MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par ārzemēs iespiestajām “indīgajām” naudaszīmēm

ASV sabiedrības "US Banknote Corporation" (tagad tā saucas "American Banknote Corporation") iespiestās 500 un 1000 litu banknotes netiks laistas apgrozībā ne tikai to sliktās kvalitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka šīs banknotes apkārtējā vidē izdala indīgas vielas. Jau sen no apgrozības izņemtas arī šīs sabiedrības iespiestās 10, 20 un 50 litu banknotes.

Minētā AV korporācija ir vērsusies pie Starptautiskās arbitrāžas ar prasību piedzīt no Lietuvas bankas 4 miljonus ASV dolāru. Lietuvas bankas vadība atteikusies informēt žurnālistus, par ko tai izvirzīta apsūdzība. Šķiet, tāpēc, ka pērn, pēc tam kad "American Banknote Corporation" uzvarēja Lietuvas bankas rīkotajā konkursā par jaunu litu iespiešanu, līgums ar šo sabiedrību tomēr netika parakstīts.

Lietuvas bankas valdes priekšsēdētājs R.Šarkins paskaidroja, ka "American Banknote Corporation" atteikusies iestrādāt nākamajās litu banknotēs atsevišķas naudas aizsardzības zīmes. Lietuvas banku tas neapmierināja, tādēļ tā līgumu neparakstīja.

1991.–1992. gadā šī pati sabiedrība (US Banknote Corporation) iespieda 10, 20 un 50 litu banknotes, kas jau pēc pāris mēnešiem tika izņemtas no apgrozības to sliktās kvalitātes un masveida viltošanas dēļ. Toreiz par šiem litiem tika samaksāti vairāk nekā 5 miljoni ASV dolāru.

Faktiski šī summa tika izsviesta vējā. Jaunās 10, 20 un 50 litu banknotes bija ļoti blāvas (tagad tās gandrīz pilnīgi mainījušas, resp., zaudējušas krāsu), iespiestas uz sliktas kvalitātes papīra, ar neskaidrām ūdenszīmēm, bez aizsargdiega. Jau 1992. gadā kompetenta starptautiska ekspertu komisija atzina, ka 10, 20 un 50 litu naudaszīmes neatbilst daļai no līguma nosacījumiem un ir gandrīz neaizsargātas pret viltošanu.

Minētie fakti ir veci un visiem zināmi; tagad nāk klāt jauni. Izdarot pārbaudi Lietuvas bankas glabatavās, kur atrodas 1991.–1992. gadā iespiestie liti, gaisā konstatēta veselībai bīstamu vielu koncentrācija, kas vairākkārt pārsniedz pieļaujamās normas. Iespējams, ka šīs vielas radušās, resp., koncentrējušās tādēļ, ka litu papīra izgatavošanā izmantota ekspertiem nepazīstama līme un nezināms daudzums melanīna. Lietuvas banka vēl nav sniegusi oficiālu informāciju šajā jautājumā.

Par telekomunikāciju tīkla attīstību

Valsts uzņēmums “Lietuvos Telekomas” ir izveidots 1992.gadā. No 1992. gada līdz 1996.gadam telefona tīklam ir pieslēgti 178 tūkstoši jaunu abonentu, no tiem 106 700 izmanto ciparu tīklu. Tagad uz 100 iedzīvotājiem Lietuvā ir 26,8 tālruņi. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Austrumeiropā, kuru pārspēj tikai Latvija, Igaunija, Slovēnija un Bulgārija. Tomēr telefonu Lietuvā vēl ir par maz — tālruņu sakaru ierīkošanu vēl gaida 150 tūkstoši iedzīvotāju.

Lietuvā par ciparu tīkla telefona ievilkšanu ir jāmaksā 900 litu, par analogā tīkla telefonu — 130 litu, kas ir vairākas reizes mazāk nekā citās Austrumeiropas valstīs. Kā rāda tabulas, gan telefona abonenta maksa (litos), gan starppilsētu sarunu vienas minūtes cena Lietuvā ir zemāka nekā citās valstīs. Turklāt no pulksten 22 līdz 6 un nedēļas nogalēs starppilsētu sarunām ir 50 procentu atlaide, bet starpvalstu sarunām Eiropā — 30 procentu atlaide.

Par tiltu uz Kuršu kāpām

Lietuvas satiksmes ministrs Aļģis Žvaļausks paziņojis, ka paredzēta tilta celtniecība no Klaipēdas uz Kuršu kāpām, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi ar Neringas kūrvietu. Pagaidām šo pussalu ar cietzemi no Lietuvas puses vieno tikai prāmja satiksme, kas stiprā vējā nav iespējama. Jauno tiltu apņēmusies būvēt kāda Austrālijas firma. Tas būs maksas tilts, ko cels krietni augstu, lai netraucētu kuģu satiksmi.

Iespējams, ka nākotnē Lietuvā varētu būt arī maksas ātrceļi. Patlaban gan ir tikai viens projekts — apvedceļš ap Viļņu dienvidrietumu virzienā. Tā garums — 7,8 kilometri, darbu izmaksas — 60 miljoni litu. Domājams, ka par braukšanu pa šo autostrādi maksa tiktu iekasēta kādus 10 — 15 gadus, bet pēc tam ceļš kļūtu par valsts īpašumu un būtu bezmaksas. Ministrs uzskata, ka iecere ir laba un atbalstāma, jo jātērē daudz nervu enerģijas un degvielas, lai izlīkumotu cauri Viļņai.

Par Lietuvas televīzijas reklāmas tirgu

Neatkarīgi auditori paziņojuši Lietuvas četru galveno televīzijas kanālu reklāmas analīzes rezultātus. Visaugstāko vietu — 44,57 procentus — reklāmas tirgū aizņem īsā laikā lielu popularitāti ieguvušais brīvais neatkarīgais kanāls (LNK), otrajā vietā valsts televīzija LTV (26,68 procenti), trešajā — "Tele–3" (21,34 procenti), bet ceturtajā — Baltijas TV (7,41 procents).

Kopumā Lietuvas televīzijas staciju aptuvenais ienākums no reklāmām 1996. gadā bijis aptuveni 58–60 miljoni litu. Par Lietuvu mazākajā Latvijā šis ienākums bijis vairāk nekā 67 miljoni, bet Igaunijā apmēram 62 miljoni litu.

Kā norāda auditori, kaimiņi apsteiguši Lietuvu, jo reklāmu Igaunijā un Latvijā translē dārgāk. Tā kā šogad atsevišķas Lietuvas televīzijas stacijas ir ievērojami pacēlušas reklāmas cenas (piemēram, LNK par vienu 30 sekunžu reklāmas klipu jamaksā 4600 litu), ienākumiem no televīzijas reklāmām arī Lietuvā drīz vien būtu jāpieaug.

Igaunijas Republikā

Par jaunumiem zemes lietošanā

Lauksaimniecības uzņēmumi — kooperatīvi, paju sabiedrības, akciju sabiedrības u.c. — pašlaik ir un acīmredzot arī turpmāk būs galvenais lauksaimniecības ražošanas pamats. Tāpēc tiem ir nepieciešams nepārtraukti un ilgstoši lietot zemi.

Ar lauksaimniecības reformu mainījās ražošanas līdzekļu īpašnieks: no kolhozu un padomju saimniecību īpašuma tie nonāca jaunu struktūru rokās. Tajā pašā laikā vēl nav galīgi skaidri zemes lietošanas un zemes īpašuma jautājumi, jo zemes reforma un zemes atdošana likumīgajiem īpašniekiem turpinās. Līdztekus likumīgajiem zemes īpašniekiem un pēc kompensāciju saņemšanas brīva zeme ir aptuveni no 1 līdz 1,5 miljoni hektāru. Liela daļa zemes nav apstrādāta, jo ir samazinājusies lauksaimnieciskā ražošana. Kā izmantot šo zemi? Ja to atdotu tiem, kam nav līdzekļu tās apstādāšanai, ieguvējs nebūs neviens.

Tajā pašā laikā jābūt arī uzmanīgiem, nododot lauksaimniecībā izmantojamu zemi citiem nolūkiem. Šajā jomā daudzos apriņķos ir stingri ierobežojumi.

Pamatojoties uz zemes reformu, pašvaldībai ir tiesības to zemi, kurai nav likumīgo īpašnieku un kura nav nodota īpašumā, no šā gada 1. aprīļa nodot lietošanā uz trim gadiem citām personām. Zemes reforma paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme likumīgajiem īpašniekiem vai to pēctečiem tiek nodota kārtējā gada 1. oktobrī, līdz ar to līdzšinējais zemes lietotājs var ievākt ražu.

Lauksaimniecības uzņēmumiem ir tiesības iegūt īpašumā zemi pie savām ēkām un celtnēm. Šim nolūkam tiek paredzēta tā sauktā apkalpošanas zeme. Likums nosaka, ka apkalpošanas zemi nedrīkst izmantot būvju apkalpošanai. Ar to daudzi nav mierā, un, pēc parlamenta deputāta Maido Pajo domām, šo noteikumu vajadzēs grozīt. Viens aspekts ir celtniecības normas, bet pavisam cits — būves pirkšanas noteikumi. Ja, piemēram, ir uzcelta ferma 800 govīm, tad tai blakus jāparedz gan barības iegūšanas iespējas, gan ganības. Pēc pašreizējiem likumiem pat tad, ja pie fermas ir neizmantota bezīpašnieka zeme, fermas īpašnieks to nedrīkst izmantot, nedz arī pirkt.

