Latvijas Republikas Satversmes
tiesas dokumenti
Par Ministru kabineta 1997.gada
2.aprīļa noteikumu nr.118 “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada
30.jūlija noteikumos nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju
iesniegšanas kārtība”” 3.punkta atbilstību Korupcijas novēršanas
likuma 23. un 24.pantam
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 1997.gada 11.jūlijā
Lietā nr.04 - 02(97)
Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas
sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš, tiesneši I.Čepāne, R.Apsītis,
A.Lepse, I.Skultāne, ar tiesas sēdes sekretāri I.Rimdžus,
piedaloties pieteikuma iesniedzēja — trīsdesmit sešu 6.Saeimas
deputātu — K.Čerāna, J.Mauliņa, O.Kostandas, E.Zelgalvja,
J.Kušneres, J.Kazāka, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Lagzdiņa,
K.Leiškalna, J.Ābeles, A.Saulīša, J.Stroda, J.Jurkāna,
M.Bekasova, A.Golubova, O.Deņisova, L.Staša, A.Prēdeles, A.Nagļa,
V.Kalnbērza, G.Valdmaņa, A.Rubina, Ģ.V.Kristovska, M.Vītola,
Z.Čevera, V.Stikuta, L.Ozoliņa, I.Kreituses, A.Kreitusa,
M.Lujāna, J.Ādamsona, G.Eniņa, A.Pētersona, L.Kuprijanovas un
I.Bišera — pārstāvim 6.Saeimas deputātam K.Čerānam un
institūcijas, kas izdevusi normatīvo aktu, kurš tiek
apstrīdēts, — Ministru kabineta — pārstāvei zvērinātai advokātei
L.Skreijai,
pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu,
Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punktu un 17.panta otrās
daļas 3.punktu,
Rīgā 1997.gada 11.jūlijā atklātā tiesas sēdē izskatīja
lietu
“Ministru kabineta 1997.gada
2.aprīļa noteikumu nr.118 “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada
30.jūlija noteikumos nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju
iesniegšanas kārtība”” 3.punkta atbilstība Korupcijas novēršanas
likuma 23. un 24.pantam”.
Satversmes tiesa
konstatēja:
Pieteikuma iesniedzējs apstrīd Ministru kabineta noteikumu,
kas nosaka valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtību,
likumību.
1995.gada 21.septembrī Saeimas pieņemtā Korupcijas novēršanas
likuma 23.panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka valsts
amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā,
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā norādāmi “deklarācijas
iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi”. Korupcijas
novēršanas likuma 24.pants paredz, ka valsts amatpersonai,
iesniedzot ikgadējo deklarāciju, jānorāda minētā likuma 23.panta
otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.
Ministru kabinets 1996.gada 30.jūlijā, pamatojoties uz
Korupcijas novēršanas likuma 22.pantu un Pārejas noteikumu
1.punktu, izdeva noteikumus nr.275 “Valsts amatpersonu
deklarāciju iesniegšanas kārtība” (turpmāk — noteikumi nr.275).
Saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikuma 8.punktu, deklarācijas
iesniedzējam bija jānorāda skaidrās naudas uzkrājuma summa un
bezskaidrās naudas uzkrājuma vieta.
1997.gada 27.martā Ministru kabinets izdeva noteikumus nr.111
“Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 30.jūlija noteikumos
nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība””
(turpmāk — noteikumi nr.111), aizstājot noteikumu nr.275
1.pielikuma 8.punktā vārdus “bezskaidrās naudas uzkrājuma vieta”
ar vārdiem “bezskaidrās naudas uzkrājuma vieta un summa”. Bez tam
noteikumi nr.111 paredzēja Korupcijas novēršanas likuma 5.panta
pirmās daļas 1. - 3.punktā minētajām valsts amatpersonām, pilsētu
domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un attiecīgo pašvaldību
izpilddirektoriem līdz 1997.gada 15.aprīlim papildināt iesniegtās
deklarācijas (noteikumu nr.275 1.pielikums — deklarāciju
nepublicējamā daļa) , norādot bezskaidrās naudas uzkrājuma summu,
bet pārējām valsts amatpersonām — pēc 1997.gada 1.aprīļa
(stājoties amatā, beidzot pildīt amata pienākumus un aizpildot
deklarāciju par 1997.gadu).
1997.gada 2.aprīlī Ministru kabinets izdeva noteikumus nr.118
“Grozījumi 1996.gada 30.jūlija noteikumos nr.275 “Valsts
amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība”” (turpmāk —
noteikumi nr.118), ar kuriem atzina par spēku zaudējušiem
noteikumus nr.111 un noteica, ka Korupcijas novēršanas likuma
5.panta pirmās daļas 1.–3.punktā minētajām valsts amatpersonām,
pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un attiecīgo
pašvaldību izpilddirektoriem līdz 1997.gada 15.aprīlim
jāpapildina iesniegtās deklarācijas, norādot bezskaidrās naudas
uzkrājuma summu gan deklarācijas nepublicējamā daļā, gan —
publicējamā daļā (noteikumu nr.275 2.pielikums). Pārējām valsts
amatpersonām bezskaidrās naudas uzkrājuma summa jānorāda pēc
1997.gada 1.aprīļa (stājoties amatā, beidzot pildīt amata
pienākumus un aizpildot deklarācijas par 1997.gadu).
1997.gada 30.maijā trīsdesmit seši 6.Saeimas deputāti
Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdz atcelt noteikumu
nr.118 3.punktu, uzskatot, ka ar to Ministru kabinets ir pārkāpis
Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 7.punkta un
24.panta otrās daļas prasības visām valsts amatpersonām deklarēt
savus skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumus. Pieteikuma
iesniedzējs norāda, ka minētais noteikumu nr.118 punkts atļauj
virknei valsts amatpersonu par 1996.gadu un pat vēl 1997.gadā
deklarācijā neuzrādīt savu bezskaidrās naudas uzkrājuma
summu.
Tiesas sēdē pieteikuma iesniedzēja pārstāvis norādīja, ka
Korupcijas novēršanas likuma 23. un 24.pantā minētās prasības
norādīt deklarācijas iesniedzējam skaidrās un bezskaidrās naudas
uzkrājumus kā no semantiskā, tā arī no gramatiskā viedokļa nozīmē
uzrādīt konkrētu naudas summu. Bez tam viņš uzsvēra, ka noteikumi
nr.118 pieļaujot iespēju lielam skaitam valsts amatpersonu
izvairīties no kontroles par Korupcijas novēršanas likuma
noteikumu ievērošanu, kā arī netiekot nodrošināta valsts
amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība.
Ministru kabinets Satversmes tiesai iesniegtajā atbildes
rakstā paskaidro, ka noteikumi nr.275 izdoti saskaņā ar
Korupcijas novēršanas likuma 23.un 24.panta normām, kas precīzi
neparedz, kādā veidā norādāmi bezskaidrās naudas uzkrājumi.
Bez tam Ministru kabinets uzskata, ka noteikumu nr.118
3.punkts ir “pamatots ar Korupcijas novēršanas likuma Pārejas
noteikumu 4. un 5.punktu, kas paredz šo amatpersonu sadalījumu,
paplašinot to ar pašvaldību augstākām amatpersonām (pilsētu domju
un rajonu padomju priekšsēdētāji un šo pašvaldību
izpilddirektori), kurām minētā likuma normas jāievēro vēl gadu
pēc amata pildīšanas izbeigšanas”.
Ministru kabinets uzsver, ka tiekot nodrošināta valsts
amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība kārtībā, kādā to
nosaka Korupcijas novēršanas likuma 29.pants.
Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve pieteikuma iesniedzēja
prasījumu neatzina, uzskatot to par nepamatotu, un lūdza
Satversmes tiesu to noraidīt.
Ministru kabineta pārstāve uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir
jānodrošina likuma izpilde, bet likums precīzi nenosaka, kas
saprotams ar jēdzienu “bezskaidrās naudas uzkrājumi”. Tādēļ
Ministru kabinets noteikumos nr.118 precizējis noteikumos nr.275
paredzēto deklarāciju iesniegšanas kārtību, nosakot, ka valsts
amatpersonai deklarācijā jānorāda ne tikai bezskaidrās naudas
uzkrājumu vieta, bet arī summa. Tā kā Ministru kabineta
noteikumiem nav atpakaļejoša spēka, valsts amatpersonām pienākums
norādīt deklarācijā bezskaidrās naudas uzkrājuma summu esot
radies tikai pēc 1997.gada 1.aprīļa.
Ministru kabineta pārstāve norādīja, ka Korupcijas novēršanas
likuma Pārejas noteikumi esot paredzējuši tikai sākotnējo minētā
likuma izpildes kārtību, nosakot valsts amatpersonu deklarāciju
iesniegšanas termiņus (Pārejas noteikumu 3., 4., 5.punkts) un to,
ka Korupcijas novēršanas likuma 23. un 24.pants stājās spēkā ar
1996.gada 1.jūniju. Izpildot Korupcijas novēršanas likuma
22.pantu un Pārejas noteikumu 1.punktu, Ministru kabinets
1996.gada 30.jūlijā izdeva noteikumus nr.275, kas noteica valsts
amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtību. Ministru kabineta
pārstāve paskaidroja, ka Pārejas noteikumi esot bijuši spēkā līdz
noteikumu nr.275 izdošanas brīdim.
Tiesas sēdē pēc Ministru kabineta lūguma uzaicinātā lieciniece
— Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu administrēšanas un
organizācijas daļas priekšniece Ā.Sīpola — paskaidroja, ka
noteikumi nr.118 esot izstrādāti atbilstoši Korupcijas novēršanas
likumam un garantējot Valsts ieņēmumu dienestam iespēju saņemt
kontrolei nepieciešamās ziņas par fizisko personu, tai skaitā
valsts amatpersonu, kontiem. Lieciniece norādīja, ka noteikumu
nr.118 2. un 3.punktā minētās amatpersonas esot sagrupētas pēc to
nozīmības atbilstoši Korupcijas novēršanas likuma 26.pantam un šā
likuma Pārejas noteikumu 4. un 5. punktam.
Satversmes tiesa, izvērtējot noteikumu nr.118 3.punkta
atbilstību Korupcijas novēršanas likuma 23., 24. un 29.pantam,
atzīst pieteikuma iesniedzēja prasījumu par pamatotu un
apmierināmu:
1. Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas
7.punktā noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā norādāmi deklarācijas iesniedzēja
skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Noteikumu nr.118 1. un
2.pielikuma 8.punkts bezskaidrās naudas uzkrājuma vietu un summu,
papildinot iesniegtās deklarācijas līdz 1997.gada 15.aprīlim,
paredz deklarēt tikai Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem,
Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, valsts
ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, pilsētu domju un rajonu
padomju priekšsēdētājiem un attiecīgo pašvaldību
izpilddirektoriem, taču pārējām likumā noteiktajām valsts
amatpersonām šādas prasības izvirzītas, aizpildot deklarācijas
pēc 1997.gada 1.aprīļa (stājoties amatā, beidzot pildīt amata
pienākumus un aizpildot deklarāciju par 1997.gadu). Tādējādi šīm
amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijā par 1996.gadu, kā
arī stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus līdz
1997.gada 1.aprīlim nav jānorāda bezskaidrās naudas uzkrājumu
summa.
Satversmes tiesa uzskata, ka Korupcijas novēršanas likuma
23.pantā noteiktais valsts amatpersonas deklarācijas saturs ir
obligāts visām valsts amatpersonām un, deklarējot bezskaidrās
naudas uzkrājumus, tām paredzētas vienādas prasības, kuras
Ministru kabinets, nosakot deklarācijas iesniegšanas kārtību, nav
tiesīgs grozīt.
Turklāt Ministru kabineta norāde uz Pārejas noteikumu 4. un
5.punktu ir nepamatota, jo tie regulē deklarāciju iesniegšanas
uzsākšanu, nevis bezskaidrās naudas uzkrājumu deklarēšanas
kārtību.
Nepamatota ir arī Ministru kabineta atsauce uz to, ka likums
precīzi nenosaka, kādā veidā bezskaidrās naudas uzkrājumi
jānorāda. Analizējot 1995.gada 21.decembra un 1996.gada 16.maija
Korupcijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanas gaitu,
redzams, ka Ministru kabinets, lai precizētu jēdzienu
“bezskaidrās naudas uzkrājumi”, nav izmantojis Latvijas
Republikas Satversmes 63.pantā un Saeimas kārtības ruļļa 79. un
95.pantā paredzētās tiesības iesniegt likumprojektus vai
priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā. Daļēji ievērojot
6.Saeimas deputātu atkārtoti iesniegtos pieprasījumus (Saeimas
sēdē izskatāmie dokumenti Nr.1479, 2290, 2603), Ministru kabinets
noteikumos nr.118 “bezskaidras naudas uzkrājumus” traktējis kā
noteiktu naudas summu, norādot tās atrašanās vietu.
Tādējādi noteikumu nr.118 3.punkts, kas pieļauj Korupcijas
novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 4.–14.punktā minētajām
valsts amatpersonām (izņemot pilsētu domju un rajonu padomju
priekšsēdētājus un attiecīgo pašvaldību izpilddirektorus)
nedeklarēt bezskaidrās naudas uzkrājumu summu par 1996.gadu, kā
arī, stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus līdz
1997.gada 1.aprīlim, ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likuma
23.panta otrās daļas 7.punktu, 24.panta otro daļu un ar tā paša
likuma Pārejas noteikumu 4.un 5.punkta jēgu.
2. Korupcijas novēršanas likuma 29.pantā ir noteikts,
ka jebkuras valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski
pieejamas. Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu
informācijas līdzekļu žurnālistu tiesības iepazīties ar jebkuras
valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās
ziņas, izņemot deklarācijā norādīto personu dzīvesvietas adresi.
Turklāt Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta,
Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru,
parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu
deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas tiek
publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Ievērojot Kredītiestāžu likuma 61.–63.pantu, žurnālistiem
gadījumos, kad valsts amatpersonas deklarācijā ir norādīta
bezskaidrās naudas uzkrājumu vieta, nav tiesību saņemt ziņas par
šo amatpersonu kontiem. Tādējādi par 1996.gadu un laika periodu
līdz 1997.gada 1.aprīlim publiski nav pieejama informācija par
tiesnešu, prokuroru, zvērinātu notāru, policijas darbinieku,
Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka, civildienesta
ierēdņu un civildienesta ierēdņu kandidātu, Saeimas ievēlētu,
ieceltu vai apstiprinātu, kā arī Ministru kabineta ieceltu vai
apstiprinātu amatpersonu, valsts un pašvaldību uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību) direktoru (vadītāju) un viņu vietnieku,
pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju deputātu (izņemot
pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājus), pašvaldību
revīzijas komisiju locekļu, pilsētu domju, rajonu padomju,
pagastu padomju ievēlētu, ieceltu vai apstiprinātu amatpersonu
(izņemot pilsētu domju un rajonu padomju izpilddirektorus),
valsts kontroles amatpersonu, citu valsts un pašvaldību koleģiālo
lēmējinstitūciju locekļu, kā arī citās valsts un pašvaldību
iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošo
amatpersonu, Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta
karavīru (gadījumos, kad uz nosauktajām valsts amatpersonām
attiecas Korupcijas novēršanas likuma 5.panta otrās daļas norma
par tiesībām pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles,
izziņas vai sodīšanas funkcijas vai arī rīkoties ar valsts vai
pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem) bezskaidrās naudas
uzkrājumiem, kas ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likuma
29.pantu.
Ievērojot iepriekš minēto un
pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta otro
daļu, likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un
Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,
spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.pantu un Satversmes
tiesas likuma 32.panta trešo daļu, Satversmes tiesa
nosprieda:
Atzīt Ministru kabineta 1997.gada
2.aprīļa noteikumu nr.118 “Grozījumi 1996.gada 30.jūlija Ministru
kabineta noteikumos nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju
iesniegšanas kārtība”” 3.punktu par neatbilstošu Korupcijas
novēršanas likuma 23., 24. un 29.pantam un spēkā neesošu no
sprieduma pasludināšanas brīža.
Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir
galīgs un nepārsūdzams.
Spriedums pasludināts Rīgā 1997.gada 11.jūlijā.
Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš
Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne
Satversmes tiesas tiesnesis R.Apsītis
Satversmes tiesas tiesnesis A.Lepse
Satversmes tiesas tiesnese I.Skultāne
