Paviršības var radīt sekas

Atgādinot, kā neuzmanība dokumentā aizkavē kompensācijas saņemšanu

Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā sākusies par lauku zemi piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšana par naudu. Latvijas Attīstības aģentūras Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrā tiek apkopotas un precizētas ziņas par cilvēkiem visā Latvijā, kuriem pienākas šāda veida kompensācija.

Informācija par īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem, kuriem pienākas atlīdzība naudā, kā arī par dzēšamo sertifikātu skaitu un naudas summām, kuras attiecīgi jāizmaksā, tiek apkopota, pārbaudīta un uzkrāta no 1995. gada. Šobrīd kompjūteru atmiņa glabā informāciju par 4423 cilvēkiem. Kompensācijas izmaksu pirmā kārta jau sākusies. Šogad, kā zināms, Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanas programmā šīm izmaksām paredzēts izlietot 4, 4 miljonus latu. Izmaksas tiks veiktas personu dzimšanas datumu hronoloģiskā secībā. Pašreiz vecākajam cilvēkam, kuram pienākas kompensācija naudā, ir simt divi gadi, bet vēl septiņpadsmit dzimuši pagājušajā gadsimtā. Šā gada programmā paredzēto līdzekļu ietvaros iespējams kompensācijas sertifikātu vērtību naudā izmaksāt apmēram 1800 cilvēkiem, no kuriem jaunākie dzimuši 1931. gadā. Protams, saraksti vēl tiks precizēti, taču šobrīd jau redzams, ka kompensācijas izmaksām kopumā būs nepieciešams vairāk nekā 10 miljoni latu. Centra vadītāja vietnieks Andrejs Aizkalns stāsta:

— Vidēji četrdesmit procentu no dokumentiem, kurus saņemam no pagastu zemes komisijām, ir kļūdaini. Lielākoties tās ir paviršības kļūdas — sarakstos neprecīzi uzrādīti personu kodi, banku nosaukumi un konti, nepareizi aprēķinātas naudas summas (attiecīgais darbinieks nav mācējis sareizināt sertifikātu skaitu ar ciparu 28) utt. Mēs to pārbaudām, sastādām kļūdu protokolus, nosūtām attiecīgajām zemes komisijām un pēc tam saņemam kļūdu labojumus. Tādējādi esam nonākuši pie cita skaitļa — informācijas centrā akceptēti astoņdesmit divi procenti iesniegto dokumentu. Vēl ļoti būtiska kļūda ir tā, ka pagastu zemes komisijas neuzrāda, kāda kompensācijas saņēmēju kategorija iekļauta sarakstā. Tas ir ļoti svarīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, datu pārbaudes metodes katrai kompensācijas saņēmēju grupai ir atšķirīgas. Ortkārt, kompensācijas sertifikāti šogad tiek dzēsti tikai bijušajiem zemes īpašniekiem un represēto īpašnieku represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem. Pārējām iedzīvotāju kategorijām kompensāciju naudā sāks izmaksāt tikai no nākamā gada.

Saskaņā ar izmaiņām likumā un jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem šogad kompensācijas saņēmēju loku papildinājušas divas iedzīvotāju kategorijas — politiski represētie bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantinieki, kuru priekštecis — zemes īpašnieks — nav bijis represēts, un bijušo zemes īpašnieku politiski represētie pārdzīvojušie laulātie.

Jaunajos noteikumos (kopā ar komentāru publicēti “LV” 3.jūlija numurā) definēti pamatjēdzieni — kas īsti ir bijušais zemes īpašnieks, pirmās šķiras mantinieks, neapmierinātais zemes pieprasītājs un citi jēdzieni. Sagaidāms, ka tas izbeigs domstarpības starp centru un pagastu zemes komisijām par to, vai lēmums par naudas piešķiršanu kompensācijas pretendentam pieņemts pamatoti vai nē.

Tagad, cerams, tie darbinieki, kuri veido sarakstus, būs izlasījuši attiecīgās instrukcijas, kļūdu būs mazāk, un īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas procesa sagatavošana ritēs raitāk un bez kavējumiem, un atlīdzību naudā saņems ikviens, kam tā pienākas, bet nesaņems neviens, kam tā nepienākas. Pagastu zemes komisijām būtu vēlreiz jāpārdomā savu agrāk pieņemto lēmumu pamatotība — gan par naudas piešķiršanu, gan par atteikumiem to piešķirt un jānosūta centram informācija par atceltajiem vai no jauna pieņemtajiem lēmumiem. Lēmumu pieņemšanā un dokumentu izpildīšanā paviršība nav pieļaujama, jo, kā stāsta A.Aizkalns, vidēji vienam cilvēkam Latvijā īpašuma kompensācijas sertifikāti tiks dzēsti apmēram 2,5 tūkstošu latu vērtībā. Lielākā summa, kas pašlaik aprēķināta vienam kompensācijas saņēmējam, ir 25 tūkstoši latu, mazākā — 25 lati. Tātad it bieži runa ir par ievērojamiem naudas līdzekļiem, kas var ietekmēt visu cilvēka turpmāko dzīvi. Nedrīkst aizmirst arī to, ka šie lati ļoti nepieciešami daudziem sirmgalvjiem, kuriem svarīga gan katra nodzīvotā diena, gan katrs santīms.

— Ja pagastu zemes komisijās pret šo lietu izturētos ar lielāku atbildības sajūtu, mums būtu daudz vieglāk strādāt. Reizēm jābrīnās par paviršo attieksmi, ar kādu pagastos izturas pret šīm summām, kas turklāt netiks tērētas no to budžeta. Tā vienlaikus ir arī ārkārtīga neiejūtība pret bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represētajiem, kuriem dzīvē nācies pārciest pietiekami daudz pārbaudījumu.

Izrādās, ne tikai kļūdainos dokumentos vien vaina meklējama. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi noteica, ka pieteikumi par kompensācijas izmaksu attiecīgajā zemes komisijā bija jāiesniedz līdz 1996. gada 30. jūnijam. Taču lauku cilvēki ne vienmēr bija laikus informēti vai arī vienkārši nesaprata to, ka šis pieteikums viņiem obligāti jāraksta. Daži domājuši — ja reiz likums devis tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vērtību saņemt naudā, tad tikai atliek gaidīt, kad tā pienāks. Taču likums dod tikai tiesības, dokumenti gan jākārto pašam. Gan Centrālajā zemes komisijā, gan Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrā izmisuši pēc palīdzības griezās daudzi Latvijas lauku iedzīvotāji, kuri to bija uzzinājuši pārāk vēlu.

Lai novērstu šo un citu iemeslu dēļ radušos pārpratumus un netaisnības, saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem pieteikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 1997. gada 30. septembrim. Tātad iedzīvotāji, kuru novēlotie iesniegumi līdz šim tika atraidīti, bet kuri ir tiesīgi naudu saņemt, nu var griezties pagastu zemes komisijās un paspēt nokārtot kompensācijas sertifikātu vērtības izmaksu naudā.

Izrādās, kompensācijas sertifikātu dzēšanas procesā ļoti svarīgs posms ir koordinatori, kurus ieceļ rajonu padomes un kuri nodarbojas tieši ar sertifikātu lietām. Šis amats daudzos rajonos tika ieviests tad, kad sākās privatizācijas sertifikātu piešķiršanas kampaņa, un attiecīgie cilvēki tagad darbu turpina kompensācijas sertifikātu dzēšanas jomā. Viņi ir saikne starp informatīvā nodrošinājuma centru un zemes komisijām, informēti par visām izmaiņām normatīvajos aktos, saņem un precizē zemes komisiju iesniegtos sarakstus un tikai pēc tam tos nodod centram, kas savukārt ar koordinatoru starpniecību nosūta atpakaļ kļūdu protokolus, ja tādi ir. Šie speciālisti arī rūpējas, lai kļūdas tiktu laikus izlabotas. A.Aizkalns uzsver, ka koordinatori tikai trešajā daļā no visiem rajoniem strādā ļoti apzinīgi un kvalificēti, un te kļūdas dokumentācijā gadās reti, starp labākajiem nosaucot Preiļu, Alūksnes, Valmieras un Talsu rajonu koordinatorus. Savukārt rajonos, kur šādu speciālistu nav, vai arī viņi savus pienākumus veic neapmierinoši, kļūdu procents ir ļoti augsts. Turklāt centram trūkst stabilu sakaru ar zemes komisijām, un nereti jūtams, ka saraksti un kļūdu labojumi centrā nonāk ļoti gausi vai arī tie vispār netiek sagatavoti. Secinājums ir viens: īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšana ir ļoti svarīgs process, un ir jādara viss, lai bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki nepelnīti nezaudētu ne lata.

Mudīte Luksa, “LV”