Ar uzticību demokrātijai un likuma spēkam

Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālā nostāja sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās"

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta

2000. gada 5. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 57, 28.§ 3. punktu

Lai noteiktu ES tiesību normu saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu ietvarus, Latvijas Republikas Valdība ir pieņēmusi 2003.gada 1.janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties ES.

Latvija atzīst un pilnībā ievieš acquis communautaire tieslietu un iekšlietu jomā un nepieprasa pārejas periodus vai atkāpes šajā sadaļā.

Līdz 2003.gada 1.janvārim Latvija būs gatava pilnībā ieviest visus ES pamatlikumus tieslietu un iekšlietu jomā. Tur, kur tas būs iespējams, Latvija vēlas saskaņot savu likumdošanu un veikt tās pilnīgu ieviešanu pēc iespējas ātrāk un pirms paredzētās iestāšanās ES.

Latvija pilnībā apzinās un ir gatava pieņemt Amsterdamas līguma 2.pantā noteiktos mērķus – veidot Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu pārvietošanās, vienlaicīgi paredzot atbilstošus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma, migrācijas, kā arī noziedzības novēršanas jomā.

Latvija izprot, ka katra ES dalībvalsts, kura ir atbildīga par robežkontroli ar trešajām valstīm, vienlaicīgi garantē ne tikai savas valsts, bet arī citu ES dalībvalstu drošību.

Amsterdamas līgums nodrošina brīvas personu pārvietošanās iespēju, dodot iespēju gan brīvi ceļot, gan izvēlēties dzīves vietu Eiropas Savienības teritorijā, garantējot drošību un pieeju tiesai. Tajā pašā laikā Latvija apzinās, ka būtu pretrunā ar Eiropas tradīcijām, liegt šo brīvību tiem pārējo valstu pilsoņiem, kuriem ir likumīgs pamats atrasties Eiropas Savienības teritorijā .

Latvija izprot ES vēlmi nodrošināt tiesiskumu visā tās teritorijā un apzinās, ka tiesiskuma mērķis ir atvieglot pilsoņu ikdienas dzīvi, reizē saucot pie atbildības tos, kuri apdraud personu un sabiedrības drošību. Iepriekš minētais attiecināms gan uz pieejamību tiesai, gan uz tiesisko sadarbību dalībvalstu starpā.

Latvija uzsver uzticību demokrātijai, cilvēktiesībām un likuma spēkam un apzinās, ka organizētā noziedzība rada nopietnus draudus šīm vērtībām, jo tā iespiežas, sabojā un korumpē valdības struktūras, likumīgo komerciālo un finansu uzņēmējdarbību un sabiedrību visos tās līmeņos. Latvija apstiprina savu apņemšanos pilnībā sadarboties cīņā pret visu veidu organizēto noziedzību un citām noziedzības formām.

 

Apkopojums

Vīzu politika

Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Vīzu politiku ir pārsvarā ieviests. Latvija ieviesusi ES prasības tādās jomās kā vīzu izsniegšanas kārtība, tehniskās prasības vīzām. Ar 2000.gada 1.jūliju ir ieviestas lidostas tranzītvīzas. Izstrādāts likumprojekts "Par personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem". Saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem sarakstiem pastāvīgi turpinās divpusējo līgumu slēgšana ar trešajām valstīm par vīzu režīma atcelšanu.

Izprotot sadarbības nozīmīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vīzu izsniegšanas procesā, Latvija ir uzsākusi darbu Kopējās Konsulārās Instrukcijas nosacījumu ieviešanas.

Apzinoties vienotas vīzu reģistrēšanas nozīmi kopējās drošības jomā, no 2000.gada 1.janvāra ieviesta Vienotā vīzu informatīvā sistēma , līdz ar to katra izsniegtā vīza tiek reģistrēta datu bāzē. Ar 2000.gada 1.janvāri ir ieviestas mašīnlasāmas Latvijas Republikas vīzas. Lai nodrošinātu vīzu pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, pakāpeniski tiek turpināta mašīnlasāmu vīzu ieviešana.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 01.jūnijam. Latvija ir gatava arī turpmāk pārņemt visu acquis vīzu politikas jomā, saprotot šīs jomas svarīgumu Iekšlietu un Tieslietu sadaļā kopumā.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Imigrācijas policija un Valsts robežsardze, Ārlietu ministrijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

Ārējās robežas

Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Ārējām robežām ir pārsvarā ieviests. Apzinoties, ka Latvijas austrumu robeža perspektīvā būs Eiropas Savienības ārējā robeža, Latvija pastāvīgi turpina uzlabot robežkontroles procedūras, robežkontroles punktu tehnisko aprīkojumu un apmācīt robežsardzes darbiniekus. Jau pašreiz Latvijas austrumu robeža tiek apsargāta ar apmēram divas reizes lielāku blīvumu, nekā robežas ar Lietuvu un Igauniju.

Lai maksimāli efektivizētu sadarbību starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām, īpaša uzmanība tiek pievērsta optimālai un skaidrai funkciju sadalei starp iesaistītajām institūcijām, kā arī regulārai informācijas apmaiņai.

Kā prioritāte minētajā jomā ir Latvijas robežu demarkācijas darbu pabeigšana ar Baltijas valstīm, kā arī īpaši svarīgi Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas demarkācija.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim. Taču Latvija ir gatava pastāvīgi uzlabot kontroles un apsardzības procedūras uz Latvijas robežām atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Valsts robežsardze.

Šengenas informācijas sistēma

Latvija būs gatava uzsākt sarunas par pievienošanos Šengenas konvencijai no iestāšanās brīža ES. Patreiz notiek nepieciešamā likumdošanas saskaņošana, uzsākts darbs pie nacionālās Šengenas informācijas sistēmas veidošanas. Lai veiksmīgi realizētu Šengenas informācijas sistēmas ieviešanu, izstrādāts rīcības plāns, kas paredz sadarbību starp iesaistītajām institūcijām — Iekšlietu, Ārlietu, Tieslietu, Finansu un Satiksmes ministrijām.

Fizisko personu datu aizsardzība

Ņemot vērā Latvijas paredzamo pievienošanos Šengenas konvencijai, kā arī sadarbību un perspektīvo dalību Europol, Latvija apzinās datu aizsardzības nozīmīgumu. Latvijā pastāv likumdošanas bāze fizisko personu datu aizsardzībai. Tāpat Latvija paredzējusi pievienoties nepieciešamajiem starptautiskajiem instrumentiem datu aizsardzības jomā. Latvijas apzinās nepieciešamību piemērot datu aizsardzības normas arī attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu darbu. Ir izveidota darba grupa, kas apzinās un sagatavos nepieciešamās izmaiņas nacionālajā likumdošanā. Nākamā gada sākumā darbu uzsāks Datu valsts inspekcija, kā rezultātā būs iespējama datu aizsardzības normu praktiska ieviešana dzīvē.

Migrācija

ES acquis attiecībā uz Migrāciju ir pārsvarā ieviests. Latvijas likumdošana pārsvarā atbilst ES prasībām ieceļošanas un izraidīšanas jomās. Pilnībā nacionālā likumdošana saskaņota ar ES prasībām atpakaļuzņemšanas jomā. Lai pilnībā saskaņotu Latvijas migrācijas jomu ar Eiropas Savienības prasībām, tiek izstrādāts jauns Imigrācijas likums.

Latvija pilnībā izprot Migrācijas nozīmi Personu brīvas kustības jomā un Pakalpojumu brīvas kustības jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nelegālās imigrācijas apkarošanai, uzlabojot sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī paaugstinot šo institūciju pārstāvju profesionālo kvalifikāciju.

Pilnībā acquis šajā jomā tiks ieviests līdz 2001.gada 31.decembrim.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Imigrācijas policija, Labklājības ministrijas Valsts nodarbinātības dienests.

Patvērums

Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Patvēruma jomu ir pārsvarā ieviests. Latvijā izveidota ES prasībām atbilstoša, efektīva patvēruma procedūra. Bēgļu uzņemšanas garantijas saskaņotas ar ES paredzētajām.

Latvija pilnībā izprot Dublinas konvencijas nozīmi Patvēruma jomā, un jau ir uzsākusi Latvijas likumdošanas sakārtošanu, lai varētu pilnībā izpildīt Dublinas konvencijas prasības līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pilnībā acquis šajā jomā tiks ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Bēgļu lietu centrs un Bēgļu lietu apelācijas padome, Imigrācijas policija, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki".

Organizētā noziedzība

ES acquis attiecībā uz Organizētās noziedzības apkarošanu ir ieviests daļēji. Apzinoties Organizētas noziedzības apkarošanas nozīmīgumu Eiropas Savienības valstu iekšējās drošības jomā, tiek saskaņota likumdošana cilvēku tirdzniecības un pornogrāfijas apkarošanas jomā. Tiek izstrādāta definīcija personu dalībai Organizētās noziedzības grupā.

Saprotot, skaidru funkciju sadalījuma un efektīvas sadarbības svarīgumu un, lai novērstu Organizētās noziedzības apkarošanā iesaistīto institūciju savstarpējo funkciju pārklāšanos tiks veikta funkciju sadale un atbildības sfēru precīza definēšana.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim.

Apzinoties Organizētās noziedzības procesa dinamisko attīstību un jaunu noziegumu veidu parādīšanos Latvija ir gatava arī turpmāk pārņemt visu acquis Organizētās noziedzības apkarošanas jomā, un pastāvīgi uzlabot Organizētās noziedzības apkarošanas darba efektīvitāti, paaugstinot personāla skaitu, nodrošinot profesionālās apmācības, modernizējot tehnisko nodrošinājumu, ieviešot jaunas informāciju tehnoloģijas.

Pastāv administratīvā infrastruktūra – Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūrā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Iekšlietu ministrijas Audita nodaļa.

Terorisms

Eiroaps Savienības acquis attiecībā uz Terorismu pārsvarā ieviests. Apzinoties Terorisma apkarošanas nozīmīgumu Eiropas Savienības valstu iekšējās drošības jomā, tiek izstrādāta definīcija personu dalībai Teroristu grupā.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2001.gada 31.decembrim. Latvija ir gatava arī turpmāk pārņemt visu acquis Terorisma apkarošanas jomā, saprotot šīs jomas svarīgumu Iekšlietu un Tieslietu sadaļā kopumā.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Drošības policija un pretterorisma vienība Omega .

Narkotikas

Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Narkotikām pārsvarā ir ieviests. Apzinoties narkotiku izplatības dinamiskumu, narkotiku apkarošanas jomā lielāka uzmanība tiek pievērsta narkotiku profilakses jautājumiem, īpaši jauniešu vidū. Ir izstrādāta un tiek īstenota Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija laika posmam no 1999. Līdz 2003.gadam. Latvija pilnībā izprot Narkotiku apkarošanas nozīmi Organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2001.gada 31.decembrim.

Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Narkotiku apkarošanas birojs.

Policijas sadarbība

Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Policijas sadarbību ir ieviests daļēji. Ir uzsākts aktīvs darba, lai līdz 2001.gada beigām noslēgtu sadarbības līgumu ar Eiropolu.

Uzlabojot sadarbību ar kaimiņvalstīm, 2000.gada oktobrī tika nosūtīts policijas atašejs uz Krievijas Federāciju.

Tiek veidots sakaru virsnieku institūts. Valsts policijas darbinieki pastāvīgi piedalās Zviedrijas organizētajās Sakaru virsnieku apmācībās.

Latvija apzinās policijas profesionālās kvalifikācijas nozīmi, līdz ar to nepārtraukti tiek pilnveidota policistu apmācības sistēma.

Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim

Korupcija

Korupcijas apkarošanas nepieciešamība atzīta visaugstākajā politiskajā līmenī. Valdībā apstiprinātajā Korupcijas novēršanas programmā iekļauti pasākumi apkarošanas, novēršanas un izglītošanas jomā.

Nacionālie normatīvie akti šobrīd daļēji atbilst ES prasībām. Latvija ir parakstījusi EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, kura tiks ratificēta līdz šī gada beigām. Līdz gada beigām tiks parakstīta OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Institucionālie ietvari cīņai ar korupciju ir izveidoti. Koordinējošā institūcija ir Korupcijas novēršanas padome tieslietu ministra vadībā. Lai efektivizētu korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju sadarbību tiks izveidots korupcijas apkarošanas birojs, kura kompetencē būs gan apkarošana, gan analītiski metodiskais darbs, gan izglītošana. Tiek veikti korupcijas novēršanas pasākumi valsts institucijās.

Notiek darbs pie sabiedriskās apziņas celšanas un izglītošanas gan no valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju puses.

Krāpšana

Latvijas likumdošana krāpšanas apkarošanas jomā patreiz daļēji atbilst ES prasībām. Apstiprinot grozījumus Krimināllikumā, kuri attiecinātu noteikumus par krāpšanu un korupciju arī uz ārvalstu amatpersonām, kā arī apstiprinot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzētu juridiskās personas atbildību par koruptīvām darbībām, krāpšanu un citiem noziedzīgiem darījumiem, tiks pilnībā pārņemtas acquis prasības attiecībā uz krāpšanas apkarošanu. Minētos grozījumus paredzēts apstiprināt līdz 2001.gada beigām.

Muitas sadarbība

ES acquis muitas sadarbības jomā ir irviests daļēji. Latvija ir Starptautiskās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un apkarošanā (Nairobi konvencija) dalībvalsts. Latvija parakstījusi 15 divpusējos līgumus par savstarpējo palīdzību muitas lietās. Nolūkā uzlabot koordināciju starp dažādām kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošanā iesaistītajām institūcijām, izveidots kontrabandas apkarošanas centrs. Lai veicinātu narkotiku pārvadāšanas apkarošanu, Latvijas muita noslēgusi 11 saprašanās memorandus ar privātajām kompānijām.

Latvija paredzējusi pievienoties Konvencijai par savstarpējo palīdzību un sadarbību starp muitas administrācijām, kā arī Konvencijai par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas nolūkiem līdz iestāšanās brīdim ES. Tiek apspriesta Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas informācijas tīkla (CEN) ieviešana Latvijā.

Tiesiskā sadarbība civillietās un kriminālllietās

Latvija apzinās tiesiskās sadarbības nozīmi preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvas kustības kontekstā.

Latvijas likumdošana patreiz daļēji atbilst acquis prasībām tiesiskās sadarbības jomā. Latvija ir ratificējusi lielāko daļu no konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību krimināllietās. Bez tam tiesiskā sadarbība notiek balstoties uz divpusējiem līgumiem. Lai veicinātu sadarbību civillietās Latvija paredzējusi pievienoties Lugano konvencijai līdz 2001.gada beigām. Latvija gatavojas pievienoties konvencijai "Par spriedumu krimināllietās starptautisko spēkā esamību" līdz 2000.gada beigām.

Tieslietu ministrija ir galvenā institūcija tiesiskās palīdzības civillietās pieprasījumu izpildes koordinēšanā. Latvijā ir trīs atbildīgās institūcijas par tiesisko sadarbību krimināllietās –Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra.

Tiesu sistēmas reforma

Latvija apzinās nepieciešamību veidot neatkarīgu, uzticamu un efektīvu tiesu sistēmu. Lai to panāktu nepieciešams nodrošināt atbilstošu tiesu darbinieku un īpaši tiesnešu profesionālo kvalifikāciju, modernu tiesu aprīkojumu, samazināt tiesas procesu ilgumu, kā arī nepabeigto tiesas procesu skaitu, nodrošināt tiesas lēmumu īstenošanu.

Latvija paredzējusi īstenot tiesas izpildītāju insitūta reformu, kas paredz tiesu izpildītāju kā brīvas juridiskas profesijas ieviešanu. Lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu tiek izstrādāts jauns Kriminālprocesa likums. Ar mērķi nodrošināt neatkarīgu tiesu varu, līdz nākamā gada martam tiks izstrādāta tiesu administrācijas koncepcija. Lai uzlabotu tiesu infrstruktūru, pašreiz tiek īstenots projekts "LR Vienotā tiesu informācijas sistēma".

 

Vīzu politika

1. Pašreizējā situācija

Latvija apzinās Eiropas Savienības acquis communautaire prasības vīzu politiku jomā un ir gatava tās pilnībā ieviest likumdošanā. Pielikumā Nr.1 uzskaitītie normatīvie akti visumā atbilst ES acquis prasībām, it īpaši attiecībā uz vīzu izsniegšanas kārtību, vīzu tehniskajām prasībām un prasībām par lidostas tranzītvīzām.

Vīzu tehniskais uzlabojums:

- Vīzu ielīmes pēc formas, satura un aizsardzības pret viltojumiem elementiem atbilst acquis (395R1683) prasībām.

- Norisinās pakāpenisks vīzu drukājamo iekārtu iepirkšanas process, un vīzu ielīmes ir izgatavotas tā, lai nodrošinātu iespēju tās aizpildīt un nolasīt ar tehniskajiem līdzekļiem.

- Kopš 2000.gada 1.janvāra ir uzsākta mašīnlasāmo vīzu izsniegšana un tās tiek reģistrētas datorizēti Vienotā vīzu informācijas sistēmā (VVIS).

- Kopš 2000.gada 1.janvāra ir izveidota Vienotā vīzu informācijas sistēma . Šī sistēma aptver Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes ārvalstīs un arī visus vīzu izsniegšanas punktus iekšzemē un uz robežas, un no tās tehniski ir iespējams iegūt visus nepieciešamos datus par izsniegtajām vīzām, lai Latvija spētu nodrošināt Ģenerālsekretariātu ar pilnīgu informāciju pēc tā pieprasījuma saskaņā ar Šengenas acquis.

- Kopš 2000.gada 1.janvāra vīzas pieteicēju ceļošanas dokumentos tiek iespiests speciāls zīmogs, kas atspoguļo vīzas pieprasījuma faktu, lai novērstu iespējamību pieprasīt vīzu atkārtoti.

- Visas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem viltojumu atklāšanai atbilstoši 1999.gada 29.aprīļa Rekomendācijas 399Y0520(01) noteiktajam minimālajam līmenim.

- Atbilstoši Kopējās Konsulārās Instrukcijas pirmā pielikuma otrās daļas un SCH/Com-ex(97)32-15.12.97 prasībām ir sastādīts valstu saraksts, kuru pilsoņiem netiek pieprasītas vīzas ieceļošanai Latvijā. Saraksts ir 2. pielikumā.

Lai nodrošinātu 1996.gada 4.marta ES Padomes kopīgās rīcības 96/197/JHA prasību attiecībā uz tranzīta režīmu lidostās un Kopējās Konsulārās instrukcijas 3.pielikuma 1.daļas ievērošanu, kopš 2000.gada 1.jūlija ir ieviestas lidostas tranzītvīzas.

2. Turpmākās aktivitātes

Paredzamie likumdošanas labojumi saskaņā ar acquis communautaire

Jauns Imigrācijas likums, kas ietvers visus ES acquis pamatprincipus vīzu politikas un migrācijas jomās, būs sagatavots līdz 2001.gada 1.martam. Pieņemot iepriekšminēto likumu, un tam pakārtotos aktus Latvijas Republikas likumdošana pilnībā būs saskaņota ar acquis communautaire vīzu un migrācijas politikas jomās.

Līdz 2001.gada 31.decembrim likumdošanā tiks izdarīti labojumi par:

- ielūgumu noformēšanas kārtību;

- kārtību, kas noteiks, kādos īpašos gadījumos un kā vīzas var izsniegt uz valsts robežas;

- kārtību, kādā Latvija izsniedz vīzas jūrniekiem, kas ceļo cauri valsts teritorijai tranzītā.

Vienkāršotā robežšķērsošanas kārtība Krievijas Federācijas pilsoņiem – pierobežas iedzīvotājiem, ir pilnībā aizstāta ar vīzu izsniegšanu, jo līguma par vienkāršotu robežšķērsošanas kārtību ar Krieviju spēkā esamība beidzās 2000.gada 10.oktobrī. Līgums ar Baltkrieviju tiks grozīts līdz 2000.gada beigām.

Līdz 2002.gada 30.jūnijam tiks izdarīti grozījumi likumdošanā, kas paredz visu to valstu pilsoņiem, kuriem nepieciešamas vīzas ieceļošanai Latvijā, būs nepieciešamas tranzīta vīzas, arī šķērsojot Latvijas teritoriju kā tranzīta vilcienu pasažieriem.

Kopējās Konsulārās Instrukcijas ieviešana

Latvijas konsulārās amatpersonas ārvalstīs šobrīd apzina ES dalībvalstu viedokļus par konsulārās sadarbības iespējām attiecībā uz kārtību, kādā Latvija varētu deleģēt tiesības Dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām izsniegt Latvijas vīzas.

Līdz 2002.gada 31.decembrim tiks izdarīti labojumi Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.455 Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem , lai harmonizētu maksu par vīzu izsniegšanu ar Kopējā Konsulārā instrukcijā noteikto maksu par Šengenas vīzu izsniegšanu.

Tādā pat termiņā Ministru kabineta1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība tiks iestrādātas normas attiecībā uz Kopējās Konsulārās Instrukcijas piemērošanu, piemēram:

- vispārīgie noteikumi (vīzu kategorijas un veidi, ilgtermiņa vīzas ),

- vīzu pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji un lēmuma pieņemšana (garantijas par atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem, dokumentu pārbaudes),

- pārvaldes vadība un organizācija (dokumentu sistematizācija un to glabāšanas termiņi),

- vīzu pieteikumi, par kuriem nepieciešamas konsultācijas ar centrālajām varas iestādēm,

kā arī izstrādāta ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība.

2001.gada laikā paredzēts izveidot Ielūgumu datu bāzi .

3. Likumdošanas ieviešana

Likumdošanas pilnīgai ieviešanai nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Vīzu izsniegšanas jautājumi ir cieši saistīti ar migrācijas un robežšķērsošanas jautājumiem, kā arī ar Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas (N.SIS) izveidi un integrēšanos SIS.

 

Migrācija

1. Pašreizējā situācija

Latvijas tiesību normas migrācijas jomā vairumā gadījumu atbilst acquis prasībām gan ieceļošanas, izraidīšanas, gan arī uzturēšanās nosacījumos. Normatīvo aktu uzskaitījums, kas regulē migrācijas procesus Latvijā ir Pielikums Nr.1.

Centrālais normatīvais akts, kas regulē migrāciju, ir likums Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā , kas grozīts vairākas reizes, lai harmonizētu to ar ES acquis un starptautiskajām prasībām migrācijas jomā. Likums paredz tādu būtisku acquis prasību izpildi kā:

- ieceļošana valstī tikai ar derīgu ceļošanas dokumentu un vīzu vai uzturēšanās atļauju,

- uzturēšanās atļaujas garantēšana rezidenta laulātajam un bērniem,

- uzturēšanās atļaujas anulēšana un personas izraidīšana, ja tā rada draudus sabiedrības drošībai.

Procedūru uzturēšanās atļauju izsniegšanā un reģistrēšanā

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.417 " Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība", kas saskaņoti ar acquis , tiek uzskaitīti dokumenti, kuri jāiesniedz, lai pieteiktos uz uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Šie noteikumi paredz uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas kārtību.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība

Kopš 1.aprīļa ir ieviesta jauna kārtība, kādā Latvijā atļauts nodarbināt ārvalstniekus uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, ja ārvalstnieks saņēmis darba atļauju.

Ministru kabineta noteikumi Nr.116 "Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā" atvieglo darba atļauju saņemšanu, paredzot darba atļaujas saņemšanu vienlaicīgi ar speciālo vīzu vai uzturēšanās atļauju. Tas tomēr nenozīmē, ka lēmumu par darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem viena iestāde, bet gan ciešāku un racionālāku sadarbību starp Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldi un Nodarbinātības valsts dienestu. Iepriekš minētie noteikumi arī veicina ciešāku sadarbību ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanā iesaistītajām valsts institūcijām.

Personas identifikācija

Lai garantētu uzturēšanās atļauju un personu apliecinošu dokumentu drošību un aizsardzību pret viltojumiem, Ministru kabinets 2000.gada 16.maijā ir akceptējis Identifikācijas karšu koncepciju. Identifikācijas kartes paredzēts izsniegt kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem un ārvalstniekiem, un tās vienlaicīgi veiks gan personu apliecinoša dokumenta funkciju (pilsoņiem un nepilsoņiem), gan arī apliecinās tiesības uzturēties Latvijas Republikā (ārvalstniekiem). Identifikācijas kartes būs atbilstošas Padomes lēmumam 398D0701, sīkāks identifikācijas karšu raksturojums ir 2. pielikumā.

Ceļošanai uz ārvalstīm saskaņā ar Pasu tipa dokumentu koncepciju , kas apstiprināta Ministru kabinetā 2000.gada 18.janvārī, būs nepieciešamas pases.

Turpmākais tiesiskais pamats pasu un identifikācijas karšu izsniegšanai pagaidām ir likumprojekta Par personu apliecinošiem dokumentiem stadijā. Likums tiks pieņemts līdz 2001.gada 31.decembrim.

Repatriācija

Repatriācija uz Latviju notiek saskaņā ar Repatriācijas likuma nosacījumiem, kas atbilst acquis prasībām. Šis likums vispārīgi regulē arī izceļošanas no Latvijas kārtību. Lai atbalstītu gan legālo, gan nelegālo trešo valstu pilsoņu brīvprātīgo atgriešanos savā izcelsmes valstī, 1999.gada 4.maijā ir pieņemti un paredzēts, ka 2002.gada 1.janvārī stāsies spēkā, Ministru kabineta noteikumi Nr.160 Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi .

2.Turpmākās aktivitātes

Atpakaļuzņemšanas līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju

Migrācijas jomā jūtīgākā no problēmām saistīta ar atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanu ar divām Latvijas robežvalstīm – Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kas nepieciešami, lai atvieglotu darbu nelegālās migrācijas apkarošanā. Attiecībā uz Baltkrieviju ir panākts zināms progress, ievērojot, ka līguma projekts jau ir parafēts un to plānots parakstīt tuvākajā nākotnē. Līguma noslēgšanai ar Krievijas Federāciju nepieciešama KF politiskā griba.

Imigrācijas likums

Lai saskaņotu pilnīgi visas acquis prasības migrācijas jomā, līdz 2001.gada 01.martam tiks sagatavots jauns Imigrācijas likums.

Iepriekšminētais likums noteiks acquis prasībām atbilstoša nelegālo personu aizturēšanas un izraidīšanas kārtība (beztranzīta izraidīšana, ja iespējams; trešo valstu pilsoņu nodrošināšana ar ceļošanas dokumentiem izraidīšanas gadījumam, aizturēšanas nosacījumi un termiņi u.c.). Sīkāk imigrācijas likumprojekta principi aprakstīti 3. pielikumā.

Lai realizētu Imigrācijas likumprojektā iekļautos principus, ir izstrādāts likumprojekts Par personu apliecinošiem dokumentiem un paredzēts izstrādāt Ministru kabineta normatīvos noteikumus:

- par nelegālo personu izraidīšanas kārtību,

- par standarta ceļošanas dokumentiem (kādus noteikusi ES Padome 1994.gada 30.novemrī un atbilstoši rekomendācijai 396Y0919(06)),

- attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību

- par pašnodarbināto personu un studentu nodarbināšanas kartību.

Arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts izdarīt grozījumus, lai noteiktu atbildību par uzturēšanās noteikumu pārkāpšanu.

3. Likumdošanas ieviešana

Likumdošanas pilnīgai ieviešanai migrācijas jomā nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Migrācijas jautājumi ir cieši saistīti ar nodarbinātības, robežšķērsošanas un ārpolitikas jautājumiem, tādējādi pastāv sadarbība ar Ārlietu ministriju, Imigrācijas policiju, Valsts robežsardzi, Nodarbinātības valsts dienestu, Finansu ministriju un pašvaldībām. Latvijas Republikas likumdošanas akti migrācijas jomā tiks harmonizēti atbilstoši acquis prasībām un visas nepieciešamās direktīvas, lēmumi un rekomendācijas ieviestas praksē līdz 2002.gada 31.decembrim.

Lai iesaistītos CIREFI sistēmā (koordinējoša institūcija informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm par robežšķērsošanu un nelegālo imigrāciju), Iekšlietu ministrija 2000.gada 3.martā ir nodibinājusi darba grupu. Latvija ir iesaistījusies arī agrās brīdināšanas ( early warning ) sistēmā, lai apmainītos ar informāciju par jaunākajām tendencēm nelegālajā migrācijā.

Nelegālā migrācija un izraidīšana

Pēdējo piecu gadu laikā nelegālā migrācija ir būtiski samazinājusies, jo pieaugot imigrāciju kontrolējošo dienestu profesionalitātei un sakarā ar Valsts robežsardzes nostiprināšanos, arvien mazāk personu Latvijā ieceļo un uzturas nelegāli. Nozīmīga ietekme nelegālās migrācijas samazināšanā bija arī jauno pasu ieviešanai Latvijas Republikā un pasu apmaiņai PSRS valstīs.

Nelikumīgi ieceļojušo ārvalstnieku izraidīšana notiek saskaņā ar noslēgtajiem atpakaļuzņemšanas līgumiem. Latvijai tādi ir noslēgti ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Igauniju, Lietuvu, kā arī ar citām valstīm (Norvēģija, Slovēnija, Šveice, Ukraina, Horvātija), līgumi ir noslēgti saskaņā ar acquis normām.

Lai novērstu nelegālās migrācijas draudus, Krimināllikumā tika iestrādāta norma, ka par valsts robežas režīma pārkāpšanu, valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, personas var tikt sauktas pie kriminālatbildības.

 

Patvērums

1. Pašreizējā situācija

Latvijas Rrepublikas likumdošana pārsvarā atbilst ES acquis prasībām patvēruma jomā, tai skaitā patreizējā patvēruma procedūra. Latvija atzīst ES prasības patvēruma jomā un ir gatava pilnībā harmonizēt likumdošanu ar acquis.

Latvija pievienojās 1951. gada Konvencijai par bēgļa statusu un tās 1967. gada Protokolam par bēgļa statusu 1997. gada 19. jūnijā. Patvēruma jautājumus regulē virkne normatīvo aktu, kas nosaka patvēruma procedūru, valsts institūciju kompetenci, personas tiesības un pienākumus procedūras laikā un citus ar to saistītus jautājumus, skatīt 1. pielikumā.

2. Turpmākās aktivitātes

1999. gada 10. maijā ar LR Ministru prezidenta rīkojumu Nr.178 tika izveidota darba grupa Latvijas normatīvo aktu saskaņošanai ar acquis patvēruma jautājumos, kuras vadītājs ir Bēgļu lietu apelācijas padomes priekšsēdētājs.

Šobrīd ir sagatavots un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām jauns likumprojekts Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā , kas ietver tādas ES acquis prasības kā: garantijas neizraidīšanas (non-refoulment) principa ievērošanas nodrošināšanai - alternatīvas aizsardzības formas ieviešanu personām, kas neatbilst Ženēvas konvencijā minētajiem nosacījumiem bēgļa statusa saņemšanai, bet kurām nepieciešama aizsardzība, jo to mītnes zemē vai pilsonības valstī tām draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, vai pazemojoša sodīšana, kā arī gadījumos, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ tai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas izcelsmes valstī; un citas acquis prasības, skatīt 2. pielikumā.

Jaunajā likumprojektā Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā tiks saglabāta līdzīga procedūra. Lielākas pilnvaras tiks piešķirtas Valsts robežsardzei, kuras darbinieki veiks pārrunas ar patvēruma meklētājiem, kuri pieteikumus iesnieguši uz valsts robežas.

Pēc iepriekš pieminētā likumprojekta pieņemšanas tiks izstrādāta vienota iekšēja instrukcija visām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām.

Dublinas konvencijas ieviešana

Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā viens no mērķiem ir veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai nodrošinātu pievienošanos 1990. gada Dublinas konvencijai, kas nosaka valsti, kura ir atbildīga par vienā no Kopienas dalībvalstīm iesniegtā patvēruma meklētāja pieteikuma izskatīšanu.

- Līdz 2001.gada 1.februārim plānots veikt Latvijas likumu analīzi nolūkā identificēt Dublinas konvencijas ieviešanai nepieciešamas likumdošanas un institucionālās izmaiņas.

- Pēc tam, līdz 2003.gada 1.janvārim, paredzēts izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumdošanas aktos, kuri, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošinās Dublinas konvencijā paredzēto procedūru ieviešanu.

- Lai varētu izpildīt Dublinas konvencijas prasības, bez likumdošanas izmaiņām vēl tiks:

1. izstrādāta procedūra, kādā tiks izskatīti no ES dalībvalstīm pārsūtītie patvēruma pieteikumi, un kārtība, kādā Latvijas puse pārsūtīs pieteikumus ES dalībvalstīm. Papildus tiks izstrādāta kārtība, kādā tiks pārsūtītas un uzņemtas personas, kuru pieteikumi tiks pārsūtīti;

2. veikta īpaša darbinieku apmācība;

3. izveidotas papildu štata vienības.

3. Likumdošanas ieviešana

Likumdošanas pilnīgai ieviešanai patvēruma jomā nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Ar patvēruma jautājumiem šobrīd nodarbojas Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centrs, Bēgļu lietu apelācijas padome, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Mucenieki. Institūciju funkciju aprakstu skatīt 3. pielikumā.

Institucionālas izmaiņas patvēruma sistēmā Latvijā nav nepieciešamas. Tomēr, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam un pieaugot darba apjomam, būs nepieciešamas papildus štata vietas.

Datu bāzes

Pašlaik ir izstrādāta pagaidu patvēruma meklētāju un bēgļu datu bāze, kurā tiek reģistrēta un apkopota plaša spektra informācija par patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Minēto datu bāzi paredzēts izmantot līdz Vienotās migrācijas informācijas sistēmas ieviešanai.

Papildus tiek veidota patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informācijas datu bāze. Tajā elektroniskā veidā tiek apkopota informācija par notikumiem dažādās konfliktu zonās.

 

Ārējās robežas

1. Vispārējā informācija

Latvijas sauszemes robežas ir 1351 km garas. Robežas ar kandidātvalstīm Igauniju (343 km) un Lietuvu (571 km) kopā ir 914 km garas, kamēr robežas ar ne-kandidātvalstīm Krieviju (276 km) un Baltkrieviju (161 km) kopā ir 437 km garas. Krasta robežas garums ir 496 km.

2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis prasībām

Latvijas likumdošana pārsvarā atbilst Eiropas Savienības acquis prasībām ārējo robežu jomā. Latvijas Republika atzīst Eiropas Savienības acquis prasības ārējo robežu jomā un ir gatava pilnībā saskaņot likumdošanu atbilstoši acquis communautaire prasībām līdz ar iestāšanas brīdi.

Līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru Kabineta pieņemtā deklarācija paredz nodrošināt robežas tehnisko aprīkošanu, infrastruktūras izveidi, informācijas un telekomunikāciju tīkla izveidi un Robežsardzes mobilitāti, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas austrumu robežai, kā perspektīvajai Eiropas Savienības ārējai robežai.

Likumdošanas saskaņošanas process

Saraksts ar normatīviem aktiem, kuri regulē valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu robežkontroli Latvijas Republikā ir 1. pielikumā.

Saskaņā ar Šengenas līgumu, Latvija, kā Eiropas Savienības dalībvalsts būs gatava realizēt iekšējo un ārējo robežu definīciju līdz ar iestāšanas brīdi.

Tiks noteiktas minimālās un maksimālās kontroles procedūras Latvijas (Baltijas valstu, Eiropas Savienības valstu) iedzīvotājiem un ārvalstniekiem. Pašlaik ir izveidota darba grupa, kura izstrādā Ministru Kabineta noteikumu "Par kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu" projektu.

Pēc Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā iekārtojamas un tehniski aprīkojamas robežas šķērsošanas vietas robežkontroles veikšanai" pieņemšanas, tiks izstrādāts personu ceļošanas dokumentu un to viltojumu attēlu arhivēšanas sistēmas projekts, tiks izveidota personu ceļošanas dokumentu un to viltojumu attēlu arhivēšanas sistēma, kura tiks instalēta visos robežkontroles punktos un policijas iestādēs.

Task Force Operatīvās komisijas (OPC) uzdevumā Valsts robežsardze gatavo Baltijas jūras reģiona valstu robežkontroles spiedogu rokasgrāmatu, kas tiks izplatīta Baltijas jūras reģiona valstu robežkontroles dienestos.

3. Institucionālā struktūra

Pašlaik robežas novērošanas un kontroles funkcijas veic sekojošas institūcijas: Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze atbild par sauszemes robežas uzraudzību un personu un transporta pārbaudi robežas šķērsošanas punktos, Aizsardzības ministrijas Jūras spēki veic jūras robežu apsardzību, Aizsardzības ministrijas Gaisa spēki veic gaisa telpas kontroli, Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā Muitas pārvalde ir atbildīga par nodokļu maksāšanu un kontroli par precēm, kuras tiek transportētas pāri robežām, Labklājības ministrijas Sanitārā robežinspekcija kontrolē pāri robežai pārvietojamo preču un kravu atbilstību veterinārām, sanitārām un veselības normām .

Daudzpusējā sadarbība starp minētajām institūcijām tiek veikta saskaņā ar parakstītiem starpresoru līgumiem un vienošanām par sadarbību (2. pielikumā.).

Robežu demarkācija

Robežu demarkācija ir viena no Latvijas prioritātēm. Starp Latviju un tās kaimiņu valstīm nepastāv domstarpības par robežas delimitāciju, bez tam lielākā Latvijas robežas daļa ir arī demarķēta .

Šobrīd robeža ar Igaunijas Republiku ir pilnīgi noformēta starptautiski tiesiskā ziņā (2000.gada 29.februarī).

Uz robežas ar Lietuvas Republiku demarkācijas darbi ir paveikti, nepieciešamie dokumenti tiks noformēti līdz 2001.gada beigām.

Pašreiz nav noslēgts līgums par valsts robežu ar Krievijas Federāciju, līdz ar ko nav uzsākta robežas demarkācija ar Krievijas Federāciju, taču no Latvijas puses ir sagatavots un valdībā akceptēts līguma projekts par valsts robežu ar Krievijas Federāciju.

Patreiz turpinās darbs pie Latvijas – Baltkrievijas robežas demarkācijas. Latvijas puse ir veikusi visus savas puses praktiskos darbus un turpina polinometrisko (centrālo) robežzīmju uzstādīšanu Baltkrievijas vietā. Latvija pabeigs robežas demarkāciju līdz 2000.gada beigām.

4. Valsts robežsardzes infrastruktūra

Elektroniskā informācijas sistēma "REIS-1999"

Robežsardzē izveidota robežkontroles elektroniskā informācijas sistēma "REIS-1999", kas ļauj veikt robežu šķērsojošo personu un transporta līdzekļu datu pārbaudi Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes (PLMP) uzturētajās datu bāzēs (iedzīvotāju reģistrs, ieceļošanas liegumu reģistrs, nepilsoņu pasu apskates reģistrs), Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzēs (meklējamais transports, meklējamās personas, nederīgie dokumenti), CSDD transporta līdzekļu reģistrā un Valsts robežsardzes uzturētajā "operatīvo datu" bāzē. Uzsākta arī datu bāzu "meklējamās personas", "meklējamie transporta līdzekļi" un "nederīgie dokumenti" apmaiņa ar Igauniju un Lietuvu. Informācijas sistēmas "REIS -1999" ieviešana būtiski paātrina robežas kontroles procedūras.

Pašlaik robežkontroli "REIS-1999" "on-line" pieslēguma režīmā veic 31 robežkontroles vietā un 20 "off-line" darba režīmā strādājošās robežkontroles vietās, kur datu apmaiņa notiek reizi nedēļā. "REIS-1999" darba staciju kopējais skaits – 92. Ātrākai un precīzākai informācijas ievadei tiek izmantotas 59 elektroniskās mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu lasīšanas iekārtas. Karti ar "REIS-1999" atrašanās vietām ir failā REIS – 1999 . ppt .

Ir ieviesta jauna personu un transporta līdzekļu robežu šķērsošanas meklēšanas programma "Mustang".

Informācija par Valsts investīciju projektiem ir 3. pielikumā.

Sakari

Patstāvīgi tiek uzlaboti vietējie sakari teritoriālajos Robežsardzes pārvaldēs un robežkontroles punktos.

Ir uzsākta e-pasta sakaru uzlabošana teritoriālajās pārvaldēs. Lai paātrinātu datu apmaiņas procedūru starp robežkontroles punktiem, lielākajos robežkontroles punktos tika instalēti 14 lokāli tīkli.

Sakaru sistēmas nodrošinājums Valsts robežsardzē ir pieaudzis. Ir uzstādītas 3 jaunas radio releju līnijas un 3 "Motorola" bāzes stacijas, kas ļauj uzlabot radio sakarus un palielināt sakaru zonu uz Austrumu robežas par aptuveni 20 %. Ir uzstādīts jauns vadu savienojuma aprīkojums un 6 no 32 plānotajām Robežsardzes strukturālajām vienībām savienotas ar kopējo Iekšlietu ministrijas tīklu (1998.g.-2000.g.).

Apgāde

Valsts Robežsardzes autoparks arī tiek patstāvīgi modernizēts: ir saņemti 38 apvidus automašīnas "Hyunday Galloper", iegādāti 6 mikroautobusi. Ir organizēts konkurss kvadriciklu iegādei Robežsardzes vajadzībām 2000.gadā.

Jaunuzbūvētās Valsts robežsardzes nodaļas nodrošinātas ar videonovērošanas sistēmām, daļēji ar ceļošanas dokumentu lasāmajām iekārtām, datoriem, biroja tehniku u.c. tehniskiem līdzekļiem. Jaunie robežkontroles punkti Pātarnieki (1999.g.), Grebņeva (2000.g.februāris) un Silene (2000.g.jūlijs) tika apgādāti ar dokumentu pārbaudes aparatūru, veicot robežkontroles procedūras, ieskaitot stacionārās iekārtas radioaktivitātes līmeņa noteikšanai.

Pasažieru plūsmas sadale

Pašreiz Latvijā nepastāv normatīvā akta, kurš nosaka starptautiskajās lidostās pasažieru plūsmu fizisko sadali, kuri ceļo ar iekšējiem un ārējiem reisiem. Ņemot vērā lidojumu mazo intensitāti, plūsmu sadale ir realizēta daļēji, sadalot tos laika ziņā. Pašreiz ir apzināti nepieciešamie finansu resursi lidostas "Rīga" rekonstrukcijai un tālākai paplašināšanas gaitai, līdz ar to Latvija būs gatava praktiski veikt pasažieru plūsmu sadali uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Dienesta aviācijas koncepcija

Lai izpildītu Eiropas Komisijas 1998.gada Progresa ziņojumā izvirzīto prasību par robežas patrulēšanas mobilitātes uzlabošanu Robežsardzē izstrādāta Iekšlietu ministrijas Dienesta aviācijas izveidošanas koncepcija.

5. Starptautiskā sadarbība

Sadarbība ar kaimiņvalstīm

Triju Baltijas valstu starpā ir izveidojusies aktīva praktiskā sadarbība. Saskaņā ar divpusēju vienošanos, ko ratificējušas Igaunijas un Latvijas robežapsardzības institūcijas, katras valsts amatpersonas atbild tikai par to valstī ienākošās plūsmas kontroli un ne par izejošo plūsmu. Līdzīga vienošanās pastāv starp Latviju un Lietuvu. Vienkāršotos robežpārejas punktos, kuri ir paredzēti tikai Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, iebraukšanas un izbraukšanas kontroli veic tikai Latvijas robežsargi vai Lietuvas robežpolicisti.

Turpinās sadarbības uzlabošana starp Baltijas valstu robežapsarzdības institūcijām. Galvenie mērķi ir ārējo robežu nostiprināšana, robežu kontroles un robežu šķērsošanas procedūru unifikācija, efektīvās informācijas apmaiņas sistēmas nodibināšana.

Latvijas robežsardze piedalās Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbībā (BSBCC), kuru mērķis ir organizētās noziedzības apkarošana.

Latvija parakstījusi protokolus par sadarbību robežapsardzes un kontroles jomā ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Poliju.

Sadarbība ar Eiropas Savienību

Paplašinās sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām, galvenokārt ar Eiropas Komisiju un tās pārstāvniecībām Latvijā Phare un citu palīdzības programmu projektu izstrādāšanas un praktiskās realizācijas jomā, Eiropas Savienības valstu ārējo robežu kontroles principu ieviešanā, ar robežkontroli saistītās likumdošanas saskaņošana.

Personālsastāva kvalifikācijas paaugstināšana

Koncepcijā paredzētā Robežapsarzības spēku reorganizācija, pārējot uz profesionālo dienestu, izpildīta. Pašlaik ir izveidota un plaši darbojas Robežsardzes apmācību sistēma. Robežsargu apmācības notiek Rēzeknes robežsargu skolā, Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Ekspertīžu centrā. Ārzemju pieredze un tehniskā palīdzība tiek plaši izmantota robežsargu apmācībās.

Informācija par personālsastāva apmācībām ir 4. pielikumā.

 

Šengenas informācijas sistēma

Sadaļas Ārējo robežu kontrole, Vīzu politika, Migrācija, Patvērums, Organizētā noziedzība ir saistītas ar Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kas satur informāciju par personām, kas tiek meklētas, lai arestētu, ir pazudušas vai uz laiku ir jāpasargā (policijas sadarbība), par ārvalstniekiem, kam atteikta ieceļošana (robežkontrole/ vīzu politika, patvērums, migrācija), par personām, kam jāatbild par nodarījumu tiesu varas iestādēs (tiesiskā sadarbība), par priekšmetiem, kas ir pazuduši, piesavināti, nozagti, tiek meklēti, lai konfiscētu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā (muita, policijas sadarbība).

Esošā situācija

Iekšlietu ministrijā (IeM) tiek uzturētas vairākas datu bāzes, kurās tiek ievadīti dati par noziegumus izdarījušām, sodītām, pazudušām personām, nederīgajiem dokumentiem, zagtām vai pazaudētām mantām, meklējamo autotransportu, u.c. Minēto datu bāzu uzturētāji ir vairākas IeM struktūrvienības (Informācijas centrs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), līdz ar to tās ir savā starpā nesaistītas. Tas sarežģī informācijas iegūšanu no šīm datu bāzēm un padara neefektīvu to izmantošanu.

Turpmākās aktivitātes

Lai risinātu šo problēmu, tika veikta IeM sistēmu analīze, kurā tika detalizēti izpētīta esošā situācija IeM informācijas sistēmu jomā, aprakstītas to funkcijas, esošās nepilnības, novērtēta to iespēja atbilstoši MK 104.noteikumiem "Noteikumi par integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nosdrošināšanu" integrēties Megasistēmā (saskaņota valsts nozīmes reģistru sistēma ar precīzi definētu atbildību un datu savākšanas tehnoloģiju, ko apstiprina normatīvie akti), kā arī piedāvāta vienotas turpmākās informāciju sistēmas attīstības un vienotas informāciju sistēmas izveides pamatnostādnes, norādot galvenās prasības. Balstoties uz šo sistēmanalīzi, tiks izstrādāta vienotas IeM informāciju sistēmas koncepcija. Tā kā SIS iekļaujamie dati pamatā glabājas IeM datu bāzēs, tad jaunizveidotā vienotā IeM informācijas sistēma arī kalpos par pamatbāzi N.SIS izveidošanai, atbilstoši Šengenas konvencijai un citiem Šengenas informācijas sistēmas darbību reglamentējošiem dokumentiem, daļa esošajās datu bāzēs uzkrātie dati tiks izmantoti SIS darbībā. Vienotas IeM informācijas sistēmas izveidi paredzēts veikt nākamā gada laikā.

Likumdošanas saskaņošana ar acquis

Paredzams, ka Latvija būs gatava uzsākt sarunas par pievienošanas Šengenas konvencijai 2003.gada 1.janvārī. Šobrīd notiek rūpīga to valsts institūciju apzināšana, kas varētu uzņemties galveno atbildību par N.SIS, un to funkciju izvērtēšana. Patlaban tiek arī apzinātas iestādes un dienesti, kas būtu tiesīgi piekļūt SIS iekļautajiem datiem (SCH/Com-ex (97) decl. 12 – 07.10.97). Šajā procesā par pamatu tiek ņemti ES valstu iesniegtie valsts institūciju saraksti un tiek vērtēts, kādu Latvijas iestāžu un dienestu darbības efektivitātes uzlabošanai varētu būt nepieciešama pieeja SIS iekļautajai informācijai. Šo darbu paredzēts pabeigt līdz 2003.gada 1.janvārim.

Rīcības plāns

Lai veiksmīgi realizētu SIS ieviešanu, ir izstrādāts rīcības plāns, kas paredz ciešu sadarbību starp tādām valsts iestādēm kā Iekšlietu ministrija (Valsts policija, Valsts robežsardze, Drošības policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), Ārlietu ministrija (Konsulārais departaments), Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija), Finansu ministrija (muita), Satiksmes ministrija (Informātikas departaments, VITA).

Turpinājums seko