Ir dzimis mūsu otrais nacionālais parks — Ķemeros

Vakar, 8.jūlijā, dabas draugi un plaša sabiedrība atzīmēja Ķemeru nacionālā parka dzimšanas dienu

Trīsdesmitajos gados — “Jautrais ods”, pēc tam — Meža māja, pašlaik — Ķemeru nacionālā parka informācijas centrs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Ir dabas pērle Ķemeri” — tā rakstījām “Latvijas Vēstneša” 17.aprīļa numurā. Bija sākusies Ķemeru nacionālā parka likumprojekta izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā, un mēs savu fotoreportāžu no Krāču kalniem beidzām ar vēlējumies, lai iespējami drīz tas tiktu pieņemts un Ķemeriem sāktos jauns attīstības loks. Un, lūk, mūsu laikraksta 2.jūlija numurā jau publicēts Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais Ķemeru nacionālā parka likums ar diviem pielikumiem, kuros aprakstītas un grafiski parādītas parka robežas. Parks ir tapis! Latvijas otrais nacionālais parks. Visas valsts, visas tautas bagātība — sargājama un godājama.

Likumprojekta gludo un raito gaitu Saeimas gaiteņos bija sagatavojusi daudzu organizāciju un daudzu cilvēku saskaņotā, mērķtiecīgā un pašaizliedzīgā darbība piecu sešu gadu garumā. Vides valsts ministrs Indulis Emsis šo lielo darbu atzinīgi novērtēja nacionālā parka dzimšanas dienas svinībās, kas vakar, 8.jūlijā, notika Ķemeru sanatorijā. Ministrs atgādināja, ka 1973.gadā tā bija liela uzdrīkstēšanās — kā otrajiem lielajā padomijā izveidot savu parku, kura nosaukumā ietverts tāds ķecerīgs apzīmējums kā “nacionālais”. Tas ir jēdziens, ar kuru var lepoties, bet tas uzliek arī lielus pienākumus. Latvijas dabas ģeogrāfiskā un bioloģiskā daudzveidība ļautu izveidot vēl piecus vai sešus nacionālos parkus, diemžēl ierobežotie valsts budžeta līdzekļi pagaidām liedz to darīt.

— Protams, arī šīs teritorijas ir īpašā aprūpē, jo mēs nedrīkstam sevi mānīt, ka mūsu dabas daudzveidība un pirmatnīgums varētu saglabāties pats no sevis. Ķemeru nacionālais parks tapis neatlaidīgā daudzu gadu darbā, iesaistot tajā visu intelektuālo potenciālu, kāds ir dažādās dabas aizsardzības jomās. Tagad, kad parkam radīta stingra likumīgā bāze, atliek tikai darbu turpināt, lai saglabātu mūsu dabas bagātības nākamajām paaudzēm. Kā mēs sakām — saglabāt uz mūžīgiem laikiem! Jo nekas jau nav tik pastāvīgs kā pati daba savos mūžības ritumos.

Ķemeru nacionālais parks kā valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija tiek izveidota, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Parka platība ir 40 692 hektāri sauszemes un 2100 hektāri jūras akvatorijas. Ziemeļos parka robeža ir Rīgas jūras līcis, līdz 10 metru izobatai būs atļauta tikai piekrastes zveja, austrumos parks sniedzas līdz Slokai un Lielupei, dienvidos — līdz Rīgas–Liepājas šosejai, bet rietumu robeža — no Valguma ezera un Smārdes līdz Apšupei. Ķemeru tīrelis, Slocenes ieleja, Kaņiera ezers, Zaļais purvs un Krāču kalni, kur vienuviet ir visvairāk dabas vērtību, jau septiņdesmitajos gados kļuva par dabas liegumu. Taču tā bija tikai piektā daļa no parka teritorijas.