Latvija, Lietuva, Igaunija — tuvāk NATO sabiedrībai. Solījumi, cerība, ticība

Valsts prezidents — NATO samitā

Aizvakar, 8.jūlijā, NATO dalībvalstu un Eiroatlantiskās sadarbības padomes valstu vadītāju tikšanās ietvaros Madridē Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Azerbaidžānas Republikas prezidentu Heidaru Alijevu. Šo sarunu ierosināja Azerbaidžānas puse, un tā notika atklātā un draudzīgā gaisotnē. Azerbaidžānas prezidents pastāstīja par politisko attīstību pēdējā laikā Azerbaidžanā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā norisinās ekonomiskā reforma valstī un kādi starptautiski kontakti nodibināti, lai visā pilnībā izmantotu naftas atradnes Azerbaidžānā.

Svarīgs temats, par ko runāja Azerbaidžānas prezidents, bija Kalnu Karabahas konflikta noregulējums un tā sauktās Minskas kontaktgrupas darbība šī konflikta noregulējuma labā. Latvijas Valsts prezidents interesējās, kad Azerbaidžāna plāno pilnībā iestāties Eiropas Padomē, un teica, ka Latvija atbalsta šo Azerbaidžānas politiku.

Abi prezidenti vēlreiz apmainījās ar savstarpējiem ielūgumiem vizītēs un izteica cerību, ka pa diplomātiskiem kanāliem tiks rasta iespēja visdrīzākā laikā saskaņot abpusēji pieņemamus laikus vizītēm.

Latvijas Valsts prezidents G.Ulmanis pastāstīja H.Alijevam, kā norisinās Latvijas tuvināšanās politika gan ES, gan NATO.

Abas puses apmainījās viedokļiem par NVS attīstību ekonomikā, militārajā jomā, politiskajā dialogā. Abi prezidenti vienojās, ka savstarpējās domu apmaiņas ir ļoti auglīgas un tām noteikti jānotiek arī turpmāk.

Vakar, 9. jūlijā, NATO dalībvalstu un Eiroatlantiskās sadarbības padomes valstu vadītāju tikšanās ietvaros Madridē tikās trīs Baltijas valstu prezidenti, Polijas un Čehijas prezidenti un Ungārijas premjerministrs.

Tikšanās bija dziļi politiski simboliska — tas bija galvenais moto, kas izskanēja visu pārstāvēto valstu vadītāju uzrunās. Tika uzsvērts, ka pēdējos mēnešos ir iezīmējusies jauna ļoti spēcīga un noturīga tendence — sadarbība starp Baltijas reģionu un Viduseiropas valstīm. Prezidenti atcerējās arī neseno tikšanos Tallinā un runāja par drīzo tikšanos Viļņā septembra sākumā.

Sešu valstu vadītāji bija vienisprātis par to, ka NATO aizvakar pieņemtie lēmumi ir pareizi un tie ir visu valstu interesēs, jo veicina drošību un nedalāmību Eiroatlantiskājā telpā. NATO ir apliecinājusi savu atvērtības ideju, ir pārliecinoši apliecināta atvēto durvju politika, un ir definēts arī atvērto durvju politikas reālais piepildinājums.

Čehijas, Polijas un Ungārijas valstu vadītāji uzsvēra savu atbalstu arī Baltijas valstīm. Baltijas valstis savukārt ļoti sirsnīgi apsveica trīs Viduseiropas valstis, kuras uzaicinātas pievienoties NATO aliansei.

Vakar, 9.jūlijā, notika Eiroatlantiskās sadarbības padomes kopīgā plenārsēde, kuru atklāja NATO ģenerālsekretārs H.Solana un Spānijas premjerministrs Hosē Maria Aznars. Ar domām, spriedumiem un vērtējumiem par Eiroatlantiskās sadarbības padomes darbu nākotnē, par NATO paplašināšanās procesu uzstājās Eiroatlantiskās sadarbības valstu vadītāji, kas ieradušies Madridē. Izvērtās interesanta domu apmaiņa, kas turpinājās valstu vadītāju pusdienās.

Pēc oficiālajām pusdienām ASV prezidents B.Klintons uzaicināja uz pieņemšanu visus Eiroatlantiskās sadarbības padomes valstu vadītājus.

Valsts prezidenta preses dienests

NATO valstu un valdību vadītāji — Madrides sanāksmē

Aizvakar, 8.jūlijā, Madridē notika Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā pieņemti Eiropas nākotnei nozīmīgi lēmumi.

Latvijas ĀM apsveic NATO lēmumu turpināt alianses paplašināšanas procesu, uzaicinot pievienoties trīs jaunas dalībvalstis — Čehiju, Poliju un Ungāriju. Madrides lēmumi veicinās Latvijas nemainīgā ārpolitikas stratēģiskā mērķa pilntiesīgas dalības aliansē — sasniegšanu.

ĀM tic, ka šis lēmums veicinās demokrātiju un stabilitāti Eiropā un ka jaunās dalībvalstis sekmēs arī Baltijas valstu integrāciju NATO.

ĀM ar gandarījumu secina, ka Madridē alianses vadītāji pieņēmuši lēmumu turpināt jaunu dalībvalstu uzņemšanu un skaidri deklarējuši, ka neviena Eiropas valsts netiks izslēgta no paplašināšanas procesa sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē Madrides Deklarāciju par eiroatlantisko drošību un sadarbību. Dokumentā teikts: “Mēs atzīstam to progresu, kuru virzībā uz lielāku stabilitāti un sadarbību sasniegušas [NATO] kandidātvalstis Baltijas reģionā.”

Latvijas Ārlietu ministrijas

preses centrs

Visi lielā Madrides samita dalībnieki — vienā “korī”. Viņu vidū: 1.rindā 2. no kreisās — Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1.rindā 2. no labās — Lietuvas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, 1.rindā 3. no labās — Igaunijas prezidents Lennarts Meri, 1.rindā 1. no kreisās — Vācijas kanclers Helmūts Kols, 1.rindā 6. no kreisās — Francijas prezidents Žaks Širaks, 1. rindā 7. no kreisās — ASV prezidents Viljams Džefersons (Bils) Klintons

Lai turamies vienkop un balstām cits citu! No kreisās: Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Ungārijas premjerministrs Gjula Horns, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Lietuvas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks