VALDĪBĀ

Ministru kabineta 8. jūlija sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Akceptēts likumprojekts “Civilprocesa likums. 4. daļa. Šķīrējtiesa (arbitrāža)”, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas, pusēm vienojoties par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā Latvijas teritorijā, nosaka kārtību šķīrējtiesas procesa organizācijai, strīda izšķiršanu un nolēmuma pieņemšanai šķīrējtiesā, reglamentē šķīrējtiesas nolēmuma izpildes kārtību, kā arī citas ar šķīrējtiesu saistītās tiesiskās attiecības. Iekļauta norma, kas nosaka šķīrējtiesas procesa konfidencialitāti, kura ļaus aizsargāt preču komercnoslēpumus, kuri var tikt atklāti šķīrējtiesas procesa laikā.

Ar MK rīkojumiem “Par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā” LR pilsonība piešķirta 220 un 105 pilsonības pretendentiem.

Akceptēts likumprojekts “Par zaudējumiem, kas nodarīti izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, atlīdzināšanu”. Likumprojekts nosaka apmēru un kārtību, kādā tiek atlīdzināti zaudējumi, kas izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, pildot dienesta pienākumus, ir nodarīti fiziskajām personām. Novēršot iespējamās pretrunas izstrādātā likumprojekta piemērošanā, izstrādāti arī grozījumi likumprojektos “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

MK akceptēja rīkojumu “Par Iekšlietu ministrijas Robežsardzes pāreju uz profesionālo dienestu”, ar kuru noteikts, ka Iekšlietu ministrijas Robežsardzes pāreja uz profesionālo dienestu (uz personālsastāva komplektēšanu bez obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem) veicama līdz 1998. gada 1. janvārim. Noteikts, ka no 1997. gada 1. jūlija Iekšlietu ministrijas Robežsardzes skaitliskais sastāvs ir 2268 apmaksājamas štata vienības. Iekšlietu un Finansu ministrijai uzdots paredzēt valsts budžeta projektā 1998. gadam līdzekļus, kas nepieciešami, lai komplektētu Robežsardzes pilnu štatu (3283 štata vienības) līdz 1998. gada 1. jūnijam.

MK akceptēja vairākus rīkojumus, kas paredz kārtējo atvaļinājumu piešķiršanu ministriem. Tā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs atradīsies atvaļinājumā no š. g. 16. jūlija līdz 18. jūlijam, ministra pienākumus šajā laika posmā pildīs aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs atradīsies atvaļinājumā no š. g. 14. jūlija līdz 19. jūlijam un no š. g. 30. jūlija līdz 17. augustam, ministra pienākumus šajā laika posmā pildīs īpašu uzdevumu ministrs ES lietās Aleksandrs Kiršteins. Ekonomikas ministrs Guntars Krasts atradīsies atvaļinājumā no š. g. 21. jūlija līdz 17. augustam, ministra pienākumus šajā laikā pildīs finansu ministrs Roberts Zīle, ar šo rīkojumu par spēku zaudējušu tiek atzīts MK 1997. gada 26. jūnija rīkojums nr. 322. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies atvaļinājumā no š. g. 16. jūlija līdz 21. jūlijam, ministra pienākumus šajā laika posmā pildīs Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, ar šo rīkojumu par spēku zaudējušu tiek atzīts MK 1997. gada 26. jūnija rīkojums nr. 321.

MK akceptēja noteikumus “Kārtība, kādā piešķirams un izmaksājams bezdarbnieka pabalsts”, kuri noteiks kārtību, kādā veicama bezdarbnieka pabalsta piešķiršana, aprēķināšana un izmaksa, lai nodrošinātu bezdarbnieku informētību par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem, pabalsta apmēru, izmaksas ilgumu.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 8. jūlija sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača, zemkopības ministra Roberta Dilbas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vakar Ministru kabinets akceptēja divus svarīgus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus — Civilprocesa likumprojekta 4. daļu par šķīrējtiesām (arbitrāža) un grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā “Par zaudējumu, kas nodarīti izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas un nepamatotas rīcības rezultātā, atlīdzināšanu”.

Dzintars Rasnačs: — Par šiem likumprojektiem var teikt, ka tie tapuši ilgās diskusijās gan komisijās, gan darba grupās, diezgan ilgā strīdu ceļā. Tagad tos apspriedīs Saeimas deputāti, komisijas, līdz tie iegūs likuma spēku parlamentā. Šķīrējtiesas valstī ir nepieciešamas, jo, attīstoties tirgus ekonomikas attiecībām, rodas vairāk strīdu un pieaug to daudzveidība. Šobrīd šķīrējtiesu jautājums Latvijas likumdošanā nav pilnībā noregulēts. Tos reglamentē tikai Civilprocesa kodeksā vēl padomju varas laikos iekļautais Nolikums par šķīrējtiesu. Daži grozījumi, kas šai nolikumā tika izdarīti 1996. gadā, nepārveidoja nolikumu par starptautiskajam līmenim atbilstošu likumdošanas aktu. Tāpēc visbiežāk, slēdzot svarīgus līgumus, strīdus gadījumā lietas izšķiršanu uzņēmēji paredzēja Londonas vai Stokholmas šķīrējtiesās un neuzticējās Latvijas šķīrējtiesām, jo to statuss nebija noteikts ar likumu. Likuma par šķīrējtiesām pieņemšana radītu likumdošanas bāzi, lai vietēju un starptautisku darījumu līgumos būtu iespēja paredzēt nodot strīdus izšķiršanai Latvijas šķīrējtiesās. Konceptuālajā ziņojumā, ko var žurnālisti saņemt, atzīmēta šķīrējtiesu loma arī tādā ziņā, lai samazinātu pirmās un otrās instances tiesu noslogotību. Jo, kā rāda prakse, Latvijas sabiedrības lielākā daļa joprojām uzskata: pirmā institūcija, kur var izšķirt no cilvēktiesiskajām attiecībām radušos strīdus, ir tiesa. Pabeidzot par šķīrējtiesām, gribu piebilst, ka Civilprocesa likumprojektu pirms otrā lasījuma nu varēs apspriest kopā ar tā 4. daļu.

Par otro akceptēto likumprojektu — arī šajā ziņā notika ilgstoša saskaņošana, ir uzklausīti dažādi viedokļi. Likumprojektā paredzēti gan zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi, atlīdzināmie zaudējumi, nemantisko zaudējumu atlīdzināšana, sociālās un darba garantijas, zaudējumu atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība, kā arī atlīdzības izmaksas avoti, pārejas noteikumi. Šī likumprojekta mērķis ir, pirmkārt, ievērot tās prasības, kas ir noteiktas starptautiskajos cilvēktiesību aktos un normās. Otrkārt, uzlabot tiesībaizsardzības institūciju darbu. Lai gan jebkurā valstī šīs iestādes var kļūdīties, taču jautājums — cik bieži tas notiek, un vai vienmēr tās ir attaisnojamas, kāda ir attieksme pret kļūdām, kā tās tiek labotas.

Pēc tam runāja Roberts Dilba:

— Ņemot vērā to, ka zvejniecības nozare nav sevišķi rentabla — vairāk nekā 20 gadus veci kuģi, paralēli nodokļiem ilgāk par gadu jāmaksā arī rūpnieciskās zvejas nomas maksa un citi apstākļi —, Zemkopības ministrija ierosināja grozījumu projektu Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.77 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”. Līdz šim speciālā atļauja zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbībai maksāja 100 latu. Tagad šāda atļauja zvejniecībai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī maksās 50 latu, zvejniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā — 20 latu, zvejniecībai iekšējos ūdeņos — 10 latu, individuāliem zvejniekiem zvejniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā un iekšējos ūdeņos — 5 lati, akvakultūrai — 20 latu.

Nākamais, ko valdība savā šodienas sēdē akceptēja, ir grozījumu projekts likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Līdz šim Latvijas Civilprocesa kodekss noteica, ka nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju prasība pret pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem par norēķiniem par piegādāto produkciju tiek apmierināta pēdējā jeb ceturtajā kārtā. Zemkopības ministrija, apkopojot datus par neapmierinātajām nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju prasībām līdz šā gada 1.aprīlim, konstatēja, ka šo prasību kopapjoms ir 1,6 miljoni. Tādēļ mēs piedāvājām mainīt šo kārtību un noteikt, ka nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju prasība tiek apmierināta pirmajā kārtā. To sasniegt neizdevās — pirmajā kārtā tomēr paliek algu izmaksas un sociālā nodokļa apmaksa, kā arī visas saistības, kas skar valsti. Bet mēs panācām, ka nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju prasības tagad tiks apmierinātas trešajā kārtā.

Šodienas sēdē tika akceptēta arī “Zemes īpašumu un lietojumu masveida kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība”. Lai nodrošinātu zemes īpašumu un lietojumu masveida kadastrālo vērtēšanu atbilstoši likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā, tika izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts. Kā zināms, zemes īpašumu un lietojumu masveida kadastrālā vērtēšana ir nepieciešama, lai darbotos likums par nekustamā īpašuma nodokli, kas pašlaik Saeimā ir trešajā lasījumā. Lai nodrošinātu šī likuma darbību, sākot ar 1998.gada 1.janvāri, Valsts zemes dienestam 1997.gada laikā ir jānovērtē vismaz 457 tūkstoši zemes īpašumu un lietojumu. Tam budžetā ir paredzēts viens miljons latu. Šodien pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā šie līdzekļi tiek izmantoti, kā finansējums tiek pārskaitīts un kā tiek kontrolēta tā izmantošana. Šī kadastrālā vērtēšana turklāt ir tieši saistīta ar pašvaldībām, jo nekustamā īpašuma nodoklis būs pašvaldību ienākuma avots. Tādēļ noteikumos ir paredzēts, ka Valsts zemes dienests informē attiecīgās pašvaldības par veicamo darbu apjomu un no darbu uzsākšanas dienas katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts kasē, Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē un attiecīgās pašvaldībās pārskatu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu apjomu. Noteikumi paredz arī kontroli pār līdzekļu izlietojumu.

Ministru kabinets izskatīja arī grozījumu projektu likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šie grozījumi paredz, ka kuģu aģentēšanas uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī starptautiskiem autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem ir palielināta atļautā skaidrās naudas darījumu summa. Līdz šim katru mēnesi šīs juridiskās personas un to pārstāvji varēja izlietot tikai 1000 latus darījumiem skaidrā naudā, tos nedeklarējot. Ja šī summa netika deklarēta, piemēroja soda naudu desmit procentu apjomā no šo darījumu kopsummas. Šie grozījumi paredz, ka kuģu aģentēšanas uzņēmumiem un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem vien šī summa tiek palielināta līdz 3000 latu apjomam un soda nauda netiek piemērota, ja darījumi ir deklarēti.

Šie grozījumi izdarīti, arī ņemot vērā citu valstu pieredzi. Igaunijā ir reglamentēti darījumi skaidrā naudā līdz 2000 latu apjomam, bet Rietumvalstīs to vispār nereglamentē. Acīmredzot arī pie mums tā ir tikai pagaidu norma, ka tiek reglamentēti skaidras naudas darījumi — līdz laikam, kad tiks sakārtota visa šī sistēma un uzņēmēji sāks godīgi strādāt.

Jautājums: — Rasnača kungs, vai jūs varētu aptuveni minēt to personu skaitu, kuras pēc gaidāmā likuma par zaudējumu atlīdzināšanu nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā pieņemšanas varētu saņemt kompensāciju?

Dz. Rasnačs: — Arī aptuveni minēt šo skaitu, kad likumprojekts vēl nav apspriests parlamentā, kad jāapkopo ziņas gan Ģenerālprokuratūrai, gan Augstākajai tiesai, nebūtu nopietni. Viens no aprēķiniem bija par 4 līdz 5 miljoniem latu gadā. Šobrīd precīzi šo skaitli nevar nosaukt, vajadzīgi rūpīgi aprēķini. Īpaši ja ielūkojas likumprojekta 4. pantā, kur uzskaitīti dažādi atlīdzināmo zaudējumu veidi. Tieslietu ministrija aizstāvēja viedokli, ka kompensācijas nosakāmas no neparedzētajiem izdevumiem, taču Finansu ministrija iestājās par to, lai zaudējumus atlīdzinātu no katra nākamā gada budžeta. Paredzēts, ka likums varētu stāties spēkā ar 1998. gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka pirmās kompensācijas minētajos gadījumos varētu saņemt no 1999. gada sākuma. Tātad prognozes nav visai optimistiskas.

Jautājums: — Vai līdz šim nepamatoti notiesātajiem nebija iespējas saņemt kādu atlīdzību?

Dz. Rasnačs: — Bija iespējas, taču tas notika vispārējā kārtībā un faktiski neveicināja vienveidīgu likumu piemērošanu. Kriminālprocesa kodeksā par to bija atruna, ka šādos gadījumos nepieciešams atsevišķs likums, taču tā nebija.

Jautājums: — Kas noteiks šķīrējtiesu juridisko statusu? Kur tās reģistrēs?

Dz. Rasnačs: — Šis likums noteiks šķīrējtiesu juridisko statusu, šķīrējtiesai pārsvarā ir privātfunkcijas, taču tām būs jāreģistrējas. Par šo statusu arī bija garas diskusijas. Pašlaik ir četras škīrējtiesas, un to juridiskais statuss ir dažāds. Domāju, ka pēc likuma pieņemšanas šķīrējtiesām būs jāreģistrējas, visloģiskāk — Uzņēmumu reģistrā.

Rita Belousova, Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc ieraksta diktofonā