Latgale — Latvijas trešā zvaigzne

Turpinājums no 1.lpp.

Domes ēkā Valsts prezidents tikās ar pilsētas domes locekļiem. Guntim Ulmanim veltītajā apsveikuma runā Aleksejs Vidavskis pievērsās pilsētas dzīves aktualitātēm. Ekonomiskā pasivitāte, bezdarbs, zemas darbalgas, sociālā neaizsargātība, valsts valodas nezināšana — tās ir visam Latgales reģionam kopīgas problēmas, kas sāpīgi skar arī Daugavpili.

Vairāki domnieki informēja Valsts prezidentu — katrs par savu darbības jomu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis, kurš ir atbildīgs par pilsētas budžeta izpildi un kapitālo celtniecību, kā pozitīvu tendenci minēja budžeta ieņēmumu pieaugumu un optimistisko prognozi līdz šī gada beigām budžeta parādu no kādreizējā 1,5 miljonu latu līmeņa samazināt līdz 300 tūkstošiem latu. Par atgūšanos no ekonomiskās lejupslīdes liecina arī vidējās darbalgas pieaugums. 1996.gadā Daugavpilī tā sasniegusi 94,7 latu līmeni un, cerams, augs arī šogad. Lielākie kapitālieguldījumi Daugavpilī šogad ir notekūdeņu attītrīšanas iekārtu rekonstrukcijā, ūdensņemšanas iekārtu būvē un elektriskās turbīnas uzstādīšanā. Kaut arī vērojama zināma ekonomiska stabilizācija, tomēr par īstas augšupejas sākumu, pēc Jāņa Lāčplēša domām, varētu kļūt vienīgi kāds radikāls lēmums, piemēram, Dienvidaustrumlatgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošana. Tajā varētu apvienot pašlaik depresīvos Daugavpils un Krāslavas rajonus un Daugavpils pilsētu.

Eleonora Klešcinska, Daugavpils domes lietu pārvaldniece, Valsts prezidentu informēja par pilsētā īstenoto sociālo politiku. 12 tūkstošiem ģimeņu ir piešķirts maznodrošināto statuss, tātad palīdzība vajadzīga vismaz 40 tūkstošiem no kopējā 180 tūkstošu pilsētas iedzīvotāju skaita. Sociāli orientēta ir arī domes tarifu politika — Daugavpilī ir viens no zemākajiem komunālo maksājumu un transporta pakalpojumu cenu līmeņiem valstī. Tos nosakot, domes Finansu komiteja uzklausa arī arodbiedrību un pensionāru pārstāvju viedokli.

Larisa Koževņikova, Daugavpils 6.vidusskolas direktore, pievērsās pilsētas skolu problēmām. Tikai divās no 14 Daugavpils vidusskolām mācības notiek latviešu valodā. Skolās ar krievu mācību valodu mācību programmās latviešu valodai atvēlēto stundu skaits ir nepietiekams.

Tas ir viens no iemesliem kritiskajam latviešu valodas zināšanu līmenim pilsētā.

Irēna Folkmane, pilsētas domes Kultūras un izglītības komitejas pārstāve, informēja Valsts prezidentu par Daugavpils kultūras dzīvi. Svarīga vieta tajā ir desmit nacionālajām kultūras biedrībām, tam pamatojums rodams pilsētas iedzīvotāju sastāvā: Daugavpilī dzīvo aptuveni 16 nacionalitāšu pārstāvji, tikai 17 procenti no pilsētas iedzīvotājiem ir latvieši, tikpat — poļi, 9 procenti ir baltkrievi un 53 procenti — krievi.

Neraugoties uz smago ekonomisko situāciju, kultūras iestāžu skaits pilsētā nav būtiski samazinājies. Arī kultūras finansējuma īpatsvars pilsētas budžetā ir visai nozīmīgs — 3,35 procenti no kopapjoma. Tomēr problēmu netrūkst — Daugavpils teātrī izrādes notiek tikai krievu valodā, bet darbs pie latviešu trupas atjaunošanas Valentīna Maculēviča vadībā vēl tikai aizsākts. Vismaz viens miljons latu ir nepieciešams Daugavpilij tik nozīmīgā Vienības nama rekonstrukcijai. Tā celtniecības aizgādnis savulaik bijis prezidents Kārlis Ulmanis, tādēļ, pēc Irēnas Folkmanes domām, likumsakarīgs būtu aicinājums pašreizējam Valsts prezidentam uzņemties rūpi par šī Latvijas vienotību un nedalāmību simbolizējošā nama atjaunotni.

Noklausījies domnieku stāstīto, arī Guntis Ulmanis pievērsās Daugavpils pilsētas tagadnes un nākotnes analīzei. Pēc Valsts prezidenta domām, Latgale ir viens no perspektīvākajiem Latvijas reģioniem, un tā lielākā nozīme ir visas valsts sasaistē ar Austrumiem, kas nākotnē Latvijai gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā būs tikpat svarīgi kā Rietumu partneri. Kā uzsvēra Valsts prezidents, valstī — tātad arī Latgalē — ir jābeidzas politisko konfliktu laikam un visa uzmanība jāvelta ekonomiskās dzīves stabilizācijai. Šajā sakarā Guntis Ulmanis arī atzīmēja: lai nodrošinātu pilsētas mierīgu attīstību, ir jājūtas droši savā amatā un darbībā arī tās vadītājam Aleksejam Vidavskim.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Daugavpils pilsētai sadarbībā ar valdību ir jāizstrādā tālākās ekonomiskās attīstības plāns, jāpilnveido pilsētas un visa reģiona infrastruktūra un jārisina sasāpējušās sociālās problēmas.

Analizējot situāciju pilsonības un valsts valodas zināšanu jomā, Guntis Ulmanis sevišķi akcentēja nepieciešamību aktivizēt pilsētas iedzīvotāju jauno paaudzi un ieinteresēt to naturalizācijas procesā.

Pievēršoties situācijai valsts kopumā, Guntis Ulmanis izteica cerību par situācijas stabilizēšanos valdībā un to, ka pašlaik vakantās ministru vietas valdībā jau drīz tiks aizpildītas veiksmīgas vienošanās ceļā.

Kā savas turpmākās darbības prioritātes Valsts prezidents minēja Izglītības likuma ātrāku virzīšanu Saeimā, kā arī lauksaimniecības un privatizācijas lietu aktualizāciju.

No Daugavpils pilsētas domes Guntis Ulmanis devās uz Multinacionālo kultūras centru, kur tikās ar tā vadītāju doktoru Arturu Priedīti. Šī centra darbības pamatā ir koncepcija par multikulturālismu kā kultūru dažādības un savstarpējas tolerances atbalstu. Kā uzsvēra centra vadītājs, multikulturālai sabiedrībai ir jākļūst par valsts tālākās attīstības mērķi. Arī Guntis Ulmanis izteica atbalstu šādai domai un atzīmēja, ka tieši Latgales reģionam ar tā daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu multikulturālisms ir vienīgā iespējamā nākotnes perspektīva un ka šajā novadā dažādu kultūru līdzāspastāvēšana ir jau vēsturiski noteikta un ierasta.

Pēc tam Valsts prezidents Guntis Ulmanis devās uz Daugavpils Latviešu biedrības namu, kur tikas ar pilsētas nacionālo kultūras biedrību pārstāvjiem. Jau sasveicinoties ar klātesošajiem, Guntis Ulmanis pateicās par viesmīlību un sirsnību un kā sava apmeklējuma pamatmērķi uzsvēra vēlmi tikties tieši ar pilsētas iedzīvotājiem un ne tik daudz ar administrāciju. Viens no Valsts prezidenta uzrunas akcentiem bija pārmaiņas sabiedrības apziņā laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību — sākotnējais mērķis ir bijusi vienkārši brīvība un neatkarība, bet tagad nozīmīgāks ir kļuvis kvalitatīvais aspekts— sabiedrība apzinās, kādu brīvību un par kādu cenu tā vēlas.

Analizējot nacionālo situāciju Latgalē, Guntis Ulmanis atzīmēja, ka šim reģionam ir jākļūst par paraugu visai valstij veiksmīgas dažādu kultūru un tautību sadzīvošanas ziņā. Nākotnes Latvijai ir jābūt valstij, kur cilvēka nacionalitātesinav izšķirošas nozīmes un visiem ir dotas vienādas iespējas un tiesības.

Diskusijās ar nacionālo kultūras biedrību pārstāvjiem Valsts prezidents analizēja, viņaprāt, lēno naturalizācijas norisi Daugavpilī — pilsonības iegūšanai ir saņemti tikai 900 iesniegumi — un šīs kavēšanās pamatiemeslu — vājās valsts valodas zināšanas.

Nacionālo kultūras biedrību pārstāvju teiktajā izskanēja viņiem aktuāli jautājumi. Tā, Ebreju kultūras biedrības pārstāvis minēja problēmu, ar kuru, viņaprāt, saskaras arī citas nacionālo minoritāšu organizācijas — trūkst skaidra šo biedrību valstiskā uzdevuma formulējuma, tāpēc ir grūti noteikt darbības virzienus. Bet Baltkrievu biedrības pārstāvji vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz grūtībām, kas Latvijas puses nenokārtoto konsulāro jautājumu dēļ rodas, apmeklējot kaimiņvalsti Baltkrieviju.

Gunti Ulmani ar savu darbību iepazīstināja arī Latgales pētniecības institūta pārstāvji. Šis institūts, kas 1960.gadā dibināts Mineapolisā, tagad atrodas Daugavpilī. Institūta aktivitātēs ietilpst ikgadējas Latgales vēsturei un kultūrai veltītas zinātniskas konferences, kā arī dažādu materiālu vākšana un publicēšana, ko institūta paspārnē veic izdevniecība “Acta Latgalica”.

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents pozitīvi novērtēja nacionālo situāciju Latvijā, pamatodams šo domu ar atsauci uz mierīgo dažādu kultūru sadzīvošanas pieredzi un to, ka Latvijas neatkarības ceļā nav bijis neviena uz starpnacionālo neiecietību balstīta konflikta.

Pēcpusdienā Guntis Ulmanis kopā ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli apmeklēja lielāko pašlaik strādājošo nesadalīto uzņēmumu valstī — ķīmiskās šķiedras rūpnīcu “Dauteks”. Šis uzņēmums, atzīts par maksātnespējīgu, pašlaik atrodas sanācijas un privatizācijas procesā, un to savā īpašumā pārņem viens no lielākajiem uzņēmuma kreditoriem — Singapūras koncerns “Toleram Group”. Pie rūpnīcas Valsts prezidentu sagaidīja “Toleram Group” pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītājs Soni Asvani, rūpnīcas administrators un darbinieki. Guntis Ulmanis tika iepazīstināts ar modernizētajiem rūpnīcas cehiem un ieviestajām tehnoloģijām. Pēc tam Valsts prezidents tikās ar rūpnīcas inženiertehnoloģisko personālu un uzklausīja Singapūras koncerna pārstāvju nākotnes plānus saistībā ar rūpnīcu “Dauteks” un Jāņa Nagļa stāstīto par uzņēmuma sanācijas procesu, parādu kapitalizācijas gaitu, iekavēto algu parāda dzēšanu rūpnīcā strādājošiem un savulaik nenomaksātā sociālā nodokļa pakāpenisku apmaksu.

Kā tikšanās beigās uzsvēra Guntis Ulmanis, ir svarīgi, ka valstī šādā ceļā ieplūst investīcijas un tiek saglabātas un vairotas darbavietas, arī tik problemātiskajā lielrūpniecības nozarē.

Valsts prezidenta viesošanos Daugavpilī noslēdza tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem Domes konferenču zālē, kur kopā ar Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Māri Vītolu un Daugavpils domes priekšsēdētāju Alekseju Vidavski Guntis Ulmanis uzklausīja daugavpiliešiem sasāpējušos jautājumus. Tika runāts gan par naturalizācijas procesu, gan pensiju jautājumiem, gāzes tarifiem un abonentmaksu, dzīvokļu privatizāciju un valsts valodas mācīšanās nepieciešamību.

Pēc septiņiem vakarā Valsts prezidents Guntis Ulmanis devās atceļā uz Rīgu.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore

Pēc Daugavpils Rīgā

Valsts prezidentu pie pilsētas robežas sveic Daugavpils zemessargi;

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Daugavpils Domes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis pie Domes ēkas sarunā ar izdzīvotājiem;

Guntis Ulmanis pastaigā pa Daugavpils ielām

Guntis Ulmanis Multinacionālā kultūras centra apmeklējuma laikā;

Nacionālo kultūras biedrību pārstāvji, tiekoties ar Valsts prezidentu Latviešu biedrības namā;

Viesojoties rūpnīca “Dauteks”: “Toleram Group” pārstāvis Soni Asvani, Valsts prezidents Guntis Ūlmanis, Daugavpils Domes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”