Lielie satikšanās svētki — festivāls “Baltica '97” — ir sākušies

Desmito gadu Baltijas valstis kopā svin folkloras svētkus, un ceturto reizi viesus uzņem Latvija. Jau kopš pirmdienas no visām četrām debespusēm Rīgā ierodas festivāla dalībnieki. Otrdiena bija iepazīšanās diena ar sadziedāšanos Mazajā ģildē, bet šodien četros pēcpusdienā dziedātāji, dancotāji un muzikanti caur Uguns, Ūdens, Akmens, Zobenu, Rīgas, Tumsas un Tēvzemes vārtiem no Kaļķu ielas dosies uz Esplanādi, kur par godu svētkiem uzcelta Baltā rija un izveidota Bērnu sēta.

“Baltica '97” vides mākslinieks Valdis Celms:

— Kādēļ baltā? Kādēļ rija, bet ne klēts? Klēts simboliski ir virzīta uz vērtību glabāšanu. Rija — uz radīšanu. Rija — tas ir darbs. Visos dabas, cilvēka dvēseles un saimnieciskās dzīves ritmos saskaņots darbs. Bet baltais simbolizē dvēseles gaišumu, labestību un ētisku tīrību.

Festivāla emblēma un logo turpina jau iepriekšējos svētkos atrasto Austras koka tēlu, ko ieskauj Saule, — ar saknēm savā zemē, ar zariem debesīs augt, pilnveidoties un paplašināt pasauli līdz dievišķai pilnībai.

Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs, kura vadībā un gādībā jau laikus uz svētkiem posušies visi četri Latvijas novadi, izlaidis festivāla bukletu, ko varam lasīt gan latviešu, gan angļu valodā.

Svētki pulcinājuši 2000 folkloras kopēju no visiem Latvijas novadiem un ap 300 viesu no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Austrijas, Šveices, Baltkrievijas un Krievijas. No Anglijas ieradusies latviešu tautas paražu daudzinātāju kopa “Dūdalnieki”, kas dibināta 1983.gadā un Latvijā viesojusies arī festivālā “Baltica '91”.

Otro reizi Latvijā ciemojas arī baltkrievu folkloras teātris “Gostica”, kas darbojas sinkrētiskajā žanrā, cenšoties sintezēt senākā kultūrslāņa un mūsdienu cilvēka garīgās vērtības. Šajos svētkos Baltkrieviju pārstāv arī etnogrāfiskais ansamblis “Vasiļoček”, kas dibināts 1960.gadā un dzied gadskārtu ieražu, ģimenes godu, rekrūšu un sadzīviska rakstura dziesmas.

No Lietuvas ieradies Veterinārās akadēmijas ansamblis “Kupole” — dibināts 1973.gadā, drīz vien aizliegts “sakarā ar slikto ietekmi uz studentu komunistisko audzināšanu”, atsācis darbību 1983.gadā. Pēc akadēmijas beigšanas jaunie speciālisti iekļaujas citos ansambļos vai dibina jaunus, bet “Kupole” atkal piepulcina pirmo kursu studentus. Vasarā ansambļa dalībnieki dodas uz laukiem un pieraksta dziesmas, nostāstus un rotaļas. Dalībnieku tērpi ir precīzas seno tautastērpu kopijas.

Igauniju pārstāv jauniešu vijolnieku ansamblis, kurā spēlē augstskolu un mūzikas skolu pasniedzēji un studenti. Viņi dzīvo un mācās dažādos novados un divas trīs reizes gadā pulcējas nometnē, kurā tiek gan muzicēts, gan lasītas lekcijas par tautas vēsturi un mākslu.

No Sotras salas Norvēģijas rietumos mērojusi ceļu deju grupa “Sotra Folkedanslag”, kuras repertuārs atspoguļo visu norvēģu seno tautas deju daudzveidību, arī dziesmu dejas. Ar austriešu tautas dejām svētkus kuplinās ansamblis “Wagram / Traisen”.

Turpinājums 5.lpp.

Valdis Celms. Festivāla plakāts (attēlā)