrā un citos kuģojamos ūdeņos;

3) cilvēku dzīvības, kuģu un kravas glābšana vai glābšanas mēģinājums;

4) ugunsgrēks, kas nav izcēlies pārvadātāja vainas dēļ;

5) varas iestāžu rīcība vai rīkojumi (aizturēšana, arests, karantīna utt.);

6) karadarbība un tautas nemieri;

7) nosūtītāja vai saņēmēja darbība vai nolaidība;

8) apslēptie kravas trūkumi, tās īpašības vai dabiskie zudumi;

9) pēc ārējā izskata nemanāmi kravas taras un iesaiņojuma vai plostu siešanas trūkumi;

10) marķējuma nepietiekamība vai neskaidrība;

11) streiki vai citi apstākļi, kas izraisījuši darba pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu vai ierobežošanu.

(2) Atbildība saskaņā ar šo pantu sākas ar brīdi, kad krava pieņemta pārvadājumam, un turpinās līdz tās izsniegšanas brīdim.

(3) Pārvadātājs neatbild par kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu, ja pierāda, ka to cēlonis ir kapteiņa vai citu kuģa apkalpes locekļu un loča rīcība vai nolaidība kuģa vadīšanā vai pārvaldīšanā.

(4) Nav spēkā vienošanās, kuras neatbilst šā panta noteikumiem, izņemot vienošanās par atbildību no kravas pieņemšanas brīža līdz tās iekraušanai kuģī un pēc kravas izkraušanas līdz tās nodošanai.

554. pants. Rīcība ar bīstamām kravām

(1) Ja viegli uzliesmojoša, eksplozīva vai vispār bīstama krava nodota ar nepareizu nosaukumu un pārvadātājs, to pieņemot, nav varējis ārējā apskatē konstatēt šīs īpašības, pārvadātājs to var jebkurā laikā vai nu izkraut, vai iznīcināt, vai padarīt nekaitīgu bez nosūtītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

(2) Nosūtītājs atbild par visiem zaudējumiem, kas nodarīti sakarā ar minētās kravas pārvadāšanu.

(3) Frakti par šādas kravas pārvadāšanu neatmaksā, bet, ja tā nav bijusi samaksāta, kravu nosūtot, pārvadātājs to var piedzīt pilnā apmērā.

(4) Ja ar pārvadātāja ziņu un piekrišanu iekrautā krava, kas minēta šajā pantā, kļūst bīstama kuģim, citai kravai vai uz kuģa esošajiem cilvēkiem, pārvadātājs ir tiesīgs rīkoties ar šādu kravu

saskaņa ar šā panta pirmo daļu. Šāda gadījumā nosūtītājs nav atbildīgs pārvadātajam par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar minētās kravas pārvadāšanu, izņemot ar vispārējo avāriju saistītos zaudējumus. Pārvadātājam ir tiesības uz frakti apmērā, kas proporcionāls attālumam, ar kādu faktiski nobraucis šis kuģis ar kravu.

555. pants. Kravas iekraušana un izkraušana

(1) Termiņu, kurā krava jāiekrauj vai jāizkrauj no kuģa — guļlaiku —, nosaka, pusēm vienojoties, bet, ja šādas vienošanās nav, — termiņos, kādi pieņemti ostā.

(2) Pēc kraušanas termiņa beigšanās, pusēm vienojoties, var noteikt papildu gaidīšanas laiku — demeredžu — un attiecīgās samaksas apmērus, kā arī atlīdzību par kravas darbu pabeigšanu pirms guļlaika beigšanās — dispašu.

(3) Ja nav noslēgta šajā pantā paredzētā pušu vienošanās, demeredža summas un pārvadātājam par dīkstāvi izmaksājamās summas apmērus, kā arī atlīdzības apmērus, kura nosūtītājam jeb nofraktētājam pienākas par kraušanas pabeigšanu pirms termiņa, nosaka, pamatojoties uz termiņiem un likmēm, kādi parasti ir pieņemti attiecīgajā ostā.

(4) Ja šādu likmju nav, maksu par dīkstāvi nosaka atbilstoši kuģa un apkalpes uzturēšanas izdevumiem, bet atlīdzību par kraušanas pabeigšanu pirms termiņa aprēķina 50 procentu apmērā no maksas par dīkstāvi.

(5) Ja kravas pārvadājumam nodots viss kuģis, kapteinis nav tiesīgs atteikties uzņemt kravu, kas piegādāta līdz guļlaika vai demeredža laika notecēšanai, ja puses par to vienojušās, kaut ari kravas uzņemšana un izvietošana varētu aizkavēt kuģi ilgāk par noteikto laiku. Par katru lieku kuģa aizkavēšanas dienu virs demeredža laika nosūtītājam ir jāatlīdzina pārvadātājam nodarītie zaudējumi.

(6) Ja kravas pārvadājumam nav nodots viss kuģis, kapteinis ir tiesīgs pirms minēto termiņu beigšanās atteikties uzņemt kravu, kuru tās novēlotas piegādes dēļ nevar pienācīgi un bez kaitējuma pārējai kravai iekraut kuģī, to neaizkavējot. Turklāt pārvadātājs saglabā tiesības saņemt pilnu frakts daudzumu.

556. pants. Paziņojums un iekraušana, ja iekraušanu veic trešā puse

Gadījumos, kad kapteinim ir jāsaņem preces no trešās personas, ja šī persona viņam nav zināma vai ja iekraušana nav notikusi, kapteinim par to nekavējoties ir jāpaziņo nofraktētājam. Sājā gadījumā nofraktētājs var iekraut preces tikai iekraušanai paredzētajā termiņā.

557. pants. Konosamenta izsniegšana nosūtītājam konosaments vai jūras pavadzīme, kas ir pierādījums, ka tajā minēto kravu pārvadātājs pieņēmis

(2) Konosamentu vai kravas pavadzīmi sastāda, pamatojoties uz nosūtītāja parakstīto dokumentu, kurā jāuzrāda arī dati, kas minēti šā kodeksa 586. panta pirmās daļas 4.—8. punkta.

(3) Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātajam par visam sekām, kuras var rasties minētajā dokumentā ierakstīto ziņu nepareizības vai neprecizitātes dēļ.

558. pants. Kravas tara

Ja kravai ir nepieciešama tara vai iesaiņojums, lai pasargātu to no nozaudēšanas, iztrūkuma un bojājuma, kravas nosūtītājam tā jānodod pārvadājumam atbilstošā veselā tarā un iesaiņojuma, kas garantē tās pilnīgu saglabāšanu pārvadāšanas un pārkraušanas laikā.

559. pants. Citi nepieciešamie dokumenti

Nosūtītājam laikā jānodod pārvadātājam visi kravas dokumenti, kurus prasa ostas, muitas, sanitārie vai citi noteikumi, un viņš ir atbildīgs pārvadātājam par zaudējumiem, kas radušies šo dokumentu savlaicīgas nenodošanas, to nepareizības vai nepilnības rezultāta.

560. pants. Nofraktētāja tiesības pieprasīt reisa uzsākšanu

(1) Nofraktētājs var pjeprasīt kapteinim uzsākt reisu pat tādā gadījumā, ja viņš nav iekrāvis visu kravu.

(2) Ja noiraktētājs izsaka šā panta pirmajā daļā minēto prasību, viņam jāsedz pilna frakts summa, kā arī jebkuri izdevumi, kas saistīti ar to, ka viņš nav iekrāvis visas preces, un pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma viņam ir jāsniedz šo saistību pienācīgs nodrošinājums.

561. pants. Kapteiņa tiesības uzsākt reisu

Pārvadātājam ir tiesības pēc demeredža laika beigšanās piedzīt viņam dīkstāves dēļ nodarītos zaudējumus un norīkot kuģi braucienam pat tad, ja visa nolīgtā krava nav iekrauta kuģī no pārvadātāja neatkarīgu jemeslu dēļ. Turklāt viņš saglabā tiesības saņemt frakti pilnā apmērā.

562. pants. Līguma laušana pirms reisa sākuma

(1) Ja iekrautās kravas vērtība nesedz frakti un citus pārvadātāja izdevumus kravas dēļ, bet nosūtītājs nav samaksājis visu frakti pirms kuģa norīkošanas braucienā un nav devis papildu nodrošinājumu, pārvadātajam ir tiesības pirms kuģa došanās ceļā lauzt līgumu un pieprasīt, lai viņam samaksā pusi no nolīgtas frakts, maksu par dīkstāvi, ja dīkstāve ir bijusi, ka arī citas summas, kuras viņš izdevis kravas dēļ. Kravu izkrauj uz nosūtītāja rēķina.

(2) Ja kravas pārvadājumam bijis nodots viss kuģis, nosūtītājs var atteikties no līguma, samaksājot:

1) pusi no pilnās frakts, kā arī maksu par dīkstāvi, ja tāda ir bijusi, un frakti neietvertos pārvadātāja izdevumus, kas saistīti ar kravu, ja nosūtītājs atteicies no līguma pirms iekraušanai noteiktā guļlaika vai demeredža laika notecēšanas vai arī pirms kuģa došanās braucienā atkarībā no tā, kurš no šiem diviem brīžiem iestāsies agrāk;

2) pilnu frakti un citas šā panta otras daļas 1. punktā minētās summas, ja atteikšanās no līguma notikusi pēc viena no otrās daļas 1. punktā norādītajiem brīžiem un līgums bijis noslēgts vienam braucienam;

3) pilnu frakti par pirmo braucienu, citas šā panta otrās daļas 1. punktā minētās summas un pusi no frakts par pārējiem braucieniem, ja atteikšanās no līguma notikusi pēc viena no šā panta otrās daļas 1. punktā norādītajiem brīžiem un līgums bijis noslēgts vairākiem braucieniem.

(3) Ja nosūtītājs atsakās no pārvadājuma līguma pirms kuģa došanās braucienā, pārvadātāja pienākums ir izsniegt viņam kravu, kaut arī izkraušana varētu aizkavēt kuģi ilgāk par noteikto laiku.

(4) Ja nosūtītājs atsakās no pārvadājuma līguma brauciena laikā, viņš ir tiesīgs pieprasīt kravas izsniegšanu tikai tajā ostā, kurā kuģim jāiebrauc saskaņā ar līgumu vai kurā tas iebraucis nepieciešamības dēļ.

563. pants. Līguma laušanas īpašie gadījumi

(1) Katra puse ir tiesīga atteikties no līguma bez zaudējumu atlīdzināšanas otrai pusei šādos gadījumos, ja tie bijuši pirms kuģa atiešanas no iekraušanas vietas:

1) notiek karadarbība vai citas darbības, kas var radīt kuģa vai kravas sagrābšanas briesmas;

2) notiek kravas nosūtīšanas vietas vai lēmumvietas blokāde;

3) notiek kuģa aizturēšana ar varas iestāžu rīkojumu no vienas vai otras līgumslēdzējas puses neatkarīgu iemeslu dēļ;

4) notiek kuģa izmantošana speciālām valsts vajadzībām;

5) ir varas iestāžu aizliegums izvest no nosūtīšanas vietas vai ievest lēmumvietā kravu, kas paredzēta pārvadāšanai.

(2) Taču šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktā paredzētie gadījumi nevar būt par pamatu atteikties no līguma bez zaudējumu atlīdzināšanas otrai pusei, ja paredzama īslaicīga aizkavēšanās.

(3) Sājā pantā paredzētajos gadījumos pārvadātājs nesedz izkraušanas izdevumus.

(4) Katra puse, iestājoties kādam no šajā panta minētajiem apstākļiem, var atteikties no līguma arī brauciena laikā. Sājā gadījumā nosūtītājs sedz visus ar kravu saistītos izdevumus, kā arī izkraušanas izdevumus un frakti proporcionāli faktiski nobrauktajam attālumam.

564. pants. Līguma laušana pēc reisa uzsākšanas

Pēc reisa sākuma nosūtītājs nav tiesīgs lauzt līgumu, izņemot gadījumus, kad papildu pilnai frakts nomaksai viņš izpilda šā kodeksa 570. panta ceturtajā daļā noteiktos pienākumus un atlīdzina visus ar izkraušanu saistītos zaudējumus vai sniedz pienācīgu nodrošinājumu, ievērojot šā kodeksa 562. panta ceturtās daļas nosacījumus.

565. pants. Līguma laušana pirms reisa sākuma kuģa daļas traktēšanas gadījumā

Ja saskaņā ar jūras pārvadājuma līgumu nosūtītājam nav bijis nodots viss kuģis, viņš var atteikties no līguma tikai tad, kad samaksāta pilna frakts, maksa par dīkstāvi, ja dīkstāve bijusi, un frakts summā neietvertie pārvadātāja izdevumi, kas saistīti ar kravu. Pārvadātājam pēc nosūtītāja pieprasījuma jāizsniedz krava pirms tās nogādāšanas lēmumostā tikai tad, ja pārvadātājam un citiem nosūtītājiem nav nodarīti zaudējumi.

566. pants. Prasība par kuģa atbrīvošanu

Ja kravas pārvadājumam nodots viss kuģis, tā daļa vai arī noteiktas kuģa telpas, nosūtītājs var pieprasīt citas kravas aizvākšanu no nodotā kuģa, kuģa daļas vai telpas kuģa iziešanas ostā, bet, ja ir nodots viss kuģis, arī jebkurā citā ostā, kur kuģis ienāk. Ja krava nav laikā aizvākta, nosūtītājam ir tiesības pieprasīt attiecīgi samazināt frakti, kā arī atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus.

567. pants. Atbildība par kravas izvietošanu

(1) Kravu izvieto uz kuģa pēc kapteiņa ieskata, taču to nevar novietot uz klāja bez nosūtītāja rakstveida piekrišanas.

(2) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravas pareizu izvietošanu, nostiprināšanu un separāciju uz kuģa. Pārvadātāja norādījumi, kas attiecas uz kravas iekraušanu, nostiprināšanu un seperāciju, ir obligāti personām, kuras veic kraušanu.

568. pants. Atsevišķu kravu iekraušana un reisa uzsākšana

(1) Ja pārvadājuma līgums noslēgts attiecībā uz atsevišķu kravu" nosūtītājam bez kavēšanās jāiekrauj šāda krava saskaņā ar kapteiņa norādījumiem.

(2) Ja nosūtītājs nav iekrāvis kravu līguma noradītajā laika, kapteinis ir tiesīgs nekavējoties uzsākt reisu. Sājā gadījumā nosūtītājam ir jāsamaksā līgumā paredzētā frakts summa.

569. pants. Kravas nogādāšana

(1) Pārvadātājam krava jānogādā noteiktajos termiņos, bet, ja tie nav noteikti, — parasti pieņemtajos termiņos.

(2) Nav uzskatāma par pārvadājuma līguma pārkāpšanu jebkura kuģa novirzīšanās no paredzētā ceļa, lai glābtu jūrā cilvēkus, kuģus un kravu, tāpat arī cita saprātīga novirzīšanās, ja to nav izraisījusi pārvadātāja nepareiza rīcība.

570. pants. Kravas izsniegšana

(1) Kravu lēmumostā izsniedz:

1) pret vārda konosamentu — saņēmējam, kas minēts konosamentā, vai personai, kurai konosaments nodots tālāk ar vārda indosamentu, vai citā veidā, ievērojot parādprasījuma indosēšanai paredzētos noteikumus;

2) pret ordera konosamentu — nosūtītājam vai saņēmējam atkarībā no tā, vai konosaments izdots nosūtītāja orderim vai saņēmēja orderim, bet, ja konosaments indosēts, — personai, kura minēta pēdējā nepārtrauktajā indosātu rindā, vai konosamentu uzrādītājam, ja pēdējais rindā ir blankoindosaments;

3) pret uzrādītāja konosamentu — konosamenta uzrādītājam.

(2) Pamatojoties uz jūras pavadzīmi, krava tiek izsniegta jūras pavadzīmē uzrādītajam kravas saņēmējam.

(3) Visus maksājumus, kas pienākas kravas pārvadātājam, izdara nosūtītājs (nofraktētājs). Gadījumos, kurus paredz nosūtītāja (nofraktētāja) vienošanās ar pārvadātāju, pieļaujams maksājumu pienākumu pārvedums uz saņēmēju.

(4) Saņēmējam, kravu pieņemot, jāsamaksā pārvadātājam frakts, ja tas nav izdarīts agrāk, un jānokārto maksa par dīkstāvi, jāatlīdzina nepieciešamie izdevumi, kas pārvadātājam ir bijuši sakarā ar kravu, bet vispārējās avārijas gadījumā — jāizdara avārijas iemaksa vai jādod pienācīgs nodrošinājums.

