Ministru kabineta rīkojums Nr. 275

Rīgā 2018. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 28 28. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa maiņu" ietvertā risinājuma 3. variantu (turpmāk – risinājuma 3. variants).

2. Lai nodrošinātu risinājuma 3. varianta īstenošanu, Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram līdz 2018. gada 1. augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Valsts kultūrkapitāla fonda likumā.

3. Paredzēt, ka risinājuma 3. variants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde

(Ministru kabineta
2018. gada 13. jūnija
rīkojums Nr. 275)

Rīga, 2018

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Pašreizējās situācijas raksturojums

2.1. VKKF darbību regulējošie normatīvie akti

2.2. Iepriekšējais VKKF finansēšanas modelis

2.3. Finansējuma samazinājums

2.4. Citu Baltijas valstu finansēšanas modeļi

2.5. Finansējuma samazinājuma sekas

2.6. VKKF darbība un darbības stratēģija

2.7. VKKF budžets, piesaistītie līdzekļi un finansējuma izlietojums

2.8. Projektu konkursi un mērķprogrammas 2016. un 2017. gadā

2.9. Esošās situācijas būtiskākās problēmas

III. Problēmas risinājuma varianti un to ietekme uz problēmas risināšanu

3.1. 1. risinājuma variants

3.2. 2. risinājuma variants

3.3. 3. risinājuma variants

3.4. 4. risinājuma variants

IV. Ietekme uz valsts budžetu

V. Turpmākā rīcība un izstrādājamie normatīvie akti

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2017. gada 14. februāra sēdes protokola Nr. 7 1. § 2.1.6. punkta uzdevumu – iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa maiņai, pārskatot tiesisko regulējumu, kā arī lai realizētu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2016. gada 11. februārī) 71. punktā un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275) 71.3. punktā ietverto uzdevumu: "Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu."

Saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 3. panta pirmo daļu, publiskā nodibinājuma Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk – VKKF) mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Tādejādi ar VKKF starpniecību valsts nodrošina kultūras pieejamību sabiedrībai un kvalitatīvu Latvijas profesionālās mākslas un kultūras attīstību, veicinot jaunradē, sadarbībā, tolerancē un līdzdalībā sakņotas modernas, saliedētas un atbildīgas sabiedrības veidošanos.

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidojot tādu VKKF finansēšanas modeli, kas nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu un, kas atbilstoši Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta deklarācijā paredzētajam garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un finansējuma pieaugumu. VKKF finansēšanas modelim ir jānodrošina pietiekami finanšu resursi likumos noteiktā mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei, vienlaikus saglabājot šobrīd normatīvajos aktos nostiprināto VKKF neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanai.

Konceptuālā ziņojumā norādīts pašreizējās situācijas raksturojums, problēmas izklāsts, iespējamie risinājumu varianti un to ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī priekšlikumi turpmākajai rīcībai.

Ņemot vērā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 71. punktā un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 71.3. punktā ietverto uzdevumu: "Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu.", koncepcijā apskatīti četri risinājuma varianti.

1. variants – atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu, kas bija spēkā līdz 2004. gadam, paredzot izveidot VKKF speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitījumi no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa (3%) un izložu un azartspēļu nodokļa (50% no valsts budžeta daļas) – Igaunijas modelis.

2. variants – daļēji atjaunot sākotnējo finansēšanas sistēmu, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa (3%) un izložu un azartspēļu nodokļa (10% no valsts budžeta daļas) – Lietuvas modelis.

3. variants – ieviest finansēšanas modeli, kas izstrādāts saskaņā ar 2017.gada 11.decembra Ministru kabineta komitejas sēdes protokola Nr. 36 1. § 2.1. punkta nolēmumu, aprēķinot nodokļu procentu, kāds šobrīd atbilst Kultūrkapitāla fonda finansējuma apjomam – paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) no valsts budžeta daļas), paredzot pārejas periodu 2019. gadu, 2020. gadu un 2021. gadu (2019. gadā, 2020. gadā un 2021. gadā VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām) un ieviešot 3. varianta risinājumu no 2022. gada.

4. variants – saglabāt VKKF pašreizējo finansēšanas sistēmu un valsts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēt finansējuma apmēra pakāpenisku palielinājumu atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Nepieciešams:

(1)  pieņemt Ministru kabineta lēmumu par vienu no risinājuma variantiem.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un pēdējos gados piemēroto budžeta veidošanas principu, lai izpildītu Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumu, sabalansējot valsts budžeta iespējas ar finansējuma principa nostiprināšanu Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Kultūras ministrija piedāvā atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma varianta īstenošanu no 2022. gada 1. janvāra. Šāds risinājums ļauj plānot VKKF darbību ilgtermiņā, vienlaikus paredzot konceptuālu Ministru kabineta lēmumu par VKKF finansējuma modeļa maiņu un nodrošinot VKKF neatkarību;

(2) izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā", nosakot VKKF finansēšanas kārtību atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam risinājuma variantam (atbildīgā – Kultūras ministrija; līdz 01.08.2018.).

Konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma varianta ieviešanai Valsts kultūrkapitāla fonda likumā nepieciešams veikt grozījumus, kas norādīti konceptuālā ziņojuma V sadaļā "Turpmākā rīcība un izstrādājamie normatīvie akti".

Šobrīd VKKF darbību regulē Valsts kultūrkapitāla fonda likums. Tas pieņemts 2003. gada 30. oktobrī un stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī. Valsts kultūrkapitāla fonda likums aizstāja iepriekšējo Kultūrkapitāla fonda likumu, kas tika pieņemts 1997. gada 18. decembrī un ar kuru tika izveidots Kultūrkapitāla fonds (turpmāk – VKKF), ievērojot pirmskara Latvijā izveidotā Kultūras fonda mērķus un darbības principus, kā arī ievērojot tā saucamo "izstieptas rokas attāluma principu" (arm’s length principle), nodalot politisko ietekmi no profesionālo lēmumu pieņemšanas kultūrā.

Šim principam raksturīga publiskās varas dalīšana starp valsts varas institūcijām, uzticot publisko (valsts) līdzekļu sadali ekspertu organizācijām. Kultūrpolitikas pētnieks Saimons Mandijs (Simon Mundy) darbā "Kultūrpolitika. Īss ceļvedis." (Cultural policy. A short guide¹) nepieciešamību ieviest "izstieptas rokas attāluma principu" raksturo šādi: "Minētais princips parasti tiek ieviests, lai valsts pārvalde, šai gadījumā Kultūras ministrija, varētu koncentrēt savu darbību uz kultūrpolitikas izstrādi, nevis nodarboties ar ikdienas projektu izskatīšanu un finansēšanu. Šis princips parasti arī norobežo politisko režīmu no iespējas noteikt valsts kultūras stilu un gaumi, kas tomēr ir jānosaka auditorijai, nevis valsts varai. Strādājot saskaņā ar "izstieptas rokas attāluma" principu, kultūras organizācijas var uzskatāmi pierādīt savu neatkarību, kamēr vien šis princips patiešām darbojas un ‘roka ir pietiekami gara’. Kā ļoti nopietns elements šeit jāmin nepieciešamība pēc valstiski ieceltas kultūras organizācijas pārvaldes, kas var sniegt valdībai argumentētus padomus par kultūras finansēšanas kārtību un līdzekļu izlietojumu. Ja šis pārvaldes orgāns ir likumīgi noteikts un iecelts, tad valdībai ir savukārt jāsniedz atbilde, kāpēc šīs padoms ņemts, vai vēl svarīgāk, nav ņemts vērā, un viss šis process kļūst pietiekami atklāts, un tajā tiek iesaistīta liela daļa sabiedrības. Kultūras organizācijas var pieņemt valdības lēmumu vai nepiekrist tam, bet jebkurā gadījumā ir nodrošināts šī lēmuma caurspīdīgums un galīgais lēmums tiek pieņemts godīgā ceļā. Atklāta, caurredzama un godīga publisko līdzekļu sadale ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt kultūras turpmāko dzīvotspēju un atbildību par to visās sabiedrības daļās. Kultūra ir pārāk būtisks elements sabiedrības noskaņojuma noteikšanai, lai finansējuma sadale šajā jomā radītu jebkādas aizdomas par nelikumīgu politisku interešu lobēšanu."

Daudzās Eiropas Savienības valstīs un citās ārvalstīs, veidojot fondus, kas nodarbojas ar valsts finansējuma sadali kultūras jomā, tiek izmantots iepriekš aprakstītais "izstieptas rokas attāluma princips".

Pirmā šāda organizācija 1945. gadā tika izveidota Lielbritānijā (Lielbritānijas mākslas padome (The Arts Council of Great Britain)), lai kultūras un mākslas nozares attīstību nodalītu no valsts kopējās politikas un nodrošinātu pēc iespējas mazāku birokrātismu šajā jomā. Šīs organizācijas pārvaldi veic pilnvaroto padome (Board of Trustees), ko ieceļ Lielbritānijas valdība. 1994. gadā organizācija tika sadalīta, izveidojot Anglijas mākslas padomi (The Arts Council England), Skotijas mākslas padomi (The Scottish Arts Council) un Velsas mākslas padomi (The Arts Council of Wales) un nosakot, ka tās tiek finansētas no Valsts loterijas ieņēmumiem.

Deviņdesmitajos gados, vadoties pēc Lielbritānijas piemēra, šāda veida kultūras padomes un fondi tika izveidoti vairākās Austrumeiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, kā arī Bulgārijā (The National Culture Fund), Igaunijā (Cultural Endowment of Estonia), Lietuvā (Culture Support Fund), Rumānijā (National Cultural Fund), Slovākijā (State Culture Fund for Slovakia), Slovēnijā (Fund for Cultural Activities) un Ungārijā (The National Cultural Fund)². Fondu finansējums veidojas dažādi, bet kā galvenie finansējuma avoti minami atskaitījumi no valsts loterijas ieņēmumiem, atskaitījumi no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta finansējums.

Saskaņā ar spēku zaudējušā Kultūrkapitāla fonda likuma 2. pantu tobrīd VKKF darbojās valsts bezpeļņas akciju sabiedrības statusā. Turklāt tam bija noteikts reģistrētais pamatkapitāls 1 miljona latu apmērā un dibināšanas pamatkapitāls – 500 000 latu. Šāda juridiskā forma tika izvēlēta, lai fonds pats varētu vairot naudu, izmantojot pamatkapitālu. Tas tika uztverts kā finansiālās darbības garantija.³

Likums arī noteica līdzekļu avotus, un kultūras projektiem sadalāmais finansējums saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošo likumdošanu veidojās sekojoši:

2003. gads ir pēdējais, kad kultūras projektiem sadalāmais finansējums tika veidots no speciālā budžeta, un 2004. gads ir būtisks izmaiņu gads gan finansēšanas modeļa ziņā, gan juridiskā statusa un tiesību ziņā – tiek likvidēti speciālie budžeti, un mainās komerctiesību regulējums. VKKF turpmāk tiek finansēts no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī tiek pieņemts jauns fonda likums, kas mainīja gan fonda nosaukumu – Valsts kultūrkapitāla fonds, gan juridisko statusu – publisks nodibinājums.

Laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam valsts dotācija VKKF no vispārējiem ieņēmumiem pieauga par aptuveni 10% gadā, kaut arī šāds princips nav iekļauts Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. Tomēr VKKF finansējuma sistēmas sakārtošana un sistemātisks pieaugums ir iekļauts dažādu valdību deklarācijās jau no 2004. gada:

• A. Kalvīša vadītās pirmās valdības (2004. gada 2. decembris – 2006. gada 7. novembris) deklarācijā paredzēts: "Nostiprināsim Valsts kultūrkapitāla fonda neatkarību no politiskās varas un nodrošināsim tā finansējuma ikgadēju pieaugumu.";

• A. Kalvīša vadītās otrās valdības (2006. gada 7. novembris – 2007. gada 20. decembris) deklarācijā: "Turpināsim būt garants Valsts kultūrkapitāla fonda neatkarībai no politiskās varas un nodrošināsim tā finansējuma ikgadēju pieaugumu par 10";

• I. Godmaņa vadītās valdības (2007. gada 20. decembris – 2009. gada 12. marts) deklarācijā VKKF netiek pieminēts;

• V. Dombrovska vadītās pirmās valdības (2009. gada 12. marts – 2010. gada 2. novembris) deklarācijā VKKF netiek pieminēts;

• V. Dombrovska vadītās otrās valdības (2010. gada 3. novembris – 2011. gada 24. oktobris) deklarācijas 8.11. punkts paredz "Atbilstoši budžeta iespējām pakāpeniski atjaunosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, to nosakot 15 % apmērā no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma.";

• V. Dombrovska vadītās trešās valdības (2011. gada 24. oktobris – 2014. gada 22. janvāris) deklarācijas V. Sadaļa "Kultūrtelpa" iekļauts pasākums "Pakāpeniski atjaunosim Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu. Izvērtēsim iespēju nodrošināt VKKF neatkarību, atjaunojot VKKF finansējuma sistēmu."

• 2014. gada 25. marta Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (prot. Nr. 18 27. §). Saskaņā ar rīcības plāna 129.4. punktam Kultūras ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt koncepciju VKKF finansēšanas modelim, kas garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma pieaugumu līdzsvarota un ilgtspējīga Latvijas kultūras procesa nodrošināšanai (termiņš – 2014. gada 1. maijs).

• 2016. gada 3. maija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Deklarācijā dotā uzdevuma numurs 71.; Pasākuma numurs 71.3.) paredz: "Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli."

Sākoties finanšu krīzei, 2009. un 2010. gadā notiek straujš VKKF budžeta samazinājums – 2009. gadā par 46% un 2010. gadā vēl par 49%. Šāds samazinājums ir proporcionāli būtiski lielāks par vidējo samazinājumu Kultūras ministrijas budžetā: 2010. gada ministrijas budžets pamatfunkciju daļai, no kuras ir izņemti LNB projekta realizācijas izdevumi, bija par 34% mazāks nekā 2008. gadā⁴.

Igaunijas kultūrkapitāla fonds (Cultural Endowment of Estonia)⁵ tika izveidots 1994. gadā ar īpašu likumu "Igaunijas Kultūrkapitāla likums"⁶. Tā finansējuma avoti saskaņā ar likumu ir atskaitījumi no alkohola akcīzes nodokļa 3,5% apmērā (saskaņā ar Alkohola akcīzes nodokļa likumu), no tabakas akcīzes nodokļa 3,5% apmērā (saskaņā ar Tabakas akcīzes likumu) un no azartspēļu nodokļa 46% apmērā (saskaņā ar Azartspēļu likumu).

Igaunijas kultūrkapitāla fonda mērķi un uzdevumi, kā arī darbības principi ir līdzīgi VKKF, bet galvenās atšķirības ir, ka viena no tā atbalsta nozarēm ir sports un 63% no finansējuma, kas tiek iegūti kā atskaitījumi no alkohola akcīzes nodokļa un tabakas akcīzes nodokļa, tiek novirzīti nacionāli nozīmīgu būvju izdevumu segšanai. Tādējādi no kopējā Igaunijas kultūrkapitāla fonda finansējuma, aptuveni 74% 2017. gadā jeb 18 965 266 tiek novirzīti tādu mērķu un uzdevumu izpildei, kādus īsteno VKKF.

Lietuvas Kultūras atbalsta fonds (Culture Support Foundation)⁷ savu darbību uzsāka 2008. gada 1. janvārī, un tas – tāpat kā Latvijā un Igaunijā, tika izveidots uz atsevišķa likuma pamata. Sākotnēji Fonda finansējuma avotus veidoja atskaitījumi no alkohola akcīzes un tabakas akcīzes nodokļa 1% apmērā un no loterijas un azartspēļu nodokļa 10% apmērā, taču tie netiek veidoti kā valsts speciālais budžets, bet gan izmantoti kā aprēķina formula, un finansējumu Lietuvas Kultūras atbalsta fonds saņem no valsts pamatbudžeta. Lietuvas Kultūras atbalsta fonda mērķi un uzdevumi, kā arī darbības principi ir līdzīgi VKKF – arī Lietuvā, atšķirībā no Igaunijas fonda, netiek atbalstīts sports un kultūras objektu būvniecības izmaksu segšana.

2012. gada 18. septembrī Lietuvas Republikas Seima pieņēma jaunu likumu "Par Kultūras atbalsta fondu", palielinot atskaitījumu procentu apmēru un no 2014. gada 1. janvāra Lietuvas Kultūras atbalsta fonda finansējums attiecībā pret 2013. gadu ir trīskāršojies.⁸ Proti – šobrīd Lietuvas Kultūras atbalsta fonda finansējuma avoti saskaņā ar minētā likuma 3. pantu ir:

– 3 % no ieņēmumiem par alkohola un tabakas akcīzes nodokli;

– 10 % no ieņēmumiem par loterijas un azartspēļu nodokli;

– citi ieņēmumi.

Saskaņā ar minētā likuma "Par Kultūras atbalsta fonda" 3. panta otro daļu, šie līdzekļi tiek novirzīti Kultūras atbalsta fonda finansēšanai kārtējā gada budžeta plānošanas procesā, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskos valsts budžeta ieņēmumus no attiecīgajiem nodokļiem.

1. attēlā ir redzama Igaunijas kultūrkapitāla fonda, Lietuvas Kultūras atbalsta fonda un VKKF budžeta dinamika 2007.–2017. gadā (attēlā līdzekļu apmērs norādīts euro, atbilstoši oficiālajam euro kursam):

1. attēls. Baltijas valstu fondu budžeta dinamika 2007.–2017. gadā

Būtiskākās izmaiņas, kas skāra VKKF pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas:

• likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu;

• mūža stipendiju apmērs samazināts no 150 LVL mēnesī uz 100 LVL mēnesī (šobrīd – no 2014. gada 1. janvāra 150 euro);

• notiek trīs projektu konkursi gadā (agrāk – četri) atbalstīto projektu skaits samazinājies par 29%.

Rezultātā VKKF nespēj pietiekošā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas prioritāšu vidējam termiņam īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamību sabiedrībai samazinājumu.

Iepriekš aprakstītā Baltijas valstu pieredze ļauj secināt, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem, kas negarantē VKKF neatkarību un tā finansējums ir būtiski zemāks nekā citās Baltijas valstīs, kā rezultātā cieš Latvijas nacionālā kultūra. Kā redzams 1. attēlā, izmaiņas, kas skārušas VKKF finansējumu laika posmā no 2008. gada līdz šim brīdim, nekorelē ar to samazinājumu, kas būtu skāris fondu, ja tiktu saglabāts finansējums no "iezīmētajiem" nodokļiem, kā arī nav proporcionāls kopējam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam šajā laika posmā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu (1. attēls), kur darbojas līdzīgi fondi, VKKF finansējums ir ievērojami mazāks, nekā šajās valstīs.

VKKF ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt tādu mākslas un kultūras vidi Latvijā, kas balsta un bagātina katra indivīda un sabiedrības identitāti un attīstību, kā arī ikvienam palīdz izprast un analizēt pasauli, būt elastīgam un atvērtam pārmaiņām. Ar VKKF starpniecību tiek radīta starptautiski konkurētspējīga kultūra un māksla, kas ir pieejama, iekļaujoša, daudzveidīga un inovatīva, un sadarbībā ar citiem sektoriem ir stratēģiskais virzītājspēks visplašākajā nozīmē un atrodas valsts labklājības un izaugsmes centrā. VKKF virsmērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Plānojot darbību, VKKF ņem vērā valsts kultūrpolitikas vadlīnijas, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030" un Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam.

VKKF padome 2015. gada 26. novembrī apstiprināja VKKF darbības stratēģiju 2015.–2020. gadam (turpmāk – stratēģija)⁹ un 2017. gada 21. aprīļa padomes sēdē apstiprināti prioritārie attīstības virzieni 2018.–2023. gadam. Saskaņā ar stratēģiju, pamatojoties uz kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" definētajiem kultūrpolitikas stratēģiskajiem mērķiem un Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas indikatoriem, kā arī Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķiem, izvirzīti sekojoši darbības virzieni:

Mērķis – atbalstīt jaunrades projektus (prioritāri atbalstot bērnu un jauniešu auditorijai radītu saturu) un inovācijas kultūras jomā, kā arī atbalstīt augstvērtīgas ilgtermiņa aktivitātes, sekmējot radošās darbības izcilību un nodrošinot stabilu vidi kultūras attīstībai, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus kultūras jomā strādājošajiem visā Latvijā.

Mērķis – nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošas kultūrizglītības iespējas jomās, ko Latvijā nav iespējams apgūt, kā arī sekmēt kultūras jomas profesionāļu konkurētspēju gan globālā, gan vietējā mērogā un paplašināt kultūras produktu piedāvājumu izglītošanās procesā, attīstīt starpdisciplināras pārnozaru izglītības iespējas, kā arī atbalstīt pētniecības projektus, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras procesu analīzi.

3. darbības virziens: starptautisko sakaru attīstīšana un Latvijas kultūras popularizēšana pasaulē.

Mērķis – kultūras eksporta, importa un kultūras diplomātijas veicināšana.

Mērķis – veidot Latvijas kultūras telpas ilgtspēju, nodrošināt plašu kultūras pasākumu klāstu reģionos visā valstī.

Mērķis – stimulēt radošās personas un kolektīvus radīt darbus, kas stiprina dzimtenes mīlestību, veicina piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, latviešu valodai, kā arī izpratni par Latvijas vēsturi un kultūras mantojumu.

Mērķis – izcilu kultūras personību darba mūža novērtējums.

Mērķis – atbalstīt jaunrades projektus un inovācijas kultūras un radošo industriju jomā, kam ir potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Kultūrpolitikas indikatorus, kas izmantojami, lai vērtētu VKKF darbību, var iedalīt divās daļās – kvantitatīvi izmērāmajos darbības rezultātos un kvalitatīvajos jeb ietekmes rādītājos. Pēdējo gadījumā ir nepieciešami pētījumi (piemēram, lai vērtētu patērētāju skaita % pieaugumu VKKF radošo/ kultūras industriju produktiem; kultūras patēriņu Latvijā; kultūras sektora ekonomisko ietekmi un nozīmi u.c.) un pastāvīgs VKKF darbības rezultātu monitorings.

Šobrīd ietekmes novērtēšanai tiek ņemti vērā un mērīti šādi indikatori:

• profesionālās skatuves mākslas jauniestudējumu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu, t.sk. Latvijas oriģināldramaturģijas jaundarbu iestudējumi;

• atskaņoto mūzikas jaundarbu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu, t.sk. Latvijas komponistu jaundarbi;

• publicētās literārās jaunrades darbu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu, t.sk. Latvijas literātu jaundarbu skaits;

• vizuālās mākslas izstāžu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu, t.sk. Latvijas mākslinieku izstādes;

• laikmetīgās arhitektūras un vides dizaina jauno objektu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu, t.sk. Latvijas arhitektu un dizaina mākslinieku objekti;

• jaunuzņemto Latvijas filmu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu;

• jauno mediju mākslas jaunradīto darbi un to finansējums % pret iepriekšējo gadu;

• Latvijas mākslinieku un māksliniecisko kolektīvu aktivitātes ārvalstīs skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu ;

• starptautisko kopražojumu un kopprodukciju skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu;

• finansēto projektu skaits un finansējums reģionos % pret iepriekšējo gadu;

• finansēto projektu skaits un finansējums % pret iepriekšējo gadu pa nozarēm un projektu veidiem (radošās stipendijas, mācību stipendijas, pasākumi utt.).

Atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 3. panta otrajai daļai VKKF līdzekļi tiek piesaistīti, uzkrāti, pārvaldīti un sadalīti kultūras projektu īstenošanai un mūža stipendijām izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībai.

VKKF kopējais līdzekļu apjoms, kas tiek sadalīts kultūras projektu īstenošanai, veidojas no valsts budžeta dotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā apmērā un juridisko un fizisko personu dāvinājumiem un ziedojumiem.

No 2014. gada līdz 2017. gadam VKKF papildus budžeta dotācijai ziedojumos un dāvinājumos papildus ir piesaistījis līdzekļus 4 372 256 EUR apmērā:

Turklāt, jāņem vērā, ka lielākā daļa VKKF finansēto projektu īstenotāji, projekta realizācijai vēl piesaista papildus līdzekļus, jo vidējais VKKF finansējuma piešķīrums ir no 50–70% no finansētā projekta pieprasītā finansējuma.

Atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda likumā un nolikumā noteiktajam, VKKF veic finansēto projektu uzraudzību un kontrolē piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību projekta pieteikumam un projekta finansēšanas līguma nosacījumiem, kas paredz, ka finansētais projekts ir jārealizē atbilstoši apstiprinātajam pieteikumam un tāmei un pārkāpumu gadījumos, pēc projekta rezultātu izvērtēšanas VKKF padome var lemt par piešķirtā Finansējuma atmaksu.

Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 5. panta sestā daļa paredz, ka līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā, bet faktiski šī likuma norma attiecināma tikai uz ziedojumu un dāvinājumu līdzekļiem un valsts budžeta dotācijas atlikums kalendāra gada beigās, kā arī neizlietotais projektu finansējums par iepriekšējiem periodiem tiek atgriezts valsts budžetā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība". Tekošā kalendārā ietvaros atmaksātais finansējums tiek pievienots sadalīšanai projektu konkursos un atkārtoti pārdalīts.

2.tabula – Iepriekšējo gadu dinamika par neatbilstoši finansējuma līguma nosacījumiem izlietotajiem un atmaksātajiem līdzekļiem:

Līdzekļi kultūras projektu īstenošanai tiek sadalīti konkursos, tai skaitā regulārie projektu konkursi tiek realizēti attiecībā uz konkrētu nozari (nozaru projektu konkursi) vai VKKF padomes apstiprinātas mērķprogrammas ietvaros (mērķprogrammu konkursi). Mērķprogrammas katru gadu nosaka VKKF padome, kura atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda nolikuma 4.2. apakšpunktam nosaka gada prioritātes kultūras projektiem.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumu Nr. 128 "Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums" 41. punktu VKKF padomes izdotie administratīvie lēmumi un faktiskā rīcībā ir pakļauta tiesu kontrolei, nodrošinot katrai ieinteresētajai personai atbilstošu tiesiskās aizsardzības mehānismu.

2016. gadā VKKF organizēja trīs regulāros projektu konkursus, kā arī mērķprogrammu konkursus sekojošās mērķprogrammās: Latviešu oriģinālmūzika; Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts, Latvijai – 100, Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latvijas reģionos, Muzeju nozares attīstības programma, Mūzikas un Vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, Amatierteātris, Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi, Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos, Mikrobudžeta filmu ražošana.

Projektu konkursos 2016. gadā kopā tika iesniegti 3937 projektu pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējuma apjomu EUR 15 064 884. Pieejamā finansējuma robežās projektu konkursos tika atbalstīti 2097 projekti, piešķirot atbalstītajiem projektiem EUR 4 212 208.

Savukārt mērķprogrammu konkursos tika iesniegti 1046 projektu pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējuma apjomu EUR 15 023 201, no kuriem tika atbalstīti 509 projekti par kopējo valsts budžeta finansējumu EUR 4 414 250.

2016. gadā, pateicoties VAS "Latvijas valsts meži" ziedojumam 600 000 eiro apmērā, bija iespējams īstenot papildus 3 mērķprogrammas – ""Latvijas valsts mežu" atbalsts nozīmīgiem nacionāla mēroga pasākumiem 2016", ""Latvijas valsts mežu" atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai un mērķprogrammu", ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos" 2016. Šajās trīs mērķprogrammās tika atbalstīti 49 projekti (iesniegto pieteikumu skaits – 113) par kopējo finansējumu EUR 435 043 (pieprasītā finansējuma apjoms – EUR 956 647).

