Dzīvojamo māju privatizācija. Grozījumi un jaunumi

No 1997.gada jūlija skatupunkta, komentējot izmaiņas likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Indulis Krauze, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs, — “Latvijas Vēstnesim”

Saeima 11.jūnijā izdarīja grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (tie jau ir pēc kārtas trešie šī likuma grozījumi), un tie stājās spēkā ar šī gada 11.jūliju. Kāpēc likums par dzīvojamo māju privatizāciju tomēr tik bieži tiek mainīts? Dzīvojamo māju privatizācijas likums ir procesu reglamentējošs likums, un kā tādam šim likumam ir jāmainās līdzi pašam procesam. Taču dzīve parāda, kādā veidā dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijai mūsu valstī būtu jānotiek un kā to veikt raitāk un sakārtotāk.

— Kādas ir pašas būtiskākās izmaiņas likumā, kas tikko stājies spēkā?

— No nupat izdarītajiem likuma grozījumiem vispirms jāmin tie, kas saistīti ar “paātrināti” privatizējamo objektu loka paplašināšanu. Līdz šim tādā veidā varēja privatizēt tikai atsevišķus dzīvokļus. Turpmāk līdz visas mājas privatizācijai varēs nodot īpašumā arī komunālos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas dzīvojamās mājās. Ārpus “paātrinātās” privatizācijas līdz ar to paliek tikai viendzīvokļa mājas, kuras visos gadījumos jāprivatizē vispārējā kārtībā.

— Vai tas nozīmē, ka valstī viss uzsvars tagad tiek likts uz “paātrināto” privatizāciju? Vai dzīvojamo māju privatizācija vispārējā kārtībā vispār būs nepieciešama?

— Tā kā privatizācijas sertifikātu derīguma beigu termiņš nav aiz kalniem — 1999.gada nogale — jau šobrīd jādomā par to, lai visiem dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizētgribētājiem dotu iespēju ieguldīt savus sertifikātus šajā pasākumā. Ar likuma izmaiņu spēkā stāšanos tātad jāuzskata, ka visiem dzīvojamās mājas privatizācijas subjektiem ir radīta iespēja ieguldīt savus sertifikātus dzīvojamo māju privatizācijā, neatkarīgi no pašvaldības (vai valsts institūcijas, uzņēmējsabiedrības) gatavības uzsākt visas mājas privatizāciju. Neskatoties uz to, jāatgādina, ka jau pats jēdziens “līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” liecina par to, ka visas mājas privatizācijai ir jānotiek. Tomēr, tā kā arī “paātrināti” privatizēto objektu īpašnieki var veidot mājas apsaimniekošanas sabiedrības un pārņemt māju savā pārziņā, tad jāatzīst, ka daudzos gadījumos visas dzīvojamās mājas privatizācija būs vairs tikai īpašuma sakārtošanas jautājums.

— Kā turpmāk notiks neapdzīvojamo telpu “paātrinātā” privatizācija?

— Vispirms īsi par komunālo dzīvokļu privatizēšanu “paātrinātā” variantā, kas notiks gluži tāpat kā visas mājas privatizācija. Galvenie nosacījumi: dzīvoklis var tikt privatizēts tikai kā viens vesels objekts (nevis pa istabām), un tam ir vajadzīga visu dzīvoklī mītošo īrnieku un viņu pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida vienošanās par privatizācijas un tālākās dzīvokļa lietošanas kārtību. Šādu vienošanos kā “paātrinātajā”, tā arī visas mājas privatizācijā var apliecināt pie notāra vai privatizācijas komisijā. Reāli komunālais dzīvoklis tiks privatizēts kā kopīpašums (ja nevienojas visu dzīvokli privatizēt viena persona). Arī komunālo dzīvokli iespējams ar visu dzīvojošo piekrišanu nodot īpašumā kādai citai personai no malas (gan fiziskai, gan juridiskai personai). Plānots, ka maksājums latos būs viens — Ls 20 par dzīvokli.

Neapdzīvojamo telpu “paātrinātā” privatizācija ir konceptuāli pilnīgi jauna darbība. Šajā ziņā vēl daudz jāizdara, lai precizētu procesa algoritmu. Jāizstrādā neapdzīvojamās telpas vērtēšanas un cenas noteikšanas mehānisms, saskaņošanas procedūra ar mājas pašreizējo īpašnieku un valdītāju (pašvaldību, valsts nekustamā īpašuma aģentūru). Jāizstrādā dokumentu un veidlapu formas, kuras tiks izmantotas neapdzīvojamo telpu “paātrinātajā” privatizācijā. Plānots, ka neapdzīvojamās telpas nomnieks, privatizējot savas nomātās telpas “paātrināti”, maksās par visas mājas sagatavošanu privatizācijai Ls 220, kā arī apmaksās telpas novērtēšanas izdevumus (orientējoši Ls 300).

Izdarīti arī likuma grozījumi, kas saistīti ar “paātrinātās” privatizācijas subjektu loka paplašināšanu. Ja līdz šim tikai dzīvokļa īrnieks varēja iegūt dzīvokli īpašumā līdz mājas privatizācijai, tad turpmāk par dzīvokļa īpašnieku arī “paātrinātajā” privatizācijā varēs kļūt gan jebkurš īrnieka ģimenes loceklis, gan jebkura cita fiziska vai juridiska persona (protams, tikai ar īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu). Dzīvokli “paātrinātajā” privatizācijā varēs noformēt īpašumā arī uz vairāku personu vārda kā kopīpašumu. Tātad šajā ziņā “paātrinātās” privatizācijas procedūra pilnībā tiek pielīdzināta “pilnajai” dzīvokļa privatizācijai.

— Vai tas nenozīmē, ka “paātrinātās” privatizācijas procedūra līdz ar to kļūs gausāka? Varbūt īrniekam nāksies gādāt iesniegšanai privatizācijas komisijai jaunus papīrus?

— Daļēji tam varētu piekrist, taču nedomāju, ka tādēļ process kļūs gausāks. Šis likuma grozījums diezgan būtiski izmaina visu dzīvokļu “paātrinātās” privatizācijas procedūru. Turpmāk, nododot dzīvokli īpašumā līdz mājas privatizācijai, būs nepieciešams visos gadījumos apliecināt īrnieka un viņa ģimenes locekļu vienošanos par dzīvokļa privatizācijas kārtību, kā to prasa likums, privatizējot dzīvokli vispārējā kārtībā (izņemot, dabiski, gadījumus, kad īrnieks ir pierakstīts viens pats). Acīmredzot tiks vienkāršota vienīgi esošā maksāšanas kārtība (gan “paātrinātajā”, gan “pilnajā” privatizācijā), paredzot, ka īrnieks ar saviem ģimenes locekļiem varēs vienoties par maksāšanas kārtību (kas maksā un cik katrs maksā). Starp citu pašreiz ir spēkā noteikums, ka katra persona, kura kļūst par dzīvokļa kopīpašnieku, izdara sertifikātu pārskaitījumu (kaut vai vienu sertifikātu).

— Likuma izmaiņas stipri paplašinājušas pašreizējo nomnieku izredzes kļūt par savu telpu īpašniekiem. Ar kādu mērķi tas darīts?

— Privatizācijas subjektu loka paplašināšana notikusi ne tikai dzīvokļu “paātrinātajā” privatizācijā, bet arī neapdzīvojamo telpu privatizācijā. Ja līdz šim pirmpirkuma tiesības baudīja tikai tie neapdzīvojamo telpu nomnieki, kuri telpu nomas līgumus bija noslēguši līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (1995.gada 24.jūlijam), tad turpmāk savu nomāto telpu pirmpirkuma tiesības būs nomniekiem, kuri nomas līgumus noslēguši līdz 1997.gada 1.jūnijam. Pie tam šī norma attiecas tiklab uz neapdzīvojamo telpu privatizāciju visas mājas privatizācijas gadījumā, kā arī uz neapdzīvojamo telpu “paātrināto” privatizāciju. Šis likuma grozījums, tāpat kā vēl viens papildinājums par neapdzīvojamo telpu nomnieku veikto ieguldījumu visas mājas uzlabošanā ieskaitīšanu pirkuma cenā, cerams, turpmāk vairāk stimulēs telpu nomniekus ieguldīt savu naudu nomāto telpu un visas mājas remontēšanā un sakopšanā. Acīmredzot tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc likumdevējs nācis pretī pašreizējiem telpu nomniekiem.

— Grozot likumu, Saeima nav aizmirsusi arī citas iedzīvotāju grupas, piemēram, privatizētāju mantiniekus. Vai tas nozīmē, ka īrnieka mantinieki tagad var justies droši, ka dzīvoklis vairs nepaliks valstij?

— Tik skaisti vēl nav. Tomēr kāda sasāpējusi juridiska problēma beidzot ir atrisināta. Tā saistīta ar dzīvokļa privatizācijas tiesību mantošanu jeb, citiem vārdiem sakot, iesāktās dzīvokļa privatizācijas pabeigšanu, ko turpmāk varēs veikt īrnieka (vai arī viņa ģimenes locekļa) mantinieki. Visai bieži ir gadījumi, kad veci cilvēki iesāk dzīvokļa privatizāciju, taču, nesagaidījuši privatizācijas beigu brīdi ar reģistrāciju Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā, nomirst. Līdz šim likumos nebija noteiktas mantinieku tiesības šādos gadījumos. Tagad noteikts, ka mantinieks var turpināt dzīvokļa privatizāciju ar to brīdi, kad privatizācijas komisija saņēmusi iesniegumu dzīvokļa “paātrinātajai” privatizācijai vai arī saņēmusi privatizācijas pieteikumu visas mājas privatizācijas gadījumā. Tātad īrnieks savu gribu privatizēt dzīvokli ir oficiāli izteicis. Dzīvokļa privatizācijas turpinājums būs saistīts ar jauna privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanu — jau attiecībā uz dzīvokļa privatizāciju mantiniekam.

— Kas vēl aktuāls stājies spēkā šajās dienās? Vai, jūsuprāt, privatizācijas process no tā iegūs?

— Vairāki likuma grozījumi ir saistīti ar privatizācijas procesa vienkāršošanu un paātrināšanu. Jāmin būtiska izmaiņa privatizācijas procedūrā attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību. Turpmāk pašvaldības domei vai padomei būs jāpieņem vienīgi lēmums par visas mājas privatizācijas uzsākšanu. Visus pārējos lēmumus par katru privatizācijas objektu pieņems privatizācijas komisija (kārtība līdzīga kā attiecībā uz pašvaldību zemes komisijām). Šis likuma grozījums jāuzskata par nozīmīgu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju lomas un atbildības palielinājumu. Pie tam privatizācijas komisija turpmāk būs tiesīga pati izlemt arī visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz visas mājas privatizācijai.

Beidzot atrisinājies jautājums par “paātrināti” privatizēto dzīvokļu tālākas privatizācijas kārtību visas mājas privatizācijā.

— Tie privatizētāji, kas savus dzīvokļus jau bija noprivatizējuši “paātrinātajā” privatizācijā un pēc neilga laika nokļuva visas mājas privatizācijas “dzirnās”, bieži bija neapmierināti, ka faktiski dzīvoklis jāprivatizē otrreiz. Vai tā būs arī turpmāk?

— Tagad šī procedūra likumā ir noteikta maksimāli vienkāršota. Likumā vēl noteiktāk ir pateikts, ka “paātrināti” privatizēto dzīvokļu īpašniekiem visas mājas privatizācijas gadījumā vairs neko maksāt nevajadzēs (starp citu, tas attiecas arī uz “paātrināti” privatizēto mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašniekiem, arī tiem, kas pēc privatizācijas šos objektus ir pārpirkuši). Visas mājas privatizācijā jau esošajiem dzīvokļu un veikalu īpašniekiem vajadzēs vienīgi noslēgt ar privatizācijas komisiju pirkuma līgumu. Viņi saņems speciālu privatizācijas komisijas paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties noslēgt šādu līgumu, kurā kā pirkuma maksa tiks ierakstīta tā maksa, kura jau tika samaksāta pie “paātrinātās” privatizācijas. Pirkuma līgumi tiks slēgti pēc tipveida parauga. Līguma slēgšana dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam tomēr būs obligāta, jo šāda līguma nenoslēgšanas gadījumā īpašnieks zaudēs iespējas tālāk rīkoties ar savu īpašumu.

Gribu informēt visus vecākus, ka likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka personai, privatizējot valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bez bāriņtiesas vai pagasttiesas piekrišanas ir atļauts izmantot savu nepilngadīgo bērnu sertifikātus. Protams, bāriņtiesas vai pagasttiesas piekrišana joprojām būs nepieciešama, ja nepilngadīgais bērns kļūs par dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku.

— Vai šāda kārtība būs tikai attiecībā uz nepilngadīgo bērnu vai arī citu ģimenes locekļu sertifikātu izmantošanu?

— Likums atvieglotu kārtību rīcībai ar sertifikātiem paredz tikai attiecībā uz nepilngadīgu bērnu sertifikātu izmantošanu. To nevar attiecināt, piemēram, uz nepilngadīgu brāļu vai māsu sertifikātu izmantošanu.

— Visbeidzot, jautājums par valsts dzīvojamo māju privatizācijas perspektīvām. Atceros, ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija iesniedza Saeimā un visai dedzīgi aizstāvēja vairākus priekšlikumus par piespiedu metodēm un īrnieku apdomāšanās laika saīsināšanu, privatizējot valsts dzīvojamās mājas. Parlaments tomēr šos priekšlikumus noraidīja?

— Zināmas izmaiņas likuma grozījumi ienes arī valsts dzīvojamo māju privatizācijas kārtībā, taču šīs izmaiņas nav tik būtiskas, kā tika iecerēts un kā Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vēlējās. Likums gan tagad atļaus Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju tajos gadījumos, kad dzīvojamās mājas nepārņem attiecīgā pašvaldība, taču vienlaicīgi nav atrisināti vairāki svarīgi priekšnoteikumi (tajā skaitā arī jūsu minētie), lai tādu valsts māju privatizāciju Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija varētu uzsākt masveidā — nav paredzēta dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas fiksēšanas iespēja līdz 1999.gada beigām, nav noteiktas rīcības iespējas ar mājas neprivatizēto daļu, nav atrisināts jautājums par dzīvokļu privatizēšanas iespējām ar īres un komunālo maksājumu parādiem. Valsts māju valdītāji reāli grib no dzīvojamām mājām lielākoties tikt vaļā uzreiz, nevis turpināt ar tām mocīties līdz pat gadsimta beigām. Šķiet, ka šādi priekšlikumi vēlreiz tiks saskaņoti un iesniegti izskatīšanai Saeimā šī gada rudenī. Pašlaik Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija varēs uzsākt valsts dzīvojamās mājas privatizācijas procesu tikai tad, ja mājas pašreizējais valdītājs garantē tās apsaimniekošanu līdz 1999.gada beigām vai ja mājā no “paātrināti” privatizēto dzīvokļu īpašniekiem izveidojas apsaimniekošanas sabiedrība. Pretējā gadījumā, uzsākot valsts māju privatizāciju bez apsaimniekošanas garantijām, var izveidoties tāda pati situācija, kā laukos ar daudzajām bijušo kolhozu mājām, kuras šobrīd vairs nerūp nevienam.

Foto: A.F.I.

Indulis Krauze