(5) Pārvadātājs var neizsniegt kravu, kamēr nav izdarīti šā panta ceturtajā daļā minētie maksājumi vai dots nodrošinājums, kuri minēti šā panta ceturtajā daļā.

571. pants. Kravas pārbaude

Saņēmējam un pārvadātājam ir tiesības pirms kravas izsniegšanas pieprasīt tās apskates izdarīšanu un pārbaudīt daudzumu. Tādējādi radušos izdevumus sedz tas, kurš pieprasījis izdarīt kravas
apskati vai pārbaudi.

572. pants. Kravas pārvietošana uz citu kuģi

Ja krava pārvadājama ar noteiktu kuģi, citā kuģi to var iekraut tikai ar nosūtītāja vai nofraktētāja piekrišanu, izņemot gadījumus, kad izdara pārkraušanu tehniskas nepieciešamības dēļ, kas radusies pēc iekraušanas sākuma.

573. pants. Pārvadājamo kravu deponēšana

(1) Ja kravas pārvadājumam nav bijis nodots viss kuģis un lēmumostā saņēmējs nav pieprasījis šo kravu vai jr no tās atteicies, pārvadātājs ir tiesīgs, informējot par to nosūtītāju, nodot kravu glabāšanā noliktavā vai citā drošā vietā uz nosūtītāja rēķina un uz viņa risku.

(2) Ja kravas pārvadātājam ir bijis nodots viss kuģis, kapteiņa pienākums ir nekavējoties paziņot nosūtītājam par saņēmēja neierašanos vai tā atteikšanos pieņemt kravu. Kravas iekraušanu un nodošanu glabāšanai kuģa kapteinis izdara tikai pēc izkraušanas termiņa un demeredža laika beigšanās ar noteikumu, :ja šajā laikā nav saņemts cits nosūtītāja rīkojums. Laiku, ko pārvadātājs patērējis kravas nodošanai glabāšanā, uzskata par dīkstāvi.

(3) Ja divu mēnešu laikā kopš dienas, kad kuģis ienācis ostā, glabāšanā nodoto kravu nepieprasa un nosūtītājs nesamaksā pārvadātājam visas summas, kas tam pienākas par attiecīgo pārvadājumu, pārvadātājam ir tiesības kravu pārdot. Nepieprasīto kravu, kas ātri bojājas, var pārdot arī pirms minētā termiņa beigšanās.

574. pants. Par kravas pārdošanu saņemtās summas sadalīšana

(1) Summu, kas saņemta par pārdoto kravu (šā kodeksa 573. pants), atskaitot to summas daļu, kura pienākas pārvadātājam, ieskaita pārvadātāja depozītā izmaksāšanai pēc piederības.

(2) Ja summa, kas saņemta, pārdodot kravu, nav pietiekama, lai segtu pārvadātājam pienākošos maksājumus un glabāšanas un pārdošanas izdevumus, pārvadātājs ir tiesīgs piedzīt iztrūkumu no nosūtītāja.

(3) Ja sešu mēnešu laikā no kravas pārdošanas dienas neviens nepierāda savas tiesības uz summu, kas saņemta, kravu pārdodot, tad summa, kas saņemta, pārdodot nepieprasīto kravu, tiek ieskaitīta Latvijas Republikas budžeta ienākumā, bet summa, kas saņemta, pārdodot bezdokumentu kravu, — pārvadātāja ienākumā.

575. pants. Frakts vērtība

Frakts vērtību nosaka, pusēm vienojoties, vai atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem.

576. pants. Kravas izkraušana ārkārtas gadījumos

(1) Ja varas iestāžu aizlieguma, stihisku parādību; vai citu no pārvadātāja neatkarīgu iemeslu dēļ kuģis nevar iebraukt lēmumostā, pārvadātajam parjo nekavējoties jāinformē nosūtītājs.

(2) Ja reālā termiņā kopš attiecīga paziņojuma nosūtīšanas brīža nepienāk nosūtītajā rīkojums, ko darīt ar kravu, kapteinis ir tiesīgs vai nu izkraut kravu pēc saviem ieskatiem vienā no tuvākajām ostām, vai nogādāt šo kravu atpakaļ uz nosūtīšanas ostu atkarībā no tā, kas pēc kapteiņa ieskata ir izdevīgāk nosūtītājam.

(3) Ja pārvadājumam nav bijis nodots viss kuģis, kapteinim krava, ko nav iespējams nogādāt lēmumostā, jāizkrauj kādā citā ostā saskaņā ar nosūtītāja rīkojumu. Ja šāds rīkojums nav saņemts trīs diennakšu laikā kopš paziņojuma nosūtīšanas brīža, kapteinis ir tiesīgs izkraut kravu vienā no tuvākajām ostām pēc saviem ieskatiem, paziņojot par to nosūtītājam. Kapteinis ir tiesīgs šādā veidā rīkoties ari tad, ja nosūtītāja rīkojumu nevar izpildīt, nekaitējot citas uz kuģa esošās kravas īpašniekiem.

(4) Nosūtītājam jāatlīdzina visi pārvadātāja izdevumi, kas saistīti ar nosūtītāja rīkojuma gaidīšanu reālā termiņā, kā arī visi ar kravu saistītie izdevumi un jāmaksā frakts proporcionāli kuģa faktiski nobrauktajam attālumam.

