Ministru kabineta noteikumi Nr. 333

Rīgā 2018. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 28 15. §)

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4.⁶ daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) deleģē ar līgumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, t. sk. administratīvo aktu izdošanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, veikt pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.

4. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde (turpmāk – pašvaldība), vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas iesaistīta pārvaldes uzdevumu veikšanā.

5. Viedā pilsētvides tehnoloģija šo noteikumu kontekstā ir pilsētvidē uzstādāma iekārta vai iekārtu sistēma, kas aprīkota ar lietu interneta (tīmeklī savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai) viedajām ierīcēm, kuras saņem un sūta datus un ir attālināti kontrolējamas ar komunikācijas tehnoloģiju palīdzību, un kas tiek izmantota enerģijas ražošanai, lai nodrošinātu tehnoloģiju darbību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vai kas tiek izmantota pilsētvides tehnoloģijas patērētā enerģijas apjoma samazināšanai, lai optimizētu vai padarītu efektīvākus procesus un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

6. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 8 000 000 euro, tai skaitā:

6.1. atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšanai – 2 000 000 euro;

6.2. energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešanai – 6 000 000 euro.

7. Ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 6.1. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.

8. Ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 6.2. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.

9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,1 kg CO₂/euro gadā. Skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata. Šajā punktā noteiktais efektivitātes rādītājs nav attiecināms uz projektiem, kuros plānota atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai un energoefektivitāti veicinošas viedās pilsētvides tehnoloģijas iegāde un uzstādīšana elektroenerģijas patēriņa samazināšanai.

10. Konkursa ietvaros apstiprinātais projekta īstenošanas periods nepārsniedz divus gadus no dienas, kad stājies spēkā projekta līgums, kuru ar ministriju un Vides investīciju fondu ir noslēdzis projekta iesniedzējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

11. Projekta iesniegumā norāda siltumnīcefekta gāzu (kas izteikts kā oglekļa dioksīda ekvivalents) emisijas samazinājumu, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjoma samazinājumu, ko plānots sasniegt, īstenojot finanšu instrumenta finansētas projekta aktivitātes. Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

12. Projektu īsteno Latvijas Republikā, apdzīvotās vietās, kurām piešķirts pilsētas statuss atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

II. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā divus projektu iesniegumus. Katrā projekta iesniegumā iekļauj viedo pilsētvides tehnoloģiju, kas atbilst šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajai jomai. Ja viena projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt gan atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedās pilsētvides tehnoloģiju, gan energoefektivitāti veicinošu viedās pilsētvides tehnoloģiju, tiek uzskatīts, ka projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai jomai.

14. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:

14.1. projektā iekļautās aktivitātes ir plānots īstenot ēkā vai uz zemes, uz kuru ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

14.1.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

14.1.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzēja turējumā vai valdījumā;

14.2. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pārvaldīšanā pašvaldības iestādei kā finansējuma saņēmējai);

14.3. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 34. punktā noteiktajā termiņā;

14.4. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju;

14.5. projektā iekļautās aktivitātes attiecas uz projekta iesniedzēja veiktajām pašvaldības pārvaldes funkcijām, kas atbilst likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām.

15. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja:

15.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas termiņam tuvākajā dienā, kurā pieejama Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļu parādiem, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

15.2. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

15.3. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas plāno finansēt, tiek finansētas vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

15.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu.

16. Projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja:

16.1. tam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums;

16.2. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

16.2.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

16.2.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

16.2.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

16.2.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

16.3. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

16.3.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

16.3.2. personas nodarbināšana bez rakstiski noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem (šī deklarācija iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu).

III. Finansējuma apmēra noteikšana

17. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums:

17.1. šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai jomai ir no 30 000 līdz 300 000 euro (ieskaitot);

17.2. šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajai jomai ir no 30 000 līdz 1 500 000 euro (ieskaitot).

18. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

19. Jebkuru apstiprināto projekta attiecināmo izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

20. Šo noteikumu izpratnē netiek sniegts atbalsts, kas varētu tikt kvalificēts kā valsts atbalsts komercdarbībai.

21. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

22. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir:

22.1. esošo pilsētvides tehnoloģiju vai to sastāvdaļu demontāža, lai nodrošinātu jaunas viedās pilsētvides tehnoloģijas uzstādīšanu;

22.2. jaunu viedo pilsētvides tehnoloģiju (atjaunojamos energoresursus izmantojošu un energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju, kas atbilst šo noteikumu 23. un 24. punktam) iegāde, piegāde, uzstādīšana, ieregulēšana (testēšana) un apkalpojošā personāla instruktāža;

22.3. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošana;

22.4. programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, tai skaitā mākoņservisu izmantošana, lai nodrošinātu jaunu viedo pilsētvides tehnoloģiju darbību;

22.5. projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu īstenošana, ja tie atbilst šo noteikumu 64. un 65. punktam;

22.6. būvuzraudzība un autoruzraudzība.

