INTERVIJAS. SARUNAS

Ar Latviju Kanādā

Georgs Andrejevs, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā, — “Latvijas Vēstnesim”

ASV Neatkarības dienai veltītajā brīvdabas pieņemšanā pagājušās nedēļas nogalē “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors daudzo diplomātu vidū sastapa arī Latvijas vēstnieku Kanādā Georgu Andrejevu, ar kuru jau pasen bija norunāta intervija.

— Vispirms, vēstnieka kungs, kā jūs jūtaties Latvijā? Vai ir atvaļinājuma noskaņa?

—Es jūtos lieliski, un atvaļinājuma sajūta ir ļoti izteikta. Šis brauciens man bija ļoti gaidīts. Jo diemžēl starplaikā starp diviem atvaļinājumiem man nebija ne mazākās iespējas atbraukt uz Latviju. Iepriekšējo reizi es mājās biju pirms gada, jūnijā, arī dažas nedēļas. Tā ka ir pagājis pat mazliet vairāk nekā gads. Pagājis gaidās, lai satiktu mīļus, pazīstamus cilvēkus — radus, darbabiedrus, draugus. Lai salīdzinātu pirms gada redzēto ar to, ko redzu tagad. Diemžēl atvaļinājuma laiks jau beidzas un pēc pāris dienām jādodas atpakaļ uz Kanādu. Bet daļa ģimenes gaida tur. Tā ka tagad šī atkaldošanās uz Kanādu vairs nav tik grūta, kā bija sākumā, kad tur, tālajā krastā, viss vēl bija svešs un nezināms.

— Sakiet — ko Kanāda nozīmē Latvijai gan plašākā, politisko attiecību aspektā, gan dvēseliskā skatījumā — jo Kanādā dzīvo arī relatīvi daudz latviešu?

— Jā, es tieši tā domāju, kā jūs vaicājat. Kanāda Latvijai vispirms nozīmē teritoriju, kur ir ļoti daudz mūsu tautiešu, kas ir bijusi viņiem labvēlīga mītnes zeme grūtajos aukstā kara gados pēc Otrā pasaules kara. Latvijai Kanāda ir viena no pasaules lielvalstīm. Ja ne iedzīvotāju skaita, tad vismaz teritorijas ziņā.

— Kā jūs vērtējat Latvijas politiskās, ekonomiskās un humanitārās attiecības ar Kanādu?

— Neapšaubāmi, politiskās attiecības ir pirmajā vietā. Jo lielais ģeogrāfiskais attālums vēl ilgi neļaus mūsu ekonomiskajai sadarbībai sasniegt to līmeni, kāds būtu iespējams. Kaut arī šeit ir daudz iespēju un arī šajā jomā ir bijis progress. Mēs arī esam noskaidrojuši dažas nianses, kāpēc mēs šeit, Latvijā, tiekam atspoguļoti importa un eksporta bilancē sliktāk, nekā tas ir realitātē. To es tagad mēģinu risināt arī Rīgā — lai tomēr izceltu, ka mums ir 0,3 % no kopējā Latvijas apgrozījuma abos virzienos. Pēc Latvijas statistikas datiem tagad uz Kanādu it kā ir tikai 0,1 % Latvijas eksporta un 0,3 % importa. Bet izrādās, ka patiesībā šie rādītāji ir līdzsvarā. Ir bijuši mūsu attiecībās jau daži ļoti veiksmīgi pasākumi. Mēs zinām, ka liela nozīme ir ne tikai “Canadian Agra”, bet arī “Nortel”, kas faktiski jau ir iekšā lielajā informācijas sistēmā. Latvijā sekmīgi darbojas daudzi Kanādas latvieši.

Ir arī daudzas citas pozitīvas ievirzes. Ja mēs zem politiskām attiecībām minam vēl kadru sagatavošanu, kaut tā vairāk ir ekonomiskā sadarbība, kā, piemēram, Dalhousī universitāte, kas tiešām ir varbūt pati veiksmīgākā biznesa menedžmentā — to ir beigusi jau vesela plejāde latviešu. Tagad viņi Latvijā ieņem atbildīgus amatus gan Finansu, gan Ekonomikas ministrijā, gan privatizācijas iestādēs utt. Tā ir Kanādas valdības programma, ko tā veic it kā ļoti tālu no Otavas — Atlantijas okeāna krastā. Arī likumu tulkošana, ko mēs tagad veicināsim ar Kanādas Attīstības aģentūras līdzekļiem — vairāk nekā miljonu Kanādas dolāru, būs mūsu integrācijas veicinātāja. Tātad, no vienas puses, tas ir ekonomisks pasākums, bet, no otras, tam ir arī politiska nozīme. Te ir ļoti svarīga sasaistība — Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, Kanādas valdība un Latvijas valdība. Šis projekts jau darbojas, Kārlis Freibergs ir nozīmēts par Kanādas tulku grupas menedžeri. Darbs likumu tulkošanas centrā tiks paplašināts, un trīs gadus to finansēs Kanādas puse. Gribam plašāk iesaistīties arī izglītības jomā. Līdz šim ievērojamākais projekts bija Rīgas Tehniskās universitātes, Bufalas universitātes (ASV) un Otavas universitātes sadarbībā tieši maģistra grāda iegūšanā. Tagad mēs šo sadarbību gribam paplašināt arī uz vispārējo augstāko izglītību. Mums jau ir dažas iestrādes, pie kurām jāķeras klāt tūlīt pēc atgriešanās Kanādā. Ir panākta interese Latvijas ministrijā, un varētu dzimt jauns, nopietns projekts. Tas varētu daudz mainīt jau pašā principā. Mainīt, jau sākot no vidusskolniekiem, to, ko agrāk sauca par profesionālo orientāciju, bet šī jēdziena labākajā nozīmē. Kanāda šajā ziņā ir ļoti progresīva, un viņiem ir unikālas programmas. Man ļoti gribētos kaut ko no tā pārnest uz Latviju.

— Madrides samita gaisotnē ir vietā atcerēties, ka Kanāda ir arī NATO valsts.

— Jā, Kanāda ir NATO valsts, un tā nekādā ziņā negrib būt otršķirīgā lomā šajā organizācijā. Kaut arī skaitliski un ar saviem ieguldījumiem Kanāda piekāpjas sava dienvidu kaimiņa — ASV priekšā. Bet visās aktivitātēs un miera uzturēšanas projektos Kanāda vienmēr ir bijusi ļoti aktīva. Kanāda, pretstatā savam dienvidu kaimiņam, nekad nav bijusi parādā ANO. Kanāda ļoti lepojas ar to, ka ir vienmēr godīgi atbalstījusi visas starptautiskās un transatlantiskās organizācijas un nekad nav tām žēlojusi līdzekļus, kā dara to patlaban savā valsts iekšējā dzīvē. Interese Kanādai par mums ir tāda, it kā tā būtu Eiropas valsts. Piemēram, Kanādas parlamentā jau ilgus gadus darbojas sadarbības grupa ar Eiropas Savienību.