Ir dzimis mūsu otrais nacionālais parks — Ķemeros

Turpinājums no 1.lpp.

Ķemeru nacionālais parks kā valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija tiek izveidota, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Parka platība ir 40 692 hektāri sauszemes un 2100 hektāri jūras akvatorijas. Ziemeļos parka robeža ir Rīgas jūras līcis, līdz 10 metru izobatai būs atļauta tikai piekrastes zveja, austrumos parks sniedzas līdz Slokai un Lielupei, dienvidos — līdz Rīgas–Liepājas šosejai, bet rietumu robeža — no Valguma ezera un Smārdes līdz Apšupei. Ķemeru tīrelis, Slocenes ieleja, Kaņiera ezers, Zaļais purvs un Krāču kalni, kur vienuviet ir visvairāk dabas vērtību, jau septiņdesmitajos gados kļuva par dabas liegumu. Taču tā bija tikai piektā daļa no parka teritorijas.

Par īpašu neatlaidību, mērķtiecību, pacietību un iecietību parka idejas īstenošanā tika uzteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta nodaļas vadītāja Ilona Lodziņa.

— Nacionālā parka statuss ļaus šos dažādos liegumus un aizsardzības zonas sapludināt vienotā sistēmā. Tajā iekļautas arī apkārtējās teritorijas, kuru vērtība nereti ir tikpat liela. Tikai kompleksa dabas aizsardzība var nodrošināt ilglaicīgu attīstību.

Ilona Lodziņa sirsnīgi pateicās par sadarbību gan pašvaldību vadītājiem, gan parka teritorijā esošo pagastu iedzīvotājiem, izsakot pārliecību, ka nacionālais parks augs un nostiprināsies, līdzi paceļot arī saimniecisko rosību un cilvēku dzīves līmeni.

Nacionālo parku par cerību staru nosauca arī Jūrmalas pilsētas domniece, valsts uzņēmuma “Kurortoloģija” direktore Lilija Frīdenberga, kas jau kopš pirmā domes sasaukuma piedalījusies parka idejas briedināšanā un realizēšanā. Kā aktīvākos domubiedrus un darba darītājus šajā ceļā viņa uzteica Latvijas Dabas fonda vadītājus Jāni Priednieku un Māri Kreili, ornitologu Māri Strazdu, Ilonu Lodziņu un Ķemeru nacionālā parka projekta vadītāju Andi Liepu.

Pa Ķemeru ilggadīgā galvenā ārsta Jāņa Lībieša aleju svētku dalībnieki devās uz Anda Liepas izveidoto parka informācijas centru. Tas radis mājvietu sanatorijas Meža mājā — nacionālā romantisma stilā celtajā namā, kur 30. gados bija restorāns “Jautrais ods”, bet nākotnē varētu atrasties parka administrācija. Arī biologs Andis Liepa domā piedalīties konkursā, ko paredzēts izsludināt uz nacionālā parka direktora amatu. Kopš 1992.gada viņa gaitas ir cieši saistītas ar Latvijas Dabas fondu un Ķemeru parka veidošanu.

Kā uzsvēra Māris Kreilis, Ķemeru nacionālā parka tapšanas gaita ir arī uzskatāms paraugs, kā sabiedriska organizācija, kāda ir Latvijas Dabas fonds, mērķtiecīgi strādājot, var piesaistīt citas sabiedriskās institūcijas un starptautiskas organizācijas, kāds šai gadījumā ir Eiropas Dabas mantojuma fonds, nodot savu iestrādi valsts institūcijai — proti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un sekmēt likuma pieņemšanu. Lai tikai sekmējas tālāk — uz mūžīgiem laikiem!

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ilgu mūžu Ķemeru nacionālajam parkam vēl vides valsts ministrs Indulis Emsis

Meža māja ir ne vien skaisti celta, bet arī labi uzturēta. Varbūt tieši te strādās nacionālā parka administrācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nodaļas vadītāja Ilona Lodziņa un Latvijas Dabas fonda direktors Māris Kreilis