...un privātuzņēmumā “Jūraslīcis”

Nodrošinot veiksmi gan zvejniecībā, gan zivju apstrādē

Tepat, pārbraucot Lielupei, pie upes ietekas jūrā atrodas akciju sabiedrības “Jūraslīcis” osta, kuģu piestātnes, doki. Plašajā, 22 hektārus lielajā teritorijā ir koncentrēta visa uzņēmuma saimnieciskā darbība — no zivju pieņemšanas līdz apstrādes kompleksam. Akciju sabiedrības prezidenta pirmais vietnieks Eduards Leicis iepazīstina ar plašajiem cehiem. Te ir ko redzēt — simtiem čaklu roku ver zivis uz irbiem, nogādā tās žāvētavā un pēc tam blīvē kārbās. Divās maiņās šeit strādā 1200 cilvēku. Gadā vidēji tiek saražoti vairāk nekā 60 miljoni šprotu kārbu. Zivju pārstrādes jaudas kopš 1992. gada palielinājušās divarpus reizes.

Te lieli nopelni ir ne vien zvejas flotei, bet arī teicamai darba organizācijai. Patlaban gan visi kuģi ir pie muliņiem un arī dokā, jo pirms lielās rudens zvejas nepieciešams remonts. Šo darbu organizē Guntis Gerdovičs, kuram gan remonta laikā nākas papildus aicināt talkā dažādu specialitāšu strādniekus.

15 kuģu lielā zvejas flote ir viena no ievērojamākajām piekrastē. Nozveja gadā sasniedz vidēji 14 tūkstošus tonnu. Tieši šajās dienās floti papildinājis jauns kuģis. Flotes kapteini Jāni Bitenieku sastopam pēc priecīgā notikuma — pirkšanas — pārdošanas līguma parakstīšanas. Akciju sabiedrības “Jūraslīcis” prezidents Ilgonis Bumburs arī ir priecīgi saviļņots:

— Jā, mūsu flote skaitliskā ziņā tiks palielināta. Tas ir septītais Baltijas tipa kuģis, un nopirkām to no Vācijas. Tas ir patīkams notikums ne tikai mūsu zvejas vīriem, bet arī visam akciju sabiedrības kolektīvam. Kuģa vērtība ir 245 tūkstoši dolāru, un tā iegādei izmantojām arī bankas kredītus.

Aizvadītais gads sabiedrībai bija ļoti veiksmīgs, bet šis jau ir sarežģītāks — palielinājušās elektrības, degvielas cenas, mainījušies arī nodokļi. Tomēr pusgada darba rezultāti liecina, ka esam labi strādājuši gan zvejniecībā, gan zivju apstrādē.

— Jūs esat specializējušies šprotu ražošanā.

— Jā, uzskatu, ka šāds virziens ir pareizs. Tā bija mana ideja, un to valde, arī akcionāri atbalstīja. Specializācijai ir savi labumi — tā ir iespējams samazināt produkcijas pašizmaksu, pilnveidot tehnoloģiju un tirgū būt konkurētspējīgiem. Un vislielākais tirgus, kā zināms, mums ir Austrumos — Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Nedaudz pārdodam arī Rietumvalstīs, bet ceram, ka ar laiku apjomi palielināsies. Lielu uzmanību veltām reklāmai. Piedalāmies starptautiskajās izstādēs, tomēr vislielākā efektivitāte ir reklāmai ārvalstu žurnālos, laikrakstos.

— Redzams, ka stratēģija zivju pārstrādes nozarē izvēlēta pareizi.

— Cenas tirgū patlaban ir nostabilizējušās, uz to pieaugumu nevaram cerēt. Tās nav tādas, kā mēs vēlētos, bet gan tādas, kādas pircējs var atļauties. Tāpēc palielinājām zivju apstrādes apjomu, līdz ar to samazinot pašizmaksu. Varam būt konkurētspējīgi cenu politikā un nesamazināt peļņu.

Liela nozīme ir tam, ka mums ir pieredzējuši, augsti kvalificēti un zinoši speciālisti visās nozarēs — gan flotē, gan zivju apstrādē, gan citur. Mēs esam labs kolektīvs, mazāk sūrojamies, vairāk domājam un virzām darbus uz priekšu.

Mēs nozvejojam vairāk nekā 14 000 tonnu zivju gadā, bet nepieciešami vismaz 20 000 tonnu. Vēl 6000 tonnu zivju iepērkam no citām saimniecībām, kam zivju pārstrādes jaudas nav tik lielas vai sava ceha nav vispār. Uzpērkam lomus arī no zvejnieku grupām, kuģu komandām. Apjomi ir iespaidīgi, tā ka varam slēgt ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem. Var teikt, ka veidojas kooperācija. Zvejniekiem arī ir labi, jo viņi savus lomus var realizēt.

Mūsu kuģu komandas strādā maiņās — 10 dienas jūrā un 10 dienas atpūšas. Vidēji nokomplektētas 9 cilvēku komandas, 3 cilvēki visu laiku mainās.

Zivju apstrādē ir 7 stundu ilga darbadiena, un arī te darbs organizēts maiņās. Strādājam arī sestdienās, jo nedrīkst tikko nozvejotās zivis turēt divas trīs dienas neapstrādātas. Izejvielas svaigums nosaka visas produkcijas kvalitāti. Tikai tā varam būt konkurētspējīgi. Patlaban jau šprotes ražo gandrīz katrā saimniecībā. Kādreiz apstrādājām arī daudz okeāna zivju. Bet pašlaik zvejojam tikai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

— Jāsecina, ka pirms pieciem gadiem, kad veidojāt šo akciju sabiedrību, jūsu izvēle bijusi pareiza.

— Jā, noteikti. Priecājos, ka toreiz, 1992. gadā, visi 869 akcionāri atbalstīja ideju par zvejnieku kolhoza “Uzvara” pārveidošanu akciju sabiedrībā “Jūraslīcis”. Nu jau 37 gadus esmu šī kolektīva vadītājs. Jau tolaik mūsu saimniecība bija spēcīga ar savu izbūvēto ostu, kūpinātavu, zivju apstrādes cehiem, darbnīcām, kokzāģētavu, garāžām. Mūsu īpašumā ir dzīvojamie nami, jahtklubs, kultūras nams, brīvdabas estrāde un arī savs zvejniecības brīvdabas muzejs.

Pārdevām tikai dažas vecas automašīnas un vienu kuģi. Mums ir palaimējies, ka pa šiem gadiem esam uzbūvējuši šo ostu, savu kuģošanas ceļu. Zemessmēlējs strādā diendienā, padziļinot kuģu ceļu. Pašiem ir sava bāze, kur izkraut kuģus, tos remontēt. Tās ir lielas priekšrocības. Tāpēc varam daudz ko paveikt.

Patlaban mūsu akcionāru skaits ir sasniedzis 1300. Bet strādājošo skaits sezonā tuvojas diviem tūkstošiem. Ik gadus izmaksājam dividendes no peļņas. Līdzekļi tiek ieguldīti arī attīstībā, esam uzbūvējuši jaunu zivju apstrādes cehu. Tās ir iestrādes nākotnei.

Nepārspīlējot var teikt, ka esam Jūrmalas pilsētas lielākā ražotne. Pēc laikraksta “Dienas Bizness” datiem, — viens no 11 lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Par nākotnes perspektīvām runājot, jāatzīst, ka programmu esam izstrādājuši vairākiem gadiem uz priekšu. Labi būtu, ja valsts likumdošanas akti un nodokļu politika tik bieži nemainītos. Tad mēs justos daudz drošāk, ka zivsaimniecības kā nozares attīstība ir un būs vajadzīga.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Māris Kundziņš

Ilgonis Bumbers

Eduards Leicis

A/s “Jūraslīcis” kuģi gaida vien izeju jūrā

A/s “Jūraslīcis” zivju apstrādes komplekss