Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. nr.; 2005, 10., 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10., 22. nr.; 2008, 13., 14., 23. nr.; 2009, 7., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 16. nr.; 2012, 56., 100., 186. nr.; 2013, 142., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 124., 222. nr.; 2016, 31., 115., 254. nr.; 2017, 196., 222. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "klīrings" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tīrvērte" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "tirgus organizētājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "regulētā tirgus organizētājs" (attiecīgā locījumā) un vārdus "Tirgus organizētājs" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "Regulētā tirgus organizētājs" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

3) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

4) izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts saskaņā ar šā likuma 3.¹ panta prasībām;

5) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šo funkciju tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai;

6) regulētais tirgus — daudzpusēja sistēma, kuru organizē vai pārvalda regulētā tirgus organizētājs un kurā atbilstoši daudzpusējas sistēmas noteikumiem, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts darījums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar daudzpusējas sistēmas noteikumiem, un kurai ir atļauts darboties, un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šā likuma D sadaļas I nodaļu;

7) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē vai pārvalda regulēto tirgu;

8) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram regulētā tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

9) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

10) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai ir pieteikusi iekļaušanai regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz regulētajā tirgū iekļautajiem depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā neatkarīgi no tā, vai šie vērtspapīri ir vai nav iekļauti regulētajā tirgū;

11) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā izvietošana;

12) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu;

13) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

14) mērķa sabiedrība — akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akcijām ir izteikts atpirkšanas piedāvājums;

15) piedāvātājs — persona vai personu grupa, kura izsaka obligāto vai brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu vai veic galīgo akciju atpirkšanu vai kurai ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

16) centrālais vērtspapīru depozitārijs — kapitālsabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē;

17) centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks — dalībnieks likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 6. punkta izpratnē;

18) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, regulētā tirgus organizētāji, centrālie vērtspapīru depozitāriji, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

19) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām;

21) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;

22) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē;

23) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

24) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

25) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

26) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido viens vai vairāki šādi elementi, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem:

a) akcijas, kā arī citi kapitāla instrumenti un to emisijas uzcenojums,

b) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

c) citi uzkrātie ienākumi, kas uzrādīti kopējo ienākumu pārskatā,

d) pārējās rezerves,

e) kārtējā darbības gada peļņa;

27) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti (turpmāk arī — finanšu instrumentu īpašnieki) un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

28) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka šos vērtspapīrus emitējis to akciju emitents, uz kuru tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

29) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū un apliecina īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, un vienlaikus iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no šāda emitenta vērtspapīriem;

30) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, tostarp:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) parāda vērtspapīri,

c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme vai ienesīgums, preces, indekss vai rādītājs;

31) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro;

32) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

33) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laikposmā;

34) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;

35) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

36) kvalificētie ieguldītāji — ieguldītāji, kas par tādiem noteikti šā likuma 124.¹ panta otrajā daļā vai atbilst šā panta otrajā vai piektajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem, kā arī personas, kuras atbilstoši šā likuma 124.² panta noteikumiem atzītas par tiesīgiem darījuma partneriem;

37) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

38) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

39) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

40) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu;

41) atpirkšanas piedāvājums — piedāvātāja publiski izteikts piedāvājums, kas nav pašas mērķa sabiedrības izteikts piedāvājums, citiem mērķa sabiedrības akcionāriem iegādāties no tiem visas akcijas vai daļu akciju šā likuma D sadaļas V nodaļā noteiktajā kārtībā;

42) personas, kuras rīkojas saskaņoti — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu;

43) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, kā arī depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

44) kontrolēta komercsabiedrība — komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

45) regulētā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu saskaņā ar šā likuma 3.¹, 54. panta, D sadaļas III, IV nodaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 596/2014) 7. un 19. panta prasībām;

46) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

47) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

48) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

49) daudzpusējā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — DT sistēma) — sistēma, kuru organizē ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums;

50) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kas saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību;

51) piesaistītais aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē vai citādi veicina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pieņem no klientiem un nosūta norādījumus vai rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

52) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību;

53) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgā apjomā veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas bez daudzpusējas sistēmas organizēšanas. Sistemātiskā internalizētāja darbības biežumu un sistemātiskumu nosaka pēc to finanšu instrumentu ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Darbības apjoma nozīmīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrētā finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā;

54) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu;

55) ieguldījumu konsultācija — personalizēta ieteikuma sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

56) rīkojumu izpilde klientu vārdā — darbība, kuru veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un kurā ietilpst līgumu slēgšana par brokeru sabiedrības vai kredītiestādes emitēto finanšu instrumentu pārdošanu emitēšanas brīdī;

57) darījumu veikšana savā vārdā — tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu (līdzekļus), kuras rezultātā tiek veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

58) portfeļa pārvaldība — individuālu klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši katra klienta pilnvarojumam, ja šādos portfeļos ietverts viens vai vairāki finanšu instrumenti;

59) klients — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus;

60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas;

61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients;

62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu;

63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

64) ieraksta datums — tās darbdienas datums, pēc kuras līdz akcionāru sapulcei atliek vēl piecas darbdienas un kuras beigās tiek fiksēti attiecīgās akciju sabiedrības akcionāri un tiem piederošais akciju skaits akcionāra dalībai attiecīgajā akcionāru sapulcē, vai emitenta vai piedāvātāja noteikts datums, kurā tiek noteiktas tiesības uz labumiem, kas tiks gūti finanšu instrumentu notikumu rezultātā;

65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

66) komercsabiedrība ar samazinātu tirgus kapitalizāciju — komercsabiedrība, kuras finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū un kuras tirgus kapitalizācijas vidējā vērtība, aprēķinot pēc iepriekšējo triju kalendāra gadu beigās veiktās finanšu instrumentu kotēšanas rezultātiem, ir mazāka nekā 100 000 000 euro;

67) galvenā informācija — būtiska, strukturēta informācija, kuru sniedz ieguldītājiem, lai skaidrotu tiem piedāvāto vai tirdzniecībai regulētajā tirgū iekļaujamo vērtspapīru, to emitentu un galvotāju būtību, kā arī ar vērtspapīriem, to emitentu un galvotāju saistītos riskus, un kura ieguldītājiem būtu nepieciešama vērtspapīru iegādes lēmuma pieņemšanai. Galvenā informācija satur:

a) īsu aprakstu par emitentu un galvotāju būtiskākajiem raksturojošiem rādītājiem, tostarp informāciju par to aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un riskiem, kas saistīti ar emitentu, galvotāju un ieguldījumiem attiecīgajos vērtspapīros,

b) īsu aprakstu par riskiem, kas saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem un ieguldījumiem šāda veida pārvedamos vērtspapīros, kā arī informāciju par šajos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām,

c) publiskā piedāvājuma noteikumus un informāciju par visām izmaksām, ko sedz ieguldītājs saistībā ar vērtspapīru iegādi,

d) publiskā piedāvājuma iemeslus un publiskā piedāvājuma rezultātā gūto tīro ieņēmumu izlietojumu,

e) aprakstu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

68) finanšu instrumentu turēšana — finanšu instrumentu turēšana un administrēšana klientu vārdā, tostarp ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu nodrošināšanai nepieciešamo naudas līdzekļu turēšana un citu ar finanšu instrumentu turēšanu vai administrēšanu saistīto pakalpojumu sniegšana, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī;

69) oficiāla vienošanās — līgums, kas ir saistošs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un paredz personai tiesības no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas akciju sabiedrībā;

70) finanšu instrumentu garā pozīcija — finanšu instrumenti, kas pieder personai, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu iegūt finanšu instrumentus;

71) finanšu instrumentu īsā pozīcija — personas saistības, kas izpildāmas finanšu instrumentos, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu atsavināt finanšu instrumentus;

72) finanšu instrumentu notikums — jebkurš fakts vai apstāklis, kas iespaido finanšu instrumentu nominālvērtību vai citus raksturlielumus, kā arī emitenta rīcība, izpildot saistības pret personu, kurai ir tiesības uz labumiem finanšu instrumentu notikumu rezultātā (dividenžu izmaksa, procentu izmaksa, emisijas sadalīšana, emisijas apvienošana un citi līdzīgi fakti vai apstākļi);

73) mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus — daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kurai piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss saskaņā ar šā likuma 133.¹¹ pantu;

74) enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi — iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir minēti šā likuma 3. panta otrās daļas 6. punktā un attiecas uz oglēm vai naftu, tiek tirgoti organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

75) daudzpusēja sistēma — sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

76) organizētā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — OT sistēma) — daudzpusēja sistēma, kura nav regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka tiek noslēgts darījums;

77) tirdzniecības vieta — regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizētā tirdzniecības sistēma;

78) likvīds tirgus — finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā nepārtraukti ir kāds tirgus dalībnieks, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

a) darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu,

b) tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku skaita un tirgoto instrumentu attiecība konkrētam produktam,

c) vidējais starpības apmērs starp pirkšanas un pārdošanas interesēm, ja tāds ir pieejams;

79) grupa — mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

80) sapārota tirdzniecība — darījums, kurā starpnieks iesaistās starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā starpnieks nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, pirkšana un pārdošana tiek veikta vienlaikus, un kuru noslēdz par cenu, ar kādu starpniekam nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu, kā vien iepriekš atklāta komisijas maksa par darījumu;

81) algoritmiskā tirdzniecība — finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, tostarp — vai un kurā brīdī iniciēt rīkojumu, rīkojumā norādīto cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, darbojoties ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas, tikai lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, neietverot tirdzniecības parametru noteikšanu, vai apstiprinātu rīkojumus, vai apstrādātu izpildītus rīkojumus pēc tirdzniecības;

82) augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode — algoritmiskās tirdzniecības metode, kuru raksturo:

a) infrastruktūra, kas paredzēta, lai mazinātu datu tīkla un cita veida aizturi, tostarp tai piemīt vismaz viena no šādām īpašībām: klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās vienā datu centrā, klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās atsevišķos datu centros, kas savā starpā savienoti ar ātru un zemas aiztures savienojumu vai arī sistēmas savā starpā savienotas ar ātru un tiešu elektronisko piekļuvi,

b) automātiska sistēma, kas pati bez cilvēka iesaistes iniciē, ģenerē, novirza (maršrutē) vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus,

c) liels vienas dienas laikā nosūtīto ziņojumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulāciju, daudzums;

83) tieša elektroniskā piekļuve — iespēja personai elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, lietojot tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta tirdzniecības kodu un izmantojot biedra, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu (tieša piekļuve tirgum) vai neizmantojot šo infrastruktūru (sponsorēta piekļuve);

84) kombinētās pārdošanas prakse — ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu vienā paketē vai viens vai vairāki produkti vai pakalpojumi ir kā nosacījums citam produktam vai līgumam vai to paketei;

85) strukturētais noguldījums — noguldījums, kas definēts Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas aprēķina pēc formulas, kurā var tikt ņemti vērā šādi faktori:

a) indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, tostarp Euribor vai Libor,

b) finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija,

c) prece vai preču kombinācija vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi,

d) valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija;

86) biržā tirgots fonds — fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu tirdzniecības dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā būtiski neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un, ja tāda ir, — no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

87) sertifikāti — vērtspapīri, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 600/2014) 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

88) strukturētā finansējuma produkti — vērtspapīri, kas noteikti Regulas Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

89) atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas noteikti šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā;

90) preču atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas definēti:

a) šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un saistīti ar preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto bāzes aktīvu,

b) šā likuma 3. panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

91) centrālais darījumu partneris — persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā;"

92) apstiprināta publicēšanas struktūra — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm pakalpojumu publicēt to vārdā ziņojumus par darījumiem atbilstoši Regulas Nr. 600/2014 20. un 21. pantam;

93) konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (turpmāk arī — KDL nodrošinātājs) — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt pakalpojumu — ziņojumu vākšanu par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas Nr. 600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20. un 21. pantā, no regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un ziņojumu konsolidēšanu nepārtrauktā elektroniskā faktiskā datu apstrādes procesa norises laika (turpmāk –– reāllaiks) datu plūsmā, nodrošinot datus par katra finanšu instrumenta cenu un apjomu;

94) apstiprināta ziņošanas sistēma — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu vārdā ir tiesības sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ziņojumus par darījumu detaļām;

95) ārvalsts sabiedrība — sabiedrība, kas būtu pielīdzināma kredītiestādei, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šīs sabiedrības galvenais birojs atrastos Eiropas Savienībā;

96) vairumtirdzniecības energoprodukti — vairumtirdzniecības energoprodukti, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1227/2011) 2. panta 4. punktā;

97) lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti — atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk — Regula Nr. 1308/2013) 1. pantā un I pielikuma I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX daļā un XXIV daļas 1. iedaļā minētajiem produktiem;

98) valsts emitents — jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

a) Eiropas Savienība,

b) dalībvalsts, tostarp attiecīgās dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dalībvalsts dibināta sabiedrība,

c) federālas dalībvalsts gadījumā — federācijas loceklis,

d) vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība,

e) starptautiska finanšu institūcija, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud,

f) Eiropas Investīciju banka;

99) valsts parāds — parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

100) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai laikposmā, kas atbilst informācijas mērķim, un ļauj nemainītā veidā uzrādīt uzglabāto informāciju;

101) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji — apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma;

102) naudas tirgus instrumenti — finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū: valsts parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un komercsabiedrību parādzīmes, izņemot maksāšanas līdzekļus;

103) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;

104) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā. Visas struktūrvienības, kuras vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, uzskatāmas par vienu filiāli;

105) vērtspapīru finansēšanas darījums — darījums atbilstoši Regulas Nr. 2015/2365 3. panta 11. punktā noteiktajam.

(2) Šādi termini atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem Regulas Nr. 575/2013 izpratnē ir lietoti šādi termini:

1) finanšu iestāde — finanšu iestāde Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē;

2) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013  4. panta 1. punkta 30. apakšpunkta izpratnē;

4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunkta izpratnē;

5) pašu kapitāls — pašu kapitāls Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkta izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "saistītā puse" atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra regulas (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ) pielikumā minētajā 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam.

(5) Piemērojot šā likuma tiesību normas, kurās ir ietverti šā panta pirmajā daļā minētie termini, ievēro Komisijas 2016. gada 25. aprīļa deleģēto regulu (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/565) un Komisijas 2017. gada 28. augusta deleģēto regulu (ES) 2017/2294, ar ko deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza attiecībā uz sistemātisko internalizētāju definīcijas konkretizēšanu direktīvas 2014/65/ES vajadzībām (Dokuments attiecas uz EEZ).

4.  3. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanas, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kompetento institūciju sadarbības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.¹ panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.";

izteikt 1.¹ daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) Regula Nr. 648/2012;";

papildināt 1.¹ daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) Regula Nr. 600/2014;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2016/1011).";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) pārvedami vērtspapīri;

2) naudas tirgus instrumenti;

3) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (daļas) un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

4) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem, par kuriem var norēķināties, izmantojot fizisku piegādi vai naudā;

5) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu izbeigšanu;

6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā, izņemot vairumtirdzniecības energoproduktus, kas tiek tirgoti OT sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, kuri nav minēti šīs daļas 6. punktā un nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības;

8) atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti;

9) finanšu līgumi par starpību;

10) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kuri nav iepriekš minēti šajā daļā un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā;

11) emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kuras atzītas par atbilstošām emisijas kvotu tirdzniecības jomā noteiktajām prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šis likums attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām (turpmāk — ieguldījumu pakalpojumi), kuras šā likuma izpratnē ir:

1) rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

2) rīkojumu izpilde klientu vārdā;

3) darījumu veikšana savā vārdā;

4) portfeļa pārvaldība;

5) ieguldījumu konsultācijas;

6) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

7) finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

8) DT sistēmas organizēšana;

9) OT sistēmas organizēšana.

(5) Šis likums attiecas uz ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6) ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana;

7) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.";

papildināt pantu ar 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5²) Šis likums attiecas uz datu ziņošanas pakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) apstiprinātas publicēšanas struktūras darbība;

2) KDL nodrošinātāja darbība;

3) apstiprinātas ziņošanas sistēmas darbība.";

aizstāt septītās daļas 8. punktā skaitli "5 000 000" ar skaitli "1 000 000";

papildināt pantu ar divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Šā likuma 103.² pantu, 124. panta pirmās daļas 4., 9., 13., 14., 15., 16. un 17. punktu un otrās daļas 1. un 6. punktu, 124.² pantu, 126. panta pirmo daļu, 126.² panta pirmo, 1.¹, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 127. panta pirmo, septīto, 7.¹, 7.² un vienpadsmito daļu, 128. pantu un 128.¹ panta pirmo, 1.¹, trešo, ceturto, 4.¹, astoto, devīto un desmito daļu, 137.¹ pantu, 138. pantu, 148. panta astoto un 8.¹ daļu, 150. panta pirmo, otro, trešo, ceturto, devīto un desmito daļu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.

(13) Šā likuma 125.¹, 125.², 125.³, 129., 129.¹, 129.², 131.¹, 133.¹⁶, 133.¹⁷, 133.¹⁸, 133.¹⁹ un 133.²⁰ pantā noteiktās prasības attiecībā uz klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību piemēro arī:

1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem;

2) kredītiestādēm, kuras nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, bet piedāvā strukturētos noguldījumus.

(14) Šā likuma 132.¹ panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības piemēro arī šā likuma 101. panta septītās daļas 1., 5., 12., 15. un 16. punktā minētajām personām, kuras ir regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki.

(15) Finanšu instrumentu daudzpusējā sistēma darbojas vai nu kā DT sistēma, vai OT sistēma, vai regulētais tirgus saskaņā ar šā likuma noteikumiem."

5.  3.¹ pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Attiecībā uz apstiprinātu publicēšanas struktūru, KDL nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu izcelsmes dalībvalsts ir:

1) ja apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma ir fiziskā persona, — dalībvalsts, kurā atrodas tās galvenais birojs;

2) ja apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma ir juridiskā persona, — dalībvalsts, kurā atrodas tās juridiskā adrese;

3) ja apstiprinātai publicēšanas struktūrai, KDL nodrošinātājam vai apstiprinātai ziņošanas sistēmai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas tās galvenais birojs."

6. Aizstāt 4.² pantā vārdus "Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajām" ar vārdiem "Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem".

7.  7. pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīga iegūt tikai persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā sadaļā — persona), kas atbilst šajā likumā regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tostarp par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām —, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus vai dalībniekus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt."

8.  10. pantā:

izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu;

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Nosakot, vai ir izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji, Komisija neņem vērā tādas balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem vai to piedāvājumu, sniedzot šā likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktā minēto pakalpojumu, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šīs balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas atsavina.

(1²) Ja Komisija saskaņā ar šā panta otro daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Komisija savā izvērtējumā norāda ikvienu atbildīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pausto viedokli par potenciālo šā panta astotajā daļā minēto līdzdalības ieguvēju vai iebildumu pret to.";

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Veidlapas un veidnes šā likuma 9. pantā noteiktās informācijas iesniegšanai, kā arī šā panta astotajā daļā minēto dalībvalstu uzraudzības institūciju konsultāciju procedūras reglamentē Komisijas 2017. gada 13. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1944, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanas procesam attiecīgo kompetento iestāžu starpā saistībā ar paziņojumu par plānotu būtiskas līdzdalības iegādi ieguldījumu sabiedrībā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām 2004/39/EK un 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ).

(12) Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, vienā un tai pašā regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā no diviem vai vairākiem potenciālajiem līdzdalības ieguvējiem, šos paziņojumus izskata nediskriminējošā veidā."

9. Aizstāt 16.¹ pantā skaitli "5 000 000" ar skaitli "1 000 000".

10. 25. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "(turpmāk — tirgus organizētājs)";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "šo sarakstu" ar vārdiem "un visas izmaiņas sarakstā".