23. Jauna viedās pilsētvides tehnoloģija ietver preci un pakalpojumu, kas ir pilnīgi jauna vai kurai ražotājs ir kompleksi uzlabojis funkcionālās īpašības (piemēram, uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienota programmatūra tehnoloģijas darbības optimizācijai). Par jaunu viedās pilsētvides tehnoloģiju netiek uzskatīta tāda viedās pilsētvides tehnoloģija, kurai bez saskaņojuma ar ražotāju ir pievienota programmatūra tehnoloģijas darbības optimizācijai vai tajā veikti uzlabojumi.

24. Pilsētvides tehnoloģijas šo noteikumu izpratnē ir:

24.1. atjaunojamos energoresursus izmantojošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – saules elektrostacijas, saules kolektori, vēja elektrostacijas, siltumsūkņi, biomasas iekārtas un šo iekārtu kombinēti risinājumi, kas aprīkotas ar lietu interneta viedajām ierīcēm, ar kopējo uzstādāmo elektrisko jaudu līdz 75 kilovatiem (kW_el) vai kopējo uzstādāmo siltuma jaudu līdz 75 kilovatiem (kW_th), ja tās plānots uzstādīt pilsētvidē un ar šīm iekārtām saražotā enerģija tiks izmantota pašpatēriņa vajadzībām. Ir pieļaujama neizmantotās elektroenerģijas uzkrāšana un nodošana elektrotīklā bez ieņēmumu gūšanas;

24.2. energoefektivitāti veicinošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – iekārtas un tehnoloģijas, kas aprīkotas ar lietu interneta viedajām ierīcēm un, aizstājot vai pilnveidojot esošās pilsētvides tehnoloģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņa apjomu.

25. Konkursa ietvaros netiek atbalstīta:

25.1. jaunu ēku būvniecība un esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, lai nodrošinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

25.2. uzlādes staciju iegāde un uzstādīšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

25.3. uzpildes staciju iegāde un uzstādīšana ar ūdeņradi izmantojamu transportlīdzekļu uzpildei;

25.4. transportlīdzekļu iegāde un pārbūve;

25.5. ielu apgaismojuma balstu un apgaismojuma energoapgādes tīklu (apgaismojuma līniju zemsprieguma (maiņspriegums nepārsniedz 1000 V) elektriskie tīkli, kas nodrošina sprieguma padevi no transformatora apakšstacijas līdz ielu apgaismojuma balstam) demontāža, nomaiņa, iegāde, piegāde un montāža;

25.6. esošo fosilo energoresursu, tai skaitā kūdru, izmantojošu tehnoloģiju modernizācija, pilnīga vai daļēja aizstāšana ar fosilo energoresursu, tai skaitā kūdru izmantojošām, tehnoloģijām, mainot vai nemainot izmantoto fosilo energoresursu veidu;

25.7. biroja programmatūras licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, tai skaitā mākoņservisu izmantošana.

26. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta attiecināmās izmaksas atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētajām aktivitātēm:

26.1. esošo pilsētvides tehnoloģiju vai to sastāvdaļu demontāžas izmaksas;

26.2. jaunu pilsētvides tehnoloģiju (iekārtu, aparatūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas (testēšanas) un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

26.3. enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana;

26.4. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

26.4.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāta un atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju sagatavota ēkas energosertifikāta izmaksas (attiecināms, ja projektā plānotās aktivitātes ietekmē ēkas enerģijas bilanci);

26.4.2. būves tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas (ja attiecināms);

26.4.3. atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas;

26.4.4. projekta tehniskais raksturojums;

26.4.5. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma samazinājuma aprēķins, ja tas nav iekļauts citā minētā dokumenta izstrādē;

26.5. programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes vai nomas (arī mākoņservisu izmantošanas) izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz šo noteikumu 27. punktā minēto laikposmu;

26.6. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

26.7. projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 64. un 65. punktam;

26.8. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.

27. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu un iegādātās viedās pilsētvides tehnoloģijas uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim pēc projekta pabeigšanas vismaz piecus gadus. Nav pieļaujama uzstādītās viedās pilsētvides tehnoloģijas demontāža, taču, saskaņojot ar ministriju un Vides investīciju fondu, ir atļauta uzlabošana, kas paaugstina efektivitāti un samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

28. Projekta kopējo budžetu var veidot, iekļaujot tajā finanšu rezervi, taču tā nedrīkst pārsniegt 3 % no šo noteikumu 26. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot finanšu rezervi).

29. Konkursa ietvaros šo noteikumu 26. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām ir šādi ierobežojumi:

29.1. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

29.2. šo noteikumu 26.4., 26.5. un 26.6. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 7 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

29.3. šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

30. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

30.1. atbilst šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksām un šo noteikumu 28. un 29. punktā minētajiem izmaksu ierobežojumiem;

30.2. ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

30.3. ir veiktas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas beigām;

30.4. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

30.5. ir norādītas pārskatā par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats) vai pārskatā par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

30.6. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projekta īstenošanas vieta, kas vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, turējumā vai valdījumā, nemainot tās lietošanas veidu;

30.7. ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī sabiedrības intereses.

31. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

31.1. izmaksas, kas saistītas ar pilsētvides tehnoloģiju darbībai nepieciešamo iekārtu un materiālu iegādi un montāžu, bet to izmantošana nav saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tās nav norādītas šo noteikumu 26. punktā;

31.2. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

31.3. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

31.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

31.5. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 28. un 29. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

31.6. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto attiecināmo izmaksu apmēru;

31.7. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

31.8. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;

31.9. līzinga un nomas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.10. muitas nodokļi un nodevas;

31.11. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu, maksa par finanšu transakcijām un citi tiešie finansiālie izdevumi;

31.12. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu (tai skaitā konsultāciju pakalpojumi) un citu pieteikuma papildu dokumentu sagatavošanu, izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu šo noteikumu 22. punktā minēto aktivitāšu īstenošanai;

31.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

31.15. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi, izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.16. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

V. Konkursa izsludināšana

32. Konkursu izsludina 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 6. punktā minēto finanšu instrumenta finansējumu.

33. Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ministrijas tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), adresi, elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi un kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē un ministrijas tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

34. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Vides investīciju fonds var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu vēl par diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ministrijas tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.

VI. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

35. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu iesniedz papīra dokumenta veidā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Projekta iesniegumu papīra dokumenta veidā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā). Projekta iesniegumu nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

36. Projekta iesniegumā ietver:

36.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums);

36.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

36.2.1. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējumu un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās līdzfinansējumu projekta kopējo attiecināmo izmaksu un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai;

36.2.2. projekta tehnisko raksturojumu, kurā detalizēti sniegta informācija par tehnoloģisko risinājumu – tehnoloģijas apraksts un vizuālais attēlojums, tehniskie parametri, produktu un programmatūru specifikācijas, inovācijas un jauninājumu apraksts un salīdzinājums ar tirgū līdz šim lietotajām tehnoloģijām. Ja projekta iesniegumā plānotā aktivitāte attiecas uz viedā ielu apgaismojuma uzstādīšanu, tad projekta iesniedzējam jānodrošina nomainītajiem gaismekļiem minimālās apgaismojuma prasības atbilstoši vietas apgaismojuma klasei un atbilstība Latvijas Republikas standartu prasībām par ielu un ceļu apgaismi;

36.2.3. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma samazinājuma aprēķinu;

36.2.4. dokumentu kopijas, kas apliecina enerģijas patēriņu vismaz par diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja attiecināms);

36.2.5. būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus shēmām, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojektu minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, būves tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti un atzinumu) (ja attiecināms);

36.2.6. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (attiecināms, ja projektā plānotās aktivitātes ietekmē ēkas enerģijas bilanci);

36.2.7. pilnvaru, iestādes iekšējo normatīvo aktu vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms);

36.2.8. dokumentu kopijas, kas apliecina, ka pašvaldība ir ieviesusi energopārvaldības sistēmu un paziņojusi par to Ekonomikas ministrijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes un monitoringa jomā (ja attiecināms).

37. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

37.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

37.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;

37.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;

37.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;

37.5. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā:

37.5.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

37.5.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX formātā; rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā, projekta aktivitāšu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā;

37.5.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku;

37.6. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra dokumenta veidā:

37.6.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;

37.6.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

37.6.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

37.6.4. projekta iesniegumu nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi;

37.6.5. projekta iesniegumu ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

38. Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un projekta iesniedzējam paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

39. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē ierakstītā sūtījumā (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

40. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts un Vides investīciju fonds rakstiski informē projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma saņemšanu pēc termiņa beigām un atteikumu to vērtēt.

VII. Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

41. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

42. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu.

43. Vērtēšanas komisijā ietilpst divi ministrijas un divi Vides investīciju fonda pārstāvji, kā arī pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Satiksmes ministrijas. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis.

44. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 3. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" vai "Nē", vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

44.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

44.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 20 darbdienas no dienas, kad Vides investīciju fonds ir informējis projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

44.3. ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 44.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

44.4. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

44.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

44.6. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.

45. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem vērtēšanas kritērijiem, ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, kā arī ja projekta iesniedzējs jau vienreiz precizējis projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 44.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.

46. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi vai ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

47. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

48. Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds pieprasa Iekšlietu ministrijas Informācijas centram informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētajām prasībām.

49. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

50. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā plānots lielāks oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (2. pielikuma 2.14. apakšpunkts) minēto rādītāju.

51. Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

51.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

51.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 49. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

52. Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 49. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

53. Administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu (turpmāk – lēmums) par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.

54. Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijas valsts sekretāram.

VIII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

55. Projekta iesniedzējs ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Vides investīciju fonda lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar ministriju un Vides investīciju fondu.

56. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no Vides investīciju fonda lēmuma saņemšanas dienas, tas zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

57. Ja šo noteikumu 56. punktā minētā iemesla dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, ministrija un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesnieguma iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

58. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:

58.1. ministrijas rekvizītus;

58.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;

58.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;

58.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;

58.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu;

58.6. līguma darbības termiņu un monitoringa prasības oglekļa dioksīda emisijas samazinājumam;

58.7. ministrijas atbildību, tiesības un pienākumus;

58.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;

58.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;

58.10. pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;

58.11. strīdu izskatīšanas kārtību;

58.12. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;

58.13. citus nosacījumus.

59. Projekta līguma neatņemama sastāvdaļa ir projekta iesniegums.

60. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu gadā.

61. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir ministrija vai Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi ministrijai un Vides investīciju fondam.

62. Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no finansējuma saņēmēja sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.

63. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

64. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta publicitāti:

64.1. ievietojot savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu;

64.2. projekta īstenošanas laikā noorganizējot vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

64.3. projekta rezultātu monitoringa periodā noorganizējot vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

64.4. pie viedās pilsētvides tehnoloģijas vai pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvietojot informatīvu plāksnīti (ja attiecināms);

64.5. veicot citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

65. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta demonstrēšanas pasākumus:

65.1. projekta rezultātu monitoringa periodā īstenojot vismaz divus informatīvus pasākumus, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu;

65.2. izveidojot un izvietojot publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu.

66. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru trīs mēnešu periodu (ceturksnis) līdz periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

67. Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

68. Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta pabeigšanas (turpmāk – monitoringa periods) katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu un attiecīgi līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Monitoringa gads sākas kārtējā gada 1. janvārī un ilgst līdz 31. decembrim.

69. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds ne mazāk kā vienu reizi gadā monitoringa periodā veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

70. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 10. punktā minēto termiņu, neveic.

IX. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība

71. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

71.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

71.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;

71.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

72. Finansējuma saņēmējs var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

72.1. avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

72.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta periodu un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī;

72.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

73. Maksājumus veic ministrija, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

X. Pārskatu iesniegšana un pārbaude

74. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

75. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.

76. Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.

77. Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

78. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija ir tiesīga apturēt maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izpilda attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētā termiņa beigām.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

79. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

80. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par jebkuru no monitoringa gadiem pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc iesniegtā monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru par pilnu monitoringa gadu (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

81. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 80. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai pasākuma plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un ministriju.

82. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

82.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus;

82.2. ja nepieciešams, papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu no jebkuras citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

82.3. argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

83. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 82. punktam un apstiprina to. Ja plāns neatbilst šo noteikumu 82. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju un finansējuma saņēmējs novērš konstatētos trūkumus 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja finansējuma saņēmējs nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un ministriju. Ja plāns atbilst šo noteikumu 82. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 84. punktu.

84. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no brīža, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 82.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 82.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

85. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar faktisko monitoringa perioda vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un ministriju. Ministrija pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

86. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

EKII_n.l – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_1.gads}; CO_{2_2.gads}; CO_{2_3.gads}; CO_{2_4.gads}; CO_{2_5.gads} – piecu monitoringa gadu sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

5 – monitoringa gadu skaits;

EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro.

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

87. Ministrija, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta pabeigšanas, un finansējuma saņēmēja sniegto argumentēto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

88. Ministrija sadarbībā ar Vides investīciju fondu sagatavo un publicē ministrijas tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē vadlīnijas projektu rezultātu monitoringa izvērtēšanai un kompensējošo pasākumu piemērošanai.

89. Ministrijai un Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī projekta monitoringa periodā pārbaudīt pārskatā, projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt ministrijas un Vides investīciju fonda pārstāvjiem piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.

90. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu, atmaksā ministrijai atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.

XII. Projektu īstenošanas kontrole un audits

91. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:

91.1. izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);

91.2. izlases veida audits par pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);

91.3. izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).

92. Vides investīciju fonds:

92.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 91. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;

92.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

92.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

92.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.

93. Finansējuma saņēmējs nodrošina ministrijai, Vides investīciju fondam un pilnvarotajiem auditoriem:

93.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un tā grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un dokumentācijai, kas apliecina sasniegtos rezultātus (elektroniski un papīra formā);

93.2. pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

93.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

94. Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr. 333

Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) emisijas samazinājumu aprēķina kā starpību starp CO₂ emisijas apjomu pirms projekta īstenošanas un CO₂ emisijas apjomu, ko plānots sasniegt pēc projekta īstenošanas:

SEG_sam = SEG_pirms – SEG_pēc, kur

SEG_sam – CO₂ emisijas samazinājums gadā, t CO₂ ek./gadā;

SEG_pirms – CO₂ emisijas pirms projekta īstenošanas, t CO₂ ek./gadā;

SEG_pēc – CO₂ emisijas pēc projekta īstenošanas, t CO₂ ek./gadā.

2. CO₂ emisijas samazinājumu pēc elektroenerģijas patēriņa samazināšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEG_pirms = Q_{el_pirms} × F_el, kur

Q_{el_pirms} – faktiski patērētais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

SEG_pēc = Q_{el_pēc} × F_el, kur

Q_{el_pēc} – plānotais patērējamais elektroenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

3. CO₂ emisijas samazinājumu, ja tiek nomainītas vai modernizētas energoresursu tehnoloģijas, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

3.1. ja fosilos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

Q_{sar_pirms} – faktiski saražotais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

η_pirms – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pirms – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

SEG_pēc = Q_pašp. × F_el, kur

Q_pašp. – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

3.2. ja fosilos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek daļēji nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

Q_{sar_pirms} – faktiski saražotais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

η_pirms – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pirms – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_{sar_pēc} – plānotais saražojamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas ar fosilos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju, MWh/gadā;

η_pēc – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pēc – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Q_pašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

3.3. ja fosilos energoresursus izmantojoša elektroenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

Q_{sar_pirms} – faktiski saražotais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

η_pirms – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pirms – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

SEG_pēc = Q_pašp. × F_el, kur

Q_pašp. – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

3.4. ja fosilos energoresursus izmantojoša elektroenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek daļēji nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

Q_{sar_pirms} – faktiski saražotais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

η_pirms – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pirms – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

Q_{sar_pēc} – plānotais saražojamais elektroenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas ar fosilos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju, MWh/gadā;

η_pēc – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

F_pēc – CO₂ emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh;

Q_pašp. – fosilos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Q_pašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

4. CO₂ emisijas samazinājumu, ja no elektrotīkla saņemtā elektroenerģija tiek pilnīgi vai daļēji aizstāta ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju saražoto elektroenerģiju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEG_pirms = Q_{sar_aer} × F_el, kur

Q_{sar_aer} – ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju saražotās elektroenerģijas apjoms, kurš pilnīgi vai daļēji aizstāj elektroenerģiju no elektrotīkla, MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

SEG_pēc = Q_pašp.1 × F_el, kur

Q_pašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

5. CO₂ emisijas samazinājumu, ja tiek aizvietota vai samazināta no siltumapgādes sistēmas saņemtā siltumenerģija, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEG_pirms = Q_{san_pirms} × F_pirms, kur

Q_{san_pirms} – faktiski saņemtais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saņemtās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

F_pirms – CO₂ emisijas faktors pirms projekta īstenošanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh.

Q_{san_pēc} – plānotais saņemamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā;

Q_{sar_pēc} – plānotais saražojamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā (ja attiecināms);

η_pēc – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients (ja attiecināms);

Q_pašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā (ja attiecināms);

F_el – CO₂ emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh (ja attiecināms);

F_pēc – CO₂ emisijas faktors saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO₂/MWh (ja attiecināms).

6. Ja projekta īstenošanas laikā ēkā tiek īstenoti gan energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, gan fosilo energoresursu tehnoloģijas nomaiņa ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju, oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina, ņemot vērā abu aktivitāšu savstarpējo ietekmi, t. i., nedrīkst veikt oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma dubulto aprēķinu.

7. Ja projektā plānots CO₂ samazinājums transporta sektorā, emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur

SEG_pirms – SEG emisiju apjoms pirms projekta īstenošanas, t CO₂ ek./gadā;

L – transportlīdzekļa nobraukums gadā, km/gadā;

C – transportlīdzekļa vidējais izlīdzinātais degvielas patēriņš, l/km;

1000 – degvielas patēriņa litru pāreja uz kubikmetriem;

ρ – fosilās izcelsmes degvielas blīvums (degvielas patēriņa pārejai no tilpuma uz masas mērvienībām) atbilstoši tabulai, t/m³;

– fosilās izcelsmes degvielas zemākais sadegšanas siltums atbilstoši tabulai, TJ/t;

F_CO2 – CO₂ emisijas faktors izmantotajai fosilajai degvielai atbilstoši tabulai, tCO₂/TJ.

kur

SEG_pēc – SEG emisiju apjoms pēc pasākuma īstenošanas, t CO₂ ek./gadā;

L_t – transportlīdzekļa nobraukums gadā pēc projekta īstenošanas, km/gadā;

C – transportlīdzekļa vidējais izlīdzinātais degvielas patēriņš, l/km;

1000 – degvielas patēriņa litru pāreja uz kubikmetriem;

ρ – fosilās izcelsmes degvielas blīvums (degvielas patēriņa pārejai no tilpuma uz masas mērvienībām) atbilstoši tabulai, t/m³;

– fosilās izcelsmes degvielas zemākais sadegšanas siltums atbilstoši tabulai, TJ/t;

F_CO2 – CO₂ emisijas faktors izmantotajai fosilajai degvielai atbilstoši tabulai, tCO₂/TJ.

Tabula

Transportlīdzekļos izmantotās degvielas CO₂ emisijas faktori un blīvums

Degviela	Zemākais sadegšanas siltums*, , TJ/t	CO2 emisijas faktors, FCO2, tCO2/TJ	Blīvums, ρ, t/m3
Autotransports
Dīzeļdegviela	0,0430	74,00	0,837
Benzīns	0,0443	71,18	0,741
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)	0,0473	63,10	0,533
Saspiestā dabasgāze (CNG)	0,0480	56,1	0,197
Sašķidrinātā dabasgāze (LNG)	0,0480	56,1	0,455

8. CO₂ emisiju apjomam pēc projekta īstenošanas ir jābūt mazākam nekā sākotnējam CO₂ emisijas apjomam, un CO₂ emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnējo emisiju apjomu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr. 333

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar pilsētvides tehnoloģijām" iesnieguma veidlapa

Projekta nosaukums

Projekta iesniedzējs
Aizpilda Vides investīciju fonds
Projekta identifikācijas numurs
Projekta iesniegšanas datums
Projekta apstiprināšanas datums

Piezīme
Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniska dokumenta formā, projekta iesnieguma veidlapas pirmo lapu Vides investīciju fonds aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu.

1. sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

1.1. Projekta iesniedzējs

1.	Projekta iesniedzēja nosaukums
2.	Projekta iesniedzēja darbības forma	pašvaldība pašvaldības iestāde pašvaldības kapitālsabiedrība __________________________________________ norādīt, kādu pašvaldības funkciju veic (attiecas uz pašvaldības iestādēm vai pašvaldības kapitālsabiedrībām)
3.	PVN maksātājs	Jā Nē
4.	Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
5.	Juridiskā adrese	Iela, mājas nr.
		Pilsēta, novads
		Pasta indekss

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

1.	Vārds, uzvārds
2.	Amats
3.	Tālrunis
5.	E-pasts

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.3.1.	Vārds, uzvārds
1.3.2	Amats
1.3.3.	Tālrunis
1.3.4.	E-pasts

2. sadaļa – Projekta apraksts

2.1. Projekta aktivitāte

Atzīmēt vienu no projekta jomām

Projekta joma

atjaunojamos energoresursus izmantojoša viedā pilsētvides tehnoloģija (Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 333 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 6.1. apakšpunktā minētā joma) energoefektivitātes pasākumus veicinoša viedā pilsētvides tehnoloģija (noteikumu 6.2. apakšpunktā minētā joma)

2.2. Projekta mērķis

Formulēt projekta mērķi (līdz 500 rakstu zīmēm).

2.3. Projekta kopsavilkums

Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (līdz 2000 rakstu zīmēm).

2.4. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus, kā arī pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai un atbalstāmajām aktivitātēm, atsaukties uz pilsētu, reģionu vai valsts līmeņa plānošanas dokumentiem, kuru mērķi tiek sasniegti ar šo projektu (līdz 6000 rakstu zīmēm).

2.5. Projekta mērķa grupas apraksts

Aprakstīt projekta mērķa grupu, uz kuru attieksies projekta darbības un kuru tieši ietekmēs projekta rezultāti
(līdz 1500 rakstu zīmēm).

2.6. Projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas

Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (līdz 3000 rakstu zīmēm).

2.7. Projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi

Nosaukt un raksturot projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (zaļā publiskā iepirkuma kritēriji u.c.) (līdz 1000 rakstu zīmēm).

2.8. Galveno iekārtu specifikācija

Iekārtu specifikācijas raksturojums, t.sk. nepieciešamās programmatūras, mākoņserveri, licences (līdz 4000 rakstu zīmēm).

2.9. Projekta inovācija

Projekta inovācijas raksturojums (līdz 3000 rakstu zīmēm).

2.10. Projekta ietekme uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

Projektā iekļautās viedās pilsētvides tehnoloģijas raksturojums attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (līdz 3000 rakstu zīmēm).

2.11. Projekta ietekme uz gaisa kvalitāti

Projekta ietekmes uz gaisa kvalitāti raksturojums, t.sk. ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu – sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, ozona, oglekļa dioksīda, daļiņu PM₁₀ un PM_2,5 u.c. – samazināšanu (līdz 3000 rakstu zīmēm).

2.12. Projekta īstenošanas vieta

1.	Projekta īstenošanas vietas adrese
2.	Projekta īstenošanas vietas (objekta, zemes) kadastra numurs
3.	Projekta īstenošanas vietas atbilstība noteikumu 14.1 un 14.2. apakšpunktam (pamatojums, pievienotie dokumenti (nosaukums, numurs) u.c. apliecinoša informācija)
4.	Apraksts par viedās pilsētvides tehnoloģijas nozīmību pilsētas teritorijā un īstenošanas vietā (ne vairāk kā 1500 rakstu zīmes)

2.13. Projekta aktivitātes

Nr. p. k.	Projekta aktivitāte	Projekta aktivitātes apraksts (<2000 zīmes katrai darbībai)	Rezultāts	Rezultāts skaitliskā izteiksmē
				skaits	mērvienība

2.14. Projektā sasniedzamais CO₂ emisiju samazinājuma rādītājs

Nr. p. k.	Rādītājs	Rezultāts	Mērvienība
1.	Plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā		kgCO2 gadā
2.	CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs		kgCO2 gadā/EUR

2.15. Projekta ietvaros sasniedzamā rādītāja – CO₂ emisijas – samazinājuma pamatojums un aprēķins

Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo rādītāju (kas norādīti 2.14. punktā), t.sk. CO₂ emisijas samazinājumu, un parādīt tā aprēķinu (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes, t.sk. norādot atsauci uz papildus pievienoto pielikumu)

2.16. Projekta atbilstība pašvaldības apstiprinātajos dokumentos noteiktajām prioritātēm klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Energopārvaldības sistēmas esība

Pamatot projekta atbilstību pašvaldības apstiprinātajos dokumentos noteiktajām prioritātēm klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Aprakstīt, vai pašvaldība ir ieviesusi energopārvaldības sistēmu vai sertificētu energopārvaldības sistēmu un paziņojusi Ekonomikas ministrijai par sistēmas ieviešanu un identificētajiem pasākumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem energoefektivitātes un monitoringa jomā (līdz 3000 rakstu zīmēm).