Zemi uzņēmumi var pirkt ierobežotā vairāksolīšanā, bet tikai tad, ja uz to nepretendē neviena fiziska persona.

Publiskā piedāvājuma gadījumā uzņēmēji var iegādāties zemi līdzvērtīgi pārējiem pretendentiem, kaut gan uzņēmumam jābūt reģistrētam uzņēmumu reģistrā.

Ierobežotā vairāksolīšanā lauksaimniecības uzņēmumi var iegādāties tikai lauksaimniecībā izmantojamu zemi līdz 200 ha, turpretī publiskajā piedāvājumā var iegādāties līdz 300 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes, 100 ha mežu un 3 ha pilsētas vai ciematu zemi.

Likums neaizliedz uzņēmumam pirkt zemi no citām personām.

Zemes reforma paredz arī zemes nomāšanas iespējas. Ja zeme ierobežotā vairāksolīšanā netiek iegādāta, līdzšinējais zemes lietotājs uz desmit gadiem var šo zemi nomāt bez tiesībām uz tālāku iznomāšanu. Šajā gadījumā nomnieks pirmos piecus gadus maksā tikai zemes nodokli. Noma turpmāk tiek noteikta, ņemot vērā vietējo vidējo nomas maksu. Kāda tā būs vienā vai otrā apriņķī, vēl nevar prognozēt.

Zemes nomas lietas kārto pagasta vecākais valdības noteiktā kātībā. Jāpiebilst, ka šī kārtība vēl nemaz nav pilnīgi precizēta.

Par igauņu tautības deputātu Vestminsterā

Nesen vērojām Heila — Bopa komētu, kas cēlusies no Saules sistēmas komētas mākoņa. Šis mākonis, kurā kustas daudzi miljardi komētu, ir lielākais igauņa vārda nesējs Visumā. Mākonis tiek saukts par Ēpiku — Oorti ( …piku — Oorti ) mākoni. Šī nosaukuma pirmā puse pieder ievērojamam igauņu astronomam Ernstam Ēpikam (1893 — 1985), kurš 1944. gadā emigrēja no Igaunijas, strādāja Ziemeļīrijā, Ārmā observatorijā.

Pēdējo vēlēšanu laikā Lielbritānijā kā komēta igauņu acu priekšā parādījās slavenā astronoma mazdēls Lembits, kurš ir visu laiku pirmais igaunis, kas iekļuvis Lielbritānijas parlamentā. 32 gadus vecais Liberāldemokrātijas partijas pārstāvis Lembits Ēpiks Velsas vēlēšanu apgabalā krietni apsteidzis savus konkurentus. Izglītību viņš ieguvis Bristoles universitātē un līdz šim strādājis lielajā ķīmijas koncernā “Procter&Gamble”.

Lembits Ēpiks gan ir pirmais igaunis šajā parlamentā, bet ne vienīgais igauņu valodas pratējs šajā augstajā namā. Nepieciešamības gadījumā viņš var igauniski sarunāties ar augšpalātas pārstāvi lordu Karlaizu, kas ir patiess Igaunijas un igauņu tautas draugs.

Līdz šim Ēpiku dzimta ir sevi spoži pieteikusi zinātnes pasaulē (Ernsta brālis Armīns Ēpiks — ģeologs, viņu brāļa dēls — akadēmiķis Ilmārs Ēpiks — enerģētikā, arī Lembita tēvs ir matemātikas un fizikas doktors). Tagad šīs dzimtas pārstāvis ir nokļuvis arī augstajā politikā, kas nesīs tālu pasaulē ne tikai Lielbritānijas vārdu, bet arī igauņu cilmi.

Par valstij atgūtajiem miljoniem

Valsts kontrole pagājušajā gadā ar savu darbību atguvusi valstij 37,6 miljonus kronu un atklātībai nodevusi 533 likuma pārkāpumus. Valsts kontrole izdarīja 161 kontroli, ar ko noskaidroja valsts iestāžu darbību par 378 miljoniem kronu. Par nelikumīgi un bez noteikta mērķa iztērētiem valsts kontrole atzinusi 106,6 miljonus kronu.

Valsts kontrole ir konstatējusi arī to, ka Ekonomikas ministrija pārkāpusi privatizācijas likumu un nelikumīgi izlietojusi iegūtos līdzekļus.

Valsts kontrole atklājusi pārkāpumus arī Ekonomikas ministrijas grāmatvedības dokumentos.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu —

Evija Liparte un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane