“Netaisos atkāpties no saviem principiem!”

18.07.1997., pl.15.00 Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministru prezidents Andris Šķēle ārkārtas preses konferencē piektdien, 18. jūlijā

— Labdien! Tā kā šī ir ārkārtas preses konference, acīmredzot būs jārunā vienīgi par nepatīkamām lietām. Ir četras lietas, par kurām šodien es gribētu runāt — valdības stabilitāte, ar “Banku Baltija” saistītie darījumi, Eiropas Savienība un lieta “Pasūtījums”.

Vispirms par situāciju valdībā. Jā, man vēlreiz ir jāatkārto tas, ko es teicu, izkāpjot no lidmašīnas, kad atgriezos no sava īsā desmit dienu atvaļinājuma. Jā, situācija ir smaga. Reāli mēs pārdzīvojam valdības krīzi. Krīzi, ko izraisījusi gan vairāku ministru vieglprātīga attieksme pret korupcijas novēršanas likumu, gan arī, šobrīd jau jāsaka, atsevišķu partiju ultimatīvi paziņojumi, kas no manas puses varētu tikt traktēti zināmā mērā arī kā politiska šantāža. Situācija ir ļoti smaga. Patiešām. Bet es nākamnedēļ piedāvāšu partijām stingru un noteiktu plānu, kādā veidā ir iespējams izkļūt no šīs situācijas. Kaut kādā ziņā šo valdību kāds — laikam no žurnālistiem — jau ir salīdzinājis ar Krilova fabulu par vēzi, gulbi un līdaku. Un jāsaka, ka tā tas ir. Es esmu gatavs parādīt ceļu gan gulbim, gan līdakai, gan arī pagriezt otrādi vēzi. Mēs varēsim šos ratus vilkt tālāk, ja gribēsim. Ja būs kas gribēs. Ja negribēs, tā nebūs mana vaina. Patiešām, man esot nepilnu pusi no sava atvaļinājuma ārpus Latvijas, uzreiz momentā sākās sarunas par politiski atbildīga premjera nekavējošu vajadzību, tas ir, pie kādas partijas piederoša premjera. Jā, protams, es piekrītu, ka tāds premjers daudziem būtu izdevīgāks. Bet, kamēr man ļauj te sēdēt, es tiešām darīšu visu, lai divkosība, alkatība, drosmes trūkums, miegainība, nenoteiktība nebūtu raksturīga šīs valdības pazīme. Es netaisos atkāpties no saviem principiem. Un to es arī pasaku.

Kas attiecas uz darījumiem, kas saistīti ar “Banku Baltija”, es esmu dziļi sašutis par šīm mahinācijām, kuras saistās ar “Bankas Baltija” darījumiem. Vakar es tikos ar ekonomikas ministru Guntaru Krastu un Privatizācijas aģentūras vadītāju Jāni Nagli, šodien — ar Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši, esmu runājis ar ģenerālprokurora vietas izpildītāju Ziediņa kungu. Šobrīd jau notiek izmeklēšanas Ekonomikas minsistrijā un pārbaude prokuratūrā, un es ceru, ka tās sniegs atbildes uz jautājumiem, kurus mēs uzskatām par neatbildētiem. Proti, kur palika 3 miljoni? Kas tie ir par pakalpojumiem, ko sniedza šīs Lihtenšteinas firmas? Vai tiešām tie maksā tos miljonus? Cik lielā mērā izdevīgi ir šie darījumi “Bankas Baltija” noguldītājiem, privatizējamajiem valsts uzņēmumiem? Kas ir atbildīgs, ja nav ņemtas vērā kādas intereses? Un kas atbildēs par to, ka kādas intereses ir par augstu vērtētas? No savas puses darīšu visu, lai šīs pārbaudes virzītos uz priekšu enerģiski. Šodien, man runājot ar Ziediņa kungu, viņš apliecināja, ka valsts institūcijas, valsts uzņēmumi iesniedz visus dokumentus raiti un nekavējoties. Nekādas kavēšanas nav. Taču es ļoti negribētu, ka šī izmeklēšana tiktu politizēta, kā es to redzu šobrīd, un tiktu kārtējo reizi pārvērsta par politisku manipulāciju objektu. Nekā citādi es nevaru izskaidrot arī nepārprotamos mājienus attiecībā uz manu ārštata padomnieku advokātu Grūtupu.

Tas atkal izskatās pēc mēģinājuma ar politiskas sensācijas palīdzību noslēpt acīmredzot kaut kādas blēdības. Tas man arī atgādina kaut ko līdzīgu tam, kas bija ar G–24 kredītiem. Izveidoja komisiju. Visi pētīja un skatījās, un izrādījās, ka no visiem simtiem miljonu pēkšņi interesanti bija tikai desmit miljoni, ar kuriem varbūt tur kaut ko Šķēle varējis būt darījis. Kuri, starp citu, izrādās, ir ar fantastiski augstu atdošanas pakāpi — augstāku nekā komercbankās. Jo zemnieki acīmredzot ir tie, kas parādus visgodprātīgāk maksā. Un galu galā — neviena vārda par tiem G–24 kredītu simtiem miljonu. Es ļoti negribētu, ka šeit būtu līdzīga pieeja.

Protams, šobrīd es esmu informēts, arī pēc tikšanās vakar ar ārštata padomnieku Grūtupu, ka viņam ir kontrakts ar “Banku Baltija”. Tas ir bijis pieminēts jau agrā pavasarī, aprakstot tiesas procesus. Vēl varu teikt, tā vismaz man šķiet, ka likvidators Berija kungs acīmredzot dara pareizi, vākdams kopā pietiekami daudzus spēcīgus juristus, lai kaut ko atgūtu “Bankas Baltija” noguldītāju interesēs.

Trešais jautājums. Par Eiropas Savienību. Tas arī ir viens no būtiskiem jautājumiem, kādēļ es vēlējos sasaukt šo preses konferenci un paust savu viedokli. Jāsaka, ka es patiešām nevaru noslēpt zināmas bažas par to, kā šobrīd veidojas situācija sakarā ar Eiropas Savienības Komisijas slēdzienu. Eiropas Komisijas lēmums, man šķiet, balstās šobrīd uz matemātiku, tas ir, figurējošo skaitli 5. Turklāt šī skaitļa, šīs matemātikas, iekšienē būtībā ir ultimāti, kas acīmredzot skar trīs Viduseiropas valstis, un tām pa vienai valstij piemesta klāt no diviem attālākiem reģioniem — Vidusjūras un Baltijas jūras. Es uzskatu, ka tas ir kļūdains lēmums un tā ir Briseles ierēdņu nekompetence. Kas visvairāk man sāp? Domāju, ka šis lēmums grauj Baltijas valstu vienotību. Var teikt, ka Baltijas telpa tiek vēlreiz dalīta, tikai citā plaknē. Ja agrāk to dalīja vertikāli, tad šobrīd — horizontāli. Domāju, ka pirms galīgo lēmumu pieņemšanas attiecīgie Eiropas politiķi rūpīgi izvērtēs iespējamās sekas Baltijas reģionā. Iepazīstoties ar Eiropas Komisijas materiālu, man jāsaka, ka tas ir ļoti paviršs. Materiālā ir daudz neprecizitāšu, kas balstās uz 1995. gada datiem. Faktiski tur ir runa par citas valdības darbu. Ja runājam par budžetu, ja runājam par inflāciju, kur pat tiek minēts skaitlis 23 procenti, kurpretī šobrīd, kā zināt, mums ir zemākā inflācija Baltijas valstīs. Šodien gada inflācijas procents ir 7,5. Par bezdarbu. Šodien tas ir 7,0 procenti. Nemaz nerunājot par Māstrihtas kritērijiem saistībā ar finansu politiku, kur mēs faktiski esam ārpus tikai viena kritērija. Un tomēr ir jāatzīst, ka esam bijuši pārāk lēni zināmās institucionālās reformās — saistībā arī ar trešā pīlāra jautājumiem. Es šeit negribētu ko ilgāk komentēt. Varu minēt tikai vienu piemēru. Mēs bijām pēdējie, kas pieņēma lēmumu par robežsardzes statusa maiņu, un tā sāka notikt tikai ar šā gada 1. janvāri. Cik garš laiks bija vajadzīgs? Tāpat, manuprāt, esam bijuši vāji un acīmredzot strādājuši slikti — un tas arī jāvērtē kā zināma neveiksme —, nespējot varbūt pārliecināt Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalstu vadītājus, Komisijas locekļus par tām milzīgajām pārmaiņām tieši ekonomikas jomā, kas mūsu valstī tomēr ir notikušas. Nemaz nerunāsim par kurioziem. Šajā materiālā vietām tiek sajauktas Latvija un Lietuva.

Un pēdējais. Es par katru jautājumu izsakos ļoti īsi, lai jūs pagūtu uzdot savus jautājumus. Par lietu “Pasūtījums”. Varētu teikt — acīmredzot gadās, ka ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli. Jau 1996. gada janvārī es teicu, ka vēlos, lai visas šīs lietas, kas vienmēr tiek spekulatīvi tirgotas un pārdotas ap mani, ir zināmas atklātībā. Es biju lūdzis prokuratūru, lai visu izmeklēto publicētu. Tas nebija izdarīts, un es to lūdzu vēlreiz. Šķiet, pirms mēneša es, šeit pat sēžot, teicu, ka aicināšu pieņemt kaut vai speciālu likumu, lai visas šīs lietas tiktu nodotas pilnīgai atklātībai. Tagad man, atgriežoties mājās, jākonstatē — var jau būt, ka tā tas kaut kādā veidā ir —, ka pie mums par valsts noslēpumiem ir kļuvuši “stukaču” ziņojumi, denunciācijas, apmelojumi un tā tālāk. Protams, es par to varu izteikt tikai nožēlu. Mēģināšu vēl darīt, ko es varu, lai nepaliktu kaut kāds viedoklis, ka Šķēle kaut ko nav gribējis. Es tas biju, kas gribēja to visu izdarīt un iepazīstināt visus.

Tie ir manis pieteikti pamatjautājumi un to īss izklāsts. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Jautājums: — Vai uzskatāt par iespējamu Krištopana atstāšanu ministra amatā — atbilstoši “Latvijas ceļa” izvirzītajam nosacījumam — un vai, jūsuprāt, plānā, ko nākamnedēļ piedāvāsit, lai izkļūtu no valdības krīzes, būtu iespējams mainīt kritērijus attiecībā uz cilvēkiem, kas, kaut arī formāli, ir pārkāpuši korupcijas novēršanas likumu?

Andris Šķēle: — Nedomāju, ka plānā būs iekļauta kāda kritēriju maiņa. Bet vēlreiz atkārtoju — mans viedoklis par ministru Vili Krištopanu tiks pausts nākamnedēļ. Papildinot jūsu jautājumu, vēl varu piebilst, ka nevajag tikai domāt, ka antikorupcijas likums ir uzgāzies kā sniegs uz galvas visai valdībai un ministriem. Pirms tam bija un vēl arvien ir spēkā, tiesa, tagad gan ar grozījumiem, likums par Ministru kabineta iekārtu, kas jau līdz brīdim, kad stājās spēkā antikorupcijas likums, regulēja — ja nemaldos, tā 30. pantā — šīs lietas attiecībā uz valdības locekļu un parlamentāro sekretāru tiesībām ieņemt citus amatus, atrasties atalgotos amatos uzņēmējsabiedrībās un tā tālāk.

Jautājums: — Vai šobrīd varat ieskicēt tos ceļus, kā izkļūt no krīzes, ko piedāvāsit partijām?

Andris Šķēle: — Es negribētu šodien pie tiem pakavēties. Pieļauju, ka nākamnedēļas sākumā man par to būs vēl viena atsevišķa preses konference.

Jautājums: — Jūs nosaucāt Eiropas Komisijas lēmumu par politisku. Vai tādā gadījumā ir liela nozīme tam, ka izmantoti novecojuši dati?

Andris Šķēle: — Es izteicos mazliet savādāk. Gribu teikt, ka šis pieņemtais lēmums acīmredzot balstās uz vecajiem skaitļiem, uz dažādām citām neprecizitātēm. Bet es domāju, ka tas, protams, vienmēr ir ar visnotaļ politisku būtību. Un politiski, manuprāt, tas ir kļūdains. Arī politiski tas ir kļūdains. Pat ja visi skaitļi būtu tādi, kādi tur atspoguļoti. Bet es vēlreiz saku — diemžēl šis Eiropas Komisijas slēdziens faktiski nemaz neanalizē šīs valdības darbu. Runa ir par daudziem jau bijušiem, pagājušiem, aizmirstiem posmiem Latvijas ekonomikā.

Jautājums: — Vai varam izjaukt šo Eiropas Komisijas matemātiku, panākot Latvijas kā otras Baltijas valsts iesaistīšanu sarunās par iestāšanos ES? Cik reāli tas būtu?

Andris Šķēle: — Man ir grūti atbildēt. Tas būs uzdevums. Es šobrīd jau esmu pārrunājis to gan ar īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās Aleksandru Kiršteinu, gan ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru, jo ārlietu ministrs atrodas ārpus Latvijas. Ir doti konkrēti uzdevumi ministriem attiecībā uz tuvāko divu nedēļu laikā paveicamo. Domāju, ja mēs enerģiski, argumentēti un tiešām ar patiesu vēlmi paudīsim savu neizpratni un savu sapratni, būtu iespējams mainīt to politisko lēmumu, kas acīmredzot tiks pieņemts šā gada beigās jau augstākajā politiskajā, nevis Eiropas Komisijas līmenī. Domāju, ka matemātika šeit tiešām nav vietā. Tāds šobrīd ir mans viedoklis. Arī pavirši raugoties uz citiem slēdzieniem, ko ir devušas dažas Eiropas Savienības valstis — eksistē arī tā sauktais Dānijas vērtējums —, mums tiešām šobrīd nav par ko kaunēties, ja mūs salīdzina ar citām pieteiktajām kandidātvalstīm.

Jautājums: — Prokuratūras spriedums attiecībā uz visiem ministriem ir vienāds, proti, kaut arī atzīts, ka viņi ir pārkāpuši likumu, ne pret vienu nav ierosināta krimināllieta. Bet partijas izturas ļoti dažādi. Vai jūsu attieksme pret visiem ministriem varētu būt vienāda?

Andris Šķēle: — Šāda jautājuma kontekstā es jau esmu iepriekš saņēmis piezīmes no dažādām partijām. Es vēlreiz varu atkārtot, ka esmu attiecies pret šīm ministru lietām, tās maksimāli rūpīgi apsverot. Vēlreiz varu paskaidrot to, kas attiecas uz atšķirībām, piemēram, bijušā ministra Viņķeļa un Ministru prezidenta biedra Kaksīša lietās. Bijušajam ministram Viņķelim bija precīzs aizrādījums no Valsts ieņēmumu dienesta, tātad no institūcijas, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu ir noteikta šī pārraudzības funkcija. Tad nu, lūdzu, ministr, novērsiet to un to. Bet viņš to ignorēja. Savukārt Kaksīša kungam bija tā Mednieku biedrība, ko viņš nebija norādījis, un arī viņa deklarāciju un viņa lietu bija izskatījis Valsts ieņēmumu dienests, taču nebija neko aizrādījis un nebija neko paudis, ka ir kādas problēmas. Es uzskatu, ka tā tomēr ir atšķirība. Tāpēc toreiz pie it kā diezgan vienādas situācijas, bet tomēr konkrēta gadījuma katrā reizē bija divi dažādi viedokļi. Par pārējiem. Jūs jau zināt, ka divi ministri paši pieņēma lēmumu demisionēt.

Jautājums: — Lihtenšteinas Uzņēmumu reģistrs paziņo, ka informācija par šo divu firmu faktiskajiem dibinātājiem ir konfidenciāla. Vai tuvākajā laikā mūsu Ārlietu ministrija sakarā ar kriminālizmeklēšanu pieprasīs atklāt šo firmu faktiskos dibinātājus?

Andris Šķēle: — Domāju, ka šāda informācija tiks pieprasīta saskaņā ar Lihtenšteinas likumiem. Es nezinu, vai to dara Ārlietu ministrija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija vai tiesa. Pats nekad neesmu bijis Lihtenšteinā, un tiešām neesmu arī studējis šīs interesantās valstiņas, ja tā var teikt, likumdošanu.

Jautājums: — Vai izmeklēšanai jau ir kāds virziens attiecībā uz šo firmu dibināšanu?

Andris Šķēle: — Man godīgi jāsaka, ka prokuratūra mani neinformē par tādām detaļām — kas un kādā veidā. Pašlaik viņi to izdibina. Iespējams, ka nākamnedēļ jau būs zināma kāda informācija, varbūt nākamās nedēļas beigās parādīsies pirmie secinājumi.

Jautājums: — Vai sakarā ar Eiropas Komisijas slēdzienu pārmetumus ir pelnījuši ārlietu ministrs un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās? Vai tiks turpināta Latvijas tēla veidošanas finansēšana?

Andris Šķēle: — Domāju, ka kaut kādā mērā, protams, gan Birkava kungam, gan Kiršteina kungam, gan arī, iespējams, Saeimas attiecīgās komisijas vadītājam Inkēna kungam ir jāuzņemas zināma atbildība. Domāju, ka tas vairos un dubultos viņu enerģiju šajā ļoti atbildīgajā laika posmā līdz decembrim, kad mums vēl ir iespējams izdarīt to, kas nepieciešams, lai novērstu trūkumus, kas minēti Eiropas Komisijas ziņojumā, kurš, starp citu, nav negatīvs attiecībā uz Latviju. Tajā nav negatīvas attieksmes pret Latviju kā kandidātvalsti. Tas ir pozitīvs, bet nepietiekams. Tāds ir pamatslēdziens. Domāju, ka mums ir iespējams izdarīt visu. Ja tomēr ir bijuši momenti, kas saistīti ar matemātiku, es pieļauju, ka, iespējams, kaut kādā veidā arī speciāli daži izkārtojumi Komisijas slēdzienos varbūt ir pavirši.