2.17. Projektā sasniedzamie saražotās atjaunojamās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma samazinājuma rādītāji

Nr. p. k.	Rādītājs	Rezultāts	Mērvienība
1.	Plānotais no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzums gadā *		MWh gadā
2.	Plānotais patērētās enerģijas apjoma samazinājums gadā **		MWh gadā

Piezīmes.

1. * Aizpilda, ja projektu plānots īstenot noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajā jomā.

2. ** Aizpilda, ja projektu plānots īstenot noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajā jomā.

3. sadaļa – Projekta īstenošana

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu vadīšanā. (līdz 2000 rakstu zīmēm).

3.2. Projekta ieviešanas riski

Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (līdz 1000 rakstu zīmēm).

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (līdz 1000 rakstu zīmēm).

3.4. Projekta īstenošanas laiks

3.4.1. Plānotais projekta īstenošanas laiks pilnos mēnešos

3.4.2. Projekta īstenošanas laika grafiks

Norādiet projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laikus atbilstošajam ceturksnim (ar skaitļiem "1–12" atzīmējiet atbilstošo kalendāra mēnesi).

Nr. p. k.	Aktivitātes nosaukums	Ceturksnis
		1. gads				2. gads
		I*	II	III	IV	I	II	III	IV

Piezīme. * Grafikā norādītais pirmais ceturksnis ir pirmais aktivitāšu īstenošanas ceturksnis pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.

3.5. Projekta gatavības pakāpe

Izvēlēties, kurš apgalvojums visprecīzāk raksturo projekta gatavības pakāpi.

Publicēts paziņojums, t.sk. brīvprātīgs paziņojums, par iepirkuma procedūras rezultātiem par projekta īstenošanai nepieciešamajiem būvniecības darbiem vai tehnoloģisko iekārtu iegādi, vai ar tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu saistītiem pakalpojumiem, kas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts
Nav publicēts paziņojums, t.sk. brīvprātīgs paziņojums, par iepirkuma procedūras rezultātiem

4. sadaļa – Publicitāte

4.1. Publicitātes pasākumi

4.1.1. Atzīmēt publicitātes pasākumu skaitu, kas tiks īstenoti projekta īstenošanas laikā.

Informācija tīmekļa vietnē (projekta īstenošanas laikā un pēc projekta ieviešanas)
Informācija presē (projekta īstenošanas laikā un pēc projekta ieviešanas)
Semināri, konferences, sabiedriskie pasākumi, aktivitātes u. tml.
Informatīva plāksne pie projekta īstenošanas vietas
Citi (lūdzu norādīt)

4.1.2. Minēt konkrētus plānotos pasākumus

Nr. p. k.	Pasākums	Mērķa grupa	Plānotie izdevumi, euro	Finansējuma avots	Pasākuma mērogs*

Piezīme. * Lietot šādus apzīmējumus:

III – starptautiska mēroga pasākums;

II – valsts mēroga pasākums;

I – vietēja mēroga pasākums.

4.2. Laika grafiks

Publicitātes pasākumi*	1. gads				2. gads
	I	II	III	IV	I	II	III	IV
1.
…

Piezīme. * Norādīt numuru, kas atbilst 4.1.2. punktā norādītajiem pasākumiem.

4.3. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu raksturojums

Raksturot publicitātes un demonstrēšanas pasākumu plānu, būtiskākos satura elementus un kādā mērogā tos plānots organizēt (līdz 2000 rakstu zīmēm).

5. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

5.1. Aktivitāšu izmaksu tāme

Nr. p. k.	Izmaksu pozīcijas nosaukums	Vienības nosaukums	Vienību skaits	Vienības izmaksas, euro (bez PVN)	Izmaksas kopā, euro (bez PVN)	Izmaksas kopā, euro (ar PVN)	Izmaksas, euro
							attiecināmās			neattie- cināmās
							bez PVN	PVN (aizpilda, ja nav atgūstams)	% no kopējām attieci- nāmajām izmaksām*	(t. sk. PVN)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
1.	Esošās pilsētvides tehnoloģijas vai tās sastāvdaļu demontāžas izmaksas
1.1.	...
2.	Jaunas viedās pilsētvides tehnoloģijas (iekārtu, aparatūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas (testēšanas) un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas
2.1.	...
3.	Enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana
3.1.	…
4.	Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas
4.1.	....
5.	Programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes vai nomas (t.sk. mākoņservisu izmantošanas) izmaksas
5.1.	...
6.	Projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu izmaksas
6.1.	...
7.	Būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas
7.1.	...
8.	Citas izmaksas (precizēt)*
8.1.
9.	Finanšu rezerve **
	KOPĀ

Piezīmes.

1. * Papildināt attiecīgi no konkursa nolikuma atbalstāmajām aktivitātēm.

2. **3% no summas, neskaitot rezervi.

5.2. Projekta finansēšanas plāns (euro)

Gads	Kopējās izmaksas	Kopējās neattiecināmās izmaksas	Kopējās attiecināmās izmaksas**	Finanšu instrumenta finansējums		Projekta iesniedzēja līdzfinansējums
0	1 = 2 + 3	2	3	4	5 = 4 / 3 (%)*	6	7 = 6 / 3 (%)
2018
2019
2020
KOPĀ

Piezīmes.

1. * Ne vairāk kā 70% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

2. **Kopējās attiecināmās izmaksas norāda bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ja tas ir atgūstams. Ja PVN nav atgūstams, kopējās attiecināmās izmaksas norāda ar PVN.

5.3. Finanšu plūsmas grafiks*

Maksājums	I projekta pusgads	II projekta pusgads	III projekta pusgads	IV projekta pusgads
Avansa maksājums (līdz 50% no apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas)
Starpposma maksājums (starpposma maksājumu kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu)
Papildināt ar nepieciešamajām ailēm, ja ir vairāki starpposma maksājumi, ņemot vērā, ka starpposmu maksājumu kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu
Noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu

Piezīme. * Atzīmējiet ar "X" atbilstošo pusgadu.

6. sadaļa – Iesniedzamie dokumenti
Nr. p. k.	Dokumenta nosaukums
1.	Projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās līdzfinansējumu projekta kopējo attiecināmo izmaksu un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai
2.	Projekta tehniskais raksturojums
3.	Aprēķinātais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzums un patērētās enerģijas apjoma samazinājums
4.	Dokumentu kopijas, kas apliecina enerģijas patēriņu vismaz par iepriekšējo kalendāra gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja attiecināms)
5.	Būvniecības ieceres dokumenti (grafiskā daļa un aprēķini shēmām, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojekts minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, kā arī ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes atzinums (ja attiecināms))
6.	Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts ēkas energosertifikāts, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (attiecināms, ja projektā plānotās aktivitātes ietekmē ēkas enerģijas bilanci)
7.	Pilnvara, iestādes iekšējais normatīvais akts vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus
8.	Dokumentu kopijas, kas apliecina, ka pašvaldība ir ieviesusi energopārvaldības sistēmu un paziņojusi par to Ekonomikas ministrijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes un monitoringa jomā (ja attiecināms)

7. sadaļa –  Apliecinājums

Es, projekta iesniedzēja
	projekta iesniedzēja nosaukums
atbildīgā amatpersona
	vārds, uzvārds
	,
	amats

ar parakstu apliecinu, ka projekta iesniegšanas brīdī:

7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta ieviešanai pieprasītais finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;

7.2. ar nomainītajiem gaismekļiem tiks nodrošinātas minimālās apgaismojuma prasības atbilstoši vietas apgaismojuma klasei un atbilstība Latvijas Republikas standartu prasībām par ielu un ceļu apgaismi (attiecināms, ja projekta iesniegumā plānotā aktivitāte attiecas uz viedā ielu apgaismojuma uzstādīšanu);

7.3. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros un netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.4. projekta iesniedzējs iesniedzis ne vairāk kā divus projektu iesniegumus;

7.5. projekta iesniegumam pievienotie dokumenti atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošajiem dokumentu oriģināliem;

7.6. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

7.7. projekta iesniedzējs nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

7.8. uz projekta iesniedzēju nav attiecināma neviena no šādām pazīmēm:

7.8.1. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

7.8.2. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību);

7.9. projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, atbilst šādiem nosacījumiem:

7.9.1. tam ar tiesas nolēmumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums;

7.9.2. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu nevienā no minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem:

7.9.2.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

7.9.2.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

7.9.2.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

7.9.2.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

7.9.3. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

7.9.3.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

7.9.3.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Apliecinu, ka tad, ja projekts tiks apstiprināts:

7.10. līdzfinansējums projekta īstenošanai tiks sniegts vai nodrošināts nepieciešamajā apmērā;

7.11. nomainītajiem gaismekļiem tiks nodrošinātas minimālās apgaismojuma prasības atbilstoši vietas apgaismojuma klasei un atbilstība Latvijas Republikas standartu prasībām par ielu un ceļu apgaismi (attiecināms, ja projekta iesniegumā plānotā aktivitāte attiecas uz viedā ielu apgaismojuma uzstādīšanu);

7.12. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.13. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;

7.14. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;

7.15. projekta īstenošanas laikā tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar noteikumu prasībām;

7.16. iepirkumu procedūras tiks veiktas godīgas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām;

7.17. noteikumu 26. punktā minētās izmaksas būs radušās pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām.

Apliecinu, ka vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas:

7.18. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona ik gadu līdz 31. janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;

7.19. tiks nodrošināta projekta ietvaros sasniegto rezultātu un iegādātās viedās pilsētvides tehnoloģijas uzturēšana un lietošana atbilstoši projekta sākotnējam mērķim;

7.20. netiks pieļauta uzstādītās viedās pilsētvides tehnoloģijas demontāža. Ja notiks viedās pilsētvides tehnoloģijas uzlabošana, tad tiks paaugstināta tās efektivitāte, lai samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.

Piekrītu, ka valsts SIA "Vides investīciju fonds" vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja nepieciešams) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

	Paraksts
	Datums
		dd/mm/gggg
	Zīmoga vieta

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr. 333

Administratīvās vērtēšanas kritēriji

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr. 333

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards