Par savu daļu reņģu laukos…

Jūras dienai —12.jūlijam — pošoties un par ekonomisko pamatu domājot

Leonīds Loginovs

Latvijas Zvejnieku savienība pārdzīvojusi visādus pārmaiņu laikus. Arī patlaban, kad apstiprināta tās jaunā valde, priekšsēdētājs Leonīds Loginovs pārliecināts, ka izmaiņas uzņēmuma struktūrā bija nepieciešamas:

— Zvejnieku savienība apvieno gan juridiskas, gan fiziskas personas. Vēsturiski tā veidojusies, zvejnieku kolhoziem no Liepājas līdz pat Salacgrīvai apvienojoties saimniecisku jautājumu risināšanai. Mūsu akcionāri ir bijušie zvejnieku kolhozi. Tikai “Auda”, “Carnikava” un “Zvejnieks” izstājušies no savienības. Bet pārējie turas kopā.

Privatizācijas procesā daļa saimniecību sadalījās. Diemžēl ne visas darbojas veiksmīgi. Piemēram, ļoti smags stāvoklis ir “Kursai” Liepājā. Bet nu jau iet uz labo pusi, jo tā jau nomaksājusi visus nodokļu parādus. Tādiem lieliem uzņēmumiem kā “Jūraslīcis” (bijušais zvejnieku kolhozs “Uzvara”) un “Brīvais vilnis” Salacgrīvā ir vieglāk, jo tie ir strādājuši stabili gadu no gada. Arī pārējām kompānijām, kas ir privatizējušās, saimnieciskās darbības lejupslīdes posms ir pagājis. Tagad vērojama augšupeja.

Nenoliedzami, ka labāk sekmējas tām saimniecībām, kuras nav sadalījušās, bet izveidojušas akciju sabiedrības. Tām ražošanas līmenis pat paaugstinājies.

— Kā strādājusi Zvejnieku savienība?

— Kopējais apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4 miljonus latu. Bet arī izdevumi bija tikpat iespaidīgi. 1996. gadu noslēdzām ar 250 tūkstošu latu lielu peļņu. Dividendēs gan sadalījām tikai 7 procentus, jo viss pārējais bija ieguldīts materiālos un apgrozāmos līdzekļos. Uzņēmums “Enkurs” spēja saražot 7 miljonus nosacīto kārbu mēnesī un nodrošināt zivju pārstrādes uzņēmumus ar nepieciešamo taru. Šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumi sasniedza vienu miljonu latu. Peļņa gan veido tikai desmito daļu, jo izdevumi ir pamatīgi.

Mūsu zvejas ostas Ventspilī un Rīgā nekādu pelņu nav guvušas, jo pamatlīdzekļi ir krietni nolietojušies.

Lielākā problēma zivsaimniecībā ir tāda, ka nepietiek zvejas kuģu, vairums no tiem ir veci, savu laiku pārdzīvojuši. Pēdējos gados nopirkti labi ja pāris kuģu. To varēja atļauties tāds uzņēmums kā “Brīvais vilnis” Salacgrīvā. Diemžēl no valsts puses un bankām nekādu atbalstu nejūtam. Kuģi ir ļoti dārgi un neliels uzņēmums vispār nespēj šādus līdzekļus rast. Patlaban Latvijā ir 99 firmas, kas nodarbojas ar zvejniecību. Tie visi ir privātuzņēmumi, kas veidojušies privatizācijas gaitā. 1992. gadā, kad stājās spēkā likums par zvejnieku kolhozu privatizāciju, cilvēki varēja iegūt savā īpašumā kuģus. Kopš tiem laikiem kuģu skaits ir samazinājies divkārt, jo tie, kas bija kuģus privatizējuši, tos ne vien izmantoja zvejošanai, bet arī pārdeva tālākÉ Rezultātā viņi guva krietnu peļņu, bet kuģi tika izpārdoti uz visām pusēm, un to skaits arvien saruka. Patlaban jau visai neiespējami nelielai sabiedrībai saimniekot atsevišķi. To jau pierāda runas par apvienošanos.

Attīstības perspektīva

— Kādu jūs saskatāt attīstības perspektīvu?

— Zvejnieku savienības jaunā vadība izstrādājusi uzņēmuma attīstības stratēģiju. Veidosim zivju pieņemšanas un pārstrādes terminālu Ventspilī, kura jauda būs 250 tonnas diennaktī. Tāpat pieņemts lēmums izveidot zivju pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu Liepājas ostā. Izstrādāts projekts mencu pārstrādes uzņēmuma veidošanai, tāpat metāla lakošanas rupnīcas attīstībai. Savukārt Rīgā Mangaļsalā iecerēts izveidot zivju pārstrādes kombinātu. Tie ir galvenie koncepcijas mērķi, uz kuriem mēs jau ejam. Ventspils termināla izveidei meklējam sadarbības partnerus Norvēģijā vai Zviedrijā. Kā zināms, Latvijas zvejnieki nevarēs nodrošināt pārstrādes uzņēmumus ar izejvielām. Tāpēc aicinām investorus, kas zvejo Baltijas jūrā.

Piemēram, zviedri brētliņas vispār neizmanto pārtikā. Viņi divas dienas no zvejas rajoniem ved brētliņas uz Dāniju, kur tās pārstrādā zivju miltos. Mums ir izvirzītas prasības nodrošināt servisu ostā, lai būtu normāla degvielas padeve, izkraušanas jaudas un viss zvejniekiem nepieciešamais.

Ventspilī mums ir sava osta ar izbūvētām piestātnēm un saldētavu, kuras tilpums ir 2,5 tūkstoši tonnu, divi ceļamkrāni, konservu taras rupnīca, angāri un citas celtnes. Tā visa ir mūsu teritorija, un šeit mēs gribam veidot terminālu. Ceram arī uz pilsētas mēra Aivara Lemberga atbalstu, gribam viņu ieinteresēt šajā lietā.

Lielākās problēmas ir ar Rīgas ostu, jo tā ziemā aizsalst, turklāt ostas teritorijā nav dzelzceļa, un tas rada zināmas problēmas. Tikai izbūvējot dzelzceļu, iespējams palielināt kravu apgrozījumu caur šo ostu. Līdz šim galvenās kravas, kas gāja caur mūsu ostu, bija zivis un kokmateriāli. Nereti firmas izmanto mūsu ostu savu kravu ievešanai. Nekādas citas nopietnas aktivitātes nav. Tagad mūsu mērķis ir šo aktivitāti palielināt.

Esam iecerējuši organizēt zivju pārstrādes ražošanu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Lai nebūtu kā tagad, kad nesertificētos uzņēmumos nereti gatavo konservus, kas neiztur nekādu kritiku. Tā šie kontrabandas uzņēmumi strādā gandrīz vai siena šķūņos antisanitāros apstākļos, piesavinās slavenu rūpnīcu firmas zīmes un rezultātā rada zaudējumus arī slaveniem uzņēmumiem. Tā patlaban ir vislielākā problēma Latvijā — kontrabandas zivju pārstrāde. Etiķetes arī viņi iemanījušies nodrukāt tepat mūsu tipogrāfijās. Diemžēl likumdošana ir pārāk liberālaÉ Vēl jau spēkā ir arī vecie standarti. Tāpēc gadās, ka šādus ražojumus piedāvā pat Krievijā. Ja visas starpvalstu attiecības tiktu noregulētas, tad noteikti nebūtu šādas problēmas.

— Kā zināms zivju pārstrāde ir nozare, kas vislielāko produkcijas daļu eksportē. Kā tiek iegūti sadarbības partneri un iekarots tirgus? Vai sava loma nav arī starptautiskajām izstādēm?

— Jā, tā ir taisnība, ka 90 procenti zivju produkcijas tiek eksportēti. Sava nozīme ir arī izstādēm. Piemēram, nesen šāda starptautiska pārtikas izstāde bija Maskavā. No Latvijas tajā piedalījās akciju sabiedrība ”Kaija”, kas gan nav mūsu savienības uzņēmums, un akciju sabiedrība ”Brīvais vilnis”. Plašāk pārstāvēti bija Piensaimnieku savienības biedri, kuriem bija viens stends. Tagad arī mēs strādājam šajā virzienā, esam izveidojuši komercdaļu, kas nodarbosies ar šiem jautājumiem. Ceram, ka šāda pārdomāta politika dos gaidītos rezultātus.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Māris Kundziņš