Lielie satikšanās svētki — festivāls “Baltica '97” — ir sākušies

Turpinājums no 1.lpp.

Svētku mozaīku veidos sadziedāšanās Doma laukumā, Dainu kalnā un Durbes estrādē, priekšnesumi koncertzālēs un brīvā dabā — pilskalnos, pie dižakmeņiem un svētozoliem, ciemošanās visos Latvijas novados līdz pat noslēguma koncertam Dzegužkalnā. Dziedātāji un muzikanti pieskandēs arī Rīgas Latviešu biedrības, Fotonama un Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja zāles, Krišjāņa Barona muzeju un tautas tērpu centru “Senā klēts”, kur atvērtas dažādu mākslas žanru izstādes.

Prātnieku saietam Rīgas Latviešu biedrības namā pieteikti priekšlasījumi par nacionālo identitāti mūsdienu diskusiju kontekstā, par garīgajām vērtībām cilvēku dzīves stāstos un pasaules izjūtu latviešu folklorā.

Rosīgāk nekā citkārt svētkos piedalās kinodokumentālisti. Kinosvētki Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē sākas jau šodien un turpināsies līdz pat sestdienai. Filmu retrospekcija aptver laika posmu no 1925.gada, kad filmēta Barontēva pēdējā gaita, līdz 1991.gada svētkiem “Baltica '91”. Tās vadmotīvs “Rituāls — saikne starp aizlaikiem un mūsdienām”.

Folkloras festivālu “Baltica” aicinājums ir apliecināt tradicionālās kultūras dzīvīgumu mūsdienu dzīves apritē. Parādīt un ļaut ikvienam apzināties, cik daudzveidīgas ir tautu tradīcijas un cik brīnumainu vainagu var savīt no šīm tik dažādajām puķēm. Festivāla programmas direktors Andris Kapusts svētku dalībniekus sveic ar vārdiem:

— Dažkārt vakaros, pavadot saulrietu un vērojot pēdējo saulstaru un mākoņu vīzijas lielajā debesu bezgalībā, es domāju divējādas domas.

Tā pirmā par rītdienu. Es zinu nešaubīgi, — no rīta saule uzlēks atkal. To nodrošina dabas nemainīgais, pastāvīgais likums. Un es sajūtu savu niecību un atkarību lielās Dabas mātes priekšā. Tomēr savos rītdienas ceļos es varu justies drošs, jo man līdzās ir iepriekšējo paaudžu gadu tūkstošos sakrātā dzīves pieredze.

Otrā doma ir par tiem ļaudīm, kas mīt tālumā aiz man saredzamā apvāršņa. Kādi viņi ir? Kā kārto savas gaitas? Kāda ir viņu tautas gadu gados krātā dzīves pieredze? Kā gribētos to visu uzzināt, redzēt, dzirdēt, sajust!

Tāpēc es ļoti gaidu un priecājos par iespēju satikties. Man liekas — svētki ir, lai satiktos. Svētki ir arī, lai svētītu. Svētot savu satikšanos, mēs iegūsim daudzas aizraujošas un piepildītas dienas. Ko vēl vairāk vajag?

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore