Valsts prezidents

— Daugavpilī

Vakar, 15. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Daugavpili. Šis ir piektais Valsts prezidenta Daugavpils apmeklējums. Uz Daugavpils robežas Valsts prezidentu sagaidīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis, priekšsēdētāja vietnieki Rita Strode un Jānis Lāčplēsis.

Valsts prezidents tikās ar Daugavpils domes deputātiem. G.Ulmanis atzina, ka Daugavpils ir perspektīva pilsēta Latgales reģionā un Latvijā kopumā. Valdībai kopā ar Daugavpils pilsētas domi ir jādomā, kā uzlabot rajona un Latgales infrastruktūru, kā attīstīt šī reģiona saimniecisko darbību. Valdības uzdevums ir meklēt ceļus, kā piesaistīt šim reģionam investīcijas. Runājot par kultūru, G.Ulmanis izteica pārliecību, ka Daugavpilī ir jābūt labam, profesionālam teātrim, kurš finansiāli jāatbalsta.

Valsts prezidents izteica cerību, ka Saeima un valdība nākotnē spēs vēl konstruktīvāk sadarboties, izstrādājot likumprojektus visdažādākajās jomās — tautsaimniecībā, izglītībā, kultūrā u.c. G.Ulmanis minēja arī jautājumu par bezdeficīta budžetu, aicinot izsvērt reālās iespējas — lai bezdeficīta budžets nebūtu pašmērķis. Kā galveno principu, risinot mūsu kopīgās problēmas, Valsts prezidents izvirzīja atklātību. G.Ulmanis atzina, ka nepieciešams princips veiksmīgai problēmu risināšanai ir kritika, taču ir jāmeklē vienam otrā arī labais, pozitīvais.

Valsts prezidents apmeklēja Daugavpils Multinacionālo kultūras centru, kur uzklausīja visdažādāko tautību pārstāvju viedokļus par to, kā jūtas Daugavpils iedzīvotāji ikdienas dzīvē. G.Ulmanis atzīmēja, ka viņam vienmēr ir patīkami apmeklēt Latgali un baudīt viesmīlību, kādu var sajust tikai Latgalē. Gan Multinacionālās kultūras centrā, gan citās tikšanās reizēs Valsts prezidents īpaši atzīmēja valsts valodas jautājumu. G.Ulmanis atzina, ka latviešu valodas prasme Daugavpilī nav apmierinoša, par ko liecinājušas viņa sarunas ar iedzīvotājiem uz ielas un veikalā. Iedzīvotājiem ir jārada nepeieciešamība un ieinteresētība apgūt valsts valodu.

Atbildot uz jautājumiem par tiesas procesu Daugavpils domes priekšsēdētāja A.Vidavska lietā, G.Ulmanis izteica cerību, ka tiesa pieņems tādu lēmumu, kas nav pretrunā ar Latvijas likumiem, bet kas nebūtu pretrunā arī ar iedzīvotāju vēlmēm. Pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja uzņēmumu “Dauteks” un iepazinās ar cehu darbību. Valsts prezidentu sagaidīja uzņēmuma vadība un Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Šobrīd “Dauteks” ir privātsabiedrība. Ir apstiprināts Privatizācijas aģentūras un “Toleram Group” kopīgi izstrādātais sanācijas plāns. Tas būtiski uzlabo uzņēmuma saimniecisko situāciju. G.Ulmanis kā ļoti apsveicamu atzīmēja faktu, ka uzņēmums ir radījis jaunas darbavietas. Ir būtiski, lai to skaits nesamazinātos un darba apstākļi uzlabotos.

Pēcpusdienā pilsētas domes konferenču zālē Valsts prezidents tikās arī ar Daugavpils iedzīvotājiem.

— sarunā ar ASV juristiem

Pirmdien, 14.jūlijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Viduseiropas un Austrumeiropas tieslietu iniciatīvas (CEELI) valdes direktoru Marku Ellisu un advokātu Semu Kūperu, kurš pārstāv Amerikas advokātu kopienu Latvijā. Sarunā piedalījās arī ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers.

Tikšanās gaitā pārrunāta Valsts prezidenta vizīte ASV, kuras laikā 2.augustā Sanfrancisko Guntim Ulmanim tiks pasniegta Amerikas juristu asociācijas “American Bar Association” (ABA) balva.

Kā zināms, šī gada 20.janvārī Amerikas juristu asociācijas Viduseiropas un Austrumeiropas tieslietu iniciatīvas valde un konsultatīvā padome nominējusi Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani CEELI balvas saņemšanai 1997.gadā. CEELI balva tiek piešķirta par ievērojamu ieguldījumu tiesiskas valsts attīstībā. Tā noteikta kā pagodinājums to valstu vadītājiem, kuri spēruši drosmīgus soļus demokrātisku reformu un tirgus ekonomikas veicināšanā.

ABA ir ietekmīgākā juristu apvienība ASV, kā arī lielākā brīvprātīgā profesionālā asociācija pasaulē. Tajā ir gandrīz 380 tūkstoši tiesnešu, advokātu un citu juristu. ABA ar CEELI starpniecību aktīvi darbojas Latvijā — tā atbalstījusi Latvijas juristus tādos projektos kā ikgadējā Baltijas tiesnešu konference, kas izveidoja Baltijas tiesnešu padomi, palīdzība Zvērinātu advokātu kolēģijai un Latvijas Juristu biedrībai juridiskās izglītības mācību semināru organizēšanā, izglītības apmaiņas programmas starp LU Juridisko fakultāti un ASV tieslietu skolām, palīdzība Latvijas tieslietu studentu asociācijas dibināšanā un attīstībā u.c.

Marks Elliss izteica patiesu prieku par gaidāmo notikumu, ar gandarījumu atzīmējot, ka CEELI valde vienbalsīgi nominējusi Latvijas Valsts prezidentu augstajai balvai un ka tas ir lielākais gods, kādu organizācija var paust. Viņš arī minēja, ka ABA prezidents un locekļi ir sevišķi pacilāti, gaidot 2.augusta balvas pasniegšanas ceremoniju, jo interese par to ir ievērojama un vietas uz šo nozīmīgo notikumu izpārdotas.

Balvas pasniegšanas ceremoniju M.Elliss vērtēja kā daudzsološu pasākumu, kurš vispusīgi atklās Latvijas Valsts prezidenta un Latvijas tautas būtiskākos sasniegumus dažādās jomās.

Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka tikšanās reizēm Sanfrancisko ar Amerikas juristu aprindu pārstāvjiem un vadību būs liela loma Latvijas un ASV dialoga turpinājumā un attīstībā. Prezidents atzīmēja, ka šādiem brīžiem ir būtiska nozīme savstarpējas izpratnes un sadarbības veicināšanā. Viņš arī pievērsa uzmanību iespējai runāt par ASV un Latvijas savstarpējo attiecību filozofiskajiem aspektiem, kā arī demokrātiskajām vērtībām, kas ir abu valstu pastāvēšanas stūrakmens.

Sarunas gaitā tika pārrunāti Madrides samita rezultāti. Valsts prezidents atzina, ka šobrīd ASV un Latvijas attiecības ir sasniegušas augstu savstarpējas izpratnes un atbalsta punktu. Līdzīgu pārliecību pauda arī ASV vēstnieks L.Nepers, atzinīgi vērtējot Viļņā notikušās sarunas starp ASV valsts sekretāri M.Olbraitu un Baltijas valstu ārlietu ministriem.

Tikšanās gaitā pārrunāti vairāki organizatoriski jautājumi saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta ierašanos Sanfrancisko.

Valsts prezidenta preses dienests