2017. gadā plānots organizēt trīs regulāros projektu konkursus, kā arī organizēti mērķprogrammu konkursi: Latviešu oriģinālmūzika; Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts, Latvijai – 100, Muzeju nozares attīstības programma, Mūzikas un Vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, Mikrobudžeta filmu ražošana, Latvijas filmu izplatīšana, Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi, Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos, Viesizrādes Latvijā.

Arī 2017. gadā, pateicoties VAS "Latvijas valsts meži" ziedojumam 600 000 eiro apmērā, bija iespējams īstenot papildus 3 mērķprogrammas – ""Latvijas valsts mežu" atbalsts nozīmīgiem nacionāla mēroga pasākumiem 2017", ""Latvijas valsts mežu" atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai" un mērķprogrammu ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos" 2017.

Detalizēta informācija par VKKF darbības mērķiem un virzieniem 2017. gadā ir publiskota VKKF mājas lapā¹⁰.

Lai nodrošinātu VKKF sekmīgu darbību, nepieciešams risināt sekojošas problēmas:

(1) finanšu resursu stabilitāte un finanšu apmēra plūsmas prognozējamība (ņemot vērā, ka VKKF atbalstītie kultūras projekti savas specifikas dēļ – iesaistītie izpildītāji, norises vietas izvēle utt. – tiek plānoti vairākus gadus uz priekšu, un lielai daļai no tiem finansējums tiek piesaistīts "projektu" veidā). Pašreizējā finansēšanas sistēma nav piemērota un iespējama ilgtermiņa (līdz 3 gadu) lielu un nozīmīgu projektu atbalstam. Minētais ir īpaši aktuāls saistībā ir valstiski nozīmīgiem, gadskārtējiem pasākumiem, jo lielu projektu īstenošanai jāgatavojas laikus.

Tāpat piemēram, līdz ar daudzfunkcionālo kultūras centru izveidi reģionos (Lielais Dzintars, Gors, Marka Rotko centrs, Vidzemes koncertzāle Cēsīs, Kurzemes filharmonija), kuri plāno savu darbību vairākus gadus uz priekšu, nepieciešams veidot ilgtermiņa finansēšanas modeļus. Īpaši ņemot vērā, ka šāda veida kultūras operatori finansiāli faktiski darbojas nevis kalendārā budžeta gada ietvaros (atbilstoši kuram šobrīd ir pakārtota VKKF finansēšanas sistēma), bet sezonas ietvaros (septembris–septembris).

Šeit jāmin, ka Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir lielāks nekā iepriekšējā budžeta gadā, kas ļautu plānot ilgtermiņa projektu finansēšanu, bet līdzšinējā pieredzē šī likuma norma vairākkārtīgi nav tikusi ievērota – 2008. gadā, 2009. gadā, 2010. gadā un 2017. gadā budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir bijis mazāks nekā iepriekšējā budžeta gadā.

(2) ar pašreizējo finansējuma apjomu* VKKF nevar nodrošināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību, profesionālās kultūras un mākslas pieejamību plašai sabiedrībai, kā arī kultūras vērtību saglabāšanu. Vairākām sabiedrības grupām pieejamais "kultūras pakalpojumu grozs" ir pavisam niecīgs (piemēram, bērni un jaunieši, cilvēki ar kustību traucējumiem, reģionu iedzīvotāji). Ilgtspējīgā sabiedrības un valsts modelī mākslas un kultūras pieejamībai un sabiedrības iesaistei ir teju izšķiroša nozīme un īpaši jāatzīmē kultūras pieejamība reģionos un nepieciešamība nodrošināt reģionālo kultūras centru aizpildīšanu ar kvalitatīvu kultūras produktu par reģionu maksātspējai atbilstošu cenu;

(3) VKKF finanšu neatkarība (pašreizējais finansēšanas modelis šobrīd negarantē VKKF finansiālu neatkarību. No fonda dibināšanas 1998. gadā līdz 2004. gadam fonda neatkarība un izstieptas rokas attāluma princips tika nodrošināti pamatā ar divu mehānismu palīdzību: pirmkārt, fonda finansējums bija tieši piesaistīts atsevišķiem nodokļiem un nodevām kā iepriekš minēts; otrkārt, lēmumu par iezīmētā finansējuma izlietošanu un sadalīšanu pa dažādām nozarēm iezīmētā finansējuma ietvaros lielāka nozīme bija VKKF padomei un nozaru komisijām, kuru sastāvā ir dažādu kultūras nozaru speciālisti;

* šobrīd nepietiekama finansējuma dēļ tikai daļēji tiek sasniegti sekojošu mērķprogrammu mērķi:

"Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos", kas paredz finansēt reģionālu kultūras institūciju programmu, nodrošinot daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamību nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrā. Diemžēl šobrīd nepietiekamo līdzekļu dēļ no finansējuma saņēmēju loka tiek izslēgti tādi reģionālie kultūras centri, kas atrodas Jelgavā, Bauskā, Jūrmalā u.c., prioritāri atbalstot nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrus Latvijā, kas atrodas vismaz 70 km attālumā no Rīgas vai cita nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra;

"Vizuālās mākslas, mūzikas un dejas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana", kas paredz veicināt izglītības procesa attīstību, veidojot un uzlabojot izglītības iestādēm nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi. Pašreizējais finansējums spēj apmierināt tikai ¼ no pieprasījuma;

"Muzeju nozares attīstības programma", programma, kas paredz sekmēt muzeju nozares attīstību, lai veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot muzeju krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Šobrīd akreditētajos muzeju budžetos nav pietiekamu līdzekļu, lai veiktu jaunradīto mākslas darbu iepirkumus un veidotu laikmetīgās mākslas kolekcijas un VKKF pienākums būtu sniegt finansiālu atbalstu šāda veida iepirkumiem, tādējādi veidojot kultūras piedāvājuma daudzpusību un veicinot radošā tūrisma attīstību;

"Atbalsts kultūras programmām reģionos", kas paredz veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai organizējot konkursus kultūras projektu atbalstam reģionos un to organizēšanu un uzraudzību deleģējot reģionu pārstāvjiem. Šobrīd programma tiek finansēta no VAS "Latvijas valsts meži" mērķziedojuma. Pēdējo trīs gadu statistikas apkopojums uzrāda, ka konkursos iesniegtais pieteikumu skaits un pieprasītais finansējums ar katru gadu pieaug un finansējumam paliekot nemainīgam, mērķprogramma draud kļūt par tikai retajam reģiona iedzīvotājam pieejamu finansējuma instrumentu, kas neveicina reģionu kultūras programmu izvirzīto mērķu (nodrošināt katra reģiona nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju prasmju pārmantošanu un saglabāšanu mūsdienu kultūrvidē) sasniegšanu;

""Latvijas valsts mežu" atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai", kas paredz atbalstīt koru un tautas deju tradīcijas attīstību, koru un tautas deju kolektīvu dalību starptautiskos konkursos un festivālos, kā arī kora mūzikas ierakstu izdošanu. Tā kā šobrīd programma tiek finansēta no VAS "Latvijas valsts meži" mērķziedojuma, tad prioritāru atbalsts tiek nodrošināts mežu darbinieku koriem un tautas deju kolektīviem. Pašreizējā finansējuma apmērs neļauj paplašināt programmas mērķi, nodrošinot atbalstu arī pūtēju orķestriem, folkloras kopām u.c., veidojot programmu kā Dziesmusvētku kustības veicināšanas programmu.

"Bērnu literatūras tapšana un izdošana" un "Lasīšanas veicināšana", programmas, kas paredzētas bērnu un jauniešu auditorijai, ar mērķi veicināt augstvērtīgas oriģinālliteratūras tapšanu, tulkošanu un izdošanu, un bērnu un jauniešu auditorijai paredzētu pasākumu atbalstam, pilnveidojot publisko bibliotēku iespējas darbā ar bērniem un jauniešiem;

"Reģionu kultūras centru materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana", programma, kas paredzēta reģionu kultūras centru, kultūras namu, tautas namu/saieta namu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai veicinātu kvalitatīvas kultūras pieejamību un attīstību ārpus Rīgas, tādējādi aktivizējot kultūras patēriņu un nodrošinot reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu kultūras produktu piedāvājumu;

"Radošo personu atbalsta programma", kas būtu veidojama saskaņā ar likumprojektā "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums" plānoto mērķi nodrošināt radošo personu sociālo aizsardzību piešķirot radošās stipendijas radošās personas (tajā skaitā senioru) sociālam atbalstam īstermiņa "bezdarba" jeb dīkstāves gadījumā vai ārkārtas situācijās.

Ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu sagatavot konceptuālo ziņojumu VKKF finansēšanas modeļa maiņai, pārskatot tiesisko regulējumu un Valdības rīcības plāna 71.3. punktu, kas paredz pilnveidot VKKF finansēšanas modeli un ņemot vērā likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", pašreizējā konceptuālā ziņojuma virzības gaitā tiek plānota izmaiņu spēkā stāšanās no 2022. gada 1. janvāra un turpmāk apskatīti četri risinājuma varianti.

1. variants – atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu, paredzot izveidot jaunu – VKKF speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitījumi no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa (3%) un izložu un azartspēļu nodokļa (50% no valsts budžeta daļas¹¹) – Igaunijas modelis.

2. variants – daļēji atjaunot sākotnējo finansēšanas sistēmu, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa (3%) un izložu un azartspēļu nodokļa (10% no valsts budžeta daļas) – Lietuvas modelis.

3. variants – ieviest finansēšanas modeli, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 11. decembra komitejas sēdes protokola Nr. 36 1. § 2.1. punkta nolēmumu, aprēķinot nodokļu procentu, kāds šobrīd atbilst VKKF finansējuma apjomam – paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) no valsts budžeta daļas), paredzot trīs gadu pārejas periodu – 2019., 2020. un 2021. gadu (2019. gadā, 2020. gadā un 2021. gadā VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām) un ieviešot 3.varianta risinājumu no 2022. gada 1.janvāra.

4. variants – saglabāt VKKF pašreizējo finansēšanas sistēmu un valsts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēt finansējuma apmēra pakāpenisku palielinājumu atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Šis risinājuma variants paredz atgriešanos pie iepriekšējā finansējuma modeļa, kas darbojās līdz 2003. gada beigām, kad tika pieņemts šobrīd spēkā esošais Valsts kultūrkapitāla fonda likums, un nodrošināja valsts kultūratbildīgumu un finansējuma neatkarību no politiskiem procesiem. Šāds modelis veiksmīgi darbojas Igaunijā.

Atjaunojot iepriekšējo finansēšanas sistēmu, VKKF valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam veidotos no šādiem iezīmētiem nodokļiem:

1) 3% no valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;

2) 3% no valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;

3) 50% no valsts budžeta ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa.

