• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saruna darbu vidū. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.07.1997., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30003

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

... un privātuzņēmumā "Jūraslīcis"

Vēl šajā numurā

10.07.1997., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saruna darbu vidū

Aizvadītajā preses konferencē Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis ne tikai informēja par aktivitātēm pēdējās divās nedēļās, bet arī sniedza pilnu kopsavilkumu par pirmā pusgada veikumu ( skat. augstāk ).

Viņaprāt, ir trīs būtiskas lietas, kas izmainījušas privatizācijas procesu. Viena no tām — nacionālās sporta bāzes statusa noteikšana, kas reizē ļāvusi sporta bāzes nodot privatizācijai. Nacionālās sporta bāzes statuss tika piešķirts neatkarīgi no īpašuma formas. Patlaban viena no sporta bāzēm — Rīgas sporta pils — jau nodota privatizācijai.

Būtiska bijusi nepieciešamība pieņemt rīkojumu par budžeta iestāžu, pašvaldību un pašvaldību uzņēmumu debitoru parādu sakārtošanu un termiņa parādu saistību. Šis bija pēdējais šķērslis, kas ļāva pēc tam sekmīgi parakstīt līgumu ar “Ruhrgas/Preussen Elektra” un “Gazprom” par “Latvijas gāzes” akciju pirkumu. Attiecībā uz zemes privatizāciju laukos un pilsētās ir ļoti nozīmīgas aktivitātes, PA uzņēmās zināmā mērā koordinatora lomu, un ir gūti panākumi, jo Latvijā pamazām tiek iedibināts zemes tirgus.

Nākamais jau attiecas uz valsts a/s “Ventspils nafta” un a/s “LaSam” privatizāciju, — tiek radīts jauns jēdziens publiskajā piedāvājumā, tā dēvētā tautas kārta. Tā ir akcionāru piesaistīšana, sākot no mazākajiem akcionāriem un reglamentējot lielo akciju pakešu pirktgribētājus. Tas ir jauns pasākums. Patlaban kuluāros notiek sarunas par iespējamo kvotu izdalīšanu lielajos uzņēmumos tādām kategorijām, kuras nevar nopirkt akcijas, kā skolotājiem un mediķiem. Šis temats ir apspriešanas vērts. Vai tiks rasts pozitīvs risinājums, ir grūti pateikt, bet arī šādu iespēju ir vērts apsvērt.

Tāpat ne mazāk nozīmīgs ir pirmais precedents, kad maksātnespējīgam uzņēmumam — a/s “Dauteks” — veikta sanācija un parakstīts līgums ar Singapūras kompāniju “Asean Interests Ltd.” par visu valsts uzņēmuma akciju pārdošanu par vienu latu. Tas ir nozīmīgs solis “Dauteks” darbības atjaunošanā. Līdz ar to palicis tikai viens no lielajiem uzņēmumiem, kas nav nodots privatizācijai, — “Latvijas dzelzceļš”. Tiek veikta tā restrukturizācija.

Principā no uzņēmumiem, kurus paredzēts privatizēt, palikuši 250. No tiem 60 — jau ir apstiprināti privatizācijas noteikumi, un tie atrodas dažādos privatizācijas posmos. Atsevišķi uzņēmumi tiek gatavoti izsolēm, citos advokāti strādā, lai saskaņotu ar pircēju pirkuma-pārdevuma līgumu. Vispār lielo uzņēmumu privatizācijas noteikumiem jābūt apstiprinātiem līdz jaunajam gadam.

Patlaban likvidācijas procesā atrodas 50 uzņēmumi, 12 no tiem — 2 līdz 3 mēnešu laikā varētu tikt noņemti no Uzņēmumu reģistra uzskaites, 27 — jau ir svītroti no Uzņēmumu reģistra.

Līdz 1. jūlijam bija jāatrisina 152 uzņēmumu denacionalizācijas jautājumi. Astoņpadsmit uzņēmumiem ir sagatavoti lēmumu projekti. Pašvaldību un valsts institūcijas šos jautājumus nav līdz galam nokārtojušas, tāpēc denacionalizācijas pieteikumu skaits aug, lai gan iesniegumiem vajadzēja tikt nodotiem līdz šā gada 1. janvārim. Palikuši nerealizēti 19 nekustamie īpašumi, jo nav sakārtotas īpašuma lietas un ir dažādas neveiksmes ar ieguldījumiem.

Tāpat ir apstiprināti privatizācijai nododamie 50 zemes gabali, kas atrodas zem rūpniecības uzņēmumiem. Sešiem zemes gabaliem ir apstiprināti privatizācijas noteikumi, bet šādu objektu skaits jau sasniedz 244. Šādā tempā strādājot, zemi zem privatizētajiem objektiem varēs privatizēt labi ja trīs četru gadu laikā.

Jaunums Privatizācijas aģentūrā ir arī tas, ka izveidota privatizēto uzņēmumu kontroles grupa. Līdz ar to tiks panākta radikāla uzlabošanās šo uzņēmumu darba kontrolē. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, daudz vairāk lauzti privatizācijas līgumi, jo jaunie īpašnieki nespēj izpildīt privatizācijas noteikumus. Un aģentūras tehniskais direktors Arvis Freibergs iepazīstināja ar jaunizveidotās aģentūras struktūrvienības — uzņēmumu kontroles grupas — darbu.

Savukārt aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs komentēja tik samilzušo jautājumu par to, vai Saeimas deputāts var būt valsts pilnvarnieks ( skat. šī izdevuma 1.— 2.lpp. )

1997. gadā Privatizācijas aģentūra turpina strādāt pie vairākām nozīmīgām programmām — Valsts īpašuma objektu privatizācija parastā kārtībā, publiskā piedāvājuma programma, lielo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācija, valsts kapitāldaļu pārdošana, valsts uzņēmumu likvidācija, zemes privatizācija un citiem jautājumiemÉ Lai sokas!

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!