Rīgas Dome pēc simt dienām

Uzsākot pilsētas saimniecības nozaru ilgtermiņa stratēģijas izstrādi

Laiks skrien ātri — pagājušajā nedēļā apritēja simt dienu, kopš Rīgā valda jaunā Dome. Vērtējot paveikto, Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka daudz ir darīts, lai vienotos par Domes frakciju saskaņotu darbību. Tiek izstrādāts Domes Nolikums, kurā būs precizētas lēmējvaras un izpildinstitūciju funkcijas. Ļoti būtiska, ir uzsāktā pilsētas saimniecības nozaru ilgtermiņa stratēģijas izstrāde. Enerģiski darbojas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja, izstrādājot un iesniedzot Domei siltumapgādes attīstības koncepciju. Iepriecinoši, ka līdz 30. jūnijam pilsētas gada budžets bija izpildīts par 50,3 procentiem, tādēļ ir pamats domāt, ka līdz šā gada beigām tajā paredzētos ieņēmumus būs iespējams pārsniegt. Taču, vērtējot paveikto, Andris Bērziņš uzsvēra, ka simt dienās izdarīt brīnumus nav iespējams, jo “ Rīga ir pārāk sarežģīts mehānisms”.

Rīgas Domē uzsākta tās struktūru reorganizācija. Tiks reorganizēti Īpašuma, Pilsētas attīstības un Finansu departamenti. Ir izveidoti divi jauni — Komunālais un Satiksmes departaments. Tas dos iespēju veiksmīgāk tikt galā ar sarežģītajām komunālās saimniecības problēmām. Arī turpmāk stingrāk tiks kontrolēta namu pārvalžu darbība un tas, kā tiek izlietoti no iedzīvotājiem iekasētie līdzekļi. Pārbaudes namu pārvaldēs apstiprina, ka dažās no tām pieļauti nopietni finansiāli pārkāpumi. Viens otrs pārvaldnieks, iespējams, zaudēs savu amatu. A. Bērziņš uzsvēra, ka namu pārvaldnieki nav uzskatāmi par politiskām personām, kurām tālab nebūtu jāatbild par saviem pārkāpumiem.

Pašlaik norisinās konkurss uz sešām priekšpilsētu izpilddirektoru vietām. Uz tām pieteikušies četrdesmit pretendentu. Tātad, kā atzina A. Bērziņš, šis amats acīmredzot atzīts par ļoti prestižu.

Pēdējā Domes sēdē pirms vasaras pārtraukuma, 8. jūlijā, pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Izmainīti a/s “Rīgas Centrāltirgus” statūti, nosakot, ka tirgus galvenais pienākums ir veidot un izīrēt tirdzniecības vietas, rūpēties par to, lai tajās būtu pēc iespējas labāka infrastruktūra un, līdz ar to, arī lielākas ērtības pircējiem. Kā informēja A. Bērziņš, statūtos izdarīti divi būtiski grozījumi: tagad tikai Rīgas Domei ir tiesības lemt par to, vai tirgus veidos “meitas uzņēmumus”, un arī par šīs pašvaldības akciju sabiedrības pārveidošanu publiskā akciju sabiedrībā. To vairs nav atļauts izlemt nedz tirgus valdei, nedz pilnvarniekiem. Savukārt tirgus valdījumā nodoto zemi iznomāt drīkst tikai Rīgas Domes ieceltie pilnvarnieki.

Reorganizēts pašvaldības uzņēmums “Rīgas osta”, atbilstoši likuma prasībām izveidota ostas pārvalde un apstiprināts arī ostas pārvaldes nolikums. Andris Bērziņš uzskata, ka tagad Rīgas ostas lietas ir sakārtotas.

Beidzot atrisinātas arī problēmas ar Brīvības ielas 90. nama neapdzīvojamo telpu privatizēšanu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš informēja, ka pēdējā Domes sēdē apstiprināta pirkumu līgumu slēgšana gan ar neapdzīvojamo telpu nomniekiem, kuriem saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pieder šo telpu pirmpirkuma tiesības, gan ar juridiskajām un fiziskajām personām, kuras pirkuma tiesības ieguva izsolē, kas notika šā gada pavasarī. Līdz ar to šī būs pirmā māja Rīgā, kurā privātīpašumā ir vairāk nekā puse telpu. Jāpiebilst, ka nama vispārējā privatizācijā atsaucīgi piedalās arī nama īrnieki. Vispārējai privatizācijai nodotas 40 mājas Pārdaugavā. Rīgas Dome iepriekš pārbaudījusi, vai šajās mājās nav notikušas ar privatizāciju saistītas nelikumības. Cituviet dažās citās mājās šādi pārkāpumi atklāti. Piemēram, Kurzemes priekšpilsētā nelikumīgi pārdoti trīs veikali, un, nododot privatizācijā attiecīgās mājas, šie pārkāpumi tiks novērsti. Atlikta Valdeķu ielas 60. mājas 1. korpusa privatizācija, jo šeit apdzīvojamās telpas (kaut arī to līdzšinējais statuss nav mainīts) nelikumīgi iznomātas biroju vajadzībām. Kad tas būs novērsts, māja tiks nodota privatizācijai.

Bet šodien Rīgas Domē svinīgi tiek noslēgts līgums ar zviedru firmu “Skanska International Building AB” par moderna biroju un tirdzniecības centra celtniecību Rīgā, Valdemāra un Elizabetes ielu stūrī.

“LV” informācija

“Paātrinātā” dzīvokļu privatizācija tālākā paātrinājumā

Stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

Pēc 11. jūlija stājas spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sekretārs Indulis Krauze uzsver, ka no šī brīža apdzīvojamo un neapdzīvojamo telpu privatizācijā sāksies konceptuāli pilnīgi jauna darbība. Pirmkārt, ievērojami tiek paplašināts privatizācijas subjektu loks, un paātrinātajā privatizācijā turpmāk par dzīvokļa īpašnieku varēs kļūt jebkurš īrnieka ģimenes loceklis vai arī kāda cita fiziska vai juridiska persona, ja tam piekrīt īrnieks un viņa pilngadīgie ģimenes locekļi.Dzīvokli paātrinātajā privatizācijā būs iespējams noformēt uz vairāku personu vārda kā kopīpašumu. Privatizējot dzīvokli vai viendzīvokļa māju, vecāki šim nolūkam varēs izmantot savu nepilngadīgo bērnu sertifikātus bez bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmuma.Šāds lēmums gan būs nepieciešams tad, ja nepilngadīgais bērns kļūst par dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku.

Tagad likums arī nosaka, ka dzīvokļa privatizācijas tiesības varēs arī mantot — ja vien dzīvokļa īrnieks iesniedzis pieteikumu dzīvokļa paātrinātai vai vispārējai privatizācijai.

Ļoti būtiski arī tas, ka līdz dzīvojamās mājas privatizācijai paātrinātā kārtībā īpašumā varēs iegūt komunālos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un iznomātas neapdzīvojamās telpas, izņemot viendzīvokļa mājas. Pirmpirkuma tiesības uz neapdzīvojamām telpām būs tiem nomniekiem, kuri līgumus par telpu nomu noslēguši līdz šā gada 1. jūnijam. Paredzams, ka nomniekiem par neapdzīvojamo telpu privatizāciju būs jāmaksā apmēram 200 latu un jāsedz arī telpu novērtēšanas izdevumi, kas savukārt varētu būt apmēram 300 latu. Tas, protams, nav viss, jo atbilstoši īpašuma vērtībai vēl jānomaksā arī attiecīga naudas summa un sertifikātu skaits. Mākslinieku darbnīcu paātrinātā privatizācija izmaksās tikpat cik dzīvokļu privatizācija. Arī par komunālo dzīvokļu privatizācijas procedūru būs jāmaksā 20 latu.

Ja dzīvojamā māja tiks privatizēta vispārējā kārtībā, dzīvokļa vai neapdzīvojamo telpu īpašniekam vairs nebūs jākārto daudzas formalitātes, vienīgi privatizācijas komisijā jānoslēdz pirkuma līgumu.

Vienkāršots arī pats privatizācijas process: turpmāk pašvaldība pieņems lēmumus tikai par visas mājas nodošanu privatizācijai. Lēmumus par katru privatizācijas objektu pieņems privatizācijas komisija.

Preses konferencē, kas bija veltīta likuma izmaiņām, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča informēja arī par dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijas gaitu valstī. No tās uzsākšanas līdz 30. jūnijam dzīvojamās mājas privatizētas kopumā par 122, 9 miljoniem latu. Izlietoti 4 389 000 privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas process jau tradicionāli aktīvi norit Aizkrauklē, Bauskā, Valmierā un Talsos. Rīgā joprojām salīdzinoši gausi. Analizējot lēnā tempa cēloņus, par kuriem vairākkārt rakstīts arī “Latvijas Vēstnesī”, Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus izteica cerību, ka Rīgas pilsētas Domes augošā izpratne un ieinteresētība šajā procesā varētu palīdzēt šo vezumu izkustināt.

“LV” informācija

Vācu rūpnieku interese — Latvijas mašīnbūves uzņēmumi

Meklējot Vācijas un Latvijas kopīgu nišu

Jūnija sākumā Latvijā ieradās liela vācu mašīnbūvētāju delegācija, lai iepazītos ar stāvokli mūsu mašīnbūves un metālapstrādes rūpnīcās — “Kuģubūve”, RVR, “Rīgas dīzelis”, “Dambis”, “Jauda”, RINAR, ELLAR, RIKON, AKTA, ACOT TECHNOLOGIE, “Optiski – mehāniskā rūpnīca”, TTS Avio. Vācu speciālisti pētīja sadarbības iespējas ar Latvijas mašīnbūvētājiem. Pirms aizbraukšanas no Latvijas vācu delegācija dalījās iespaidos par šeit, Latvijā, redzēto.

Dr. Volfgangs Prīmers ( Wolfgang Priemer ), Vācijas Mašīnbūves asociācijas Saimniecisko sakaru komitejas priekšsēdētājs, sacīja, ka iepazīšanās ar Latvijas uzņēmumiem ļoti palīdzējusi gūt konkrētus iespaidus par ražošanas tehnoloģisko stāvokli un domāt par sadarbības iespējām. Jo sadarbība var attīstīties vienīgi tad, ja abas puses viena par otru ir labi informētas. Mēs redzējām vairākus “vidējos” uzņēmumus, kuri pārvarējuši plānveida un tirgus ekonomikas robežšķirtni un sākuši strādāt, izmantojot racionālu tehnoloģiju un darba reorganizāciju. Diemžēl lielie valsts uzņēmumi joprojām sīksti turpina strādāt pēc agrāko laiku struktūras. Pašlaik, kad izzudušas vecās tirgus attiecības, specializētos uzņēmumus ir ļoti grūti pārveidot, pārorganizēt un ievadīt jaunā tirgū. Pārstrukturēšanās procesi uzņēmumos rit ļoti gausi. Manuprāt, ir tikai viena iespēja — šiem uzņēmumiem vajadzētu sadalīties, privatizēties un mazās vienībās no jauna organizēties, izmantojot labāko tehniku un speciālistu pieredzi. Un jāmēģina ieiet tirgū, realizējot tajā savus ražojumus. Apkopojot gūtos iespaidus, varam secināt, ka uzņēmumu sadarbība turpmāk varētu pozitīvi attīstīties.

Savukārt Dr. Klauss Hikmans ( Klaus Hieckmann ), Magdeburgas Rūpniecības un tirdzniecības kameras prezidents, uzskata, ka atsevišķos uzņēmumos joprojām ir vēl daudz novecojušas tehnikas, kas derīgas tikai ļoti vienkāršu detaļu izgatavošanai. Uzņēmumu pārvaldēs nodarbināto darbinieku skaits bieži vien ir nepamatoti liels. Patīkami, ka jūsu mazajos un vidējos uzņēmumos lielākoties valda liels optimisms un jūtama cilvēku uzņēmība. Redzējām, ka tur strādā augsti kvalificēti strādnieki un arī uzņēmumu vadība ir labās rokās. Esmu pārliecināts, ka Latvijas uzņēmumi apgūs ne vien atsevišķu detaļu izgatavošanu mūsu uzņēmumiem, bet, nodibinot kopuzņēmumus, nākotnē varēs ražot visu galaproduktu. Tad Latvija kā tirdzniecības partnere kļūtu interesantāka arī Krievijai. Domāju, ka arī mums varētu būt labas sadarbības iespējas.

Vācijas uzņēmums “Mannesmann Rexroth GmbH” ražo hidraulikas elementus. Tā Eksporta nodaļas vadītājs Ditmars Hībners ( Dietmar Hūbner ), vaicāts par iespējamām grūtībām abu valstu sadarbības attīstībā, sacīja: — Mūsu valstis šķir liels attālums un tādēļ Čehijas, Ungārijas un Polijas uzņēmējiem būtu mazāki transporta izdevumi. Bet lai saņemtu pasūtījumus, jūsu uzņēmumu ražojumiem jābūt ar zemāku pašizmaksu un augstāku kvalitāti. Taču pats būtiskākais, lai veidotos sadarbība, Latvijas industrijas ražojumiem jāatbilst Rietumeiropas standartiem un prasībām. Pēc šīs vizītes mēs vispirms izvērtēsim gūtos rezultātus, skatīsim konkrētos tehniskos priekšlikumus. Uzsāksim saraksti ar uzņēmumiem. Un, protams, gaidīsim arī Latvijas uzņēmēju ekonomiskos aprēķinus par mūsu piedāvājumiem. Visi Latvijas uzņēmēju piedāvājumi jāadresē VDMA Kooperācijas nodaļai (Vācijas Mašīnbūves asociācija), kura ar tiem iepazīstinās vācu uzņēmējus.

Klauss Eve ( Klaus Ewe ) no Wilchelm Ewe Armaturen GmbH (uzņēmums ražo ūdens un gāzes sistēmu armatūru) Braunšveigā ar vizīti Latvijā ir apmierināts. Ceturtā daļa no piedāvājumiem rada interesi. Taču panākumi būtu vēl labāki, ja Latvijas firmas uz šo tikšanos ierastos labāk sagatavotas, ar jau izstrādātiem piedāvājumiem un sava mašīnparka izklāstu. Ceru, ka jūsu firmas par jauniegūto kontaktu attīstību rūpēsies, uzturēs saraksti, atsūtot mums nepieciešamos izziņas materiālus, ka veidosies dialogs un Latvijas puse šajā dialogā pārņems iniciatīvu. Līdz šim mēs par Latviju maz ko zinājām, tagad radies pirmais iespaids. Jūsu mazie uzņēmumi iepriecināja ar mērķtiecīgu un sistemātisku strādāšanu, tāpat ar uzņēmumu vadības apzināšanos, ka viņi ražo kaut ko labu. Jāteic, ka atsevišķu detaļu ražošana ārzemēm pie laba rezultāta nenovedīs. Ir jāatrod kaut kas īpašs un jāizlaiž gatavi produkti, jāveido sava niša. Uzņēmumam vienmēr jācenšas būt labākam un pārākam par citiem.

Armins Liseks ( Armin Lissek ) no KSR Kranservice Rheinberg GmbH, uzņēmuma, kas nodarbojas ar celtņu būvi, remontu un apkopi, salīdzina Latvijas un citus postsociālisma valstu mašīnbūves uzņēmumus: — Man ir septiņu gadu ilga Austrumeiropas pieredze darbā ar Ungārijas un Polijas celtņu izgatavotājiem. Atšķirībā no Polijas, Ungārijas un Čehijas Latvijas rūpnīcas ir ļoti specializētas vienam produkcijas veidam. Tas ļoti apgrūtinās Latvijai tuvākā laikā saņemt jaunus pasūtījumus, jo ražošanas pārkārtošanai ir vajadzīgas lielas investīcijas. Citās zemēs tas bija iespējams pat dažu mēnešu laikā, jo šo valstu uzņēmumiem bija daudzpusīgākas ražošanas iespējas. Rīgā ir uzņēmumi, kuri kvalitatīvi varētu veikt celtņu konstrukciju metināšanu, taču šajos uzņēmumos trūkst tehnoloģisko iekārtu celtņu konstrukciju apstarošanai, krāsošanai un mehāniskai apstrādei, un sametinātās konstrukcijas nākas vest uz citiem uzņēmumiem, lai veiktu pārējās tehnoloģiskās operācijas. Mums tas nav pieņemami. Mēs gribam sadarboties tikai ar konkrētu firmu, kas par visu spējīga atbildēt un kas pati spēj savā ražošanā nodrošināt ISO 9001 kvalitātes sistēmas prasību ievērošanu. Apmeklējot jūsu firmas, redzejām, ka vairums no tām maz domājušas par vides aizsardzību. Tā bija arī pie mums pirms gadiem trīsdesmit. Lielākās problēmas radīsies tad, kad Latvija tuvosies ES, kur ir stingras vides aizsardzības prasības. Tas firmām prasīs jaunus finansiālus ieguldījumus, un daudzas mazas firmas var bankrotēt. Apmeklējot jūsu firmas, kurās ir čugunlietuves, bet darba apstākļi, salīdzinot ar tiem, kādi ir Vācijā, ir ļoti slikti, iepriecināja jūsu strādnieku neatlaidīgais darbs. Vācijā visai maz zina par Baltijas valstīm. Arī es par jūsu valsti un tās industriju nezināju daudz. Tagad esmu guvis pirmos iespaidus. Bija patīkami redzēt šeit jaunus enerģiskus cilvēkus, kuri zina, ko vēlas sasniegt, un ir gatavi daudz strādāt, lai izietu pasaulē. Tā ir Latvijas cerība. Jūsu ražošanu nepieciešams sagatavot atbilstoši Rietumu prasībām, nāksies ievērot ISO standartus, kā arī iegūt speciālus sertifikātus. Piemēram, ja vēlēsities sadarboties ar vācu firmām metināšanas darbos, obligāti būs nepieciešami sertifikāti pēc DIN vai EN prasībām metinātāju kvalifikācijas novērtēšanai. Ievērojot šos priekšnoteikumus un uzņēmumu vadību nododot gados jaunu cilvēku rokās, astoņos divpadsmit gados Latvijas mašīnbūve varētu sasniegt Eiropas viduslīmeni.

Gunārs Freibergs, “LV”