Šis risinājuma variants paredz daļēju atgriešanos pie iepriekšējā finansējuma modeļa, vienlaikus neveidojot VKKF speciālo budžetu. Šāds risinājuma variants atbilst arī Lietuvas praksei un nodrošina ilgtermiņa finanšu plānošanu.

VKKF valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam veidotos no šādiem iezīmētiem nodokļiem:

1) 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;

2) 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;

3) 10% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa.

Resursu avots VKKF izdevumu segšanai būtu valsts pamatbudžets, nevis speciālais budžets, un iezīmētie ieņēmumi tiktu lietoti tikai finansējuma apmēra noteikšanai.

Šāds risinājums būtu saskaņā ar iedibināto kārtību neveidot "speciālos" budžetus, bet, akceptējot šo risinājumu, VKKF likumā būtu nepieciešams iestrādāt normas, kas atrunātu finansējuma veidošanās kārtību, tādējādi pēc būtības Valsts kultūrkapitāla fonda likumā tiktu atrunāta nodokļu ieņēmumu sadale.

3.variants – ieviest finansēšanas modeli, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 11. decembra komitejas sēdes protokola Nr. 36 1. § 2.1. punkta nolēmumu, aprēķinot nodokļu procentu, kāds šobrīd atbilst VKKF fonda finansējuma apjomam – paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) no valsts budžeta daļas), paredzot pārejas periodu 2019., 2020. un 2021. gadu (2019. gadā, 2020. gadā un 2021. gadā VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām) un ieviešot 3. varianta risinājumu no 2022. gada 1. janvāra.

Šis risinājuma variants paredz atgriezties pie VKKF finansēšanas principa no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem 2022. gada 1. janvārī, vienlaikus neveidojot speciālo budžetu.

Pārejas periods tiktu paredzēts līdz 2022. gada 1. janvārim. 2019., 2020. un 2021. gadā VKKF finansējuma pieaugums tiktu veikts pašreizējā kārtībā, paredzot finansējuma apmēru atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Šāds risinājums nodrošinātu pakāpenisku rezultatīvo rādītāju un kultūrpolitikas indikatoru sasniegšanu un garantētu kvalitatīvu kultūrvidi un kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Finansējumam prognozējami palielinoties nākamajos gados (pieņemot, ka pieaug plānotie budžeta ieņēmumi no iezīmētajiem nodokļiem), VKKF mērķis tiktu sasniegts, izpildot šādus rādītājus:

– gadā tiek organizēti 3 projektu konkursi, sasniedzot atbalsta procentuālo apjomu no iesniegtajiem projektiem vismaz 35% apmērā visās nozarēs;

– tiek turpināta mūža stipendiju programma, piešķirot papildus ik gadu 10–20 mūža stipendijas (atbilstoši budžeta iespējām);

– izvērtējot mērķprogrammas un to ietvaros sasniegtos rezultātus, VKKF padome lemj par to turpināšanu un jaunu mērķprogrammu konkursu izsludināšanu sekojošiem prioritāriem attīstības virzieniem – bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums.

– tiek turpināts un būtiski palielināts finansējums mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos. Ņemot vērā reģionālo kultūras centru esamību, ir būtiski nodrošināt to darbību ar saturiski kvalitatīviem pasākumiem. Šāds finansējums pašlaik nav pieejams ne pašvaldību budžetos, ne arī Kultūras ministrijas budžetā. Atbilstoši VKKF mērķim, šādas funkcijas nodrošināšana būtu VKKF prioritāte. Pašreizējo datu analīze, izvērtējot reģionu kultūras programmu un mērķprogrammu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, liecina, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem reģionos nav samērojams ar pašreizējo piedāvājumu.

Pašlaik VKKF finansējums tiek piešķirts saskaņā ar gadskārtējo budžeta likumu kārtējam gadam, un tas tiek iekļauts Kultūras ministrijas budžetā. Pieņemot šādu risinājuma variantu, tiek saglabāta esošā situācija un netiek nodrošināta Valdības rīcības plānā norādītā apņemšanās pilnveidot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli.

Finanšu ietekmes aprēķinos izmantoti nodokļu ieņēmumu plāni un prognozes (tūkstošos EUR) saskaņā ar konceptuālā ziņojuma izstrādes laikā pieejamo Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu ieņēmumu plāniem un prognozēm, kas norādītas 8. tabulā.¹²

Attiecīgi kopsavilkuma ailē Nepieciešamais papildu finansējums norādīts aprēķins, veicot attiecīgā risinājuma variantā paredzētās novirzāmās nodokļa proporcijas skaitlisko aprēķinu atbilstoši FM prognozei.

Lai īstenotu konceptuālajā ziņojumā plānotos pasākumus, nepieciešams:

(1) pieņemt Ministru kabineta lēmumu par vienu no risinājuma variantiem.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un pēdējos gados piemēroto budžeta veidošanas principu, lai izpildītu Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumu, sabalansējot valsts budžeta iespējas ar finansējuma principa nostiprināšanu Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Kultūras ministrija piedāvā atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma varianta īstenošanu no 2022. gada 1. janvāra. Šāds risinājums ļauj plānot VKKF darbību ilgtermiņā, vienlaikus paredzot konceptuālu Ministru kabineta lēmumu par VKKF finansējuma modeļa maiņu un nodrošinot VKKF neatkarību;

(2) izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā", nosakot VKKF finansēšanas kārtību atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam risinājuma variantam (atbildīgā – Kultūras ministrija; līdz 01.08.2018.).

Konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma varianta ieviešanai nepieciešams veikt šādus grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā:

"1. Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2)  Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir:

1) 3 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;

2) 2 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;

3) 1.37 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa;

4) 2.21 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.""

Kultūras ministre Dace Melbārde