Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2018. gada 12. jūlijā

Par līguma stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē, ka 2018. gada 6. jūlijā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par sadarbību civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā (parakstīts Minskā 2018. gada 7. februārī, apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 30. janvāra noteikumiem Nr. 71).

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore S. Pēkale

Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par sadarbību civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā

Latvijas Republikas valdība un Baltkrievijas Republikas valdība, turpmāk dēvētas par Pusēm,

ņemot vērā, ka Latvijas Republika un Baltkrievijas Republika ir Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, turpmāk dēvēta par Konvenciju, dalībvalstis,

ņemot vērā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standartus un ieteikto praksi, kas attiecas uz valstu, kurām ir kopēja robeža, meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbību,

apzinoties vitāli svarīgo nozīmi, kāda var būt palīdzībai, kas ātri tiek sniegta nelaimē cietušiem cilvēkiem,

ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Šā Līguma nolūkiem tiek izmantoti termini un jēdzieni, kas iekļauti Konvencijas 12. pielikuma 1. nodaļā.

2. pants

1. Puses nodrošina meklēšanas un glābšanas pasākumu organizēšanu un veikšanu saskaņā ar šo Līgumu. Minēto pasākumu organizēšana un veikšana Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas teritorijā un gaisa telpā tiek veikta saskaņā ar attiecīgās Puses valsts normatīvajiem un tiesību aktiem, kā arī pamatojoties uz Konvencijas 12. pielikumu un Starptautiskās jūras organizācijas un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izstrādāto Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu.

2. Šis Līgums neregulē jūras meklēšanas un glābšanas pasākumu organizēšanas un veikšanas jautājumus.

3. pants

1. Puses uzskata robežu starp to piegulošajām teritorijām kā robežu starp to meklēšanas un glābšanas rajoniem. Meklēšanas un glābšanas rajonu norobežošana neattiecas uz jebkādu abu Pušu valstu robežas delimitāciju un nenodara tām kaitējumu.

2. Katra Puse nodrošina, ka tās meklēšanas un glābšanas rajonā atrodas aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesti (turpmāk – meklēšanas un glābšanas dienesti). Šie dienesti nodrošina dežūru visu diennakti.

3. Kompetentās institūcijas, kuras ir atbildīgas par šā Līguma īstenošanu, ir:

Latvijas Pusei – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija vai jebkura persona vai institūcija, kas ir pilnvarota veikt funkcijas, kuras pašlaik veic šī ministrija;

Baltkrievijas Pusei – Baltkrievijas Republikas Ārkārtējo situāciju ministrija vai jebkura persona vai institūcija, kas ir pilnvarota veikt funkcijas, kuras pašlaik veic šī ministrija.

4. Puses pa diplomātiskiem kanāliem paziņo viena otrai par izmaiņām, kas attiecas uz kompetentajām institūcijām, kuras ir atbildīgas par šā Līguma izpildi.

4. pants

1. Ja vienas Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienests saņem paziņojumu par aviācijas negadījumu vai incidentu otras Puses valsts meklēšanas un glābšanas rajonā, šis dienests par šo aviācijas negadījumu vai incidentu nekavējoties informē otras Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienestu.

2. Ja vienas Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienestam radusies nepieciešamība pēc otras Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienesta palīdzības, minētā Puse var lūgt tādu palīdzību. Šajā gadījumā palīdzību lūgusī Puse veic visus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku šīs otras Puses meklēšanas un glābšanas spēku un līdzekļu iekļūšanu tās valsts teritorijā. Turpmākos pasākumus sadarbojoties, veic abu Pušu meklēšanas un glābšanas dienesti.

3. Palīdzība jebkurai personai, kura ir briesmās, tiek sniegta neatkarīgi no šīs personas valsts piederības vai statusa, vai arī no apstākļiem, kādos šā persona tika atrasta.

4. Katra Puse apņemas informēt otru Pusi par visiem nopietnajiem incidentiem, kas tās meklēšanas un glābšanas rajonā notikuši ar šīs otras Puses valstī reģistrētajiem civilajiem gaisa kuģiem, un par veiktajiem pasākumiem.

5. Katra Puse informē otras Puses valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību par šīs otras Puses valsts izdzīvojušo pilsoņu (pastāvīgo iedzīvotāju) izglābšanu vai bojā gājušo pilsoņu (pastāvīgo iedzīvotāju) atrašanu. Informācija tiek nodota nekavējoties, norādot (ja iespējams) uzvārdu, vārdu, dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, personas apliecinoša dokumenta rekvizītus, kā arī ziņas par izglābto personu veselības stāvokli un atrašanās vietu vai par bojā gājušo personu mirstīgo atlieku atrašanās vietu.

5. pants

1. Puses nostiprina sadarbību starp savu valstu meklēšanas un glābšanas dienestiem. Šāda sadarbība ietver kopējas meklēšanas un glābšanas apmācības, regulāras starpvalstu sakaru kanālu pārbaudes, abpusējas meklēšanas un glābšanas ekspertu vizītes, informācijas un pieredzes apmaiņu meklēšanas un glābšanas jomā.

2. Pušu valstu kompetentās institūcijas izstrādā un noslēdz darba vienošanos par sadarbību šā Līguma īstenošanai.

3. Lai izskatītu un izlemtu jautājumus par praktisko sadarbību šā Līguma ietvaros, Pušu valstu kompetentās institūcijas, pēc nepieciešamības (bet ne retāk kā vienu reizi gadā), rīko tikšanās pēc kārtas Latvijas Republikā un Baltkrievijas Republikā.

6. pants

1. Lai savlaicīgi sniegtu palīdzību gaisa kuģiem, kuri ir briesmās vai kuri ir cietuši nelaimes gadījumā, darbojas starptautiskie nelaimes, steidzamības, brīdinājuma signāli un signāli, kurus lieto meklēšanas un glābšanas pasākumos.

2. Meklēšanas un glābšanas pasākumu veikšanai paredzētajos gaisa kuģos uzstādāmo tehnisko līdzekļu sarakstu nosaka saskaņā ar katras Puses valsts normatīvajiem aktiem.

7. pants

Katra Puse patstāvīgi sedz zaudējumus, kuri rodas šā Līguma ietvaros, veicot meklēšanas un glābšanas pasākumus tās meklēšanas un glābšanas rajonā, kā arī izmaksas, kas izriet no šā Līguma.

8. pants

Šis Līgums neskar katras Puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir tās valsts.

9. pants

Jebkuru Pušu strīdu, kas radies sakarā ar šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, tiešu sarunu ceļā risina Pušu valstu kompetentās institūcijas. Ja kompetentās institūcijas nevienojas, strīdu risina diplomātiskā ceļā.

10. pants

Pēc abu Pušu savstarpējas vienošanās šajā Līgumā var izdarīt grozījumus, kurus noformē kā atsevišķus protokolus. Par šādu grozījumu izdarīšanu Pušu valstu kompetentās institūcijas veic konsultācijas sešdesmit (60) dienu laikā no vienas Puses pieprasījuma par to veikšanu saņemšanas dienas, ja abu Pušu valstu kompetentās institūcijas nav vienojušās par šā termiņa pagarināšanu.

11. pants

Šis Līgums un jebkuri tā grozījumi tiek reģistrēti Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā.

12. pants

Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tas stātos spēkā.

13. pants

1. Katra Puse jebkurā laikā var paziņot otrai Pusei par savu nodomu pārtraukt šo Līgumu.

2. Šis Līgums tiek izbeigts divpadsmit (12) mēnešus pēc dienas, kad otra Puse saņēmusi šādu paziņojumu, ja pirms šā termiņa beigām Puses nevienojas par ko citu.

Parakstīts Minskā 2018. gada 7. februārī divos oriģinālos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski.