komentāri. skaidrojumi

Latvijas produkti Eiropas kvalitātes sietā

Gundega Mičule, Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore,— “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas piensaimniekus pagājušajā nedēļā satrauca ziņa, ka, sākot ar jūliju, mūsu piena pārstrādes uzņēmumiem vairs nav atļauts eksportēt produkciju uz ES valstīm.

— Kāds īsti ir iemesls, to grūti teikt, jo arī Eiropas Savienības iekšienē ir dažādas ekonomiskas problēmas,— sprieda Gundega Mičule .— Diezin vai ES ir vajadzīga vēl papildu produkcija, un tas varētu būt viens iemesls. Otrs varētu būt tāds, ka arī diezin vai visi ES uzņēmumi pilnībā atbilst visām kvalitātes prasībām. Tādēļ viņi arī varētu gribēt sakārtot vispirms savas ražotnes, lai striktāk varētu vērtēt mūsu ražotājus. Un varētu arī būt, ka 1995. gadā veiktās mūsu uzņēmumu pārbaudes laikā ir saskatīts kas tāds, kas liek šaubīties par Latvijas uzņēmumu spēju pildīt visaugstākās kvalitātes prasības. Taču konkrēti par iemesliem, kādēļ Latvija nav iekļauta jaunajā sarakstā, neviens mūs nav informējis nedz rakstiski, nedz arī mutiski. Savukārt mutiski mūs sasniedza ziņa, ka ES komisijā ir pieņemts lēmums pagarināt Latvijai atļauju eksportēt piena produkciju uz ES līdz 1. janvārim. Šajā laikā — visticamāk no septembra līdz janvārim — Latvijā ieradīsies attiecīgā ģenerāldirektorāta īpaši izveidota komisija, kas novērtēs Latvijas atbilstību ES kvalitātes direktīvām. Tādēļ mums ir jābūt tai gataviem, un Valsts veterinārais departaments ir izveidojis arī Latvijas speciālistu komisiju, kas apsekos uzņēmumus vēl pirms ES komisijas pārbaudes. Diemžēl vēl informācija par eksportēšanas pagarinājumu rakstiskā veidā Latviju nav sasniegusi, tādēļ šobrīd aktīvi jāstrādā, lai solījumi nepaliktu tikai tālruņa sarunas līmenī.

Šobrīd Eiropas Savienībā notiek kvalitātes kontroles sistēmas reorganizācija. Impulsu tai deva ar LSE (liellopu spongioformo encefalopātiju) jeb, kā tautā saka, liellopu trakumsērgu saistīto notikumu ķēde. Tādēļ dažas pārtikas kvalitātes uzraudzības struktūras no viena ģenerāldirektorāta tiek pārvietotas uz citu — tādu, kas tieši nav saistīts ar produkcijas ražošanu.

Līdz šim bija nedaudz savādāka sistēma — to uzņēmumu sarakstu, kuri ir gatavi eksportēt piena pārstrādes produktus uz kādu no ES valstīm, sastādīja tepat Latvijā. Ja šie uzņēmumi iekļāvās kvalitātes nosacījumos, tad tika ļauts pildīt Latvijai piešķirtās eksporta kvotas. Partneris bija jāatrod pašiem, un katrs uzņēmums pielāgojās tās valsts kvalitātes prasībām, uz kuru produktus izveda. Atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtēja tā valsts, uz kuru produkts tika eksportēts.

Pašlaik situācija mainās, jo tā sauktā kvalitātes prasību harmonizēšanas (saskaņošanas) procesa gaitā tiek vienādota ES valstu produkcijas kvalitātes kontrole. Tādēļ šobrīd ir sastādīts vienots to valstu saraksts, kurām atkarībā no uzņēmumu atbilstības ES kvalitātes pamatdirektīvām būs atļauts ievest savus piena pārstrādes produktus ES. Un šajā sarakstā, kas sasniedzis Latviju, nav nevienas Baltijas valsts, kaut reāli pašlaik Latvija tai atvēlēto kvotu ietvaros savu produkciju uz ES eksportē.

Turpinājums — 7.lpp.