Pie Valsts prezidenta

— Eiropas Savienības vēstnieks

Vakar, 16.jūlijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar ES vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu. Valsts prezidents pateicās vēstniekam kā ES Komisijas pārstāvim mūsu valstī par Komisijas nozīmīgo darbu.

Guntis Ulmanis atzina, ka ES Komisijas vērtējums par Latviju kopumā ir pozitīvs. Prezidents pauda viedokli, ka mūsu uzdevums ir izvērtēt konkrētus skaitļus un ekonomiskos rādītājus, kuri minēti ES Komisijas viedoklī par Latviju, un nepieciešamības gadījumā sniegt ES dalībvalstīm un Komisijai aktuālu informāciju par Latviju. Līdz ES galotņu konferencei Luksemburgā šī gada nogalē Latvijai ir jāturpina visas valstī iesāktās un iecerētās reformas — to dinamika ļauj mums uzrunāt ES dalībvalstis ar pārliecību, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

“ES Komisijas viedoklis noteikti ir mobilizējošs signāls Latvijai un Latvijas politiķiem,” teica Valsts prezidents.

— Zviedrijas vēstnieks

Vakar, 16.jūlijā, Valsts prezidents G.Ulmanis tikās ar Zviedrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Magnusonu. Valsts prezidents pateicās vēstniekam par Zviedrijas morālo atbalstu un praktisko palīdzību Talsu negadījumā cietušajiem. H.Magnusona kungs vēlreiz izteica līdzjūtību un nožēlu par Talsos notikušo traģēdiju. Vēstnieks sacīja, ka Zviedrija arī turpmāk, sadarbojoties ar Latvijas Krīžu centru, sniegs Latvijai praktisku palīdzību.

Sarunas laikā abas puses izteica gandarījumu, ka Latvija un Zviedrija ir parakstījušas līgumu par Latvijas Juridiskās augstskolas dibināšanu.

Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta G.Ulmaņa iespējamo darba vizīti Zviedrijā, tikšanos ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu un citām Zviedrijas amatpersonām. Abas puses bija vienisprātis, ka vizīte varētu būt ļoti konstruktīva gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. G.Ulmanis atzina, ka abu valstu sadarbība ir aktīva un to nepieciešams vēl vairāk padziļināt.

Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar ES paplašināšanos. H.Magnusona kungs pauda Zviedrijas viedokli, ka visām kandidātvalstīm ir jādod vienādas starta pozīcijas. Paplašināšanās procesam ir jābūt dinamiskam, un tā gaitā aktīvi un rūpīgi jāizvērtē katras kandidātvalsts sasniegumi, ņemot vērā visdažādākos valstu attīstības aspektus. G.Ulmanis sacīja, ka labi zina šo Zviedrijas oficiālo nostāju.

— aizsardzības ministrs

Vakar, 16.jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar aizsardzības ministru Tālavu Jundzi. Šī bija pirmā Valsts prezidenta un jaunā aizsardzības ministra tikšanās. Tika pārrunāta situācija Latvijas bruņotajos spēkos, jo diemžēl pašreiz to prestižs sabiedrībā ir zems. Ministrs informēja Valsts prezidentu par veikto reformu Aizsardzības ministrijā, kā arī par plānotajām reformām Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Valsts prezidents akcentēja, ka bruņoto spēku attīstībai līdz šim nav veltīta pietiekama uzmanība. Ir aktīvi jāturpina juridiskās bāzes sakārtošana. Ministrs informēja, ka pašreiz Aizsardzības ministrija nopietni strādā pie pamatdokumentu izstrādāšanas, un izteica cerību, ka pēc Saeimas atvaļinājuma šis process strauji virzīsies uz priekšu.

Liela uzmanība sarunas gaitā tika pievērsta bruņoto spēku finansēšanas jautājumiem. Abas puses bija vienisprātis, ka situācija šajā ziņā nav apmierinoša, jo bieži trūkst paša elementārākā, lai bruņotie spēki varētu funkcionēt normāli. Vēl aizvien ļoti aktuāls ir jautājums par virsnieku algām un pensijām. Ministrs informēja Valsts prezidentu par problēmām, kas saistītas ar iesaukumu obligātajā militārajā dienestā. Arī šajā ziņā nepietiekamās finanses rada lielas grūtības. Latvijas bruņotie spēki ir jāsakārto tā, lai tie atbilstu starptautiskajām parsībām un Latvija veiksmīgi īstenotu ārpolitisko kursu uz NATO. Tādēļ gan Valsts prezidents, gan ministrs bija vienisprātis, ka bruņoto spēku vajadzībām ir jāpiešķir daudz vairāk līdzekļu no valsts budžeta.

— Latvijas ebreju pārstāvji

Vakar, 16.jūlijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Hannoveres ebreju konferences Latvijas pārstāvjiem: muzeja un dokumentācijas centra “Ebreji Latvijā” vadītāju M.Vestermani, Latvijas ebreju bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto biedrības “Latvijas ebreji genocīda upuri” vadītāju A.Bergmanu, kā arī Latvijas ebreju kopienas pārstāvjiem G.Krupņikovu, virsrabīnu N.Barkānu un A.Smirinu.

Valsts prezidents interesējās par Hannoverē notikušās konferences “Aizmirstie ebreji Baltijā” gaitu un noskaņu, kā arī par tajā apspriestajiem tematiem. Šai konferencei savu vēstījumu šī gada 4.jūlijā nosūtīja Latvijas Valsts prezidents. M.Vestermanis un A.Bergamans pastāstīja, ka konferencē apspriesta ebreju kopienas vēsture Baltijā, kā arī jautājums par kompensāciju piešķiršanu Baltijas valstīs dzīvojošiem ebrejiem — nacisma upuriem. Sarunas dalībnieki apsprieda, kā noris dialogs ar VFR pusi par kompensācijām nacisma upuriem.

Tikšanās laikā sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par vēsturiskā izziņas procesa padziļināšanas neieciešamību. Skarti arī jautājumi, kuri ir vitāli svarīgi ne tikai ebreju un latviešu tautai, bet visu tautību pārstāvjiem, kam rūp pilnīga un patiesa vēstures apzināšana. Sarunas tālākā gaitā īpaša uzmanība tika veltīta likumam par represēto statusu, atzīmējot vairākas nepilnības tā definējumos.

G.Ulmanis uzsvēra, ka nav pieļaujama nihilistiska attieksme pret vērtībām, kurām ir būtiska loma valsts, tautas vēstures un simbolikas veidošanā, to tapšanas gaitā. Prezidents atzina, ka tikšanās devusi jaunus impulsus un iezīmē drīzu sarunas turpinājumu.

Valsts prezidents saņema ielūgumu apmeklēt ebreju muzeju Ebreju kopienas namā. G.Ulmanim tika dāvināti grāmatas “Astoņdesmit piecas ebreju vēstures un kultūras vietas” izdevumi angļu un vācu valodā.

Valsts prezidenta preses dienests