valdībā

Pēc Ministru kabineta 15. jūlija sēdes

Aizsardzības ministra Tālava Jundža, labklājības ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Komisija sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, ar Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām, Nacionālo bruņoto spēku karaspēka daļām un Zemessardzi.

Otrais. Ministru kabinets akceptēja noteikumus par kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama informācija par obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām. Tie izdoti saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likuma 11. pantu. Valsts militārā dienesta pārvaldes, kas ir Aizsardzības ministrijas pakļautības civiliestādes, informāciju par dienestā iesaucamajām personām, karavīru un rezervistu reģistrācijas datiem, izglītību, veselības stāvokli, nodarbošanos, sodāmību pieprasa no valsts un pašvaldību institūcijām, veselības aprūpes un mācību iestādēm. Noteikumos ir detalizēti izklāstīta kārtība, kādā veic šīs informācijas uzkrāšanu un izmantošanu. Turklāt ir svarīgi, ka valsts militārā dienesta pārvaldēm to atļauts izmantot tikai dienesta vajadzībām. Vienīgais izņēmums — ja likumā paredzētajos gadījumos informāciju pieprasa tiesībsargājošās iestādes.

Pēc tam runāja Vladimirs Makarovs:

— Likumā par invalīdu sociālo un medicīnisko aizsardzību ir paredzēts, ka no valsts budžeta vajadzētu segt kādu daļu izdevumu, kas saistīti ar mājokļu pielāgošanu invalīdu vajadzībām. Protams, mēs apzināmies, ka šobrīd cilvēku pirktspēja ir ārkārtīgi zema. Daļa no invalīdiem labprātīgi uzņemas pielāgot savu mājokli savām vajadzībām un atrod banku vai kredītiestādi, kas ir gatava piešķirt kredītu. Mūsuprāt, valstij saskaņā ar likumu ir jāuzņemas atbildība par šo kredītu procentu dzēšanu no valsts budžeta. Līdz ar to ir izstrādāti un akceptēti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka tiesības uz kredītprocentu segšanu ir cilvēkiem, kas mājokli pielāgo atbilstoši ārstējošā ārsta — ergoterapeita — un sociālās palīdzības dienesta darbinieku ieteikumiem un veic rekonstrukciju atbilstoši Latvijā pastāvošajiem būvnoteikumiem, sagatavojot un iesniedzot Sociālās palīdzības fondā nepieciešamos dokumentus. Ja šo kredītu izsniedz kredītiestāde, vajadzīgs pieteikums par kredīta procentu segšanu, kredīta līguma kopija un vairāki citi dokumenti. Kredītprocenti var tikt segti pilnībā vai daļēji. Pilnībā tie tiek segti, ja cilvēks normāli atmaksā kredītu. Domāju, ka šis dokuments palīdzēs daudziem cilvēkiem, kam nepieciešami lielāki vai mazāki mājokļa pārbūves darbi, pielāgojot iebrauktuves, virtuves un citas vietas viņu vajadzībām.

Cits diezgan būtisks, bet arī visai birokrātisks dokuments ir Noteikumi par vienotās uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Mēs, pirmkārt, gribam fiksēt, cik tad cilvēkiem tiek maksātas algas no valsts budžeta līdzekļiem, kādās struktūrās viņi strādā, kādus uzdevumus viņi veic. Ja valsts grib sakārtot savu pārvaldes sistēmu, no Labklājības ministrijas viedokļa raugoties, šie dokumenti ir nepieciešami — lai mēs varētu prognozēt un ietekmēt valsts darba samaksas politiku, palīdzot tām tautsaimniecības nozarēm, kuras ir ārkārtīgi jutīgas, bet kuru ietekmes spējas Saeimā un Ministru kabinetā ir zemākas nekā tām kategorijām, kuras spēj gan nodrošināt sev algas pielikumus, gan regulāri izvērst diskusijas. Labklājības ministrijas kompetencē šis jautājums bija tādēļ, ka apmēram pusgadu mūsu pārziņā bija Valsts civildienests.

Tad vēl tāds patīkams notikums, kas man saistās ar izglītības un zinātnes ministra pienākumu pildīšanu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 17. pantu par Mākslas akadēmijas rektoru ir apstiprināts Jānis Andris Osis. Viņa līdzšinējā radošā un pedagoģiskā darbība ir bijusi pietiekami veiksmīga, lai Ministru kabinets vienprātīgi apstiprinātu viņu par Mākslas akadēmijas rektoru.

Ļoti daudz ir diskutēts gan Ministru kabineta Komitejā, gan presē par studējošo kreditēšanas noteikumiem, kas šodien tika akceptēti valdības sēdē. Tātad studentam, ja viņš ir sekmīgs, būs iespējams saņemt no valsts budžeta kredītu savu sociālo vajadzību segšanai. Kreditēšana būs kredītiestāžu funkcija. Kredītiestādes tiks izraudzītas konkursa kārtībā, sadarbojoties Finansu ministrijai, Valsts kasei ar attiecīgajām nozaru ministrijām, galvenokārt, protams, ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ceru, ka 1997. gada 1. septembris iezīmēsies ar tādu pozitīvu tendenci, ka daļa Latvijas studentu varēs izmantot 1,7 miljonus latu, kas paredzēti tieši studējošo kreditēšanai. Citu ministriju — Labklājības, Aizsardzības, Iekšlietu, Kultūras — augstskolās studējošie varēs saņemt kredītus nākamgad. Jo šogad šo ministriju rīcībā attiecīgo līdzekļu nav.

Turpinās Zinātņu akadēmijas institūtu reorganizācija, proti, to integrācija augstākajās mācību iestādēs. Šajā gadījumā Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts tiek integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga struktūrvienība.

Jautājums: — Kad tiks izraudzītas tās bankas, kas kreditēs studentus?

Vladimirs Makarovs: — Ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Finansu ministriju, tuvākā pusotra mēneša laikā būs sarīkojusi konkursu un izraudzījusi attiecīgās kredītiestādes. Un process varēs sākties ar jauno mācību gadu.

Jautājums: — Noteikumos sacīts, ka kredīts vienam studējošajam nepārsniedz 35 latus mēnesī. Vai, studējot kādā ārvalstī, arī būs iespējams saņemt ne vairāk par 35 latiem mēnesī?

Vladimirs Makarovs: — Ļoti ceru, ka mūsu valstī daudzi sapratīs, ka vajadzīgi nevis 35 vai 50 lati, bet tik daudz, lai studijas būtu iespējamas. Jo ārzemēs 35 lati nesedz izdevumus apģērba un pārtikas iegādei. Varbūt Lietuvā 35 lati ir pietiekami daudz. Bet daudzās Rietumvalstīs ar to ir daudz par maz.

Jautājums: — Kredīta procentus invalīdiem sedz Sociālās palīdzības fonds no īpašiem līdzekļiem, kas šiem mērķiem paredzēti valsts budžetā. Kad un cik lieli līdzekļi tiks piešķirti?

Vladimirs Makarovs: — Šie noteikumi stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri. Līdz ar to vajadzīgie līdzekļi ir paredzēti 1998. gada valsts budžeta projektā. Tātad kredītprocentu segšanai būtu piešķirami 28 200 latu.

Rita Belousova, Mintauts Ducmanis,

“LV” nozaru redaktori

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā

Ministru kabineta Komitejas 14. jūlija sēdē

Akceptēti divi tiesību aktu projekti, kurus paredzēts pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā. Noteikumu projekts par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos paredzēs noteikt kārtību, kādā sakārtojamas zemes lietošanas tiesības, zemes īpašuma attiecības un izskatāmi zemes strīdi līdz zemes reformas pabeigšanai. Noteikumu projekts “Grozījumi MK 1997. gada 7. aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi”” sagatavots sakarā ar MK konceptuāli akceptēto jautājumu par kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrāciju.

Akceptēts projekts “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām”, kurš paredz noteikt kārtību, kādā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” tiek kapitalizēti privatizēto pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādi. Noteikumu projektā noteikti gadījumi, kad kapitalizē un kad nekapitalizē nodokļu maksājumu pamatparādus, noteikti kapitalizācijas nosacījumi, kā arī kārtība, kādā notiek nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija. Paredzēts, ka parādu kapitalizāciju veiks Privatizācijas aģentūra.

Akceptēts rīkojuma projekts “Grozījums MK 1997. gada 5. marta rīkojumā nr.106 “Par valsts investīciju projektiem, kas 1997. gadā finansējami no valsts pamatbudžeta””, kas paredz minētajā rīkojumā aizstāt vārdus “Meteoroloģisko dopleru radaru uzstādīšana” lidostā “Rīga” un “Liepāja” ar vārdiem “Automātisko meteoroloģisko staciju uzstādīšana”.

Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek aprēķināta un atmaksāta 1997. gadā pārmaksātā sociālā nodokļa summa par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus, un veikts pārrēķins sociāli apdrošināto personu kontos reģistrētajiem mēneša darba ienākumiem”, kas noteiks kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas fonds aprēķina un atmaksā sociālā nodokļa summu.

Akceptēts noteikumu projekts “Grozījumi MK 1993. gada 2. novembra noteikumos nr.15 “Par preču un citu priekšmetu tranzītu LR teritorijā””.

Grozījumu projektā iekļautās normas ļaus veikt nacionālās tranzīta muitas procedūras saskaņošanu ar ES un Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, kā arī ievērojot Kioto konvencijas E.1 pielikuma normas.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par Eiropas Padomes 1949. gada Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu”.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par pansionātiem personām ar garīga rakstura traucējumiem”, ar kuru paredzēts līdz 1997. gada 1. oktobrim pārņemt no pašvaldībām un reorganizēt par valsts iestādēm 18 iestādes — pansionātus personām ar garīga rakstura traucējumiem. Minētās iestādes paredzēts nodot Labklājības ministrijas pārziņā.

Akceptēts noteikumu projekts “Labklājības ministrijas nolikums”, kurā izdarīti grozījumi sakarā ar Labklājības ministrijai padoto institūciju statusa maiņu, kā arī lai precizētu ministrijas galvenos uzdevumus un funkcijas.

Akceptēts grozījumu projekts “Grozījumi MK 1996. gada 26. marta noteikumos nr.80 “Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi””. Noteikumu projekts paredz papildinājumus un precizējumus atsevišķos noteikumu punktos. Tiek ieviesti divi jauni lietu reģistri — vecāku varas pārtraukšanas, vecāku varas atņemšanas un vecāku varas atjaunošanas lietu reģistrs un audžuģimeņu reģistrs. Tiek reglamentēts, kas nosaka reģistru un grāmatu formu, noteikts, ka lietas iekārtojamas pēc bāriņtiesas vai pagasttiesas individuālās lietu nomenklatūras.

Akceptēts noteikumu projekts “Par lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemju transformācijas (pārveidošanas) atļaujas izniegšanas kārtību”, minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt zemes resursu racionālu apsaimniekošanu un izmantošanu atbilstoši rajona plānojumam un pagasta vai pilsētas ģenerālplānam; aizsargāt zemes īpašnieka vai lietotāja tiesības un noteikt kārtību zemes lietošanas veidu maiņai.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par personu nodošanu un pieņemšanu”.

Akceptēts noteikumu projekts “Būvju pieņemšana ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301–97)”, kurš noteiks kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētās, rekonstruētās, izremontētās vai restaurētās būves, būvkompleksus vai būves kārtas neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kuru īstenošanai saskaņā ar MK noteikumu “Vispārīgie būvnoteikumi” 114. punktu nav nepieciešama būvatļauja.

Valdības komisijā par Talsu traģēdiju

Pirmdien, 14.jūlijā, sanāca Valdības komisijas palīdzības sniegšanas koordinācijai 1997.gada 28.jūnijā Talsos notikušās traģēdijas bojā gājušo un cietušo ģimenēm piektā sēde, kurā tika izskatīts valdības iedalītā finansējuma sadalījums un fiksēts uz esošo brīdi iztērētās summas apjoms. Komisija lūdza Talsu pilsētas domi uz nākošo Valdības komisijas sēdi sagatavot precīzu pārskatu par finansējuma izlietojumu.

Komisija nolēma, ka 7000 latu tiks iedalīts medicīnas un slimnīcas saimniecisko darbinieku, kā arī to personu prēmēšanai, kas pašaizliedzīgi, aktīvi un ļoti prasmīgi sniedza savu palīdzību traģēdijas seku novēršanā.

Valdības komisija uzdeva labklājības ministram Vladimiram Makarovam sagatavot iesniegšanai valdības sēdē rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu to izdevumu segšanai, kas nepieciešami cietušo turpmākai ārstēšanai un rehabilitācijai.

Pamatojoties uz Talsu pilsētas domes ierosinājumu, Valdības komisija nolēma ieteikt Ordeņa domei izskatīt jautājumu par šādu personu apbalvošanu:

Talsu slimnīcas galvenais ārsts Māris Stalts; Talsu slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Briedis; Talsu slimnīcas reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Laima Gebauere; Bērnu veselības centra ārste Maira Sniķere; Privātuzņēmuma “Aptieka A” vadītāja Regīna Lāce.

Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu apbalvot ieteikts:

Talsu slimnīcas direktoru Induli Romanovu; Talsu slimnīcas asinspārliešanas nodaļas vadītāju Brigitu Aišpuri.

Ar Labklājības ministrijas Goda rakstu tiks apbalvoti:

Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Māris Ludviks; Talsu baptistu draudzes mācītājs Aivars Šķuburs; LR galvenais psihiatrs Oskars Velmers un viņa vadītā psihiatru grupa; Tartu universitātes sociālo zinātņu docents Hennu Mikkins; Tallinas krīzes centra psihologi Svetlana Varjuna un Jeļena Vilbauma; Latvijas Universitātes psihologu grupa Psiholoģijas katedras docentes Sandras Sebres vadībā; Laucienas bērnudārza medicīnas feldšere Ieva Popēna.

Valdības preses departaments