11. Aizstāt 26. panta pirmajā daļā skaitli "355 700" ar skaitli "730 000".

12.  27. pantā:

papildināt 2.¹ daļas 1. punktu pēc vārda "biedru" ar vārdiem "vai dalībnieku";

papildināt 2.¹ daļas 2. punktu ar vārdiem "ieviešot efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai";

papildināt 2.¹ daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) ieviestu pārskatāmus un saistošus noteikumus un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;";

papildināt 2.¹ daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) licences piešķiršanas brīdī un turpmāk nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus, lai veicinātu regulētā tirgus atbilstošu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kuri noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tas pakļauts;

6) sekmētu regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku piekļuvi informācijai, ko emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, publisko saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.";

izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus "(piemēram, emitenti, dalībnieki)";

papildināt trešās daļas 2. punktu ar vārdiem "saistībā ar informācijas atklāšanu atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām";

papildināt piekto un sesto daļu pēc vārda "biedru" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai dalībnieku" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst izpildīt klienta rīkojumu, veicot darījumu savā vārdā, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā nevienā no regulētajiem tirgiem, kurus tas organizē.

(14) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/568, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu pielaišanu tirdzniecībā regulētajos tirgos (Dokuments attiecas uz EEZ).

(15) Ja regulētais tirgus ir juridiskā persona, kuru vada vai organizē regulētā tirgus organizētājs, kas pats nav regulētais tirgus, šajā likumā noteikto pienākumu sadalījumu starp šiem subjektiem katrā individuālā gadījumā nosaka Komisija."

13.  28. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "biedriem" ar vārdiem "vai dalībniekiem";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Regulētā tirgus organizētājs ievieš, īsteno un uztur pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko tiek reglamentēta piekļuve regulētajam tirgum vai līdzdalība tajā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Noteikumos regulētā tirgus organizētājs reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētā tirgus uzbūvi un pārvaldību;

3) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

4) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

5) finanšu instrumentu un naudas tīrvērtes un norēķinu kārtību;

6) regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru vai dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī biedra vai dalībnieka statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra vai dalībnieka statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;

7) kārtību, kādā identificē un novērš darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju un tirgus manipulācijas;

8) garantiju fonda darbības kārtību;

9) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.";

izslēgt sesto daļu.

14. Aizstāt 30. panta pirmās daļas 7. punktā vārdus "iekšējās revīzijas" ar vārdiem "iekšējā audita".

15. Papildināt 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija nosaka prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā."

16. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Noteikumi par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļa ieņemamo valdes un padomes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1) Nosakot, cik valdes un padomes locekļa amata vietas regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuālie apstākļi, kā arī regulētā tirgus organizētāja darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīga regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu valdes vai padomes locekļa amata vietu tiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) sabiedrībās (tostarp tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās regulētā tirgus organizētājam ir būtiska līdzdalība.

(4) Komisija var atļaut regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklim papildus ieņemt vienu padomes locekļa amata vietu.

(5) Komisija regulāri sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei informāciju par šā panta ceturtajā daļā minētajām atļaujām.

(6) Šā panta izpratnē par valdes vai padomes locekļa amata vietu netiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura."

17.  32. pantā:

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šajā likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos ietvertajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka regulētā tirgus organizētāja valde un padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī tirgus integritāti;";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam regulētā tirgus organizatoram:

1) kurš ir dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kurš ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(4) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par regulētā tirgus organizētāja akcionāru piemērotību un valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauts attiecīgais regulētā tirgus organizētājs.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras paredz Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/981, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanās veikšanai ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/981)."

18.  33. pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "un dublikāta izsniegšana";

izslēgt ceturto un piekto daļu.

19. Izteikt 34. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) regulēta tirgus organizētājs regulāri neievēro šā likuma, Regulas Nr. 600/2014 un citu normatīvo aktu prasības;".

20. Papildināt 35. pantu pēc vārda "biedrs" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "vai dalībnieks" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

21. Papildināt likumu ar 35.¹, 35.² un 35.³ pantu šādā redakcijā:

"35.¹ pants. Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

(1) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas sistēmas un procedūras un izstrādā noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama kapacitāte, kas ļauj apstrādāt rīkojumus un ziņojumus brīžos, kad to skaits veido ļoti lielu apjomu, tās spēj nodrošināt pienācīgu tirdzniecību saspringtos tirgus apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas un testētas, lai nodrošinātu minēto nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi komercdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir:

1) rakstveidā noslēgti līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tirgus uzturētāji tā organizētajā regulētajā tirgū;

2) shēmas, lai panāktu, ka ir pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu, ar kurām noslēgti līgumi par tirgus uzturētāja funkciju veikšanu tā organizētajā regulētajā tirgū, kurā ir paredzēta prasība nodrošināt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū būtu regulāra un paredzama likviditāte, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos līgumos norāda vismaz šādu informāciju:

1) tirgus uzturētāja pienākumus attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, jebkādus citus pienākumus, kas izriet no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā;

2) jebkādu regulētā tirgus piedāvātu atlīdzību, atlaides vai jebkādus citus stimulus tirgus uzturētājam par to, lai tas nodrošina regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un, ja nepieciešams, jebkādas citas tiesības, kas rodas tirgus uzturētājam no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā.

(4) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga, lai tirgus uzturētājs ievērotu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto līgumu prasības, un nodrošina to ievērošanu.

(5) Regulētā tirgus organizētājs informē Komisiju par šā panta otrajā daļā minēto līgumu saturu un pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu tai nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu pārliecināties, ka regulētā tirgus uzturētājs ievēro šā panta ceturtajā daļā noteikto.

(6) Regulētā tirgus organizētājs izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, lai tā organizētajā regulētajā tirgū netiktu pieņemti rīkojumi, kas pārsniedz regulētā tirgus organizētāja noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas nepārprotami ir kļūdaini.

(7) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir iespēja uz laiku apstādināt vai ierobežot tirdzniecību, ja īsā laikposmā notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības tā organizētajā regulētajā tirgū vai saistītajā tirgū, un izņēmuma gadījumā atcelt vai labot jebkuru darījumu, kas noslēgts tā organizētajā regulētajā tirgū. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tirdzniecības apstādināšanas parametrus atbilstoši pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu klases un apakšklases likviditāti, tirgus modeļa būtību un lietotāju veidus, un ka tie ir pietiekami, lai izvairītos no normālas tirdzniecības darbības būtiskiem traucējumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs paziņo Komisijai tā noteiktos tirdzniecības apstādināšanas parametrus un konsekventā un salīdzināmā veidā informē Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām šajos parametros. Saņemto informāciju par minētajiem parametriem un to izmaiņām Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Regulētā tirgus organizētājs, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nodrošina, ka tam ir izveidotas nepieciešamās sistēmas un procedūras, lai informētu Komisiju par tirdzniecības apstādināšanu, lai Komisija koordinētu reakciju visā tirgū kopumā un noteiktu tirdzniecības apstādināšanas lietderību citās tirdzniecības vietās, kurās tirgo attiecīgo finanšu instrumentu.

(9) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieprasa organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem veikt atbilstošas algoritmu pārbaudes un testus, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē un atvieglo minēto algoritmu testēšanu, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nekaitē normālai tirdzniecības darbībai, un lai pārvaldītu visus normālas tirdzniecības darbības traucējumus, ko rada vai var radīt algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tostarp sistēmas, kas ierobežo rādītāju — biedru vai dalībnieku iesniegtie neizpildītie rīkojumi attiecībā pret noslēgto darījumu skaitu —, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja pastāv risks, ka tiek sasniegta tirdzniecības sistēmas rīkojumu apstrādes maksimālā kapacitāte, kā arī ierobežot un uzraudzīt cenas izmaiņas minimālo soli, ko piemēro tirgū.

(10) Regulētā tirgus organizētājs, kas atļauj tiešu elektronisko piekļuvi tā organizētajam regulētajam tirgum, izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pakalpojumu saviem klientiem var sniegt tikai tādi regulētā tirgus biedri vai dalībnieki, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kam ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī, un ka tiek noteikti kritēriji attiecībā uz to personu piemērotību, kurām šādu tiešu elektronisko piekļuvi var piedāvāt, un ka regulētā tirgus biedrs vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un darījumiem, kas iesniegti vai noslēgti, izmantojot šo pakalpojumu. Regulētā tirgus organizētājs arī nosaka atbilstošus standartus attiecībā uz risku kontroli un tirdzniecības apjomiem, izmantojot šādu piekļuvi, kā arī, ja nepieciešams, lai no citiem attiecīgā biedra vai dalībnieka rīkojumiem vai darījumiem nošķirtu rīkojumus vai apstādinātu tirdzniecību, ko veic persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi. Regulētā tirgus organizētājs ievieš atbilstošus pasākumus, lai apturētu vai pārtrauktu konkrētā biedra vai dalībnieka tiesības piedāvāt klientiem tiešu elektronisko piekļuvi regulētajam tirgum, ja netiek ievēroti šīs daļas noteikumi.

(11) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami, taisnīgi un nediskriminējoši.

(12) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tā pakalpojumu komisijas maksas, tostarp maksa par darījumu izpildi, citas papildu komisijas maksas un visas atlaides, ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un nerada stimulu iesniegt, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti neatbilstoši tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Regulētā tirgus organizētājs piešķir atlaides par tirgus uzturēšanu attiecībā uz konkrētām akcijām vai uz akciju grozu. Regulētā tirgus organizētājs var koriģēt komisijas maksas apmēru par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis izvietots tirdzniecības sistēmā, un strukturēt komisijas maksas apmēru katram finanšu instrumentam, uz ko tā attiecas. Regulētā tirgus organizētājs var piemērot augstāku komisijas maksu rīkojumiem, kuri vēlāk tiek atcelti, nekā rīkojumiem, kuri tiek izpildīti, un noteikt augstāku maksu biedriem vai dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto rīkojumu salīdzinājumā ar izpildītajiem rīkojumiem, kā arī tiem biedriem vai dalībniekiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai atspoguļotu papildus radīto slogu sistēmas veiktspējai.

(13) Regulētā tirgus organizētājs, pamatojoties uz pazīmi vai marķējumu, ko norāda biedri vai dalībnieki, nodrošina iespēju identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, kas izmantoti rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Minēto informāciju regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(14) Regulētā tirgus organizētājs, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai datus par regulētajā tirgū iesniegtajiem rīkojumiem (rīkojumu reģistrs vai grāmata) vai nodrošina Komisijai piekļuvi šiem datiem tādā veidā, lai tai būtu iespēja veikt tirdzniecības uzraudzību.

(15) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka šādi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti:

1) Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES)  2017/584, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu organizāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/584);

2) Komisijas 2016. gada 13. jūnija deleģētā regula (ES)  2017/578, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/578);

3) Komisijas 2016. gada 18. maija deleģētā regula (ES) 2017/566, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Komisijas 2016. gada 6. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/573, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus līdzāsatrašanās pakalpojumus un maksas struktūras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/573);

5) Komisijas 2016. gada 26. maija deleģētā regula (ES) 2017/570, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu būtisku tirgu no likviditātes viedokļa attiecībā uz paziņojumiem par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

35.² pants. Finanšu instrumentu cenas izmaiņas minimālais solis

(1) Regulētā tirgus organizētājs nosaka cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus tā organizētajos regulētajos tirgos attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri noteikti Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētajā regulā (ES) 2017/588, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/588).

(2) Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, nosaka:

1) tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma cenas un pieprasījuma cenas starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, bet nepamatoti neierobežojot turpmāku starpības samazināšanu;

2) pielāgojot cenas izmaiņas minimālo soli atbilstoši katram finanšu instrumentam.

(3) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/588.

35.³ pants. Pulksteņu sinhronizācija

(1) Tirdzniecības vieta un tās biedri vai dalībnieki sinhronizē savus pulksteņus, kurus tie izmanto, lai fiksētu datumu un laiku jebkurai tirdzniecības vietā notikušai darbībai, par kuru nepieciešams ziņot.

(2) Precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi sinhronizējami atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosaka Komisijas 2016. gada 7. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (Dokuments attiecas uz EEZ)."

22.  36. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "biedrs" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "vai dalībnieks" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus organizētāja biedram vai dalībniekam ir iespēja kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku ar tiešu piekļuvi vai ar piekļuvi no attāluma.";

izteikt ceturtās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) ar tiešu piekļuvi, atverot filiāli;

2) ar piekļuvi no attāluma bez filiāles atvēršanas, ja darījumus regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki, slēdzot savstarpējus darījumus regulētajā tirgū, var neievērot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki piemēro šīs daļas otrajā teikumā minēto šā likuma pantu prasības attiecībā uz saviem klientiem, ja, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus regulētajā tirgū."

23. Izslēgt 38. pantu.

24.  39. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai identificētu regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "biedrs" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "vai dalībnieks" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par būtiskiem tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.";

papildināt pantu ar 7.¹, 7.² un 7.³ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta septīto daļu, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Par rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja ir pārliecinājusies, ka šāda rīcība ir veikta vai tiek veikta.

(7²) Regula Nr. 2017/565 nosaka apstākļus, kuros piemērojama šā panta septītajā un 7.¹ daļā minētā informācijas sniegšanas prasība.

(7³) Regulētā tirgus organizētājs sniedz Komisijai vai attiecīgām tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo informāciju visu to faktu un apstākļu noskaidrošanai, kuri attiecas uz iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem.";

papildināt astoto daļu pēc vārda "biedri" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai dalībnieki" (attiecīgā locījumā).

25.  39.¹ pantā:

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai dalībnieki";

izslēgt ceturto daļu.

26. Papildināt 39.² panta ceturto daļu ar vārdiem "vai dalībnieki".

27. Papildināt likumu ar 39.³ pantu šādā redakcijā:

"39.³ pants. Sadarbība ar centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz tīrvērtes un norēķinu kārtību

(1) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes iestādei, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī.

(2) Neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, kad tā pierāda, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai, ņemot vērā šā likuma 133.¹² panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības un uzraudzības institūcijas."

28.  40. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "biedru" ar vārdiem "vai dalībnieku";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku" ar vārdiem "regulētā tirgus organizētāja".

29. Papildināt 40.¹ pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Komisija ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu izskatīt citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja pārkāpumu.

(4) Par šā panta otrajā daļā veiktajiem pasākumiem vai noteikto aizliegumu Komisija informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju."

30. Aizstāt 41. panta astotajā daļā vārdu "uzturētājs" ar vārdu "organizētājs".

31. 55. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, ir regulētā tirgus organizētājam, ja emitents nepilda finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasības par obligātās informācijas atklāšanu vai saskaņā ar šā likuma 28. pantu regulētā tirgus organizētāja izdoto noteikumu prasības vai arī emitenta stāvoklis ir kļuvis tāds, ka tas apdraud ieguldītāju intereses.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus, tas, ja nepieciešams atbalstīt minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus lemj arī par šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu.";

papildināt pantu ar 5.¹, 5.², 5.³ un 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja tiek apturēta finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecība vai tie tiek izslēgti no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(5²) Ja Komisija atbilstoši šajā pantā noteiktajam ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tā regulētā tirgus vai ja Komisija pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā publisko lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas. Ja saskaņā ar šā panta 5.¹ daļu Komisija pieņēmusi lēmumu nepieprasīt, lai tiek apturēta tirdzniecība vai izslēgts no tirdzniecības vietas finanšu instruments vai atvasinātais instruments, kas minēts šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā un kas attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, tā nosūta informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pievieno attiecīgu paskaidrojumu.

(5³) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tādi paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(5⁴) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/569, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/569), Komisijas 2017. gada 15. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1005, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un termiņiem, kas izmantojami paziņojumiem un publikācijām par finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu un atcelšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/1005) un Regula Nr. 2017/565."

32. Aizstāt 55.¹¹ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "33. punkta" ar skaitli un vārdu "31. punkta".

33. Aizstāt 61.⁶ panta ceturtās daļas ievaddaļā un 1. punktā skaitli un vārdu "3. punkts" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "4. punkts" (attiecīgā locījumā).

34. Aizstāt 66. panta pirmās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "1. panta 44. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1. panta pirmās daļas 42. punktā".

35. Aizstāt 69. panta astotajā un devītajā daļā vārdu "komercsabiedrība" ar vārdiem "akciju sabiedrība".

36. Izteikt 72. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc tam kad Komisija ir saņēmusi prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ievieto savā mājaslapā internetā un paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:".

37.  74. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. un 2. punktā skaitli un vārdus "66. panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "66. panta ceturtajā daļā";

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus "66. panta pirmās daļas 2. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "66. panta ceturtās daļas 2. punktā".

38. Aizstāt 77. panta septītajā daļā skaitļus un vārdus "66. panta pirmās daļas 2. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "66. panta ceturtās daļas 2. punktā".

39. Izteikt 79. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ziņojumu Komisijai un regulētā tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Regulētā tirgus organizētājs un Komisija ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājaslapā internetā."

40. Papildināt likumu ar E¹ sadaļu šādā redakcijā:

"E¹ sadaļa
Datu ziņošanas pakalpojumi

100.¹² pants. Tiesības sniegt datu ziņošanas pakalpojumus

(1) Datu ziņošanas pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgi sniegt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, un regulētā tirgus organizētāji, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus.

(2) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji darbojas saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(3) Komisija izveido, uztur un regulāri atjauno datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru, kurā iekļauti tie datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri Latvijas Republikā ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus. Reģistrā norāda to datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kura sniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis tirdzniecības vietas organizētājs. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā.

100.¹³ pants. Vispārīgās prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam

(1) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmis atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — atļauja). Atļaujā norāda datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kuru datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paredz sniegt. Atļauju Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(2) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs saņemt atļauju tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījis visas šā likuma, Komisijas normatīvo noteikumu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteiktās prasības atļaujas saņemšanai.

(3) Komisija par atļaujas izsniegšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(4) Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas, lai tam izsniegtajā atļaujā norādītie datu ziņošanas pakalpojumi tiktu papildināti ar jaunu datu ziņošanas pakalpojumu, vai vēlas atteikties no kāda atļaujā norādītā datu ziņošanas pakalpojuma sniegšanas, tas iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(5) Personai, kas saņēmusi atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja, sniegt visā Eiropas Savienībā. 

100.¹⁴ pants. Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes un padomes locekļiem

(1) Par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes locekli var būt persona, kurai ir:

1) nevainojama reputācija;

2) pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze;

3) spēja veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

(2) Komisija nosaka prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā.

(3) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes un padomes locekļus, ja viņi neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(4) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums paziņot Komisijai par jebkādām izmaiņām informācijā par tā valdes un padomes locekļiem. 

100.¹⁵ pants. Dokumenti, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atļaujas saņemšanai

(1) Lai saņemtu atļauju, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kuru tas vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijas 2016. gada 2. jūnija deleģētās regulas (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/571) 1. pantā noteikto informāciju, tostarp:

1) valdes un padomes locekļu sarakstu un minēto personu paziņojumu ar informāciju, kas sagatavota, ievērojot Regulas Nr. 2017/571  4. panta prasības;

2) darbības programmu, kurā norādīti datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja plānotie pakalpojumi, organizatoriskā struktūra un cita Regulas Nr. 2017/571  2. pantā paredzētā informācija;

3) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja iekšējās korporatīvās pārvaldības aprakstu, kas satur Regulas Nr. 2017/571 3. pantā paredzēto informāciju.

(3) Ja pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniedz regulētā tirgus organizētājs, uz tā valdes un padomes locekļiem attiecināmas šā likuma 100.¹⁴ panta pirmās daļas prasības.

(4) Šajā pantā minētās informācijas iesniegšanai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 22. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1110, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām saistībā ar atļaujas piešķiršanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un saistītiem paziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai tiek izdarīti grozījumi dokumentos, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

100.¹⁶ pants. Atļaujas piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja iesniegumu atļaujas saņemšanai un pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas dienas.

(2) Komisija neizsniedz atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam, ja tas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, tostarp:

1) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes loceklim vai locekļiem nav nevainojama reputācija;

2) pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums, ka izmaiņas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadībā varētu apdraudēt tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību, klientu intereses un tirgus integritāti. 

100.¹⁷ pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam izsniegto atļauju šādos gadījumos:

1) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā no atļaujas izsniegšanas dienas;

2) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis atļaujā norādītos pakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien Komisija nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

3) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis rakstveida iesniegumu par atļaujas anulēšanu;

4) tiek konstatēts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas vai citādā veidā pārkāpis normatīvo aktu prasības, lai saņemtu atļauju;

5) tiek konstatēts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai;

6) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs būtiski un sistemātiski neievēro normatīvo aktu un Regulas Nr. 600/2014 prasības;

7) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus.

(2) Komisija par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam izsniegtās atļaujas anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Informācija par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas anulēšanu tiek ievietota Komisijas mājaslapā internetā un ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(4) Komisija īsteno šajā likumā noteikto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzību līdz brīdim, kad tas pilnībā nokārtojis saistības pret saviem klientiem.

100.¹⁸ pants. Apstiprinātu publicēšanas struktūru organizatoriskās prasības

(1) Apstiprināta publicēšanas struktūra pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas Nr. 600/2014 20. un 21. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju apstiprināta publicēšanas struktūra dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas.

(3) Apstiprināta publicēšanas struktūra nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

(4) Apstiprināta publicēšanas struktūra publicētajā informācijā saskaņā ar šā panta pirmo daļu ietver vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

(5) Apstiprināta publicēšanas struktūra pastāvīgi izveido un īsteno efektīvus administratīvos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā regulētā tirgus organizētājs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(6) Apstiprināta publicēšanas struktūra izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Apstiprināta publicēšanas struktūra nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai tā savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(7) Apstiprināta publicēšanas struktūra ievieš sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt acīmredzamas kļūdas un trūkumus un pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu, izlabojot pieļautās kļūdas.

(8) Kopējus formātus, datu standartus un tehniskos noteikumus šā panta prasību nodrošināšanai nosaka Regula Nr. 2017/571 un Regula Nr. 2017/565.

100.¹⁹ pants. Konsolidētu datu lentes nodrošinātāja organizatoriskās prasības

(1) KDL nodrošinātājs pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, informāciju saistībā ar to, ka par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu ir atbildīgs ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantots datoralgoritms;

9) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

10) ja saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto informāciju, — atzīmi par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem tika piemērots konkrētajam darījumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc tam, kad KDL nodrošinātājs to ir publicējis. KDL nodrošinātājs ievēro efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un tirgus dalībniekiem viegli pieejamā un ērti izmantojamā formātā.

(4) KDL nodrošinātājs pieņem atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru vai identificējošas īpašības;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju KDL nodrošinātājs dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas.

(6) KDL nodrošinātājs ievēro efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot visiem ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji savietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

(7) KDL nodrošinātājs nodrošina, ka nosūtītie dati tiek konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un attiecas uz tādiem finanšu instrumentiem, kas konkretizēti šā panta desmitajā daļā minētajos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos.

(8) KDL nodrošinātājs paredz procedūras un īsteno pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši regulētā tirgus organizētājs vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā KDL nodrošinātājs, apstrādā visu apkopoto informāciju visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(9) KDL nodrošinātājs izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. KDL nodrošinātājs nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(10) Publicējamās informācijas datu standartus, formātu un citus tehniskos noteikumus šā panta prasību nodrošināšanai nosaka Regula Nr. 2017/571 un Regula 2017/565.

100.²⁰ pants. Apstiprinātu ziņošanas sistēmu organizatoriskās prasības

(1) Apstiprināta ziņošanas sistēma pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums, paziņotu Regulas Nr. 600/2014 26. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 26. pantā minētajām prasībām.

(2) Apstiprināta ziņošanas sistēma paredz procedūras un īsteno pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Apstiprināta ziņošanas sistēma, kas darbojas arī kā regulētā tirgus organizētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai kredītiestāde, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(3) Apstiprināta ziņošanas sistēma izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Apstiprināta ziņošanas sistēma nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai tā savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(4) Apstiprināta ziņošanas sistēma ievieš sistēmas, lai varētu efektīvi pārbaudīt ziņojumus par darījumu pilnīgumu, identificēt acīmredzamas kļūdas un trūkumus, ko pieļāvusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un, ja šāda kļūda vai trūkums ir konstatēts, sniedz attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei informāciju par kļūdas vai trūkuma skaidrojumu, pieprasot atkārtoti nosūtīt korektus ziņojumus par darījumiem, kuros kļūdas vai trūkumi konstatēti.

(5) Apstiprināta ziņošanas sistēma ievieš sistēmas, lai varētu konstatēt kļūdas vai trūkumus, ko pieļāvusi apstiprināta ziņošanas sistēma, un sistēma varētu koriģēt un nosūtīt Komisijai pareizus un pilnīgus ziņojumus par darījumiem.

(6) Veidu, kādā apstiprināta ziņošanas sistēma var izpildīt šā panta pirmajā daļā minēto informācijas sniegšanas prasību un konkrētas organizatoriskas prasības, kas noteiktas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, nosaka Regula Nr. 2017/571."

41.  101. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri — juridiskās personas, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt arī ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru filiāles saņēmušas atļauju šā likuma 113.⁴ pantā noteiktajā kārtībā. DT sistēmu ir tiesīgs organizēt arī regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.¹ pantā noteiktajā kārtībā — atļauju organizēt DT sistēmu. OT sistēmu ir tiesīgs organizēt arī regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.¹ pantā noteiktajā kārtībā — atļauju organizēt OT sistēmu.";

izslēgt 3.¹ daļu;

izslēgt piektās daļas otro un trešo teikumu;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par visām izsniegtajām licencēm un atļaujām Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.";

izteikt septītās daļas 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5) Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, pensiju fondu, dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, pensiju fondu darbību, kā arī turētājbankas funkciju atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" paredzētajam;

6) personām, kuras tikai veic darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kuras nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, bet kuras nav:

a) tirgus uzturētāji,

b) regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki, no vienas puses, vai tādas personas, kurām ir tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai, no otras puses, izņemot nefinanšu sabiedrības, kas tirdzniecības vietā veic darījumus, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šo nefinanšu sabiedrību vai to grupu komercdarbību vai kases finansēšanas darbību,

c) personas, kuras izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi,

d) personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

7) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, un tām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, kā arī starptautiskām finanšu institūcijām, kuras dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu šo starptautisko finanšu institūciju locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai pastāv šādu problēmu risks;";

izslēgt septītās daļas 8. punktu;

izteikt septītās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) personām, kuras, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz ieguldījumu konsultācijas un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību;";

izslēgt septītās daļas 10. un 11. punktu;

papildināt septīto daļu ar 12., 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"12) operatoriem, kuriem piemērojamas likuma "Par piesārņojumu" prasības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi;

13) pārvades sistēmas operatoriem Elektroenerģijas tirgus likuma vai Enerģētikas likuma izpratnē, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem likumiem vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), vai citiem tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši minētajām regulām, un ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā;

14) centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ciktāl tie regulēti tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos;

15) personām, kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem, izņemot personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

16) personām, kuras klientiem vai piegādātājiem atbilstoši savai pamatdarbībai sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem.";

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Šā panta septītās daļas 13. punktā noteiktais attiecas tikai uz šajā  punktā minētajām personām, ja tās sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, tikai lai veiktu šā panta septītās daļas 13. punktā minētās darbības. Minētais neattiecas uz otrreizējā tirgus darbību, tostarp platformu otrreizējai tirdzniecībai ar finansiālās pārvades tiesībām Komisijas 2016. gada 26. septembra regulas (ES) 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (Dokuments attiecas uz EEZ) izpratnē.

(9) Šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto personu darbība ir papilddarbība to pamatdarbībai komercsabiedrību grupas ietvaros. Ja to pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai Kredītiestāžu likumā noteikto finanšu pakalpojumu sniegšana, vai tirgus uzturēšana attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi un katru gadu informē Komisiju par to, ka tās izmanto šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto atbrīvojumu, kā arī pēc Komisijas pieprasījuma sniedz skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tās šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto darbību uzskata par papilddarbību to pamatdarbībai.

(10) Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar šā panta septītās daļas 1., 5. vai 15. un 16. punktu, var neievērot minētās daļas 6. punktā noteiktos nosacījumus, lai atbilstu atbrīvojuma kritērijiem.

(11) Šā panta septītajā daļā minētie subjekti ievēro šā likuma 133.¹⁴ un 133.¹⁵ panta prasības.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski darbojas savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmā vai OT sistēmā, darbojas saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 III sadaļu.

(13) Neatkarīgi no Regulas Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktā attiecībā uz visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas nav noslēgti daudzpusējā sistēmā vai sistemātiskā internalizētājā, ievēro Regulas Nr. 600/2014 III sadaļas noteikumus.

(14) Regula Nr. 2017/565 nosaka gadījumus, kad šā panta septītās daļas 3. punktā minētā darbība uzskatāma par tādu, ko veic neregulāri.

(15) Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētā regula (ES) 2017/592, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai (Dokuments attiecas uz EEZ) nosaka kritērijus, pēc kuriem konstatē, vai šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minētās darbības uzskatāmas par papilddarbību komercsabiedrību grupas ietvaros.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums visā Komisijas izsniegtās licences vai atļaujas darbības laikā nodrošināt likuma prasību izpildi."

42.  102. pantā:

aizstāt 2.¹ daļā skaitļus un vārdu "7. un 8." ar skaitļiem un vārdu "6. un 7.";

aizstāt devītās daļas ievaddaļā, desmitajā daļā un vienpadsmitās daļas ievaddaļā skaitli un vārdu "3. punktā" ar skaitli un vārdu "4. punktā";

izteikt četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot šā likuma 128.¹ panta astoto, devīto un desmito daļu."

43.  103. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot šā likuma 128.¹ panta astoto, devīto un desmito daļu."

44. Izteikt likuma 103.¹ pantu šādā redakcijā:

"103.¹ pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizēšanas ieguldījumu pakalpojumu

(1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms DT sistēmas vai OT sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) DT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.⁴ un 133.⁵ pantā minēto noteikumu projektus;

2) OT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.⁴ un 133.⁶ pantā minēto noteikumu projektus;

3) grozījumus šā likuma 30. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar DT sistēmas vai OT sistēmas organizēšanu.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus.

(3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs organizēt DT sistēmu vai OT sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 113.² panta noteikumiem."

45.  103.² pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "un sniegtu" ar vārdu "ieguldījumu";

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistīto aģentu, ja tas reģistrēts šā panta sestajā daļā minētajā piesaistīto aģentu reģistrā.";

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas vēlas izmantot piesaistīto aģentu, iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu par piesaistītā aģenta reģistrēšanu piesaistīto aģentu reģistrā, norādot šā panta sestajā daļā minēto informāciju, un pievieno apliecinājumu, ka piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki atbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5²) Komisija 10 darbdienu laikā pēc šā panta 5.¹ daļā minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē piesaistīto aģentu piesaistīto aģentu reģistrā vai nosūta atteikumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei reģistrēt piesaistīto aģentu, ja tas neatbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.";

izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(6) Komisija uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas:";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams Komisijas mājaslapā internetā, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties paziņo Komisijai, ja tās izraudzītais piesaistītais aģents neatbilst šā panta prasībām vai ir pārkāpis šā likuma prasības.";

izteikt desmitās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(10) Komisija anulē piesaistītā aģenta reģistrāciju un izslēdz piesaistīto aģentu no piesaistīto aģentu reģistra, ja:".

46. Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

"105. pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci, ja tās:

1) sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma, Komisijas normatīvo noteikumu un Regulas Nr. 575/2013 prasībām;

2) valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos;

5) galvenais birojs atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese."

47. Papildināt likumu ar 105.¹ pantu šādā redakcijā:

"105.¹ pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir finansiālā stabilitāte un kuru finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt. Izvērtējot akcionāru (dalībnieku) finansiālo stabilitāti, ja persona nav kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, ņem vērā, vai personai ir pietiekams brīvais kapitāls;

3) kuras iespējams identificēt."

48. Izteikt 106. pantu šādā redakcijā:

"106. pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu var būt arī persona, kura ir kompetenta uzņēmuma vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītājam nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta, atbrīvojot no soda vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes pienākums ir nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz tām var attiecināt šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu.

(5) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām. Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli nevar būt persona, uz kuru var attiecināt šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu.

(6) Akcionāru vai dalībnieku sapulcei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta piektajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst attiecīgajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiešķir atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kamēr tā nav informēta par akcionāru vai dalībnieku identitāti, par fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par minētās līdzdalības apmēru."

49.  107. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) informāciju par valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļiem atbilstoši Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētās regulas (ES) 2017/1943, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informāciju un prasībām atļauju piešķiršanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/1943) prasībām;";

aizstāt otrās daļas 3. punkta "e" apakšpunktā vārdus "iekšējās revīzijas" ar vārdiem "iekšējā audita";

izslēgt otrās daļas 3. punkta "i" apakšpunktu;

izslēgt ceturto daļu.

50. Papildināt likumu ar 107.¹ pantu šādā redakcijā:

"107.¹ pants. Papildu prasības informācijas sagatavošanai

(1) Papildu prasības šā likuma 107. pantā noteiktās informācijas sagatavošanai nosaka Regula Nr. 2017/1943.

(2) Standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā likuma 107. pantā noteiktās informācijas sniegšanai nosaka Komisijas 2017. gada 19. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1945, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz paziņojumiem, ko iesniedz atļaujas pieprasītāji un pilnvarotās ieguldījumu brokeru sabiedrības un ko tām iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)."

51. 108. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "triju" ar vārdu "sešu";

izteikt otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes locekļi neatbilst likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika, lai veiktu ieguldījumu brokeru sabiedrībā viņiem paredzētās funkcijas, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valde vai padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī pienācīgi neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti;";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šķēršļi, kas var kavēt šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā minēto Komisijas uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, noteikti Regulas Nr. 2017/1943 10. pantā.";

papildināt ceturtās daļas 1. punktu pēc vārda "kredītiestādes" ar vārdiem "regulētā tirgus organizētāja";

aizstāt piektajā daļā vārdu "vadībā" ar vārdu "pārvaldē";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Standarta veidlapas, veidnes un procedūras konsultācijām šā panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem nosaka Regula Nr. 2017/981."

52. Izteikt 108.¹ pantu šādā redakcijā:

"108.¹ pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

(1) Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz par jauno valdes vai padomes locekli šā likuma 107. panta otrās daļas 1. punktā minēto informāciju.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo Komisijai par visām būtiskajām izmaiņām, kas saistītas ar tai izsniegtajā licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu."

53. Aizstāt 109. panta trešajā daļā skaitli "15" ar skaitli "30".

54. Izteikt 110. pantu šādā redakcijā:

"110. pants. Licences pārreģistrācija

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija licenci pārreģistrē piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas."

55. Papildināt 111. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Komisija ir anulējusi ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šā panta pirmās daļas 2., 4. un 9. punktā noteiktajos gadījumos, informāciju par anulēšanu publicē Komisijas mājaslapā internetā un saglabā piecus gadus."

56.  112. pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem "ieguldījumu brokeru sabiedrība" ar vārdiem "un kredītiestāde";

izslēgt otrajā daļā vārdus "nesaņemot šajā likumā noteikto licenci";

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus un skaitli "pagājušas 30 dienas" ar vārdiem "pagājuši divi mēneši";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās izcelsmes dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija publisko piesaistīto aģentu sarakstu.";

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvo aktu prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei.

(7) Ja citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās izcelsmes dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, kredītiestādes izcelsmes valsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kurus kredītiestāde plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija savā mājaslapā internetā publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(8) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei."

57.  113. pantā:

papildināt panta nosaukumu, pirmo un otro daļu pēc vārdiem "ieguldījumu brokeru sabiedrība" ar vārdiem "un kredītiestāde";

izslēgt otrajā daļā vārdus "šajā pantā noteiktajā kārtībā";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107. panta otrās daļas 1. punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju, kā arī informāciju par to, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus, un, ja plāno, — piesaistītos aģentus identificējošus datus.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, kā arī aprakstu par šo aģentu plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāda ir šo aģentu iesaiste ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā.

(4²) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei.";

aizstāt piektajā daļā skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdiem "viena mēneša";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Komisija sešu mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli vai izmantojot piesaistītos aģentus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Par savu lēmumu Komisija rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.";

aizstāt septītajā daļā vārdus "trešajā un ceturtajā" ar vārdiem un skaitli "trešajā, ceturtajā un 4.¹";

aizstāt septītajā daļā skaitli un vārdu "30 dienas" ar vārdiem "vienu mēnesi";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Kredītiestāde, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, neatverot filiāli, bet izmantojot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā papildus šā panta trešajā daļā minētajai informācijai norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, aprakstu par šo aģentu plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, kā arī to, kāda ir šo aģentu iesaiste kredītiestādes korporatīvajā struktūrā.

(12) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētu piesaistīto aģentu, Komisija izskata viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi.

(13) Komisija triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut kredītiestādei uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, izmantojot piesaistītos aģentus, ja kredītiestādes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Par savu lēmumu Komisija rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un kredītiestādi.

(14) Kredītiestādes piesaistītais aģents drīkst uzsākt darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta divpadsmitajā daļā minēto informāciju.

(15) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei.

(16) Kredītiestāde rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā informācijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības izbeigšanas."

58. Papildināt IX nodaļu ar 113.¹, 113.² un 113.³ pantu šādā redakcijā:

"113.¹ pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Komisija viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta paziņojumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs drīkst uzsākt darbību ar dienu, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi Komisijas paziņojumu.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir DT sistēmas vai OT sistēmas biedri vai dalībnieki šajā dalībvalstī.

113.² pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par DT sistēmas vai OT sistēmas biedriem vai dalībniekiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā.

113.³ pants. Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū

(1) Detalizētāku informāciju, kas paziņojama šajā nodaļā minētajiem subjektiem, nosaka Komisijas 2016. gada 29. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/1018, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informāciju, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem un kredītiestādēm ir jāpaziņo (Dokuments attiecas uz EEZ).

(2) Šajā nodaļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 14. decembra īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/2382, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām informācijas nodošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)."

59. Papildināt likumu ar IX ¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IX ¹ nodaļa
Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības

113.⁴ pants. Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas Latvijā plāno sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus klientiem ar privāta klienta statusu vai klientiem, kam saskaņā ar šā likuma 124.¹ panta piekto daļu piešķirts profesionāla klienta statuss, ir pienākums izveidot filiāli un saņemt Komisijas atļauju filiāles darbībai.

(2) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus ar ieguldījumu blakuspakalpojumiem vai bez tiem tikai tad, ja:

1) tās izcelsmes valsts kompetentā uzraudzības institūcija iepriekš ir izsniegusi atļauju attiecīgos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus sniegt ārvalsts brokeru sabiedrības izcelsmes valstī, ja šādu pakalpojumu sniegšana tiek uzraudzīta, kā arī ārvalsts kompetentās uzraudzības institūcijas uzraudzības ietvaros tiek nodrošināts, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība pienācīgi ņem vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā;

2) starp Komisiju un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts kompetento uzraudzības institūciju ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kuri ietver noteikumus, kas regulē informācijas apmaiņu, lai saglabātu tirgus integritāti un aizsargātu ieguldītājus;

3) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām;

4) par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli atbildīgā persona vai personas atbilst šā likuma 106. un 106.¹ pantā un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

5) starp Latviju un ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsti ir noslēgti nolīgumi, kas pilnībā atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

6) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir dalībnieks ieguldītāju aizsardzības sistēmā, kas atzīta tās izcelsmes valstī un ir līdzvērtīga Latvijas ieguldītāju aizsardzības sistēmai.

(3) Ārvalsts brokeru sabiedrība, kas plāno iegūt atļauju ar filiāles starpniecību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas teritorijā, Komisijai iesniedz:

1) tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību tās izcelsmes valstī. Ja par uzraudzību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par šo iestāžu kompetences jomām;

2) visu atbilstošo informāciju par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un faktiskā adrese, valdes un padomes locekļi, akcionāri), tās darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ko tā gatavojas sniegt, tās filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku darbības funkciju aprakstu, ja šādas darbības plānots uzticēt trešām personām;

3) informāciju par tām ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības personām, kas ir atbildīgas par filiāles vadīšanu, un dokumentus, kas pierāda šo personu atbilstību šā likuma 106. un 106.¹ pantā un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

4) informāciju, kas apliecina, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām.

(4) Komisija izskata ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu atļaujas saņemšanai un sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju Komisija izsniedz tikai tādā gadījumā, ja:

1) ir izpildīti visi šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) Komisija ir guvusi pārliecību par to, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šā likuma 102. panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās daļas, 124., 124.² panta, 125.¹ panta sestās daļas, 126. panta pirmās daļas, 126.², 127., 128. panta, 128.¹ panta pirmās daļas, 128.², 128.³, 129., 129.¹, 132.¹, 133.⁴, 133.⁵, 133.⁶, 133.⁷, 133.⁸ panta un Regulas Nr. 600/2014 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. panta prasībām.

(6) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbības atbilstību šā likuma prasībām uzrauga Komisija.

(7) Papildu prasības ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr. 2017/565.

113.⁵ pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana pēc klienta iniciatīvas

Ja privātais klients vai profesionālais klients, kas atrodas Latvijā, pēc paša iniciatīvas ierosina ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, šā likuma 113.⁴ pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam, kuru ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz minētajai personai. Šāda klienta iniciatīva nedod tiesības konkrētajai ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārdot šim klientam jaunus ieguldījumu produktus vai sniegt jaunus ieguldījumu pakalpojumus citādi, kā vien izmantojot filiāli.

113.⁶ pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

Komisija anulē šā likuma 113.⁴ pantā minēto atļauju, ja ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā no atļaujas izsniegšanas dienas;

2) nepārprotami atsakās no atļaujas;

3) nav veikusi atļaujā norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien Komisija nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēti īpaši nosacījumi atļaujas izmantošanai;

4) ir sniegusi nepatiesas ziņas vai rīkojusies nelikumīgi, lai saņemtu atļauju;

5) vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai;

6) ir būtiski un sistemātiski pārkāpusi šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus."

60.  120. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. un 2. punktā skaitļus un vārdu "3., 4. vai 8." ar skaitļiem un vārdu "4., 5. vai 7.";

aizstāt pirmās daļas 3. punktā skaitļus un vārdu "5., 6. vai 9." ar skaitļiem un vārdu "3., 6. vai 8.";

aizstāt otrās un trešās daļas ievaddaļā skaitli "8." ar skaitli "5.".

61.  124. pantā:

aizstāt pirmās daļas 4. punktā vārdu "revīziju" ar vārdu "auditu";

papildināt pirmo daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti;";

izteikt pirmās daļas 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā Nr. 2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

10) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kas saistīti ar darījumiem, kuri veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta, izmantojot ierīces, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b) klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientiem,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa tālruni,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātajās ierīcēs, tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedzot iespēju tos ierakstīt vai kopēt;";

papildināt pirmās daļas 13. punktu pēc vārda "nepieciešamos" ar vārdiem "un samērīgos";

papildināt pirmo daļu ar 14., 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

"14) nodrošina atbilstošas organizatoriskās struktūras izveidi ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un šo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku prasmju, zināšanu un kompetences kritēriju ievērošanu;

15) nodrošina politikas izveidi attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, produktiem un operācijām (darījumiem), ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu un klientus, kuriem minētie pakalpojumi, produkti un operācijas (darījumi) tiek piedāvāti vai sniegti, tostarp paredzot atbilstošu stresa testu veikšanu;

16) nodrošina atbildīgo amatpersonu un darbinieku, kuri tiešā veidā piedalās ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā klientiem, atalgojuma politiku nolūkā veicināt piesardzīgu un atbildīgu iestādes darbību, godīgu attieksmi pret klientu un novērst interešu konflikta situācijas attiecībās ar klientu;

17) regulāri izvērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģisko mērķu piemērotību un īstenošanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, pārvaldības sistēmas pasākumu efektivitāti, kā arī politiku attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas atbilstību un, ja nepieciešams, veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu nepilnības.";

aizstāt 1.² daļas ievaddaļā skaitli "5." ar skaitli "3.";

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu "revīziju" ar vārdu "auditu";

izteikt otrās daļas 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā 2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

7) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, vismaz attiecībā uz darījumiem, kas veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kredītiestāde:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta, izmantojot ierīces, kuras kredītiestāde nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi kredītiestāde,

b) klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp kredītiestādi un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientiem,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa tālruni,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātajās ierīcēs, tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedzot iespēju tos ierakstīt vai kopēt;";

papildināt otro daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr. 2017/565.";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

62.  124.¹ panta otrajā daļā:

izteikt 1. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas vai regulētas personas:"

papildināt 1. punkta "f" apakšpunktu pēc vārda "fondi" ar vārdiem "un pensiju fondu pārvaldnieki";

aizstāt 1. punkta "h" apakšpunktā vārdus "uz pašu rēķina" ar vārdiem "savā vārdā";

izteikt 2. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) komercsabiedrības un citas juridiskās personas, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām:"

aizstāt 3.punktā vārdus "valstis un pašvaldības, valsts iestādes" ar vārdiem "valsts iestādes"

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp tādas, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu vērtspapirizēšanu vai citu darījumu finansēšanu, un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;".

63.  124.² pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 101. panta septītās daļas 10. un 11. punktā minētās komercsabiedrības";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgo darījumu partneri, nepiemērojot šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128. pantā (izņemot 128. panta sesto, septīto un vienpadsmito daļu), 128.¹ panta pirmajā daļā, 128.² un 128.³ pantā noteiktās prasības.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā komercdarbības būtību.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.¹ daļā minētajām komercsabiedrībām līdzvērtīga komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var piemērot tai tiesīgā darījuma partnera statusu, ievērojot šā panta noteikumus.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Papildu prasības šā panta noteikumu piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/565."

64. Izslēgt 125. panta 4.¹, 4.² un 4.³ daļu.

65. Papildināt likumu ar 125.¹, 125.² un 125.³ pantu šādā redakcijā:

"125.¹ pants. Klienta finanšu instrumentu izmantošana

(1) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā vai uz cita klienta rēķina, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šo prasību nepiemēro, ja klients ir devis iepriekšēju piekrišanu savu finanšu instrumentu izmantošanai ar klienta noteiktiem īpašiem nosacījumiem un šī piekrišana apliecināta ar klienta parakstu vai parakstam pielīdzināmu apstiprinājumu un klienta finanšu instrumentu izmantošana ir ierobežota ar nosacījumiem, kuriem klients piekritis.

(2) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kurš atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta pirmās daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem noteikumiem:

1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tiek izmantoti tikai iepriekšēju piekrišanu devušam klientam piederošie finanšu instrumenti.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, kuru finanšu instrumenti ir izmantoti, lai nodrošinātu zaudējumu, ja tādi radušies, atbilstošu sadali.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu klientu finanšu instrumentu neatļautu izmantošanu savās vai jebkuras citas personas interesēs, tostarp:

1) noslēdzot vienošanos ar klientu par pasākumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei veicami gadījumā, kad norēķinu dienā klienta kontā nav pietiekami liela nodrošinājuma;

2) īpaši uzraugot tās prognozēto spēju piegādāt vērtspapīrus norēķinu dienā un ieviešot korektīvus pasākumus, ja tas nav iespējams;

3) īpaši uzraugot un nekavējoties pieprasot nodrošināt vērtspapīrus, kas nav piegādāti norēķinu dienā vai pēc tās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka īpašu kārtību attiecībā uz visiem klientiem, lai nodrošinātu, ka persona, kas aizņemas klienta finanšu instrumentus, sniedz atbilstošu nodrošinājumu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga šāda nodrošinājuma pastāvīgu atbilstību un veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tā atlikumu atbilstošu klienta finanšu instrumentu vērtībai.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar privātajiem klientiem nedrīkst slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību nodošanu, lai garantētu šo klientu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai iespējamās saistības.

125.² pants. Neatbilstoša līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā — un var pierādīt, ka tā ir pienācīgi ņēmusi vērā, — līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas saikni starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klienta aktīviem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

(2) Izvērtējot un dokumentējot līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas atbilstību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā visus šādus apstākļus:

1) vai pastāv tikai ļoti vāja saikne starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanu, tostarp to, vai klienta iespējamā saistība pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi ir maza vai vērā neņemama;

2) vai klienta naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu apjoms, kuriem piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ievērojami pārsniedz klienta saistības vai ir pat neierobežots, ja klientam vispār ir kādas saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi;

3) vai visu klientu finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem ir piemērojami noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, neatkarīgi no tā, kādas katram klientam ir saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi.

(3) Piemērojot noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem īpaši norāda saistītos riskus un ietekmi, kādu uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem atstāj jebkādi noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

125.³ pants. Pārvaldības kārtība attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde norīko vienu darbinieku, kuram ir pietiekamas prasmes un pilnvaras un kurš konkrēti atbild par jautājumiem saistībā ar to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro savus pienākumus klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzības un šķirtas turēšanas jomā.

(2) Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šā likuma 125.¹, 125.², 129., 129.¹, 129.² un 131.¹ panta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var izlemt, vai norīkotais darbinieks veic vienīgi šo uzdevumu vai var efektīvi pildīt savus pienākumus, vienlaikus pildot citus pienākumus."

66. Izteikt 126. pantu šādā redakcijā:

"126. pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, kurā norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pakalpojumu klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var noteikt, norādot atsauci uz citiem dokumentiem.

(2) Prasības līguma saturam nosaka Regula Nr. 2017/565.

(3) Līgumu drīkst slēgt rakstveidā (papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju).

(4) Pirms tiek noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā."

67. Izteikt 126.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju."

68.  126.² pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma atbilstību klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav ieguldījumu konsultācijas vai portfeļa pārvaldība. Ja ir paredzēts piedāvāt klientam pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.⁵ daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes atbilstību klientam.

(1¹) Lai noteiktu, vai ieguldījumu pakalpojums, kas ir ieguldījumu konsultācijas vai portfeļu pārvaldība, ir piemērots klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, personas finansiālo stāvokli, tostarp tās spēju ciest zaudējumus, ieguldījumu mērķiem, ietverot personas noturību pret risku. Ja ieguldījumu konsultācija ietver pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.⁵ daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes piemērotību klientam.";

izteikt otrās daļas ievaddaļu un pirmo punktu šādā redakcijā:

"(2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot ieguldījumu konsultācijas, vai izpildītais darījums, veicot portfeļu pārvaldību:

1) ir piemērots attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja, sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta 1.¹ daļā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam finanšu instrumentus vai veikt viņa portfeļa pārvaldību.";

aizstāt desmitajā daļā vārdus "nav klientam piemērots" ar vārdiem "neatbilst klientam", vārdus "sabiedrībai nav iespējams" — ar vārdiem "nav iespējams", vārdu "piemērotību" — ar vārdu "atbilstību";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. vai 2. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus ar vai bez šā likuma 3. panta piektās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajiem ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tā nepieprasa klientam šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) pakalpojums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

a) akcijām, kuras ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments,

b) obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kuri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

c) naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

d) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām, izņemot strukturētas ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības saskaņā ar Komisijas 2010. gada 1. jūlija regulas (ES) Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē (Dokuments attiecas uz EEZ) 36. panta 1. punktu,

e) strukturētiem noguldījumiem, izņemot tos, kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina izprast ar strukturētiem noguldījumiem saistīto risku un ienesīgumu vai izmaksas, kuras attiecas uz pirmstermiņa atteikšanos no produkta,

f) citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem;

2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas;

3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta atbilstību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. pantā un Regulā Nr. 2017/565 noteiktās prasības interešu konflikta novēršanai.";

aizstāt 12.¹ daļā vārdus "piemērotību klienta interesēm" ar vārdiem "atbilstību klientam";

papildināt pantu ar 12.² daļu šādā redakcijā:

"(12²) Piemērojot šā panta divpadsmito daļu, ārvalsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētajam tirgum, ja Eiropas Komisija saskaņā ar noteikto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par līdzvērtīgumu.";

izslēgt trīspadsmito un piecpadsmito daļu;

papildināt pantu ar sešpadsmito un septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Ja kredītlīgums par mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi par patērētāja kredītspējas novērtējumu, ietver priekšnoteikumu tam pašam patērētājam par ieguldījumu pakalpojumiem saistībā ar ķīlu zīmēm, kas speciāli emitētas un kam ir tādi paši nosacījumi, kādi paredzēti mājokļa īpašuma kredītlīgumos, lai nodrošinātu finansējumu kredīta izmaksai, refinansēšanai vai dzēšanai, uz minēto pakalpojumu neattiecas šajā pantā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktie pienākumi.

(17) Pasākumus un noteikumus šajā pantā noteikto prasību izpildei nosaka Regula Nr. 2017/565."

69.  127. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus atbilstošos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tostarp to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem, tostarp identificē un novērš tādus interešu konfliktus, kas varētu rasties trešo personu pamudinājuma 133.¹⁸ panta izpratnē rezultātā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma politikas un citu stimulēšanas principu rezultātā.";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus un skaitļus "saistīta šā likuma 101. panta 3.¹ daļā minētā" ar vārdu "saistītā";

aizstāt sestajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 101. panta 3.¹ daļā minētā" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "saistītā" (attiecīgā locījumā)";

aizstāt sestās daļas 5. punktā skaitļus un vārdus "101. panta 3.¹ daļā minētās" ar vārdu "saistītās";

papildināt septīto daļu pēc vārdiem "būtību vai avotus" ar vārdiem "kā arī veicamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus";

papildināt pantu ar 7.¹ un 7.² daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Šā panta septītajā daļā minētā informācija tiek atklāta uz pastāvīga informācijas nesēja un, ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

(7²) Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību ievēro Regulu Nr. 2017/565.";

papildināt astoto daļu ar vārdiem "nodrošinot, ka šajā daļā minētā informācija satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļautu klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts";

aizstāt devītajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 127.¹ pantā" ar vārdu un skaitli "Regulā Nr. 2017/565";

aizstāt desmitajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 127.² pantā" ar vārdu un skaitli "Regulā Nr. 2017/565";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Lai nodrošinātu interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde:

1) ja klientiem pārdošanai izstrādā finanšu instrumentus,  pirms pārdošanas vai izplatīšanas klientiem uztur, īsteno un pārskata katra finanšu instrumenta apstiprināšanas un izstrādāto finanšu instrumentu būtiskas pielāgošanas procesu;

2) produktu apstiprināšanas procesā precizē katra finanšu instrumenta attiecīgās klientu kategorijas konkrēto gala klientu mērķtirgu un nodrošina, lai visi konkrētajā mērķtirgū pastāvošie attiecīgie riski tiktu novērtēti un paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum;

3) regulāri pārskata arī savus piedāvātos vai pārdotos finanšu instrumentus, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt konkrētā mērķtirgus iespējamo risku, lai novērtētu vismaz to, vai attiecīgais finanšu instruments joprojām atbilst konkrētā mērķtirgus vajadzībām un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša;

4) ja izstrādā finanšu instrumentus, dara pieejamu izplatītājiem visu informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu un produktu apstiprināšanas procesu, tostarp šā finanšu instrumenta konkrēto mērķtirgu;

5) ja piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus neizstrādā, veic pasākumus, kurus īstenojot iegūst šīs daļas 4. punktā minēto informāciju un gūst priekšstatu par katra finanšu instrumenta raksturlielumiem un identificēto mērķtirgu."

70. Izslēgt 127.¹ un 127.² pantu.

71.  128. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "pakalpojumus" ar vārdiem "un ieguldījumu blakuspakalpojumus";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, lai finanšu instrumentiem, kurus tā izstrādājusi pārdošanas nolūkā, ir noteikts konkrēts mērķtirgus un šie finanšu instrumenti atbilst attiecīgā mērķtirgus gala klientu vajadzībām, kā arī finanšu instrumentu izplatīšanas stratēģija atbilst konkrētajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu instrumentu izplatīšanu konkrētajā mērķtirgū.

(1²) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tā saprot finanšu instrumentus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piedāvā vai iesaka, novērtē finanšu instrumentu saderību ar to klientu vajadzībām, kuriem tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ņemot vērā arī šā likuma 127. panta vienpadsmitajā daļā noteikto, un nodrošina, ka finanšu instrumenti tiek piedāvāti vai ieteikti tikai tādā gadījumā, ja tas atbilst klienta vajadzībām.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas fiziskās personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, ir tiesīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā sniegt klientiem ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas apliecina šajā daļā noteikto prasību izpildi.

(4) Prasības šā panta trešajā daļā minētajām nepieciešamajām darbinieku zināšanām un kompetencei nosaka Komisija.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem:

1) attiecībā uz ieguldījumu konsultāciju sniegšanu — pirms ieguldījumu konsultāciju sniegšanas — par to:

a) vai ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgi,

b) vai ieguldījumu konsultācija pamatota uz plašu vai ierobežotu dažādu veidu finanšu instrumentu analīzi, īpaši par to, vai piedāvājums aptver tikai finanšu instrumentus, kurus ir emitējušas vai piedāvā personas, kas ir cieši saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, vai par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām,

c) vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde turpmāk periodiski veiks vērtējumu par klientam ieteikto finanšu instrumentu piemērotību šim klientam;

2) attiecībā uz finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām — attiecīgas norādes un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātiem klientiem vai profesionāliem klientiem, ņemot vērā finanšu instrumentiem noteikto mērķtirgu saskaņā ar šā likuma 128. panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām;

3) attiecībā uz visām izmaksām un izdevumiem — informāciju, kas attiecas gan uz ieguldījumu pakalpojumiem, gan ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tostarp ieguldījumu konsultāciju izmaksas, klientam ieteiktā vai piedāvātā finanšu instrumenta izmaksas un informāciju, kā klients var par to samaksāt, ietverot arī jebkādus maksājumus trešām pusēm.";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju par visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri nav radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Pēc klienta pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šo informāciju sniedz izvērstā veidā pa pozīcijām. Informāciju par visām izmaksām un izdevumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam sniedz regulāri — vismaz reizi gadā visā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas laikā.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestajā, 6.¹, divpadsmitajā un 12.¹ daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un riskus un tādējādi pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā.";

papildināt pantu ar 8.¹ un 8.² daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citas normatīvo aktu prasības, kas saistītas ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šā panta piektajā, sestajā, 6.¹ un septītajā daļā noteiktie pienākumi.

(8²) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta kā neatkarīga ieguldījumu konsultācija, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde:

1) novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuri ir dažādi attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

a) pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai persona, kurai ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi,

b) cita persona, ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir juridiska vai ekonomiska rakstura attiecības, kas var apdraudēt sniegto konsultāciju neatkarību;

2) nedrīkst pieņemt un paturēt maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo punktu.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.¹ panta prasībām un Komisijas normatīvajiem noteikumiem sniedz klientam atbilstošus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, tostarp, ja nepieciešams, informāciju par izmaksām, kas saistītas ar darījumiem, kuri veikti klienta uzdevumā.";

papildināt pantu ar 11.¹ un 11.² daļu šādā redakcijā:

"(11¹) Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms darījuma noslēgšanas, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, izsniedz klientam paziņojumu par ieguldījumu konsultācijas piemērotību klientam, norādot attiecīgu ieteikumu un to, kā minētais ieteikums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem. Ja tiek noslēgts līgums par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot neklātienes sakaru līdzekļus, kuru dēļ nav iespējams iepriekš sniegt paziņojumu par piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var nodot rakstveida paziņojumu par piemērotību, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, tūlīt pēc tam, kad klientam šis līgums kļūst saistošs, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

1) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību tūlīt pēc darījuma noslēgšanas;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir devusi klientam iespēju aizkavēt darījuma noslēgšanu, lai paziņojumu par piemērotību klients saņemtu pirms tam.

(11²) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pārvalda portfeli vai ir informējusi klientu, ka tā veiks regulāru piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā ieguldījums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu maksā jebkādas maksas vai komisijas naudas vai sniedz jebkādu nefinansiālu labumu trešai personai, kas nav klients, vai personai, kas rīkojas klienta vārdā, vai saņem no trešās personas, kas nav klients, vai personas, kas rīkojas klienta vārdā, šādas maksas vai komisijas naudas, vai nefinansiālu labumu, uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neievēro šā panta pirmās daļas un šā likuma 127. panta prasības, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi vai labums:

1) paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2) nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klienta interesēs.";

papildināt pantu ar 12.¹, 12.², 12.³, 12.⁴, 12.⁵ un 12.⁶ daļu šādā redakcijā:

"(12¹) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi. Ja nepieciešams, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu arī par mehānismiem, kurus izmantojot klientam pārskaita maksu vai komisijas naudu vai nodod finansiālu vai nefinansiālu labumu, kas saņemts saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(12²) Šā panta divpadsmitajā daļā noteiktais neattiecas uz maksājumiem vai labumiem, kuri nepieciešami attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, tostarp finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, darījumu norēķinu un konvertācijas maksas, normatīvajos aktos noteiktās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

(12³) Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo daļu.

(12⁴) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, neatalgo vai nevērtē savu darbinieku sasniegtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tās pienākumu rīkoties klientu interesēs. Jo īpaši tās nedrīkst noteikt sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt to darbiniekus ieteikt privātam klientam konkrētu finanšu instrumentu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var piedāvāt atšķirīgu finanšu instrumentu, kurš klienta interesēm atbilst labāk.

(12⁵) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ieguldījumu pakalpojumu klientam piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu par to, vai ir iespējams iegādāties dažādas komponentes atsevišķi, un sniedz klientam informāciju par katras komponentes izmaksām un maksām. Ja no privātam klientam piedāvāta šāda līguma vai paketes izrietošie riski var atšķirties no riskiem, kas saistīti ar atsevišķām komponentēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz līguma vai paketes dažādo komponenšu un to savstarpējās ietekmes radīto riska izmaiņu aprakstu.

(12⁶) Detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus saviem klientiem, ievēro šajā pantā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr. 2017/565.";

aizstāt sešpadsmitajā daļā vārdu "likumos" ar vārdiem "normatīvajos aktos".

72.  128.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņēmusi licenci rīkojumu izpildei klientu vārdā, veic nepieciešamos pasākumus un ievieš procedūras, kas paredz godīgu un ātru klientu rīkojumu izpildi attiecībā pret citiem klientu rīkojumiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tirdzniecības interesēm. Minētie pasākumi un procedūras paredz, ka salīdzināmus klientu rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda atbilstoši to saņemšanas secībai.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Procedūru un pasākumu nosacījumus un būtību, kad rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas vai darījumu veidus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes var pamatoti atturēties no tūlītējas rīkojuma izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, nosaka Regula Nr. 2017/565.";

izslēgt otrajā daļā vārdus un skaitļus "kas minētas šā likuma 101. panta 3.¹ daļā";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja klients ir iesniedzis ierobežojošo rīkojumu par akcijām, kas iekļautas regulētajā tirgū vai tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un šis rīkojums pastāvošajos tirgus apstākļos nav izpildīts nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai nodrošinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, publiski atklājot informāciju par šo rīkojumu citiem tirgus dalībniekiem viegli pieejamā veidā. Uzskatāms, ka šī prasība ir ievērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniegusi ierobežojošo rīkojumu tirdzniecības vietā.

(4) Komisijai ir tiesības atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta trešajā daļā minētā pienākuma publiski atklāt ierobežojošo rīkojumu, kas ir liela apjoma rīkojums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts Regulas Nr. 600/2014 4. pantā.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu atklāt tirgum klientu ierobežojošu rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāms, nosaka Regula Nr. 2017/565.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "uz pašu rēķina" ar vārdiem "savā vārdā";

aizstāt sestajā daļā vārdus "uz sava rēķina" ar vārdiem "savā vārdā";

aizstāt septītajā daļā vārdus "uz pašu rēķina" ar vārdiem "savā vārdā" un vārdus "uz sava rēķina" — ar vārdiem "savā vārdā";

izteikt astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, var paļauties uz klienta informāciju, ko sniegusi šī cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kā arī paļauties uz visiem ieteikumiem, ko klientam attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas klienta vārdā nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par:

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un ieteikumu piemērotību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darījumu noslēgšanu, pamatojoties uz informāciju vai ieteikumiem, ko klientam sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde."

73.  128.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu " ar vārdiem "portfeļa pārvaldību";

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas" ar saīsinājumiem un vārdiem "DT sistēmas vai OT sistēmas";

papildināt piekto daļu ar vārdiem un skaitli "un pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā ievēro šā panta un 128.³ panta prasības";

papildināt pantu ar 7.¹, 7.² un 7.³ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nedrīkst saņemt atlīdzību, atlaidi vai nefinansiālu labumu par klienta rīkojumu novirzīšanu uz kādu noteiktu tirdzniecības vietu vai izpildes vietu. Pretējā gadījumā šādu rīcību uzskata par to interešu konfliktus vai pamudinājumus 133.¹⁸ panta izpratnē reglamentējošu prasību pārkāpumu, kuras noteiktas šā likuma 127. un 128. pantā.

(7²) Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Regulas Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu, katra tirdzniecības vieta un sistemātiskais internalizētājs un — attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem — visas izpildes vietas vismaz reizi gadā bez maksas publisko pieejamos datus par darījumu izpildes kvalitāti šajās vietās. Minētajos regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumenta cenu, izmaksām, izpildes ātrumu un iespējamību.

(7³) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc darījuma izpildes klienta vārdā informē klientu par rīkojuma izpildes vietu.";

aizstāt astotajā daļā vārdus "finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu" ar vārdiem "portfeļa pārvaldību";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Regula Nr. 2017/565 detalizētāk nosaka:

1) to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijus, kurus var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu, kā arī to, vai klients ir privāts klients vai profesionāls klients;

2) faktorus, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

3) tās informācijas veidu un apjomu, kas sniedzama klientiem par savu rīkojumu izpildes politiku.

(10) Ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kuri publiskojami saskaņā ar šā panta 7.² daļu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu, nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/575, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām."

74.  128.³ pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. punktā vārdus un skaitli "saskaņā ar šā likuma 128.² pantu";

aizstāt otrajā daļā vārdus "ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu" ar vārdiem "portfeļa pārvaldību";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izpilda klienta rīkojumus, katru gadu apkopo un publisko katras finanšu instrumentu kategorijas piecas izpildes vietas, kurās ir bijis vislielākais tirdzniecības apjoms un kurās tās iepriekšējā gadā ir izpildījušas klienta rīkojumus, kā arī publisko informācijas kopsavilkumu par rīkojumu faktiskās izpildes kvalitāti.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms noslēdz līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, informē klientu par šajā pantā noteiktajā kārtībā izstrādāto rīkojumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klienta vārdā izpildīs rīkojumus.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas" ar saīsinājumiem un vārdiem "DT sistēmas vai OT sistēmas";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Tās informācijas saturu un formātu, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm publicējama saskaņā ar šā panta 3.¹ daļu, detalizētāk nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/576, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto ikgadējo informācijas publicēšanu par izpildes vietu identitāti un izpildes kvalitāti (Dokuments attiecas uz EEZ)."

75.  129. pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti kontā vai kontos, kas nodalīti un identificēti atsevišķi no kontiem, kurus izmanto pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošo naudas līdzekļu turēšanai:";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientus, ka naudas līdzekļi, kas tiks turēti naudas tirgus fondā, netiks turēti saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām par klientu naudas līdzekļu aizsardzību.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un kredītiestāde";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientu naudas līdzekļus tās pašas grupas kredītiestādē vai naudas tirgus fondā, kurā ietilpst pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, tā ierobežo to naudas līdzekļu apjomu, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība tur jebkurā šīs grupas vienībā vai jebkurā šīs grupas vienību kombinācijā, lai minētie naudas līdzekļi nepārsniegtu 20 procentus no klientu naudas līdzekļu kopsummas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šo ierobežojumu, ja tā spēj pierādīt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī drošību, ko piedāvā minētās trešās personas, un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto klienta naudas līdzekļu apjoms ir neliels. Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata savus novērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo daļu, un iesniedz Komisijai savu sākotnējo novērtējumu un pārskatītos novērtējumus.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pati veic dokumentētu novērtējumu par naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, kas tai ļauj uzskatīt, ka naudas tirgus instrumentam piemīt augsta kvalitāte. Ja viena vai vairākas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē reģistrētas un uzraudzītas kredītreitingu aģentūras ir sniegušas šā instrumenta reitingu, ieguldījumu brokeru sabiedrība savā iekšējā novērtējumā ņem vērā arī minētos kredītreitingus.";

papildināt pantu ar 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6²) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem, kas trešai pusei dod iespēju atsavināt klienta naudas līdzekļus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti naudas līdzekļi. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.";

papildināt septīto daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) uzskaites ieraksti un uzskaite nodrošina tās pareizību un jo īpaši tās atbilstību klientu naudas līdzekļu apmēram un dod iespēju to izmantot kā pārbaudes vai revīzijas liecību.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta naudas līdzekļu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldības, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja kredītiestāde klientu uzdevumā tur pie trešās personas klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, neatspoguļojot minētos klientu naudas līdzekļus kredītiestādes bilancē, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, 4.¹, piektās, sestās, 6.¹, 6.², septītās, astotās un 8.¹ daļas prasības."

76.  129.¹ pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Šā panta ceturtās un piektās daļas prasības piemēro arī tad, ja šī trešā persona kādu no savām funkcijām attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu ir deleģējusi kādai citai trešai personai.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti un attiecīgu uzskaites ierakstu saglabāšanu. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina:

1) iespēju jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošiem finanšu instrumentiem;

2) uzskaites regulāru salīdzināšanu ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tur klientu finanšu instrumentus;

3) uzskaites ierakstu un uzskaites pareizību un atbilstību klientu finanšu instrumentu apmēram un dod iespēju uzskaites datus vizuāli attēlot lasāmā veidā, lai tos izmantotu kā pārbaudes vai revīzijas liecību;

4) finanšu instrumentu uzskaites reģistru kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā;

5) ierakstu veikšanu klientu kontos uz attaisnojuma dokumentu pamata.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem, kas trešai personai dod iespēju atsavināt klienta finanšu instrumentus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti finanšu instrumenti. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu."

77. Aizstāt 129.² pantā skaitļus un vārdus "125. panta 4.¹, 4.², 4.³ un piektajā daļā, 129. un 129.¹ pantā" ar skaitļiem un vārdiem "125.¹, 125.², 125.³, 129. un 129.¹ pantā".

78. Aizstāt 130.¹ panta ceturtajā daļā vārdus "finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu" ar vārdiem "portfeļa pārvaldību".

79. Papildināt likumu ar 131.¹ pantu šādā redakcijā:

"131.¹ pants. Pieeja informācijai par klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem

(1) Papildus šā likuma 131. pantā noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes informāciju, kas attiecas uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, dara brīvi pieejamu:

1) Komisijai;

2) ieceltiem maksātnespējas procesa administratoriem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver:

1) iekšējos uzskaites ierakstus un uzskaites dokumentus, kas pienācīgi atspoguļo katra klienta uzdevumā turēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu atlikumus;

2) informāciju par personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129. pantu tur klienta naudas līdzekļus, detalizētu informāciju par kontiem, kuros tiek turēti klienta naudas līdzekļi, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

3) informāciju par trešām personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129.¹ pantu tur klientu finanšu instrumentus, detalizētu informāciju par kontiem, kas atvērti pie trešām personām, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

4) detalizētu informāciju par trešām personām, kas veic jebkādas ar klientu aktīvu uzskaiti saistītas funkcijas kā ārpakalpojumu, un par funkcijām, kuras tiek veiktas kā ārpakalpojumi;

5) informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbildīgajiem darbiniekiem, kas iesaistīti attiecīgajos procesos, tostarp darbiniekiem, kuri atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu pārraudzību attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību;

6) līgumus, kas reglamentē klienta īpašumtiesības uz aktīviem."

80. Papildināt likumu ar 132.¹ pantu šādā redakcijā:

"132.¹ pants. Algoritmiskā tirdzniecība un tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ievieš efektīvas sistēmas un riska kontroli, lai nodrošinātu savu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un pietiekamu kapacitāti un lai nodrošinātu, ka tām ir noteiktas tirdzniecības robežvērtības un limiti, kā arī lai tās novērš kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmu darbību, kas var apdraudēt normālu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir arī efektīvas sistēmas un riska kontrole, lai nodrošinātu, ka to tirdzniecības sistēmas nevar izmantot tādā nolūkā, kas neatbilst Regulas Nr. 596/2014 noteikumiem vai tirdzniecības vietas, ar kuru tās savienotas, noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš efektīvus darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas savu tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un testētas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šīs daļas prasībām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, paziņo Komisijai, ja tā veic algoritmisko tirdzniecību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura veic algoritmisko tirdzniecību, paziņo par to arī tās tirdzniecības vietas organizētājam, kura organizētajās tirdzniecības vietās tā izmanto algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(3) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz aprakstu par tās algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām un sistēmu pārbaudes rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tiek ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei jebkuru citu informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un tirdzniecības sistēmām, kuras tā izmanto. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei pēc šīs iestādes pieprasījuma, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veic algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību attiecībā uz darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, nodrošina, ka dati par visiem tās tirdzniecības vietā iesniegtajiem rīkojumiem, tostarp rīkojumu atcelšanu, izpildītiem rīkojumiem un kotējumiem tirdzniecības vietā, tiek precīzi un hronoloģiskā secībā reģistrēti, izmantojot Komisijas 2016. gada 19. jūlija deleģētajā regulā (ES)  2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (turpmāk — Regula Nr. 2017/589) noteikto formu. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt minētos uzskaites datus un pierakstus, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tos iesniedz nekavējoties.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību savā tirgus uzturētāja stratēģijā, ņemot vērā tirgus likviditāti, apjomu, raksturu un tirgojamā instrumenta pazīmes:

1) veic šo tirgus uzturēšanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijas, nodrošinot tirdzniecības vietā regulāru un paredzamu tirgus likviditāti;

2) rakstveidā noslēdz ar tirdzniecības vietas organizētāju līgumu, kurā precīzi noteikti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumi, kas minēti šīs daļas 1. punktā;

3) ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu šīs daļas 2. punktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

(7) Atbilstoši šā panta noteikumiem un šā likuma 35.¹ pantam ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, uzskatāma par tirgus uzturētāju, ja tā kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks vienā vai vairākās tirdzniecības vietās veic tirdzniecību savā vārdā un īsteno stratēģiju, veidojot vienlaicīgu divvirzienu kotējumu par konkurētspējīgu cenu un ar līdzvērtīgu apjomu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vienā tirdzniecības vietā vai dažādās tirdzniecības vietās un tādējādi regulāri nodrošinot tirgus likviditāti kopumā.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi novērtēta un regulāri pārskatīta šo pakalpojumu izmantojošo klientu piemērotība, ka šie klienti nepārsniedz attiecīgās iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta limitus un ka tirdzniecība, ko klienti veic, izmantojot tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, tiek pienācīgi uzraudzīta, lai nepieļautu, ka tā var radīt risku pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei vai var apdraudēt normālu tirgus darbību, vai var būt par vienu no šo darbību traucējošiem faktoriem, vai arī neatbilst Regulas Nr. 596/2014 prasībām vai tirdzniecības vietas noteikumiem.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav šā panta astotajā daļā minētās sistēmas vai kontroles mehānismu, tai ir aizliegts piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir pilnībā atbildīga par to, ka klienti, kas izmanto tās sniegto pakalpojumu — tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai —, ievēro šā likuma prasības un tirdzniecības vietas noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina visu darījumu uzraudzību, lai varētu identificēt šo noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kas varētu ietvert ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un par ko ir pienākums ziņot Komisijai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu, kurā ietver abu pušu būtiskākos pienākumus un tiesības, kas izriet no pakalpojuma — tiešas elektroniskās piekļuves tirdzniecības vietai — piedāvāšanas, ietverot līgumā nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga saskaņā ar šo likumu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika un kura piedāvā klientiem tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, paziņo par to Komisijai un tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(12) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde iesniedz šā panta astotajā daļā minēto sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu, kā arī pierādījumus, ka tie tiek piemēroti. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt pēc pieprasījuma tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti ir noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību par darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks citām personām, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pakalpojumi tiek piedāvāti tikai tādām personām, kuras atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem, un uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei un tirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu, kurai piedāvā tīrvērtes pakalpojumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā ietverti abu pušu būtiskākie pienākumi un tiesības, kas izriet no tīrvērtes pakalpojuma.

(15) Detalizētākas prasības šā panta prasību piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/589 un Regula Nr. 2017/578."

81. Izteikt 133.¹ pantu šādā redakcijā:

"133.¹ pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

DT sistēmu var organizēt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci DT sistēmas organizēšanai;

2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības organizēt DT sistēmu;

3) regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības organizēt DT sistēmu."

82. Izslēgt 133.² pantu.

83. Izteikt 133.³, 133.⁴ un 133.⁵ pantu šādā redakcijā:

"133.³ pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas biedri vai dalībnieki

(1) DT sistēmas biedrs vai dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.⁴ panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā.

(2) Par DT sistēmas biedru vai dalībnieku var kļūt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(3) DT sistēmas organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību DT sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu DT sistēmas biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

133.⁴ pants. Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un organizētajā tirdzniecības sistēmā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā pārskatāmus godīgas un sakārtotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka objektīvus kritērijus rīkojumu efektīvai izpildei. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstošu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā un apstiprina noteikumus par kritērijiem finanšu instrumentiem, kurus var tirgot to sistēmās.

(3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nodrošina publisku pieejamību informācijai, lai ļautu tās lietotājiem novērtēt finanšu instrumentus un pieņemt ieguldījumu lēmumus, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs var nepubliskot minēto informāciju, ja ir pārliecināts, ka šāda informācija ir publiski pieejama.

(4) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, uz objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi tā sistēmai.

(5) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas darbību vai attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja biedriem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DT sistēmu, OT sistēmu, to īpašniekiem, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja interesēm un DT sistēmas vai OT sistēmas drošu darbību.

(6) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs ievēro šā likuma 35.¹ un 35.² panta prasības un ievieš visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt.

(7) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs skaidri informē tās biedrus vai dalībniekus par viņu pienākumiem un atbildību attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nosaka nepieciešamos pasākumus un kārtību, lai veicinātu efektīvus norēķinus par darījumiem, kas noslēgti attiecīgajā DT sistēmā vai OT sistēmā.

(8) DT sistēma un OT sistēma nodrošina, ka tai ir vismaz trīs nozīmīgi un aktīvi biedri vai dalībnieki vai lietotāji, kuriem ir iespējas un spējas iesaistīties darījumos ar citiem biedriem vai dalībniekiem vai lietotājiem attiecībā uz cenas noteikšanu.

(9) Ja pārvedamus vērtspapīrus, kuri ir iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas tirgo arī DT sistēmā vai OT sistēmā, uz emitentu neattiecas pienākumi par sākotnējo, pastāvīgo vai pēc nepieciešamības pieprasīto finanšu informācijas atklāšanu saistībā ar minēto DT sistēmu vai OT sistēmu.

(10) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties izpilda visus Komisijas norādījumus atbilstoši šā likuma 138. pantam apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt to no tirdzniecības DT sistēmas vai OT sistēmas.

(11) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs iesniedz Komisijai sīki izstrādātu DT sistēmas vai OT sistēmas darbības aprakstu, tostarp neatkarīgi no šā likuma 133.⁶ panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā visu to savienojumu aprakstu ar citām tirdzniecības vietām (regulētais tirgus, DT sistēma, OT sistēma) vai sistemātisku internalizētāju, kas ir tam pašam DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam, un to biedru vai dalībnieku vai lietotāju sarakstu. Komisija šo informāciju pēc pieprasījuma nodod Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(12) Par jebkuru DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam piešķirto atļauju darboties kā DT sistēmai un OT sistēmai Komisija nosūta paziņojumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētā apraksta un divpadsmitajā daļā minētā paziņojuma saturu un formātu nosaka Komisijas 2016. gada 25. maija īstenošanas regula (ES) 2016/824, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz saturu un formātu aprakstam par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un organizēto tirdzniecības sistēmu darbību un paziņojumam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

133.⁵ pants. Īpašas prasības daudzpusējai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas papildus šā likuma 133.⁴ pantā noteiktajām prasībām, izstrādā un ievēro noteikumus par rīkojumu izpildi sistēmā.

(2) DT sistēmas organizētājs nodrošina, ka DT sistēmas noteikumi par piekļuvi šai sistēmai, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 133.⁴ panta ceturto daļu, atbilst šā likuma 36. pantā noteiktajām prasībām.

(3) DT sistēmas organizētājs nodrošina:

1) pienācīgu aprīkojumu, lai pārvaldītu riskus, kuriem tas ir pakļauts, ieviešot nepieciešamos pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus savai darbībai nozīmīgos riskus, kā arī pasākumus, kas efektīvi mazina minētos riskus;

2) efektīvu un savlaicīgu sistēmā veikto darījumu pabeigšanu;

3) nepārtraukti pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu DT sistēmas pienācīgu darbību, ņemot vērā tirgū noslēgto darījumu raksturu un apjomu un riskus, kas saistīti ar DT sistēmas darbību.

(4) Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem starp DT sistēmas biedriem vai dalībniekiem vai starp DT sistēmu un DT sistēmas biedru vai dalībnieku, nepiemēro šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā minētās prasības. DT sistēmas biedri vai dalībnieki pilda pienākumus, kas paredzēti šā likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus DT sistēmā.

(5) DT sistēmas organizētājam ir aizliegts izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā, un iesaistīties sapārotā tirdzniecībā."

84. Papildināt XII nodaļu ar 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ pantu šādā redakcijā:

"133.⁶ pants. Īpašas prasības organizētajai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē OT sistēmas, nedrīkst savā organizētajā OT sistēmā izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā vai uz citas ar OT sistēmas organizētāju vienā grupā vai koncernā ietilpstošas vienības vai juridiskās personas rēķina. OT sistēmas organizētājs izstrādā attiecīgus noteikumus vai kārtību, kas nosaka šīs daļas noteikumu ievērošanu.

(2) OT sistēmas organizētājs drīkst iesaistīties sapārotā tirdzniecībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un noteiktiem atvasinātiem instrumentiem, ja klients ir piekritis šādai rīcībai.

(3) OT sistēmas organizētājs neiesaistās sapārotā tirdzniecībā, lai izpildītu klientu rīkojumus savā organizētajā OT sistēmā, ar tādu atvasinātu finanšu instrumentu klasi, kurai saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 5. pantu piemērojams tīrvērtes pienākums.

(4) OT sistēmas organizētājs īsteno pasākumus, nodrošinot, ka tā veiktā sapārotā tirdzniecība atbilst šā likuma 1. panta pirmās daļas 80. punktā minētā termina skaidrojumam.

(5) OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darījumus savā vārdā citā veidā, nevis iesaistoties sapārotā tirdzniecībā, tikai ar valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīdā tirgus.

(6) Viena juridiskā persona vienlaikus nevar būt OT sistēmas organizētājs un sistemātisks internalizētājs. OT sistēmu nedrīkst savienot ar sistemātisko internalizētāju tādā veidā, ka OT sistēmā iesniegtie rīkojumi un sistemātiskajā internalizētājā iesniegtie rīkojumi vai kotējumi var mijiedarboties un cits citu ietekmēt. OT sistēmu nedrīkst savienot ar citu OT sistēmu tādā veidā, ka iesniegtie rīkojumi dažādās OT sistēmās var mijiedarboties un cits citu ietekmēt.

(7) OT sistēmas organizētājs var piesaistīt ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs tā organizētajā OT sistēmā. Šā panta izpratnē par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs, neuzskata tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kam ir ciešas attiecības ar OT sistēmas organizētāju.

(8) Rīkojumu izpilde OT sistēmā tiek veikta atbilstoši OT sistēmas organizētāja ieskatiem šādā veidā:

1) OT sistēmas organizētājs izmanto tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem tikai vienā vai abos šādos gadījumos:

a) pieņemot lēmumu par rīkojuma izvietošanu tā organizētajā OT sistēmā vai rīkojuma atsaukšanu no tā organizētās OT sistēmas,

b) pieņemot lēmumu nesavietot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmā pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst klienta sniegtiem īpašiem norādījumiem un ir saskaņā ar šā likuma 128.² pantā noteiktajiem pienākumiem;

2) OT sistēmas organizētājs var nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sistēmā savietot. Saskaņā ar šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto un septīto daļu un neatkarīgi no šā panta piektajā daļā noteiktā par sistēmu, kurā veic darījumus ar vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, OT sistēmas organizētājs var sekmēt klientu savstarpējās pārrunas tā, lai darījumā tiktu ievērotas divas vai vairākas iespējami saderīgas darījumu intereses.

(9) Šā panta astotajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz šā likuma 128.² un 133.⁴ pantu.

(10) Komisijai gan tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs iesniedz pieprasījumu par atļauju darboties kā OT sistēmas organizētājam, gan citos gadījumos ir tiesības pieprasīt, lai tiktu sniegts detalizēti izstrādāts paskaidrojums, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai kāpēc tā nevar darboties kā regulētais tirgus, DT sistēma vai sistemātisks internalizētājs, un detalizēti izstrādāts apraksts par to, kā tiks izmantotas šā panta astotās daļas 1. punktā minētās iespējas rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo sevišķi gadījumos, kad var atsaukt OT sistēmā iesniegtu rīkojumu, kā arī tad, kad (un kādā veidā) OT sistēmā tiks savietoti divu vai vairāku klientu rīkojumi. OT sistēmas organizētājs sniedz Komisijai tās pieprasīto informāciju, paskaidrojot, kā tiek izmantota sapārotā tirdzniecība. Komisija uzrauga OT sistēmas organizētāja veikto sapāroto tirdzniecību, nodrošinot, lai tā atbilstu šādu tirdzniecību skaidrojošam terminam un neradītu interešu konfliktus starp OT sistēmas organizētāju un tā klientiem.

(11) Darījumiem, kas noslēgti OT sistēmā, piemēro šā likuma 126.², 128., 128.¹, 128.² un 128.³ pantā noteiktās prasības.

133.⁷ pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētāja noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā procedūras un īsteno pasākumus, lai regulāri uzraudzītu to biedru vai dalībnieku vai lietotāju atbilstību DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja noteikumiem. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs uzrauga biedru vai dalībnieku vai lietotāju sistēmā iesniegtos rīkojumus, tostarp atceltos rīkojumus, un noslēgtos darījumus, lai identificētu sistēmas noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus, iespējamus Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumus vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu, un nodrošina nepieciešamos resursus, lai šāda uzraudzība būtu efektīva.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties informē Komisiju par būtiskiem tā noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem, iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu. Saņemto informāciju Komisija nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām. Par iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās uzraudzības institūcijas, ja ir pārliecināta, ka tiešām pārkāptas Regulas Nr. 596/2014 prasības.

(3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs sniedz Komisijai vai attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem.

(4) Apstākļus, kas raksturo šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, nosaka Regula Nr. 2017/565.

133.⁸ pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un izslēgšana no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas

(1) Neatkarīgi no šā likuma 138. pantā noteiktajām Komisijas tiesībām prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāji var apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ja finanšu instruments vairs neatbilst DT sistēmas vai OT sistēmas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu. Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Komisija nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām.

(3) Ja Komisija ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, tā pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no regulētajiem tirgiem, DT sistēmas, OT sistēmas un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Komisija par savu rīcību informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu neapturēt vai neizslēgt finanšu instrumentu vai šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, tā pievieno šāda lēmuma skaidrojumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja tiek atcelts lēmums par finanšu instrumenta vai to šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja lēmumu par finanšu instrumenta vai to šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, vai šāda lēmuma atcelšanu ir pieņēmusi Komisija saskaņā ar šā likuma 138. pantu.

(6) Situācijas un gadījumus, kad reizē ar finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas ir apturami vai izslēdzami arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie instrumenti, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, nosaka Regula Nr. 2017/569.

(7) Formātu un termiņu, kādā izpildāmas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr. 2017/1005.

(8) Situācijas, kuras šā panta izpratnē nopietni kaitē ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, nosaka Regula Nr. 2017/565."

85. Izslēgt XII ¹ nodaļu.

86. Papildināt likumu ar XII ², XII ³, XII ⁴, XII ⁵ un XII ⁶ nodaļu šādā redakcijā:

"XII ² nodaļa
Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi

133.¹¹ pants. Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi

(1) DT sistēmas organizētājs var lūgt, lai Komisija piešķir tā organizētajai DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu.

(2) Komisija piešķir DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu pēc attiecīga DT sistēmas organizētāja iesnieguma saņemšanas, ja DT sistēma atbilst šā panta trešajā daļā minētajam.

(3) DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, ka:

1) brīdī, kad DT sistēmai tiek piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss, un katru gadu pēc tam vismaz 50 procentu no emitentiem, kuru emitētie finanšu instrumenti tiek tirgoti DT sistēmā, ir mazie un vidējie uzņēmumi;

2) finanšu instrumentu iekļaušanai tirdzniecībai DT sistēmā ir noteikti atbilstoši kritēriji, kurus pastāvīgi ievēro, kamēr finanšu instruments ir iekļauts tirdzniecībai DT sistēmā;

3) sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs piedāvājuma dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības;

4) emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus;

5) emitenti saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktu, persona, kas veic pārvaldības pienākumus saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktu, un cieši saistītās personas saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktu ievēro Regulas Nr. 596/2014 prasības;

6) emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta;

7) ir efektīvas sistēmas un kontrole, lai saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014 konstatētu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie kritēriji neskar DT sistēmas organizētāja pienākumu ievērot arī citas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz DT sistēmas organizēšanu. DT sistēmas organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

(5) Komisija var atcelt DT sistēmas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu, ja:

1) DT sistēmas organizētājs ir iesniedzis attiecīgu iesniegumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu tā organizētajai DT sistēmai;

2) DT sistēma neatbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

(6) Pieņēmusi lēmumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa piešķiršanu DT sistēmai vai par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu DT sistēmai, Komisija nekavējoties par to paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(7) Finanšu instrumentu, kas iekļauts tirdzniecībai kādā no mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgiem, var iekļaut tirdzniecībai arī citā mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgū, ja šo finanšu instrumentu emitents par to ir ticis informēts un nav iebildis pret to. Šādā gadījumā emitentam nav pienākuma pret mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgu, kurā emitenta finanšu instrumenti iekļauti bez emitenta iniciatīvas, ievērot prasības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnējās, periodiskās vai ārkārtas informācijas atklāšanu.

(8) Šā panta trešajā daļā noteikto prasību piemērošanu nosaka Regula Nr. 2017/565.

(9) Šā panta izpratnē mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuru vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka nekā 200 000 000 euro, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendāra gados.

XII ³ nodaļa
Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām

133.¹² pants. Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

(1) Neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā centrālie darījumu partneri, tīrvērtes un norēķinu sistēmas Latvijas Republikā nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm no citām dalībvalstīm ir iespēja tiešai vai netiešai piekļuvei tām, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu. Uz citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiešo vai netiešo piekļuvi centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām Latvijas Republikā attiecina tādus pašus nediskriminējošus, pārskatāmus un objektīvus kritērijus, kādus piemēro Latvijas Republikā reģistrētiem centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmu biedriem vai dalībniekiem.

(2) Regulētā tirgus organizētājs piedāvā tā organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem iespēju izraudzīties vērtspapīru norēķinu sistēmu norēķinu veikšanai par regulētajā tirgū noslēgtajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) ir izveidotas tādas saites starp attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu un regulētā tirgus tirdzniecības infrastruktūru vai jebkuru citu nepieciešamo sistēmu vai infrastruktūru, lai nodrošinātu efektīvus un ekonomiski pamatotus norēķinus;

2) ir saņemta Komisijas atļauja izmantot attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu.

(3) Komisija izsniedz šā panta otrās daļas 2. punktā minēto atļauju vērtspapīru norēķinu sistēmas izmantošanai, ja tā ir novērtējusi un atzinusi, ka attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēmas tehniskie nosacījumi neapdraud stabilu finanšu tirgus darbību.

(4) Komisija pirms šā panta otrās daļas 2. punktā minētās atļaujas izsniegšanas konsultējas ar iestādēm, kas veic regulētā tirgus biedru vai dalībnieku izraudzītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību un pārraudzību. Šā panta trešajā daļā minētais Komisijas novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.

133.¹³ pants. Noteikumi attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērti un norēķiniem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei un regulētā tirgus organizētājam, kas organizē DT sistēmas, ir tiesības izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai nodrošinātu tīrvērti vai norēķinus atsevišķiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši DT sistēmas biedri vai dalībnieki tā organizētajā DT sistēmā.

(2) Komisijai ir tiesības neatļaut DT sistēmas organizētājam izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu attiecīgās DT sistēmas normālu darbību, ņemot vērā šā likuma 133.¹² pantā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Minēto tiesību izmantošanas gadījumā Komisija ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetence attiecas uz šādām sistēmām, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

XII ⁴ nodaļa
Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos un ziņošana par pozīcijām

133.¹⁴ pants. Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos

(1) Komisija izdod normatīvos noteikumus, nosakot pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visu laiku attiecībā uz tirdzniecības vietās tirgotiem preču atvasinātiem instrumentiem un ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas līgumiem. Nosakot minētos pozīciju limitus, Komisija izmanto Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētajā regulā (ES) 2017/591, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/591) noteikto aprēķināšanas metodoloģiju. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz visām pašas personas turētajām pozīcijām, kā arī pozīcijām, ko tās vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai:

1) novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

2) atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas un jo īpaši nodrošinātu saskaņotību starp atvasinātā instrumenta cenu piegādes mēnesī ar atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces tūlītējo cenu, neskarot atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces cenas atklāšanu tirgū.

(2) Pozīciju limitus nepiemēro pozīcijām, kuras tur nefinanšu sabiedrība vai kuras tiek turētas tās vārdā un kuras var objektīvi noteikt kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību.

(3) Pozīciju limitos skaidri nosaka kvantitatīvas robežvērtības maksimālajiem pozīcijas apjomiem preču atvasinātajā instrumentā, ko personas var turēt.

(4) Komisija nosaka limitus katram tā preču atvasinātā instrumenta līgumam, kas tiek tirgots tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika. Minētais pozīcijas limits attiecas arī uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Komisija pārskata pozīciju limitus, ja notiek būtiskas izmaiņas tirgū.

(5) Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei konkrētos pozīciju limitus, ko tā plāno noteikt. Komisija apstiprina pozīciju limitus tikai pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinums par noteikto limitu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai. Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādīts, ka plānotie pozīciju limiti ir izmaināmi, un Komisija piekrīt šīs iestādes atzinumam, tā apstiprina pozīciju limitus atbilstoši Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītajam. Ja Komisija nepiekrīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā sniedz šai iestādei pamatojumu, kāpēc uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas. Ja Komisija apstiprina pozīciju limitus, kuros nav ņemts vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītais, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

(6) Ja ar to pašu preču atvasināto instrumentu, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, plaša apjoma tirdzniecība notiek citā vai vairākās citās tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts nav Latvijas Republika, vienotus pozīciju limitus attiecībā uz šo preču atvasināto instrumentu nosaka tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lielākais tirdzniecības apjoms (turpmāk — centrālā kompetentā iestāde). Šos vienotos pozīciju limitus piemēro visai ar attiecīgo preču atvasināto instrumentu līgumiem saistītajai tirdzniecībai.

(7) Ja Komisija ir centrālā kompetentā iestāde, tā, nosakot vienotos pozīciju limitus vai pārskatot tos, konsultējas ar citu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās attiecīgais atvasinātais instruments tiek tirgots plašā apjomā.

(8) Ja centrālā kompetentā iestāde konsultējas ar Komisiju un Komisija uzskata, ka centrālās kompetentās iestādes plānotie vienotie pozīciju limiti neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai, tā rakstveidā detalizēti paziņo centrālajai kompetentajai iestādei iemeslus, kāpēc Komisija tā uzskata. Visas domstarpības, kas rodas starp kompetentajām iestādēm, tiek risinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/77/EK 19. pantā noteiktajam.

(9) Komisija īsteno sadarbības pasākumus, tostarp savstarpēji apmainās ar attiecīgiem datiem, ar to citu tirdzniecības vietu izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tiek tirgots tas pats preču atvasinātais instruments, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, un attiecīgā preču atvasinātā instrumenta pozīciju turētāju valsts kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt vienotā pozīcijas limita ievērošanas uzraudzību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajā tirdzniecības vietā tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti (turpmāk šajā pantā — tirdzniecības vietas organizētājs), īsteno pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus. Lai īstenotu minētos pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus, tirdzniecības vietas organizētājam ir šādas tiesības:

1) uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

2) pieprasīt, lai personas sniedz informāciju, vai piekļūt informācijai, tostarp visiem attiecīgajiem dokumentiem par personu pozīciju un risku, kas rodas saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem, tā apmēru un mērķi, kā arī informācijai par esošajiem īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām attiecīgajā preču tirgū;

3) pieprasīt, lai persona uz laiku pārtrauc, izbeidz vai samazina darbības, ja tas nepieciešams, vai, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, — vienpusēji nodrošināt minēto darbību pārtraukšanu, izbeigšanu vai samazināšanu;

4) attiecīgos gadījumos pieprasīt, lai persona no jauna uz laiku nodrošina tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, tādējādi mazinot lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

(11) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši, un norāda, kā tie attiecas uz personām, ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu, un kā tie izmanto preču atvasināto instrumentu līgumus, kas tiek iesniegti tirdzniecībai.

(12) Tirdzniecības vietas organizētājs sniedz Komisijai detalizētu informāciju par pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem. Komisija šo informāciju, kā arī informāciju par tās noteiktajiem pozīciju limitiem paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(13) Kopsavilkums par visiem aktuālajiem pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem ir pieejams datubāzē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes mājaslapā internetā.

(14) Šā panta pirmajā daļā minētos pozīciju limitus Komisija nosaka un to ievērošanu uzrauga saskaņā ar šā likuma 138. panta pirmās daļas 16. punktu.

(15) Detalizētākas prasības šā panta prasību piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/591.

(16) Komisija var noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus par tiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja tas ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un normālu šā tirgus darbību. Komisija mājaslapā internetā publicē informāciju par vairāk ierobežojošiem pozīciju limitiem. Nosakot vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, sākotnēji tos var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no to publicēšanas dienas Komisijas mājaslapā internetā. Laikposmu, uz kādu sākotnēji noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti, var pagarināt uz ilgāku laikposmu, kas vienā reizē nepārsniedz sešus mēnešus, ja saglabājas pamatojums šādu vairāk ierobežojošu pozīciju limitu nepieciešamībai. Ja noteikto ierobežojošo pozīciju limitu laikposms netiek pagarināts, pēc sešiem mēnešiem tie automātiski zaudē spēku.

(17) Ja Komisija plāno noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, tā paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei par to. Paziņojumā ietver pamatojumu, kāpēc noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti. Komisija apstiprina vairāk ierobežojošus pozīciju limitus tikai pēc tam, kad Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir publicējusi savā mājaslapā internetā atzinumu par to, vai vairāk ierobežojoši pozīciju limiti konkrētajā gadījumā ir nepieciešami. Ja Komisija ir noteikusi vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, kas neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

(18) Komisija ir tiesīga piemērot šajā likumā noteiktās sankcijas, ja tiek pārkāpti šajā pantā noteiktie pozīciju limiti:

1) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā vai ārpus tās, un kas pārsniedz Komisijas noteiktos preču atvasināto instrumentu līgumu limitus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem;

2) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

133.¹⁵ pants. Ziņošana par pozīcijām pa pozīciju turētāju kategorijām

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajās tirdzniecības vietās tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie instrumenti (turpmāk šajā pantā — tirdzniecības vietas organizētājs), veic šādas darbības:

1) ja personu skaits un to atvērtās pozīcijas pārsniedz noteikto minimālo robežvērtību, tirdzniecības vietas organizētājs katru nedēļu publisko un nosūta Komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paziņojumu par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietas organizētāja organizētajā tirdzniecības vietā, norādot:

a) īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā un izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma,

b) atvērto pozīciju procentuālo daļu katrā kategorijā,

c) pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā saskaņā ar šā panta piekto daļu;

2) vismaz reizi dienā sniedz Komisijai pārskatu par visu personu, tostarp tirdzniecības vietas biedru vai dalībnieku un to klientu, šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju pilnīgu sadalījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā paziņojumā un 2. punktā minētajā pārskatā nošķir:

1) pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām;

2) citas pozīcijas.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tirgo preču atvasinātos instrumentus vai emisijas kvotas, vai to atvasinātos instrumentus ārpus tirdzniecības vietas, tā vismaz reizi dienā kompetentajai iestādei vai centrālajai kompetentajai iestādei, ja preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie instrumenti plašā apjomā tiek tirgoti vairākās tirdzniecības vietās dažādās valstīs, sniedz pārskatu par tirdzniecības vietām, kurās tiek tirgoti šie preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie instrumenti, ar pilnīgu sadalījumu par visās turētajās tirdzniecības vietās tirgoto preču atvasināto instrumentu vai emisijas kvotu, vai to atvasināto instrumentu un ekonomiski līdzvērtīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijām, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam, atbilstoši Regulas Nr. 600/2014 26. pantam un Regulas Nr. 1227/2011 8. pantam.

(4) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus un DT sistēmas biedri vai dalībnieki un OT sistēmas klienti vismaz reizi dienā ziņo tirdzniecības vietas organizētājam par savām pozīcijām, ko tie tur, izmantojot šajā tirdzniecības vietā tirgotos līgumus, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam.

(5) Tirdzniecības vietas organizētājs klasificē personas, kas tur atvasināto instrumentu vai emisijas kvotu, vai to atvasināto instrumentu pozīcijas, atbilstoši to pamatdarbības raksturam, ievērojot šādu iedalījumu:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

2) ieguldījumu fondi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē vai alternatīvo ieguldījumu fondi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē;

3) citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē un pensiju fondi likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" izpratnē;

4) saimnieciskās darbības veicēji;

5) emisiju kvotu vai to atvasināto instrumentu gadījumā — operatori, kuriem ir saistoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktie pienākumi.

(6) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā paziņojuma un 2. punktā minētā pārskata saturu un formātu nosaka Eiropas Komisijas 2017. gada 20. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1093, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru pozīciju ziņojumu formātu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās minimālās robežvērtības nosaka Regula Nr. 2017/565.

(8) Dienu un laiku, kad šā panta pirmās daļas 1. punktā minētais paziņojums nosūtāms Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, nosaka Komisijas 2017. gada 6. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/953, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un grafiku tādiem ziņojumiem par pozīcijām, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas pārvalda tirdzniecības vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

XII ⁵ nodaļa
Produktu pārvaldības prasības

133.¹⁶ pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izstrādā finanšu instrumentus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izstrādājot finanšu instrumentus, kas ietver finanšu instrumentu izveidošanu, pilnveidošanu vai emitēšanu, ievēro šā panta prasības. Piemērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā noteiktās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tās izpilda atbilstoši un samērīgi, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš, īsteno un uztur procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu izstrāde atbilst prasībām par interešu konfliktu pareizu pārvaldību, tostarp darbinieku atalgojumu. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka finanšu instrumenta uzbūvei, tostarp tā elementiem, nav nelabvēlīgas ietekmes uz gala klientiem un tie nerada problēmas tirgus integritātes jomā, ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei mazināt vai izslēgt savu risku vai risku, kas izriet no produkta pamatā esošajiem aktīviem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā jau tur pamatā esošos aktīvus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums analizēt iespējamos interešu konfliktus ikreiz, kad tiek izstrādāts finanšu instruments. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments rada situāciju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gala klientus, ja tie veic:

1) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati iepriekš ir veikusi;

2) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vēlas veikt pēc produkta pārdošanas.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms tās pieņem lēmumu laist produktu tirgū, izvērtē, vai finanšu instruments var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību vai stabilitāti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam, kas ir iesaistīts finanšu instrumentu izstrādāšanā, ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to finanšu instrumentu īpatnības un riskus, kurus paredzēts izstrādāt.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valdei ir iedarbīga ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesa kontrole. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izstrādātajiem finanšu instrumentiem, tostarp informāciju par izplatīšanas stratēģiju. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Komisijai.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti šajā pantā noteiktie pienākumi.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sadarbojas ar personām, kas nav licencētas un netiek uzraudzītas ieguldījumu pakalpojumu jomā, vai ar ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai izveidotu, pilnveidotu vai emitētu produktu, tās noslēdz rakstveida līgumu, kurā nosaka savstarpējos pienākumus.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pietiekami detalizētā līmenī nosaka potenciālo mērķtirgu katram finanšu instrumentam un precizē to klientu veidu, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments atbilst. Šā procesa ietvaros ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka to klientu grupu, kuras vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments neatbilst. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sadarbojas finanšu instrumenta izstrādē, nosaka tikai vienu mērķtirgu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, kurus izplata ar citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu starpniecību, nosaka to klientu vajadzības un īpatnības, kuriem šis produkts atbilst, pamatojoties uz savām teorētiskajām zināšanām un pieredzi darbā ar finanšu instrumentu vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, finanšu tirgiem un potenciālo gala klientu vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic scenārija analīzi attiecībā uz saviem izstrādājamiem finanšu instrumentiem, izvērtējot risku saistībā ar produkta nelabvēlīgu iznākumu gala klientiem un apstākļus, kādos šāds iznākums var rasties. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē finanšu instrumentus nelabvēlīgu apstākļu gadījumā un to, kas var notikt, ja:

1) tirgus vide pasliktinās;

2) izstrādātājs vai trešā persona, kas darbojas finanšu instrumenta izstrādāšanā vai funkcionēšanā, nonāk finansiālās grūtībās vai ir īstenojies risks, kas saistīts ar citu darījuma partneri;

3) finanšu instruments nespēj kļūt komerciāli dzīvotspējīgs;

4) pieprasījums pēc finanšu instrumenta ir daudz augstāks, nekā tika paredzēts, radot spiedienu uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes resursiem vai finanšu instrumenta pamatā esošā aktīva tirgu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, vai finanšu instruments atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp izvērtējot šādus elementus:

1) finanšu instrumentu riska un ienesīguma profila atbilstību mērķtirgum;

2) vai finanšu instrumenta izveides pamatā ir tas, ka šis finanšu instruments nes labumu klientam, nevis ir komercdarbības modelis, kas balstās uz vāju iespēju klientiem gūt peļņu.

(12) Nosakot ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūru, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un ņem vērā:

1) kā finanšu instrumenta izmaksas un maksas atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem;

2) vai izmaksas neapdraud finanšu instrumenta sagaidāmo peļņu;

3) vai ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūra ir mērķtirgum pietiekami pārredzama.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka, sniedzot izplatītājiem informāciju par finanšu instrumentu, tajā tiek ietverta informācija par atbilstošiem finanšu instrumentu izplatīšanas kanāliem, produktu apstiprināšanas procesu un mērķtirgus novērtējumu un tā atbilst attiecīgiem standartiem, lai izplatītāji varētu pareizi saprast un ieteikt vai pārdot finanšu instrumentu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata finanšu instrumentus, kurus tā izstrādā, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments joprojām atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un vai tas tiek izplatīts mērķtirgum, vai sasniedz klientus, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem šis finanšu instruments neatbilst.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pārskata finanšu instrumentus pirms turpmākas emitēšanas vai atkārtotas laišanas tirgū, ja tām ir informācija par jebkādu notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt ieguldītāju iespējamo risku, un regulāri izvērtē, vai finanšu instrumenti funkcionē, kā bija paredzēts. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, cik regulāri tiek pārskatīti to finanšu instrumenti, pamatojoties uz attiecīgiem faktoriem, tostarp faktoriem, kas saistīti ar īstenoto ieguldījumu stratēģiju sarežģītību vai novatorisko būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde identificē arī būtiskākos notikumus, kas varētu ietekmēt iespējamo risku vai finanšu instrumenta peļņas izredzes, tostarp:

1) tādas robežvērtības pārsniegšanu, kas ietekmēs finanšu instrumenta peļņas profilu;

2) to emitentu maksātspēju, kuru vērtspapīri vai garantijas var ietekmēt finanšu instrumenta snieguma rādītājus.

(16) Iestājoties kādam no šā panta piecpadsmitajā daļā minētajiem notikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, kas var ietvert šādas darbības:

1) sniegt visu nozīmīgo informāciju par attiecīgo notikumu un tā ietekmi uz finanšu instrumentu klientiem vai izplatītājiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati tieši nepiedāvā vai nepārdod finanšu instrumentu klientiem;

2) mainīt produkta apstiprināšanas procesu;

3) apturēt turpmāku finanšu instrumentu emitēšanu;

4) veikt finanšu instrumenta izmaiņas, lai izvairītos no netaisnīgiem līguma noteikumiem;

5) apsvērt, vai pārdošanas kanāli, pa kuriem finanšu instrumenti tiek pārdoti, ir piemēroti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei kļūst zināms, ka finanšu instruments netiek pārdots, kā bija paredzēts;

6) sazināties ar izplatītāju, lai apspriestu izmaiņas izplatīšanas procesā;

7) pārtraukt attiecības ar izplatītāju;

8) informēt attiecīgo kompetento iestādi.

133.¹⁷ pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz izplatītājiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu klāstu, ko tā emitējusi pati vai ko emitējusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un pakalpojumiem, ko tā plāno piedāvāt vai ieteikt klientiem, atbilstoši un samērīgi ievēro šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktās prasības, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma prasības arī tad, kad piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus izstrādā personas, kam nepiemēro šo likumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš atbilstošu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka produkti un pakalpojumi, ko tā plāno piedāvāt vai ieteikt, atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un ka paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilst noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgi apzina un izvērtē to klientu apstākļus un vajadzības, pie kuriem tās gatavojas galvenokārt vērsties, lai nodrošinātu, ka klientu intereses netiek apdraudētas komerciāla vai finansēšanas spiediena rezultātā.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu un pakalpojumu klāstu, ko tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgo mērķtirgu, uztur procedūras un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību visām piemērojamām prasībām saskaņā ar šo likumu, tostarp prasībām, kas attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotības vai atbilstības novērtējumu, pamudinājumiem 133.¹⁸ panta izpratnē un interešu konfliktu atbilstošu pārvaldību.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata un atjaunina savu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir stabila un atbilst paredzētajam mērķim, un, ja nepieciešams, veic attiecīgas izmaiņas.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata piedāvātos vai ieteiktos ieguldījumu produktus un sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā visus notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē vismaz to, vai produkts vai pakalpojums joprojām atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti šajā pantā noteiktie pienākumi.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to produktu īpatnības un riskus, kurus plānots piedāvāt vai ieteikt, un sniegtos pakalpojumus, kā arī noteiktā mērķtirgus vajadzības, īpatnības un mērķus.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valde efektīvi kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesu, lai noteiktu to ieguldījumu produktu klāstu, kurus tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgajiem mērķtirgiem sniegtos pakalpojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par produktiem, ko tā piedāvā vai iesaka, un sniegtajiem pakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Komisijai.

(9) Izplatītāji sniedz izstrādātājiem informāciju par produktu pārdošanu un, ja nepieciešams, informāciju par šajā pantā minēto produktu pārskatīšanu, tādējādi atbalstot izstrādātāju veikto produktu pārskatīšanu.

(10) Ja vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sadarbojas, izplatot produktu vai pakalpojumu, tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kurai ir tiešās attiecības ar klientu, ir galvenā atbildība par šajā pantā noteiktajām produktu pārvaldības prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks produkta izplatīšanā:

1) nodrošina, ka attiecīgā informācija par produktu nonāk no izstrādātāja līdz ķēdes gala izplatītājam;

2) palīdz izstrādātājam iegūt informāciju par produktu pārdošanu, ja izstrādātājs to pieprasa, lai izpildītu savus produktu pārvaldības pienākumus;

3) attiecīgā gadījumā piemēro izstrādātājiem noteiktos produktu pārvaldības pienākumus attiecībā uz pakalpojumiem, ko tā sniedz.

XII ⁶ nodaļa
Pamudinājumi

133.¹⁸ pants. Pamudinājumu vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas maksā vai saņem maksu vai komisijas naudu vai sniedz vai saņem nefinansiālu labumu (turpmāk arī — pamudinājums) saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu klientam, nodrošina, ka vienmēr tiek izpildīti visi nosacījumi un prasības, kas noteiktas šā likuma 128. panta divpadsmitajā, 12.¹ un 12.² daļā un šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā.

(2) Maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu uzskata par tādu, kas paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) tas ir pamatots ar papildu vai augstāka līmeņa pakalpojuma sniegšanu attiecīgajam klientam proporcionāli saņemto pamudinājumu līmenim, tostarp:

a) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, par piemērotiem plaša klāsta finanšu instrumentiem un piekļuvi šādiem finanšu instrumentiem, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi,

b) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, apvienojumā ar ikgadēju piedāvājumu klientam izvērtēt, vai tie finanšu instrumenti, kuros klients ir veicis ieguldījumu, joprojām ir piemēroti, vai apvienojumā ar citu pastāvīgu pakalpojumu, kas klientam varētu būt vērtīgs,

c) par konkurētspējīgām cenām sniedzot piekļuvi plašam finanšu instrumentu klāstam, kas varētu atbilst klienta vajadzībām, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi;

2) tas nenes tiešu labumu saņēmējai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās akcionāriem, dalībniekiem vai darbiniekiem bez jūtama labuma attiecīgajam klientam;

3) tas ir pamatots ar pastāvīga labuma sniegšanu attiecīgajam klientam saistībā ar pastāvīgu pamudinājumu.

(3) Maksa, komisijas nauda vai nefinansiāls labums nav uzskatāms par pieņemamu, ja tā dēļ attiecīgu pakalpojumu sniegšana klientam ir neobjektīva vai izkropļota.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pastāvīgi ievēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības, kamēr vien tā turpina maksāt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā pierādījumus, ka maksas, komisijas naudas vai citi nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi, paredzēti, lai uzlabotu attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti:

1) saglabājot sarakstu ar visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir saņēmusi no trešās personas saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu;

2) dokumentējot, kā maksas, komisijas naudas un nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi vai ko plāno izmantot, uzlabo attiecīgajiem klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kādi pasākumi veikti, lai negatīvi neietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klienta interesēm.

(6) Attiecībā uz jebkādu maksājumu vai labumu, kas saņemts no trešām personām vai maksāts tām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam šādu informāciju:

1) pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam informāciju par attiecīgo maksājumu vai labumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.¹ daļu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. Pārējiem nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņēmusi vai maksājusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu, cenu nosaka un informāciju atklāj atsevišķi;

2) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nevarēja iepriekš (ex-ante) novērtēt jebkura saņemamā vai maksājamā maksājuma vai labuma summu un tā vietā atklāja klientam šīs summas aprēķināšanas metodi, tā sniedz saviem klientiem arī informāciju par faktisko maksājuma vai labuma summu, kas saņemta vai samaksāta (ex-post);

3) vismaz reizi gadā, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņem pastāvīgus pamudinājumus saistībā ar attiecīgiem klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, tā individuāli informē savus klientus par faktiski saņemto vai samaksāto maksājumu vai labumu summu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā.

(7) Īstenojot šā panta sestajā daļā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā noteikumus par izmaksām un izdevumiem, kas minēti šā likuma 128. panta sestās daļas 3. punktā un Regulas Nr. 2017/565 50. pantā.

(8) Ja produktu izplatīšanas kanālā ir iesaistītas vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, katra ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ievēro savus pienākumus attiecībā uz informācijas atklāšanu saviem klientiem.

133.¹⁹ pants. Pamudinājumi attiecībā uz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai uz portfeļa pārvaldības pakalpojumiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, cik drīz vien iespējams, pēc saņemšanas atmaksā klientam jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, attiecībā uz pakalpojumiem, kuri sniegti minētajam klientam. Visas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, kas saņemti no trešām personām saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, pilnībā pārskaita klientam.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un īsteno politiku, lai nodrošinātu, ka jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, attiecīgi sadala un pārskaita katram atsevišķajam klientam.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientus par tiem pārskaitītām maksām, komisijas naudām vai jebkādiem finansiāliem labumiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nepieņem nefinansiālus labumus, kas nav atzīstami par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem saskaņā ar šā panta piekto un sesto daļu.

(5) Šādus labumus var uzskatīt par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem tikai tad, ja tie ir:

1) informācija vai dokumentācija attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, kas ir vispārīga pēc savas būtības vai individualizēta, lai atspoguļotu individuāla klienta apstākļus;

2) trešās personas rakstveida informācijas materiāls, ko ir pasūtījis un apmaksājis emitents vai iespējamais emitents, lai veicinātu jaunu emisiju, vai ja trešai personai ir līgumiskas saistības ar emitentu un emitents tai maksā, lai attiecīgā persona regulāri izstrādātu šādu informācijas materiālu, ar nosacījumu, ka šīs attiecības ir skaidri atspoguļotas informācijas materiālā un šādu materiālu vienlaikus dara pieejamu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm, kas to vēlas saņemt, vai plašākai sabiedrībai;

3) dalība konferencēs, semināros un citos apmācības pasākumos par konkrēta finanšu instrumenta vai ieguldījumu pakalpojuma labumiem un iezīmēm;

4) viesmīlības izpausmes ar saprātīgu minimālo (de minimis) vērtību;

5) ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto nefinansiālo labumu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;

6) pakalpojumi un dažādu veidu atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības vai individuālie komersanti un kas ir publiski pieejamas.

(6) Pieņemami nebūtiski nefinansiāli labumi ir pamatoti, samērīgi un tādā apmērā, ka tie, visticamāk, nekādā veidā neietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcību tādā veidā, kas radītu kaitējumu attiecīgā klienta interesēm.

(7) Informāciju par nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem atklāj klientiem pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas. Saskaņā ar šā likuma 133.¹⁸ panta sestās daļas 1. punktu nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā.

133.²⁰ pants. Pamudinājumi attiecībā uz pētījumiem

(1) Pētījumi, kurus trešās personas sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai citus ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, nav uzskatāmi par pamudinājumu, ja vien tie tiek saņemti apmaiņā pret kādu no šādiem maksājumiem:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes tiešiem maksājumiem no saviem līdzekļiem;

2) maksājumiem no atsevišķa pētījumu maksājumu konta, kuru kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar noteikumu, ka attiecībā uz konta darbību ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) konta līdzekļus veido no klientiem iekasētās maksas par pētījumiem,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izveidojot pētījumu maksājumu kontu un vienojoties ar saviem klientiem par pētījumu maksu, ievieš pasākumus, kuri nosaka pētījumu budžeta veidošanu un regulāru novērtēšanu,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par pētījumu maksājumu kontu,

d) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri novērtē iegādāto pētījumu kvalitāti, pamatojoties uz noteiktiem kvalitātes kritērijiem, un savas iespējas sekmēt labāku ieguldīšanas lēmumu pieņemšanu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izmanto šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pētījumu maksājumu kontu, tā saviem klientiem sniedz šādu informāciju:

1) pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas klientiem — informāciju par pētījumu budžeta summu un katra klienta maksājamās pētījumu maksas aplēsi;

2) ikgadēju informāciju par izmaksu kopsummu, ko katrs klients maksājis saistībā ar trešo personu pētījumu nodrošināšanu.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur pētījumu maksājumu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klientu vai Komisijas pieprasījuma sniegt kopsavilkuma informāciju par pētījuma piegādātājiem samaksātajām maksām no šā konta — kopsummu, kas tiem samaksāta noteiktā laikposmā, ieguvumiem un pakalpojumiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir saņēmusi, un no šā konta samaksātās kopsummas attiecību pret budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izveidojusi minētajam laikposmam, norādot atlaides vai līdzekļu pārnešanu uz citu laikposmu, ja kontā ir atlikuši naudas līdzekļi. Šā panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētā maksa par pētījumiem:

1) balstās vienīgi uz pētījumu budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veido, lai konstatētu vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem attiecībā uz tās klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) nav saistīta ar to darījumu apjomu vai vērtību, kuri ir izpildīti klientu uzdevumā.

(4) Ja pētījuma maksu no klienta iekasē nevis atsevišķi, bet kopā ar komisijas naudu par darījumu, klientam norāda atsevišķi identificējamu pētījuma maksu, pilnībā ievērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu un otro daļu.

(5) No klientiem saņemto pētījuma maksu kopsumma nevar pārsniegt pētījumu budžetu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde līgumā ar klientu vienojas par pētījuma maksu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iekasēs no klienta saskaņā ar pētījumu budžetu, un par to, cik reizes gadā no klienta naudas līdzekļiem tā tiks iekasēta. Pētījumu budžetu palielina tikai pēc tam, kad klientam ir sniegta nepārprotama informācija par šādu plānotu palielinājumu. Ja laikposma beigās pētījumu maksājumu kontā ir izveidojies pārpalikums, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piemēro procedūru, kurā šos naudas līdzekļus atmaksā klientam vai tos pārnes uz nākamā perioda pētījumu budžetu kā klienta pētījuma maksas ieskaitu.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā minēto pētījumu budžetu pārvalda pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, balstoties uz saprātīgu novērtējumu par vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde kontrolē un pārrauga pētījumu budžeta līdzekļu izlietošanu trešo personu veiktu pētījumu iegādei, lai nodrošinātu, ka pētījumu budžets tiek pārvaldīts un izlietots ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes klientu interesēs. Minētā kontrole ietver arī revīzijas izsekojamības dokumentāciju par maksājumiem, kas veikti pētījumu piegādātājiem, un par to, kā samaksātās summas tika noteiktas, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, kas minēti šā panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pētījumu budžetu un pētījumu maksājumu kontu neizmanto pašas iekšēji veikto pētījumu finansēšanai.

(8) Piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktu, pētījumu maksājumu konta pārvaldību var deleģēt trešai personai, ja vien tas atvieglo trešās personas veikto pētījumu iegādi un maksājumu veikšanu pētījumu piegādātājiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā bez liekas kavēšanās un saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes norādījumiem.

(9) Piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde visus nepieciešamos elementus iekļauj rakstveida politikā, ko dara pieejamu saviem klientiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz rīkojumu izpildes pakalpojumus, atsevišķi norāda tādas maksas par šiem pakalpojumiem, kuras atspoguļo tikai darījuma izpildes izmaksas. Citiem labumiem vai pakalpojumiem, kurus tā pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, piemēro atsevišķi identificējamu maksu, un par rīkojumu izpildes pakalpojumiem veiktās samaksas apmērs neietekmē un nerada nosacījumus attiecībā uz minēto labumu vai pakalpojumu sniegšanu un maksu par tiem."

87. Izslēgt XIII nodaļu.

88. Izteikt XIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XIV nodaļa
Likuma prasību izpildes uzraudzība".

89. Papildināt XIV nodaļu ar 137.² un 137.³ pantu šādā redakcijā:

"137.² pants. Komisijas tiesības, uzraugot likuma prasību izpildi

(1) Ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija.

(2) Komisija ievieš atbilstošus uzraudzības pasākumus, kas nodrošina šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm noteikto prasību izpildi.

(3) Komisijai ir tiesības izdot normatīvos noteikumus:

1) par informācijas sniegšanu par darbību ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas jomā;

2) par kārtību, kādā sniedzama informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem.

137.³ pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem

(1) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma pārkāpumiem, kas saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, regulētā tirgus organizētāja darbību un datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī par šā likuma XII⁴ nodaļā un Regulā Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpumiem, un kārtību, kādā tiek apstrādāti Komisijas ziņošanas sistēmā saņemtie ziņojumi, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(2) Komisija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem un kādā veicamas turpmākās darbības;

2) saskaņā ar personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas par pārkāpuma izdarīšanu;

3) noteikumus par tās personas konfidencialitātes nodrošināšanu, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo daļu veic finanšu instrumentu tirgus dalībnieku darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju pārkāpumu, un persona nav atbildīga par šādu ziņošanu. Pret finanšu instrumentu tirgus dalībnieku darbiniekiem, kuri ziņo par pārkāpumiem finanšu instrumentu tirgus dalībnieku darbībā, nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(4) Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izstrādā iekšējo procedūru, kas nosaka kārtību, kādā to darbinieki ziņo par šā likuma pārkāpumiem, kas saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, regulētā tirgus organizētāja darbību, datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī šā likuma XII⁴ nodaļā noteikto prasību un Regulas Nr. 600/2014 prasību pārkāpumiem."

90. Izteikt 138. pantu šādā redakcijā:

"138. pants. Komisijas piemērojamās uzraudzības darbības

(1) Komisija papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām tiesībām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, regulētā tirgus organizētāja darbību, datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanu un šā likuma XII⁴ nodaļā noteiktajām prasībām ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt jebkuru personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2) iepazīties ar Komisijas uzdevumu un funkciju veikšanai nepieciešamajiem dokumentiem vai citiem datiem jebkādā formā un saņemt to kopijas;

3) veikt šā likuma 139. panta pirmajā daļā minētās pārbaudes;

4) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas, elektroniskās saziņas ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

5) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai cita veida īpašuma lietošanas ierobežojumus;

6) uz laiku ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību, tostarp ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai turēt finanšu instrumentus;

7) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju revidenti sniedz informāciju;

8) vērsties tiesībaizsardzības iestādēs ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu;

9) pilnvarot revidentus vai speciālistus veikt pārbaudes;

10) pieprasīt no jebkuras personas informāciju, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska apmēru un mērķi, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū;

11) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma un Regulas Nr. 600/2014 prasībām;

12) veikt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, regulētā tirgus organizētāju un citu personu darbības atbilstību, uz kurām attiecas šā likuma vai Regulas Nr. 600/2014 prasības;

13) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

14) pieprasīt, lai finanšu instrumenti tiek izslēgti no tirdzniecības vietas;

15) pieprasīt jebkurai personai, lai tā veic atbilstošus pasākumus pozīcijas vai riska darījuma apjoma samazināšanai;

16) ierobežot jebkuras personas iespēju piekļūt preču atvasinātajam instrumentam, tostarp nosakot limitus attiecībā uz pozīcijas apjomu, kādu jebkura persona visu laiku drīkst turēt saskaņā ar šā likuma 133.¹⁴ pantā noteiktajām prasībām pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem preču atvasinātajos instrumentos;

17) sniegt publiskus paziņojumus;

18) ciktāl to atļauj normatīvie akti, pieprasīt esošos datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ja pastāv pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, veicot pārbaudes saistībā ar šā likuma vai Regulas Nr. 600/2014 prasību pārkāpumiem;

19) apturēt finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu reklamēšanu, izplatīšanu vai pārdošanu saskaņā ar Regulas Nr. 600/2014 40., 41. vai 42. pantā noteikto;

20) apturēt finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu reklamēšanu, izplatīšanu vai pārdošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav izstrādājusi vai īstenojusi efektīvu produktu apstiprināšanas procesu vai kā citādi nav ievērojusi šā likuma 124. panta pirmās daļas 13. punkta un 127. panta vienpadsmitās daļas prasības;

21) pieprasīt, lai tiek atcelts no amata ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklis;

22) dot finanšu instrumentu tirgus dalībnieku pārvaldes institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami, lai novērstu situācijas, kurās tiek pārkāptas šā likuma vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu normas.

(2) Komisija var piemērot šā panta pirmās daļas 15. un 16. punktā noteiktās uzraudzības darbības arī tad, ja tās nepieciešamas citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības mērķa sasniegšanai."

91.  140. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta, 137.³ panta ceturtās daļas un Regulas Nr. 600/2014 prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147. panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Komisija ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām izskatīt tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles pārkāpumu, kas darbojas Latvijas Republikā.";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Komisija ir tiesīga vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē ar lūgumu saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām izskatīt tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles pārkāpumu, kas darbojas Latvijas Republikā.";

papildināt pantu ar divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Informāciju, kuru var pieprasīt, veicot iekšējās pārbaudes atbilstoši šā panta astotajai daļai, nosaka Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES) 2017/586, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(13) Šā panta astotajā daļā minētajām uzraudzības darbībām, klātienes pārbaudēm nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/980, ar ko attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām nosaka īstenošanas tehniskos standartus sadarbībai tādās jomās kā uzraudzības darbības, pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanas un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/980).

(14) Komisijai statistikas mērķiem vai šajā pantā noteikto pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanai ir tiesības pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, regulāri ziņo par savu darbību.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības nevar būt stingrākas par tām, kādas noteiktas Latvijā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm."

92. Izteikt 140.¹ pantu šādā redakcijā:

"140.¹ pants. Uzraudzība pār citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā

(1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124. panta otrās daļas 6. un 7. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta otrās daļas 6. un 7. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šī filiāle izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta otrās daļas 6. un 7. punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, Komisija informē izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija līdz pārkāpumu novēršanai ir tiesīga aizliegt attiecīgajai filiālei turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147. panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi."

93. Papildināt likumu ar 140.² pantu šādā redakcijā:

"140.² pants. Citā dalībvalstī reģistrētas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas darbības uzraudzība

(1) Ja citā dalībvalstī reģistrēta DT sistēma vai OT sistēma, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrēta DT sistēma vai OT sistēma, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija līdz pārkāpumu novēršanai ir tiesīga aizliegt attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam, DT sistēmai vai OT sistēmai turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147. panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Par šā panta otrajā daļā veiktajiem pasākumiem vai noteikto aizliegumu Komisija informē attiecīgo DT sistēmu vai OT sistēmu."

94. Aizstāt 141.¹ panta pirmajā un otrajā daļā skaitli "5." ar skaitli "3.".

95. Papildināt 142.¹ pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Deleģēta ārpakalpojuma nozīmīguma kritēriji, detalizētāka deleģēšanas kārtība, tostarp ārvalsts pakalpojumu sniedzējiem, ir noteikta Regulas Nr. 2017/565 30., 31. un 32. pantā."

96. Izteikt G sadaļas nosaukumu un 143. pantu šādā redakcijā:

"G sadaļa
Informācijas apmaiņa un sadarbība

143. pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību un informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas atzītas par kontaktpersonu informācijas apmaiņā, lai veiktu šajā likumā un Regulā Nr. 600/2014 noteiktos pienākumus, tostarp uzraudzības darbības vai pārbaudi, un nodrošinātu soda naudas piedziņu. Komisija var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem arī tad, ja darbības, kuras tā izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu tiesību normu pārkāpums.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(4) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem finanšu instrumentu tirgus jomā, Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un Eiropas Vērtspapīru tirgu iestādi.

(5) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija saskaņā ar Komisijas 2006. gada 10. augusta regulas (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1287/2006) 15. panta prasībām veic ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas atzīta par kontaktpersonu informācijas apmaiņā.

(6) Komisijai ir tiesības norādīt, ka šajā pantā minēto informāciju drīkst izpaust trešām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(7) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par uzraudzības darbībām, kuru ietvaros veikti:

1) jebkādi pieprasījumi samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstoši šā likuma 138. panta pirmās daļas 15. punktam;

2) jebkādi ierobežojumi personu spējai noslēgt darījumus par preču atvasinātajiem instrumentiem atbilstoši šā likuma 138. panta pirmās daļas 16. punktam.

(8) Šā panta septītajā daļā minētajā informācijā, ja nepieciešams, norāda pieprasījuma aprakstu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 138. panta pirmās dalās 10. punktu, tostarp to personu identitāti, kurām pieprasījums tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu apjomu, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 138. panta pirmās daļas 16. punktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu, tai piemērojamiem finanšu instrumentiem, jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz to pozīciju apmēru, kuras persona var turēt visu laiku, kā arī jebkādus ar to saistītos saskaņā ar šā likuma 133.¹⁴ pantu piešķirtos izņēmumus un attiecīgos iemeslus.

(9) Šā panta septītajā daļā minēto informāciju Komisija nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotās uzraudzības darbības veikšanas. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam ir objektīvi iemesli.

(10) Ja šā panta septītajā daļā minētās darbības attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, Komisija nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas dibināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (Dokuments attiecas uz EEZ).

(11) Attiecībā uz emisijas kvotām Komisija sadarbojas ar valsts iestādēm, kas pārrauga tūlītējas piegādes tirgu un izsoļu tirgu, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību emisijas kvotu tirdzniecības jomā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu konsolidētu informāciju par emisijas kvotu tirgiem.

(12) Attiecībā uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem Komisija sadarbojas ar valsts iestādēm, kas pārrauga, pārvalda un regulē fiziskus lauksaimniecības produktu tirgus, un sniedz tām informāciju saskaņā ar Regulu Nr. 1308/2013.

(13) Ja citā dalībvalstī reģistrētas tirdzniecības vietas veiktās darbības Latvijas Republikā saskaņā ar Regulas Nr. 1287/2006 16. pantā noteiktajiem kritērijiem kļūst īpaši nozīmīgas finanšu instrumentu tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai, Komisija ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju vienojas par samērīgām sadarbības metodēm.

(14) Kritērijus, saskaņā ar kuriem tirdzniecības vietas darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kurām ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī, nosaka Regula Nr. 2017/565.

(15) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 6. jūnija īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/988, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām izmantošanai sadarbības mehānismos attiecībā uz tirdzniecības vietu, kuras darbība uzņemošajā dalībvalstī ir būtiski svarīga (Dokuments attiecas uz EEZ).

(16) Šajā pantā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Regula Nr. 2017/980."

97. Izslēgt 144.¹ panta sesto un septīto daļu.

98. Izslēgt 144.⁴ pantu.

99. Papildināt 145. panta 1.¹ daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras darbojas emisijas kvotu tirgos;

7) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos."

100. Papildināt 147. panta piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) jebkuriem citiem faktiem, kas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei nepieciešami savu pienākumu pildīšanai."

101. Izslēgt 147.⁴ panta nosaukumā vārdus "un pienākumi".

102. Izteikt G² sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"G² sadaļa
Normatīvo aktu prasību uzraudzība".

103. Papildināt G² sadaļu ar 147.⁵ pantu šādā redakcijā:

"147.⁵ pants. Komisijas tiesības Regulas Nr. 2016/1011 prasību uzraudzībai

Uzraugot Regulas Nr. 2016/1011 prasību izpildi, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm īstenot vienu vai vairākas Regulas Nr. 2016/1011 41. panta 1. punktā minētās uzraudzības darbības un pārbaudes."

104.  148. pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Par šā likuma noteikumu, kas regulē ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, regulētā tirgus organizētāja, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbību, kā arī par šā likuma XII ⁴ nodaļas noteikumu, Regulas Nr. 600/2014 un Komisijas izdoto normatīvo noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

3) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību;

4) noteikt pagaidu aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, regulētā tirgus organizētāja, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus;

5) noteikt īslaicīgu darbības aizliegumu regulētā tirgus vai DT sistēmas biedram vai dalībniekam vai arī OT sistēmas klientam;

6)  uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 5 000 000 euro vai līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība vai šīs meitas sabiedrības filiāle, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kopējo apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos norādīto;

7) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro;

8) uzlikt šīs daļas 6. un 7. punktā minētajām personām soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Šā panta astotajā daļā paredzētās sankcijas Komisija ir tiesīga piemērot arī tad, ja:

1) ieguldījumu pakalpojumi, regulētā tirgus organizētāja darbība un datu ziņošanas pakalpojumi tiek sniegti vai šā likuma XII⁴ nodaļā noteiktā darbība tiek veikta bez attiecīgas licences vai atļaujas;

2) netiek ievērotas šā likuma 138. panta pirmajā daļā noteiktās uzraudzības darbības, ko piemērojusi Komisija.";

izslēgt devīto daļu;

aizstāt piecpadsmitās daļas 5. punktā vārdus "pieciem miljoniem" ar skaitli un vārdu "5 000 000 euro";

papildināt pantu ar divdesmit otro daļu šādā redakcijā:

"(22) Ja persona nav ievērojusi Regulas Nr. 2016/1011 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. vai 34. panta prasības, kā arī ja persona nesadarbojas vai atsakās sadarboties pārbaudes procesā, ko Komisija veic saskaņā ar šā likuma 147.⁵ pantu, Komisija ir tiesīga piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgais administrators Regulas Nr. 2016/1011 izpratnē (turpmāk šajā daļā – administrators) vai uzraudzītā vienība nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību;

2) uzlikt par pienākumu par pārkāpumu atbildīgajai personai atmaksāt pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu, ja to var noteikt;

3) publiskā paziņojumā norādīt par pārkāpumu atbildīgo administratoru vai uzraudzīto vienību un pārkāpuma būtību;

4) uz laiku apturēt vai anulēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju;

5) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus administratorā vai uzraudzītā datu sniedzējā;

6) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu trīskāršam apmēram, ja var noteikt pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus vai novērstos iespējamos zaudējumus;

7) uzlikt soda naudu fiziskajai personai par Regulas Nr. 2016/1011:

a) 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. panta, 11. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "e" apakšpunkta, 2. un 3. punkta un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. vai 34. panta pārkāpumiem līdz 500 000 euro,

b) 11. panta 1. punkta "d" apakšpunkta vai 4. punkta pārkāpumiem līdz 100 000 euro;

8) uzlikt soda naudu juridiskajai personai par Regulas Nr. 2016/1011:

a) 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. panta, 11. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "e" apakšpunkta, 2. un 3. punkta un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. vai 34. panta pārkāpumiem līdz 1 000 000 euro vai līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība vai šīs meitas sabiedrības filiāle, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kopējo apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos norādīto,

b) 11. panta 1. punkta "d" apakšpunkta vai 4. punkta pārkāpumiem līdz 250 000 euro vai līdz diviem procentiem no iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība vai šīs meitas sabiedrības filiāle, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kopējo apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos norādīto."

105.  150. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Komisija informāciju par sankcijām un šā likuma 138. pantā minētajām darbībām, kas personām piemērotas par šā likuma 148. pantā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Ja Komisija pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti, attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai šādas informācijas publicēšana nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu, Komisija ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt informācijas publiskošanu par personai piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai;

2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publikācija nodrošina efektīvu personas datu aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības uzskatāmas par nepietiekamām, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un to, ka publiskošana ir samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, ja tie uzskatāmi par maznozīmīgiem.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā informācijas publiskošanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja paredzams, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt pamats publiskošanai, neidentificējot personu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Komisijas mājaslapā internetā ievietotā informācija par šā likuma 148. panta astotajā, piecpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par šā likuma 148. panta astotajā daļā minētajām personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, tostarp par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, kā arī par piemērotajām un publiskotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem. Komisija reizi gadā sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apkopotu informāciju par visām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 148. panta astoto daļu.

(10) Procedūru, kādā sniedzama šā panta devītajā daļā minētā informācija, un veidlapas nosaka Komisijas 2017. gada 22. jūnija īstenošanas regula (ES)  2017/1111, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām un veidlapām informācijas iesniegšanai par sankcijām un pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)."

106. Papildināt pārejas noteikumus ar 62., 63. un 64. punktu šādā redakcijā:

"62. Regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem, kuri līdz 2018. gada 1. augustam ir atzīti par atbilstošiem likuma prasībām, nav atkārtoti jāizvērtē viņu atbilstība likuma prasībām.

63. Līdz 2021. gada 3. janvārim Regulas Nr. 648/2012 4. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums un 11. panta 3. punktā norādītās riska pārvaldības procedūras neattiecas uz tādiem enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, ko noslēguši nefinanšu darījumu partneri, kuri atbilst Regulas Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kuri, sākot ar 2018. gada 3. janvāri, pirmo reizi saņem ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci. Šādi enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi netiek uzskatīti par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem Regulas Nr. 648/2012 10. pantā minētā tīrvērtes sliekšņa noteikšanai. Uz enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas šis pārejas noteikums, attiecas visas pārējās Regulā Nr. 648/2012 noteiktās prasības. Šajā punktā minēto izņēmumu piešķir Komisija un par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

64. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras līdz 2018. gada 1. augustam izmanto piesaistītos aģentus, laika periodā līdz 2018. gada 1. novembrim nodrošina šā likuma 103.² panta prasību izpildi par piesaistīto aģentu reģistrāciju piesaistīto aģentu reģistrā."

107. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 5., 9., 10., 11., 14., 21., 23. un 27. punktu;

papildināt atsauci ar 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā:

"38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES (Dokuments attiecas uz EEZ);

39) Komisijas 2016. gada 7. aprīļa deleģētās direktīvas (ES) 2017/593, ar ko attiecībā uz finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības prasībām un noteikumiem, kurus piemēro maksu, komisijas naudas vai jebkādu finansiālu vai nefinansiālu labumu sniegšanai vai saņemšanai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ);

40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. jūnija direktīvas (ES) 2016/1034, ar ko groza direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 21. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 4. jūlijā