“Agenda 2000”

(“Darba kārtība 2000”)

Eiropas Komisijas kopsavilkums un viedokļi attiecībā uz Eiropas Savienības kandidātvalstu pieteikumiem par uzņemšanu ES

Strasbūra/Brisele 1997.gada 15.jūlijs

Par Bulgāriju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju

Latvija

Latvija savu pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā iesniedza 1995.gada 27.oktobrī. Tās lūgums ir daļa no vēstures procesa, kas iezīmē Eiropas sadalīšanas izbeigšanu un demokrātijas pamatu nostiprināšanu kontinentā.

Saskaņā ar līguma 0. panta nosacījumiem Komisija pēc Eiropas Padomes pieprasījuma sagatavoja atzinumu par Latvijas lūgumu par tās uzņemšanu ES.

Latvijas gatavošanās dalībai ES notiek, galvenokārt balstoties uz Brīvās tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 1995.gada 1.janvārī. Eiropas Savienība un Latvija parakstīja Eiropas līgumu 1995.gada 12.jūnijā. Kad ratificēšanas process būs galā un Eiropas līgums stāsies spēkā, tas aizstās Brīvās tirdzniecības līgumu. Cita būtiska pirmsiestāšanās stratēģijas elementa — iekšējā tirgus Baltās grāmatas (1995.gada maijs) — ieviešana praksē notiek saskaņā ar Nacionālo programmu, ko valdība pieņēma 1996.gada decembrī. Valdība ir izveidojusi nepieciešamos mehānismus, lai koordinētu tās darbību saistībā ar integrēšanos Eiropā.

Gatavojot savu viedokli, Komisija izmantoja kritērijus, ko izstrādājusi Eiropas Padome 1993.gadā Kopenhāgenā. Tie nosaka, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, jāatbilst šādām prasībām:

— demokrātiju, likumību, cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzību un to interešu ievērošanu garantējošo institūciju stabilitāte;

— funkcionējoša tirgus ekonomika, kā arī spēja izturēt Eiropas Savienības tirgus konkurenci un tajā valdošos tirgus spēkus;

— spēja uzņemties dalībvalsts saistības, ieskaitot politiskās, ekonomiskās un valūtas savienības mērķus.

Vērtējums par šīm trim kritēriju grupām — politisko, ekonomisko un gatavību uzņemties dalībvalsts saistības — ir atkarīgs arī no valsts pārvaldes un juridiskās sistēmas spējas pielietot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, kā arī praktiski ievērot prasības attiecībā uz uzņemšanu ES.

Šo viedokļu izstrādāšanas pamatā bija katras kandidātvalsts stāvokļa analīze, ievērojot tuvāko perspektīvu, kā arī paveikto un patlaban notiekošās reformas. Politisko kritēriju jomā Komisija analizēja pašreizējo situāciju, neaprobežojoties tikai ar formālu pārskatu par institūcijām, kas pārrauga demokrātijas un likumības ievērošanu praksē.

1. Politiskie kritēriji

Latvijas politiskās institūcijas darbojas atbilstošā līmenī un stabilitātes apstākļos. Tās ievēro savas kompetences robežas un savstarpēji sadarbojas. Vēlēšanas, kas notika 1992. un 1995.gadā, bija brīvas un taisnīgas un ļāva izveidot koalīcijas valdību. Opozīcijai ir normāla loma institūciju darbībā. Joprojām jāuzlabo juridiskās sistēmas darbs un jāpastiprina cīņa ar korupciju.

Nav lielāku problēmu kā pamattiesību ievērošana. Taču Latvijai ir jāpaātrina naturalizācijas procedūras, lai krievvalodīgie nepilsoņi labāk integrētos Latvijas sabiedrībā.

Tai ir arī jāturpina darbs, lai nodrošinātu nepilsoņu un minoritāšu vienlīdzību, īpaši attiecībā uz darbu un piedalīšanos demokrātiskajā procesā.

Latvijā ir vērojamas demokrātijas iezīmes ar stabilām institūcijām, kuras garantē likumību un cilvēktiesību ievērošanu.

2. Ekonomiskie kritēriji

Pirmajos trīs gados pēc neatkarības atgūšanas ražošanas apjoms Latvijā samazinājās par 50 procentiem. 1994. gadā parādījās ekonomiskās situācijas uzlabošanās pirmās pazīmes, bet nākamajā gadā to atkal pasliktināja banku un budžeta krīze. Ražošanas apjoms sāka atkal palielināties 1996. gadā (2,8 procenti). Kopš 1995. gada pašreizējā valdība ir ievērojusi stingru finansu politiku, tomēr grūtības vēl sagādā ienākuma nodokļu iekasēšana. Ārējā parāda koeficients ir saglabājies zems, bet Latvijai ir augsts tirdzniecības deficīts. Inflācija pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, bet 1996. gada laikā tā bija 17,6 procenti. Nacionālais kopprodukts 2,5 miljoniem iedzīvotāju, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir aptuveni 18 procenti no ES vidējiem rādītājiem. Lauksaimniecības sektorā ir nodarbināti 18 procenti no visa darbaspēka, kas dod 9,9 procentus no saražotās bruto produkcijas vērtības. 45 procenti no Latvijas eksporta iet uz ES, bet 50 procenti importa nāk no ES.

Pamatojoties uz veikto analīzi, Komisijas vērtējums par Latvijas iespējām izpildīt Kopenhāgenā noteiktos ekonomiskos kritērijus ir šāds.

Latvijā ir gūti ievērojami panākumi pārejā uz tirgus ekonomiku. Ir lielā mērā liberalizēta tirdzniecība un cenas. Daudz paveikts ekonomikas stabilizācijā. Ir panākts nozīmīgs progress likumdošanas struktūras izveidošanā, bet kavējas tās efektīva ieviešana praksē. Tāpat nav izveidotas visas nepieciešamās regulējošās institūcijas vai arī to darbs nav atbilstošs. Privatizācija vēl nav pabeigta, atlikušo valsts uzņēmumu finansiālais stāvoklis parasti ir slikts, un trūkst investīciju.

Latvijai būtu jāsaduras ar nopietnām grūtībām, lai varētu izturēt konkurenci un tirgus spēku iedarbību vidusposmā. Latvijas ekonomika ir samērā atvērta, un darba samaksa ir zema. Tomēr galvenokārt tiek eksportētas preces ar zemu pievienoto vērtību. Ir nepieciešama tālāka rūpniecības un uzņēmumu struktūras pārveidošana. Banku sektors vēl nav pilnībā attīstīts un atsevišķās daļās ir vājš. Ir jāmodernizē lauksaimniecība.

3. Spēja uzņemties dalībvalsts saistības

Latvijas iespējas kļūt par dalībvalsti ir novērtētas pēc vairākiem rādītājiem:

— saistības, kas norādītas Eiropas līgumā (kaut gan tās vēl nav stājušās spēkā attiecībā uz Latviju), sevišķi dibināšanas tiesības;

— nacionālā attieksme, brīva preču aprite, intelektuālais īpašums un sabiedrības apgāde;

— Baltajā grāmatā izklāstīto pasākumu īstenošana, kuri ir būtiski vienota tirgus izveidošanai;

— pievienošanās prasību citu daļu progresīva pārveidošana.

Pat pirms Eiropas līguma stāšanās spēkā Latvija ir pielikusi lielas pūles, lai izpildītu dažas no tajā norādītajām saistībām. Latvija pilda Brīvā tirdzniecības līguma prasības, un saskaņā ar tajā norādītajiem termiņiem nav radušās nopietnas problēmas divpusējās attiecībās. Latvijā ir veikti daži pa

sākumi, lai varētu izpildīt būtiskāko vienota tirgus likumdošanu. Latvija ir guvusi panākumus tādās jomās kā banku sistēma, rūpnieciskā īpašuma tiesības un atbilstība komerclikuma normām. Jāturpina darbs intelektuālā īpašuma aizsardzībā, brīvā tirgus, konkurences (atklātība valsts sniegtajā palīdzībā), nodokļu politikā un citos jautājumos.

Turpmāko progresu var apgrūtināt trūkumi valsts pārvaldē, kas ietekmē ne tikai likumdošanas sakārtošanas tempus, bet arī likumu ieviešanas un īstenošanas kvalitāti.

Kas attiecas uz citiem uzņemšanas kritērijiem, Latvijai nebūs lielas grūtības tos izpildīt vidusposmā šādās jomās: izglītība, jaunatnes skološana, zinātnes un tehnikas attīstība, telesakari, audiovizuālie līdzekļi, zivsaimniecība, mazie un vidējie uzņēmumi, tirdzniecība un starptautiskie ekonomiskie sakari un to attīstība.

Turpretim būs jāpieliek lielas pūles, lai panāktu uzlabošanos statistikā un muitā. Ja Latvijā turpināsies pozitīvās tendences rūpniecības struktūras pārveidošanā, tās rūpniecība jau vidusposmā spēs integrēties vienotajā tirgū.

Daudz darba būs jāveic vides aizsardzībā, ieskaitot lielus ieguldījumus un administratīvās kontroles pastiprināšanu likumu izpildē. Pilnīgu uzņemšanas kritēriju izpildi var gaidīt tikai pēc ilgāka laika posma, un tas prasīs lielus līdzekļus.

Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus transporta, sevišķi gaisa satiksmē. Ja turpināsies darbs autoceļu, dzelzceļa un jūras transporta uzlabošanā, nav sagaidāmas lielas problēmas, lai izpildītu pievienošanās kritērijus attiecībā uz vienotu tirgu. Taču būs nepieciešami ieguldījumi, lai paplašinātu Eiropas transporta tīklu tā, ka labi funkcionētu vienotais tirgus.

Latvijai nebūs grūti izpildīt uzņemšanas kritērijus, kas attiecas uz nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem vidēji ilgā laika posmā, ar noteikumu, ka Latvija pieliks lielas pūles, lai tās likumdošana atbilstu ES prasībām tādās jomās kā veselības aizsardzība, darba drošība un darba likumdošana.

Latvija ir izvēlējusies tādu reģionālo politiku, kas atbilst valsts attīstības stratēģijai. Ja tiks veiktas nepieciešamās administratīvās reformas un paralēli izveidotas iedarbīgas finansu kontroles sistēmas, Latvijai varētu būt iespēja izmantot ES fondus, kas paredzēti reģionālajai un strukturālajai attīstībai, un tas ļautu tai sekmīgi attīstīties.

Ir nepieciešama lauksaimniecības struktūras pārveidošana, un pašreiz ir tikai neliels skaits mehānismu, kas attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku. Būs jāpieliek lielas un ilgstošas pūles, lai sagatavotos uzņemšanai vidēji ilgā laikā.

Kas attiecas uz enerģētiku, Latvijai nav kodolenerģijas programmas un tāpēc tai nebūs grūti izpildīt Eiroatoma izvirzītos nosacījumus. Taču būs jāveic darbs, lai sagatavotos iestāšanās kritēriju izpildei tādās jomās kā cenu noteikšana enerģijai, pieejamība enerģijas tīkliem, enerģijas taupīšana un vides aizsardzības normu ievērošana.

Ņemot vērā Latvijas iespējas izpildīt uzņemšanas kritērijus, vēl nav iespējams pateikt, kad Latvija spēs veikt pasākumus, kādi nepieciešami, lai nebūtu jāveic kontrole uz robežas starp Latviju un ES dalībvalstīm.

Vidusposmā vēl ir problemātiska Latvijas dalība ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā, kas paredz ekonomiskās politikas koordinēšanu un kapitālieguldījumu pilnīgu liberalizāciju. Ir vēl pāragri spriest, vai Latvija līdz tās uzņemšanai ES spēs kļūt par Eiropas telpas daļu. Tas ir atkarīgs no tā, kādi būs Latvijas panākumi tās strukturālajā pārveidošanā, lai varētu sasniegt un nepārtraukti turpināt pildīt konverģences kritērijus. Tomēr tie neattiecas uz uzņemšanas nosacījumiem.

Kas attiecas uz tieslietām un iekšpolitiku, Latvijai iesākums ir grūts, un tai būs jāsaduras ar lielām grūtībām. Latvijai būs jāpieliek lielas un ilgstošas pūles, lai izpildītu uzņemšanas kritērijus vidēji ilgā laika posmā.

Latvijai būs iespējams izpildīt prasības, kas attiecas uz kopīgu ārpolitiku un drošības politiku.

Turklāt Latvijai nav lielu teritoriālu strīdu ne ar vienu no ES dalībvalstīm, ne arī kandidātvalstīm. Labu attiecību uzturēšanu ar Krieviju Latvija ir izvirzījusi par tās ārpolitikas prioritāti. Ir jau gūti ievērojami panākumi.

4. Administratīvās un tiesiskās iespējas

Lai Latvija varētu veikt izmaiņas valsts pārvaldē atbilstoši uzņemšanas kritērijiem, būs jāveic plašas reformas. Tas attiecas arī uz tiesisko sistēmu, kurai ir tikpat svarīga loma.

Secinājumi

Latvija ir valsts ar demokrātijas pazīmēm, kurā ir stabilas institūcijas, kas garantē tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Taču būs jāveic pasākumi, lai paātrinātu krievvalodīgo nepilsoņu naturalizāciju, kas ļautu tiem labāk integrēties Latvijas sabiedrībā.

Latvijā ir gūti ievērojami panākumi tirgus ekonomikas izveidošanā, bet tai būs jāsaduras ar lielām grūtībām, lai izturētu konkurenci un tirgus spēku iedarbību ES ietvaros vidusposmā.

Latvija ir guvusi zināmus panākumus, lai apmainītu vietām un īstenotu uzņemšanas kritērijus, kuri attiecas uz vienotu tirgu.

Pieliekot lielas pūles arī turpmāk, tai būs iespējams pilnībā iesaistīties vienotajā tirgū vidēji ilgā laikā. Īpašas pūles un investīcijas prasīs kritēriju pilnīga izpilde tādos sektoros kā vides aizsardzība un lauksaimniecība. Administratīvās struktūras nostiprināšana ir ļoti svarīga, ja Latvija grib izveidot struktūras, kas pilnībā atbilstu uzņemšanas kritērijiem. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka sarunas par uzņemšanu ES tiks uzsāktas ar Latviju, tikko būs sasniegts apmierinošs progress, lai izpildītu EP Kopenhāgenā definētos nosacījumus.

Ja Latvija pastiprināti strādās pie pirmsuzņemšanas stratēģijas, tā varēs labāk sagatavoties uzņemšanas saistību izpildei un veikt šeit minētos trūkumus. Komisija iesniegs ziņojumu par Latvijā gūtajiem panākumiem ne vēlāk kā 1998.gada beigās.

Neoficiāls “LV”(Gunta Štrauhmane un Juris Afremovičs) tulkojums no angļu valodas