577. pants. Līguma pārtraukšanas pamats

(1) Līgums izbeidzas bez pušu atteikšanās un bez vienas puses pienākuma atlīdzināt otrai pusei ar līguma izbeigšanos saistītos zaudējumus, ja pēc līguma noslēgšanas un pirms kuģa atiešanas no iekraušanas vietas no pusēm neatkarīgu apstākļu dēļ:

1) kuģis iet bojā vai tiek ar varu sagrābts;

2) kuģis tiek atzīts par nederīgu kuģošanai;

3) iet bojā individuāla rakstura krava;

4) iet bojā vispārēja rakstura krava pēc tās nodošanas iekraušanai, bet nosūtītājs nepagūst nodot citu kravu bojāgājušās vietā.

(2) Minēto apstākļu dēļ līgums izbeidzas arī brauciena laikā, turklāt pārvadātājam pienākas frakts proporcionāli faktiski nobrauktajam attālumam atkarībā no izglābtās un nodotās kravas daudzuma.

578. pants. Kravas prasību saīsinātais noilguma termiņš

Noilguma termiņš prasībām par kravu, kas izriet no jūras pārvadājuma līguma, ir viens gads no brīža, kad krava izkrauta vai tai vajadzēja būt izkrautai.

579. pants. Tiesības pieprasīt pārvadājuma samaksu un citu izdevumu segšanu

Par kravu, kas gājusi bojā vai bojāta tādu iemeslu dēļ, par kuriem pārvadātājs nav atbildīgs, frakts jāmaksā pilnā apmērā. Taču par kravu, kas gājusi bojā kuģa katastrofas vai nelaimes gadījuma rezultātā vai tikusi varmācīgi sagrābta, frakti nepiedzen, bet, ja tā bijusi izmaksāta uz priekšu, atmaksa atpakaļ. Ja pēc kuģa bojāejas krava izrādās izglābta vai pēc sagrābšanas tiek atbrīvota, pārvadātājam ir tiesības uz frakti proporcionāli faktiski noietajam attālumam.

580. pants. Solidārā atbildība secīgu pārvadājumu gadījumā

Ja saskaņā ar vienu kopēju pārvadājuma līgumu vairāki pārvadātāji kravas pārvadājumu veic secīgi viens aiz otra, viņi ir solidāri atbildīgi par kravas bojāšanu, iznīcināšanu vai aizturēšanu, ko veicis viens no viņiem.

581. pants. Zaudējumu atlīdzības summa

(1) Par kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu pārvadātājs ir atbildīgs šādos apmēros:

1) par kravas nozaudēšanu un iztrūkumu — nozaudētās vai iztrūkstošās kravas faktiskās vērtības apmērā;

2) par kravas bojājumu — tādas summas apmērā, par kādu samazinājusies tās vērtība.

(2) Pārvadātājs atmaksā arī saņemto frakti, ja tā neietilpst nozaudētās vai iztrūkstošās kravas cenā.

(3) Nozaudētās vai bojātās kravas faktisko vērtību nosaka pēc lēmumvietas cenām tajā laikā, kad tur ieradies kuģis vai kad tam tur vajadzēja ierasties, bet, ja šīs cenas nav iespējams noteikt, — pēc kravas nosūtīšanas vietas un nosūtīšanas laika cenām, pieskaitot pārvadājuma izdevumus.

(4) No atlīdzības par nozaudēto vai bojāto kravu atskaita ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus (frakts, nodevas u. c.), kurus vajadzēja izdarīt kravas īpašniekam, bet kuri kravas nozaudēšanas, iztrūkuma vai bojājuma rezultātā netika izdarīti.

582. pants. Pārvadātāja atbildība

(1) Ja pamatojoties uz konosamentu vai jūras pavadzīmi pārvadā kravu un tās vērtība nav bijusi pieteikta un ietverta konosa-mentā vai jūras pavadzīmē, atlīdzība par nozaudēto vai bojāto kravas vietu vai parasto kravas vienību nedrīkst pārsniegt 66667 norēķinu vienības.

(2) Norēķinu vienība ir šā kodeksa 327. pantā minētā vienība.

(3) Sājā pantā minēto summu konvertē nacionālajā valūtā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kursu.

(4) Vienošanās par šās summas samazināšanu nav spēkā.

(5) Pārvadātājam nav tiesību uz šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem, ja ir pierādīts, ka nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums radies tādas pārvadātāja darbības vai nolaidības rezultātā, kas izdarītas ar mērķi radīt šādus zaudējumus, vai apzinoties zaudējumu radīšanas iespēju.

(6) Ja prasība vērsta tieši pārvadātajā darbiniekam vai aģentam, tad šāds aģents vai darbinieks var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šo pantu, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums radies tādas pārvadātāja darbinieka vai aģenta darbības vai nolaidības rezultātā, kas izdarītas ar mērķi radīt šādus zaudējumus, vai apzinoties zaudējumu radīšanas iespēju.

(7) Ja konosamentā vai jūras pavadzīmē ir norādīts kravas vietu vai vienību skaits, kas novietots konteinerā vai uz citas ierīces, tad kravas vietu vai vienību skaits tiek pieņemts saskaņā ar konosamentu vai jūras pavadzīmei, bet, ja tāds skaits nav norādīts konosamentā vai jūras pavadzīmē, tad tiek uzskatīts, ka konteinerā vai uz citas ierīces ir iekrauta viena kravas vieta vai vienība.

583. pants. Atbildības izbeigšanās

(1) Ja saņēmējs, pieņemdams kravu, kas pārvadājama pēc konosamentā vai jūras pavadzīmes, rakstveidā nav paziņojis pārvadātājam par kravas iztrūkumu vai bojājumu, tiek uzskatīts (ja nav pierādīts citādi), ka viņš saņēmis kravu saskaņā ar konosamentā vai jūras pavadzīmes noteikumiem.

(2) Ja saņēmējs kravu apskatījis vai pārbaudījis kopā ar pārvadātāju, saņēmējs var nesniegt šajā pantā minēto paziņojumu.

(3) Ja iztrūkumu vai bojājumu nav bijis iespējams atklāt ar parasto kravas pieņemšanas paņēmienu, paziņojumu pārvadātājam saņēmējs var iesniegt triju dienu laikā pēc kravas saņemšanas.

(4) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

3. apakšnodaļa
Konosaments

584. pants. Kapteiņa pienākums izsniegt konosamentu

Kapteinim pēc nofraktētāja vai kravas nosūtītāja pieprasījuma tūlīt pēc kravas iekraušanas jāizsniedz viņiem viens vai vairāki konosamentā eksemplāri.

585. pants. Citu personu tiesības izsniegt konosamentu

Kuģa īpašniekam ir tiesības personu, kura nav kapteinis, pilnvarot veikt konosamenta izsniegšanu.

586. pants. Konosamentā saturs

(1) Konosamentā vai jūras pavadzīmē norāda: 1) kuģa nosaukumu, ja krava pieņemta pārvadājumam ar noteiktu kuģi;

2) pārvadātajā nosaukumu;

3) kravas pieņemšanas vai iekraušanas vietu;

4) nosūtītāja nosaukumu;

5) kravas lēmumvietu vai, ja ir čarters, kuģa lēmumvietu vai virzienu;

6) saņēmēja nosaukumu (vārda konosaments vai jūras pavadzīme) vai norādījumu, ka konosaments izsniegts nosūtītāja orderim, vai arī saņēmēja nosaukumu ar norādījumu, ka konosaments izsniegts saņēmēja orderim (ordera konosaments), vai norādījumu, ka konosaments izsniegts uzrādītājam (uzrādītāja konosaments); ja ordera konosamentā nav teikts, ka tas sastādīts saņēmēja orderim, tad tas uzskatāms par sastādītu nosūtītāja orderim;

7) kravas nosaukumu, uz tās esošās markas, vietu skaitu vai daudzumu un (vai) mēru (svaru, tilpumu), bet, ja nepieciešams, datus par kravas ārējo izskatu, stāvokli un sevišķām īpašībām;

8) frakti un citus maksājumus, kas pienākas pārvadātajam, vai ari norādījumu, ka frakts jāsamaksā atbilstoši čarterā vai citā dokumentā minētajiem noteikumiem, vai arī norādījumu, ka frakts pilnīgi samaksāta;

9) konosamentā vai jūras pavadzīmes izsniegšanas laiku un vietu;

10) sastādīto konosamentā vai jūras pavadzīmes eksemplāru skaitu;

11) kapteiņa vai cita pārvadātāja pārstāvja parakstu.

(2) Ja pārvadājot šķidru, beramu vai beztaras kravu, šā panta 7. punktā minētie dati nav pārbaudīti, pārvadātājs ir tiesīgs tos ietvert konosamentā ar attiecīgu atrunu. Tādu pašu atrunu pārvadātājs var izdarīt jebkura veida kravas pārvadāšanā, ja viņam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šā panta 7. punktā minētos datus nosūtītājs uzdevis neprecīzi vai arī nav bijusi iespēja tos pārbaudīt.

587. pants. Noraksta izsniegšana

Pēc nosūtītāja vēlēšanās viņam var izsniegt konosamentu vai jūras pavadzīmi vairākos identiska satura eksemplāros, un katrā no tiem jāatzīmē sastādīto konosamentā vai jūras pavadzīmes eksemplāru skaits. Pēc kravas izsniegšanas pret vienu konosamentā vai jūras pavadzīmes eksemplāru pārējie zaudē spēku.

588. pants. Tiesības nodot konosamentu

Dokumentu par kravas sadalīšanu var nodot trešai personai, sastādot nodošanas uzrakstu uz šā dokumenta, arī tajos gadījumos, kad tas ir vārda dokuments. Šo noteikumu nepiemēro, ja uz minētā dokumenta ir uzraksts, kas aizliedz tā nodošanu.

589. pants. Konosamentā nodošana

Konosamentu nodod tālāk, ievērojot šādus noteikumus:

1) vārda konosamentu var nodot tālāk ar vārda indosamentiem vai cita veida, ievērojot parādprasības indosēšanai paredzētos noteikumus;

2) ordera konosamentu var nodot tālāk ar vārda indosamentiem vai blankoindosamentiem;

3) uzrādītāja konosamentu var nodot tālāk ar vienkāršu tālāknodošanu.

590. pants. Konosamentā nodošanas sekas

Ja dokumentu par kravas sadalīšanu nodod tiešai personai, kurai ir jāpieņem pārvadājamā krava, šai nodošanai attiecībā uz tiesību iegūšanu uz kravu ir tāds pats spēks kā pašas kravas nodošanai.

591. pants. Kravas izsniegšana izkraušanas ostā

Kapteinim nav tiesību atteikties no kravas izsniegšanas izkraušanas ostā, ja pastāv vairāki konosamentā eksemplāri un ja to pieprasa kaut viens no šā konosamentā eksemplāra turētājiem saskaņā ar šā kodeksa 570. pantu.

592. pants. Kravas izsniegšana ārpus izkraušanas ostas

Nosūtītājam ir tiesības pieprasīt kravas atpakalizsniegšanu nosūtīšanas ostā pirms kuģa atiešanas, kravas izsniegšanu starpostā vai tās izsniegšanu citai personai, nekā konosamentā vai jūras pavadzīmē norādīts, ar noteikumu, ka tiek dots attiecīgs nodrošinājums, ievērojot šā kodeksa noteikumus par atteikšanos no jūras pārvadājuma līguma. Tādas pašas tiesības ir arī jebkuram likumīgajam visu nosūtītājam izsniegto konosamentā vai jūras pavadzīmes eksemplāru turētājam.

4. apakšnodaļa
Kuģa traktēšanas laiklīgums (taimčarters)

593. pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Pušu tiesiskās attiecības pēc taimčartera nosaka to vienošanās. Vienošanās pastāvēšanu un saturu var pierādīt vienīgi ar rakstveida pierādījumiem.

(2) Šās apakšnodaļas noteikumus piemēro gadījumos, kad puses nav vienojušās citādi.

594. pants. Apakšnoma

(1) To tiesību ietvaros, kuras nofraktētājam ir saskaņā ar taimčarteru, viņš var savā vārdā noslēgt patstāvīgu kuģa traktēšanās līgumu ar trešo personu (apakšnomai) Apakšnomas līguma noslēgšana neatbrīvo nofraktētāju no pienākuma izpildīt līgumu, ko viņš noslēdzis ar kuģa īpašnieku.

(2) Apakšnomas līgumam attiecīgi piemērojami šīs nodaļas noteikumi.

595. pants. Kuģa īpašnieka pienākumi

(1) Kuģa īpašniekam jānodod kuģis nofraktetajam tādā stāvoklī, lai tas būtu derīgs izmantošanai līgumā paredzētajiem mērķiem, pienācīgi apgādāts un ar nokomplektētu apkalpi.

(2) Kuģa īpašniekam tairnčartera darbības laikā jāuztur kuģis kārtībā un jāsedz kuģa apkalpes uzturēšanas izdevumi.

596. pants. Taimčartera saturs

Tairnčartera jānorāda pušu nosaukums, kuģa nosaukums, tā tehniskie dati un ekspluatācijas dati, kuģošanas rajons, fraktēšanas mērķis, nomas maksas apmēri, samaksas kārtība, nomas termiņš, kā arī kuģa pieņemšanas un nodošanas vieta.

597. pants. Nofraktētāja pienākumi

(1) Nofraktētājs saskaņā ar tairnčartera noteikumiem ekspluatē kuģi no brīža, kad tas nodots viņa lietošanā, un ir atbildīgs saistību ietvaros, kuras izriet no kapteiņa parakstītajiem konosamentiem, jūras pavadzīmēm vai citiem pārvadājuma dokumentiem.

(2) Kapteinis pakļaujas nofraktētāja rīkojumiem par kuģa ekspluatāciju, izņemot rīkojumus, kas attiecas uz kuģa vadīšanu, iekšējo kārtību uz kuģa un kuģa apkalpes sastāvu.

(3) Nofraktētājs neatbild par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar nofraktētā kuģa glābšanu, bojājumu vai bojāeju kuģa apkalpes vainas dēļ, ja apkalpi nokomplektējis kuģa īpašnieks.

598. pants. Atbrīvošana no nomas maksas

Nofraktētājs tiek atbrīvots no nomas maksas kuģa īpašniekam par laiku, kurā kuģis nav bijis derīgs ekspluatācijai kuģa jūrasnespējas dēļ. Sājā laikā nofraktētājs nesedz ar kuģi saistītos izdevumus. Ja kuģis kļuvis nederīgs ekspluatācijai nofraktētāja vainas dēļ, kuģa īpašniekam pienākas ar līgumu noteiktā nomas maksa neatkarīgi no zaudējumu atlīdzināšanas, kurus viņam nodarījis nofraktētājs.

599. pants. Nomas maksa kuģa bojāejas gadījumā

Kuģa bojāejas gadījumā nomas maksa jāmaksā līdz kuģa bojāejas dienai, bet, ja šo dienu nav iespējams konstatēt, — līdz tai dienai, kad saņemtas pēdējās ziņas par kuģi.

600. pants. Atlīdzības sadalīšana

Atlīdzību, kas kuģim pienākas par palīdzības sniegšanu, kura notikusi pirms taimčartera termiņa izbeigšanās, sadala vienlīdzīgās daļas starp kuģa īpašnieku un nofraktētāju, atskaitot summu, kas jāizdod kuģa ciesto zaudējumu atlīdzināšanai, un daļu, kas pienākas kuģa apkalpei. Atlīdzība, kas pienākas bez ekipāžas nofraktētam kuģim par glābšanu uz jūras, līguma darbības laikā pienākas nofraktetajam.

5. apakšnodaļa
Pasažieru pārvadājumi

601. pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Pēc jūras pasažierpārvadājuma līguma pārvadātājs apņemas aizvest pasažieri uz ēmumvietu, bet, ja pasažieris nodevis bagāžu, nogādāt lēmumvietā arī bagāžu un izsniegt to personai, kura pilnvarota bagāžu saņemt; pasažieris apņemas samaksāt noteikto braukšanas maksu un, ja viņš nodevis bagāžu, arī bagāžas maksu.

(2) Pārvadājums aptver laiku, ko pasažieris pavada uz kuģa, laiku, kas nepieciešams iekāpšanai kuģī un izkāpšanai no tā, kā arī laiku, kurā pasažieri pa ūdensceļu nogādā no krasta uz kuģi un atpakaļ, ja veduma maksa ieskaitīta biļetes vērtībā vai vešanai izmantoto kuģi norīkojis pārvadātājs.

(3) Noteikumus, kas nav paredzēti šajā apakšnodaļā, piemēro tajos gadījumos, kad puses nav vienojušās citādi.

(4) Pušu vienošanās, kas ierobežo šajā nodaļā paredzētās pasažiera tiesības, nav spēkā.

602. pants. Biļete

Pasažierim izsniegtā biļete ir pierādījums, ka ir noslēgts pārvadājuma līgums un samaksāta braukšanas maksa.

603. pants. Pārvadātāja pienākumi

Pārvadātājam līdz pārvadājuma sākumam jāsakārto kuģis tā, lai tas būtu derīgs braucienam un pasažieru drošai pārvadāšanai, laikus pienācīgi jānokomplektē kuģa apkalpe, jāapgādā tas ar visu nepieciešamo un jāuztur kuģis šādā stāvoklī visā pārvadājuma laikā.

604. pants. Pasažiera tiesības

(1) Pasažierim ir tiesības:

1) bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem ņemt līdzi braucienā bērnus;

2) bez maksas ņemt līdzi rokas bagāžu noteikto normu ietvaros;

3) nodot pārvadājumam bagāžu par maksu saskaņa ar tarifu.

(2) Apliecinot bagāžas pieņemšanu pārvadājumam, pasažierim izsniedz bagāžas kvīti.

(3) Kārtību, kādā pasažieriem piešķir atvieglojumus un sniedz
pakalpojumus, nosaka Jūrniecības departaments.

605. pants. Pasažiera atteikšanās no pārvadājuma

(1) Pasažieris ir tiesīgs atteikties no pārvadājuma līguma jebkurā laikā pirms kuģa atiešanas, bet pēc brauciena sākuma — jebkurā ostā, kurā kuģis iebrauc, lai pasažieri iekāptu vai izkāptu.

(2) Pasažierim, kas paziņojis pārvadātājam par atteikšanos no pārvadājuma, ir tiesības saņemt atpakaļ braukšanas un bagāžas pārvadājuma maksu Jūrniecības departamenta noteiktajā kārtībā, apmērā un termiņos.

(3) Ja pasažieris atteicies no pārvadājuma ne vēlāk par pārvadājuma noteikumos paredzēto termiņu vai slimības dēļ nav ieradies līdz kuģa atiešanai, vai atteicies līdz kuģa atiešanai no pārvadājuma tā paša iemesla vai no pārvadātāja atkarīgu iemeslu dēļ, pasažierim atmaksā visu braukšanas maksu un maksu par bagāžas pārvadājumu, kuru viņš samaksājis.

606. pants. Pārvadātāja tiesības atteikties no pārvadājuma līguma

(1) Pārvadātājs ir tiesīgs atteikties no pārvadājuma līguma, ja iestājas šā kodeksa 563. panta pirmās daļas 1.—4. punktā un 577. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie apstākļi. Ja pārvadātājs atsakās no pārvadājuma līdz kuģa atiešanai, pasažierim atmaksā visu braukšanas maksu un maksu par bagāžas pārvadāšanu, bet, ja atsakās pēc brauciena sākuma, — maksas daļu proporcionāli attālumam, kurā pārvadājums nav noticis.

(2) Sājā pantā paredzētajos gadījumos pārvadātājam, kas atteicies no pārvadājuma turpināšanas, par saviem līdzekļiem pasažieris pēc viņa pieprasījuma jānogādā iziešanas ostā vai jāatlīdzina zaudējumi, kas pasažierim nodarīti sakarā ar līguma laušanu.

607. pants. Rīcība ar nepieprasītu bagāžu

Bagāža, kas nav pieprasīta triju mēnešu laikā no dienas, kad kuģis iebraucis lēmumostā, var tikt pārdota Jūrniecības departamenta noteiktajā kārtībā.

608. pants. Atbildība par bagāžas pārvadāšanu

(1) Pārvadātājs atbild par pārvadājumam pieņemtās bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu un bojājumu, kā arī par tās nogādes nokavējumu, ja viņš nepierāda, ka nozaudēšana, iztrūkums, bojājums vai nokavējums nav radies viņa vainas dēļ.

(2) Par rokas bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu pārvadātājs atbild tikai tad, ja pasažieris pierāda, ka nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums radies pārvadātāja tīša nodoma vai neuzmanības dēļ.

609. pants. Pārvadātāja atbildība

(1) Pārvadātāja atbildību par gadījumu, kura rezultātā iestājas pasažiera nāve vai miesas bojājums, nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Ja uz pasažiera pārvadājumu attiecināms starptautisks līgums, kas ir spēkā Latvijas Republikā, pārvadātāja atbildības apstākļus, kārtību un tās ietvarus pasažiera nāves vai miesas bojājuma gadījumā nosaka attiecīgā līguma noteikumi.

(3) Pārvadātājs ir atbildīgs:

1) par pārvadājumam ar pieteiktu vērtību pieņemtās bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu pieteiktās vērtības apmērā, bet, ja pārvadātājs pierāda, ka pieteiktā vērtība pārsniedz faktisko vērtību, faktiskās vērtības apmērā;

2) par pārvadājumam bez vērtības pieteikuma pieņemtās bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu, par rokas bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu, kā arī par bagāžas nogādes nokavējumu tarifa paredzētajā apmērā.

Noslēguma jautājumi

Atkāpes no šā kodeksa 137. pantā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas ar speciālu satiksmes ministra rakstveida atļauju (uz laiku ne ilgāku par 1999. gada 31. decembri).

Latvijas kuģu īpašniekiem, kuri nodarbina ārvalstniekus un bezvalstniekus kapteiņa amatā šā kodeksa spēkā stāšanās dienā, jāsaņem satiksmes ministra rakstveida atļauja līdz 1994. gada 31. decembrim.

Ministru prezidenta vietā —
valsts reformu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS

Rīgā J994. gada 16. augustā