Mēs un Eiropas Savienība

Tikai naktī no otrdienas uz trešdienu Rīgā tika saņemts mums īpaši svarīgs Eiropas Savienības dokuments uz 30 lappusēm, kura nosaukums ir šāds: “Darba kārtība 2000 — Eiropas Komisijas kopsavilkums un viedokļi attiecībā uz Eiropas Savienības kandidātvalstu pieteikumiem par uzņemšanu ES” (“Agenda 2000 — Summary and conlusions of the opinions of Commission concerning the Applications for Membership to the European Union presented by the candidates Countries”). Tiklīdz par iegūto informāciju varēja pārliecināties, vērojot tiešraidi no Eiropas Parlamenta mītnes Strasbūras, Latvijas Televīzijas telpās notika preses konference, kurā piedalījās Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss ( Gūnter Weiss ), īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Vispirms savus apsvērumus izteica Ginters Veiss :

— Šī nedēļa nav viegla. Jau pagājušajā nedēļā tika izskatīti viedokļi šajā jautājumā. Un šobrīd man ir jākomentē galīgais slēdziens. Kā zināms, Komisija ir ierosinājusi sākt sarunas ar piecām kandidātvalstīm, kas varētu pievienoties Kiprai. Viedoklis attiecībā uz Latvijas attīstību, īpaši pēdējo divu gadu laikā, ir ļoti pozitīvs. Bez tam gribu uzsvērt, ka Latvijai un Lietuvai ļoti labvēlīgs ir tas apstāklis, ka Igaunija ieteikta kā kandidāte, ko varētu uzņemt Eiropas Savienībā. Tam, ka viena no bijušās PSRS republikām, kas savulaik varmācīgi okupēta un anektēta, ir iekļauta sarunās par iestāšanos ES, ir īpaša nozīme — tas liecina, ka ir gatavība ar laiku iekļaut Eiropas Savienībā visas Baltijas valstis.

Bet šajā sakarā es gribētu īpaši pievērsties jautājumam par nepilsoņiem vai nelatviešiem (neigauņiem). Pēdējā laikā, runājot par integrācijas jautājumiem, tiek uzsvērts fakts, ka pārlieku liels nepilsoņu skaits varētu kaitēt vispārējam integrācijas procesam. Komisija uzsvērusi, ka abās valstīs — Latvijā un Igaunijā — ļoti svarīgs ir progress šajā jomā. Tomēr tas, ka Igaunija ir izraudzīta par valsti, ar ko varētu uzsākt sarunas par iestāšanos ES, šis jautājums nevarētu likt atturēties no integrācijas Eiropā.

Protams, man nav bijis iespējams pilnībā izstudēt no Strasbūras saņemto tekstu. Kā tikko pārliecinājāties, tikai attiecībā uz trim valstīm ir īpaša attieksme, runājot par pievienošanos sarunām. Slovākijā ir problēmas, raugoties no politiskā viedokļa. Bulgārija un Rumānija atpaliek ekonomisko reformu ziņā un Eiropas Savienības prasībām atbilstošas likumdošanas jautājumos.

Ja mēs kopīgi turpināsim darbu, gan Latvija, gan Lietuva jau tuvākajā laikā tiks ieteiktas līdzdalībai sarunās par iekļaušanos ES. Līdz šim nav bijis negatīva viedokļa par Baltijas valstīm. Nav pat nekādas “uzgaidāmās telpas”. Mums vienkārši jāpastiprina līdzšinējais kopīgais darbs.

Pēc tam runāja Māris Riekstiņš :

— Varu teikt tikai to, ka mēs šo dokumentu esam saņēmuši dažas stundas vēlāk nekā Eiropa Savienības Komisijas pārstāvis. Un, protams, neesam paguvuši detalizēti iepazīties ar visiem tiem materiāliem, kuri attiecas uz Latviju. Pašlaik ar šo dokumentu ļoti rūpīgi strādā Ārlietu ministrijas eksperti, kas analizē gan tajā paustos atzinumus, gan rezumējošo daļu. Protams, mēs pozitīvi vērtējam to darbu, ko veikusi Eiropas Savienības Komisija, analizējot katras kandidātvalsts ekonomisko situāciju. Esam pārliecināti, ka šis dokuments būs labs pamats turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas tālākai virzībai šajā jomā.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors