“Netaisos atkāpties no saviem principiem!”

Ministru prezidents Andris Šķēle preses konferencē piektdien, 18. jūlijā

Jautājums: — Precizējiet, lūdzu, kuru partiju paziņojumus jūs vērtējat kā politisko šantāžu?

Andris Šķēle: — Es teicu, ka dažu partiju paziņojumus varētu uzskatīt kā politisko šantāžu. Domāju, ka diezgan precīzi ir pauduši savu viedokli vairāki partijas “Latvijas ceļš” atbildīgi funkcionāri. Tāpat šodien man ir informācija, ka ir bijis partijas “Tēvzemei un Brīvībai” paziņojums, acīmredzot ar “Latvijas ceļa” viedoklim pilnīgi pretēju pozīciju. Es gan to rakstisku neesmu redzējis. Tātad ir polāri paziņojumi. Tas liecina, ka visu laiku, protams, kaut kādā veidā tiek izdarīts spiediens uz mani. Tas ir velti, jo es savu lēmumu vienalga pieņemšu.

Jautājums: — Vai sarunā Andris Grūtups jums ir paskaidrojis, no kurienes radusies šī Lihtenšteinas firma? Berijs apgalvoja, ka Grūtups viņam ieteicis šo firmu.

Andris Šķēle: — Nē, tādas detaļas mēs nepārrunājām. Es, protams, redzot to visu, gribēju tikties un iztaujāt, kā tas viss ir. Advokāts nešaubīgi apliecināja, ka viņam ir ļoti labs honorārs no “Bankas Baltija”, un tieši viņš ir dziļi ieinteresēts, lai tiktu atgūtas maksimāli ātri un maksimāli lielas summas “Bankas Baltija” labā. Viņa kā advokāta darbība ir saistīta ar attiecīgu dokumentu gatavošanu un citām lietām. Man jāsaka, ka ir likums par advokatūru, un advokāts cita klienta lietas man nestāsta.

Jautājums: — Vai Andris Grūtups arī turpmāk būs jūsu ārštata padomnieks?

Andris Šķēle: — Jā. Es pašlaik neredzu nekādas problēmas. Vairāki mani ārštata padomnieki ir patiešām augstas klases speciālisti savās jomās, kas pārzina attiecīgos jautājumus un nepieciešamības gadījumā var sniegt atbildes uz maniem jautājumiem šajās jomās.

Jautājums: — Grūtupa kungam ir visai divdomīga loma “Bankas Baltija” lietā. Vai jūs nevarētu raksturot savas personiskās, biznesa un darba attiecības ar Grūtupa kungu?

Andris Šķēle: — Es tikai negribētu komentēt attiecīgās “dzeltenās” avīzes rakstu, un neiesaku arī jums nopietni to ņemt vērā. Jā, visi dokumenti, es domāju, ir zināmi, un tos var apskatīt arī attiecīgās lietas ietvaros, kur ir viss sašūts. Advokāta Grūtupa pakalpojumus, liekas, esmu izmantojis kādas trīs vai četras reizes. Mēs esam pazīstami pietiekami sen. Es viņu vērtēju kā ļoti zinošu juristu, kas ir sniedzis daudzus komentārus, ir piedalījies daudzu skaidrojošu materiālu sagatavošanā. Es viņu patiešām vērtēju kā augstas klases juristu. Kas attiecas uz jautājumiem par Lihtenšteinas kompānijām, es, protams, jautāju, kas tās ir par kompānijām, kas ir tie lihtenšteinieši. Es nevarēju gūt uz to atbildi. Jo arī viņš nevarēja sniegt atbildi.

Jautājums: — Kāpēc tad viņš to ieteica Berijam?

Andris Šķēle: — Es nevaru komentēt, vai viņš to ir ieteicis. Domāju, ka tas tiks izdibināts izmeklēšanas laikā.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat faktu, ka “Ventspils nafta” joprojām nav reaģējusi uz ekonomikas ministra Krasta prasību atsaukt darījumu ar Lihtenšteinas firmu?

Andris Šķēle: — Es neesmu par to informēts, vai “Ventspils nafta” nav reaģējusi. Bet es domāju, ka tas ir ļoti rūpīgi apsverams pašai “Ventspils naftas” vadībai, tieši tās valdei. Un tas acīmredzot arī tiks noskaidrots attiecīgo pārbaužu laikā. Jo, laikam, piekrītot maksāt kādu summu, viņi faktiski kaut kādā mērā ir atzinuši visas iespējamās lielās prasības iespējamību. Domāju, ka viņi diez vai vēlas maksāt šo milzīgo summu. Man šķiet, ka darījums nav noticis. Jo es līdz šim neesmu informēts par to, ka “Ventspils nafta” būtu kaut ko maksājusi šai Lihtenšteinas firmai.

Jautājums: — Vai tas, jūsuprāt, nenozīmē, ka vajadzētu apturēt šo darījumu?

Andris Šķēle: — Domāju, ka par to tiešām ir jājautā juristiem un advokātiem. Es zinu, ka ir notikušas visādas pietiekami nopietnas konsultācijas. Es neesmu pārliecināts par savu juridisko terminoloģiju un negribētu teikt, ka esmu precīzs un to visu pārzinu. Bet, šķiet, ka, parādus pārdodot, parādi ir arī jāatpērk. Acīmredzot ir jābūt kādiem līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Jautājums: — Nupat Tallinā Baltijas valstu vadītāju sanāksmē jūs sacījāt, ka būtu priecīgs, ja kaut viena no Baltijas valstīm vispirms iekļūtu Eiropas Savienībā. Vai tagad jūsu viedoklis ir mainījies?

Andris Šķēle: — Es nenoliedzu to, ka mēs priecāsimies un apsveiksim igauņu kolēģus, ja viņiem šis lēmums tiešām būs labvēlīgs. Jo, manuprāt, tas ir gluži normāli, ja ikviens no mums priecājas par sava laba kaimiņa veiksmi. Bet tajā pašā laikā, atskatoties un salīdzinot šos viedokļus, — jūs zināt, ka ir pieejami visi viedokļi —, man jāsecina, ka es neredzu starpību, es neredzu pamatojumu tam, ar ko mēs esam sliktāki. Es tādēļ negribu teikt, ka kaut kas ir jāmaina par sliktu Igaunijai. Nē. Mums ir jācīnās par savām iespējām.

Jautājums: — Kā vērtējat to, ka privatizējamie valsts uzņēmumi “Ventspils nafta” un “Latvenergo” norēķinās caur “Banku Baltija”?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka vai nu jūs ne visai precīzi jautājāt, vai es varbūt ne visai precīzi sapratu. Pats svarīgākais — un to jums paskaidros jebkurš uzņēmējs un jebkura, pat vismazākā, uzņēmuma iespējamais pircējs — ir iegādāties uzņēmumu ar pilnīgi skaidrām visām saistībām. Tas ir pats svarīgākais, ko visu laiku arī cenšas ievērot Privatizācijas aģentūra. Acīmredzot tas, starp citu, var būt vienīgais arguments Privatizācijas aģentūrai. Viņiem ir svarīgi, lai būtu sakārtotas, satīrītas, nokārtotas bilances. Kā zināt, viena cita diezgan liela uzņēmuma — “Latvijas gāzes” — sakarā, tāpat, lai sakārtotu bilances, lai tiktu vaļā no neskaidrām lietām, valdība pieņēma speciālu lēmumu pārņemt zināmus debitorparādus, kas bija saistīti ar pašvaldībām. Jo attiecīgie privatizācijas procesa dalībnieki nevēlējās būt tie, kam jākonfliktējas ar pašvaldībām. Es vienkārši tikai varu teikt, ka tas ir pareizi, ja tiek sakārtotas uzņēmumu bilances.

Jautājums: — Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, piedāvājums veikt šo darījumu, respektīvi, pirkt šo kredītu par 5 miljoniem latu, nācis no Grūtupa kunga un cita advokāta puses. Kāda visā šajā lietā ir Privatizācijas aģentūras loma?

Andris Šķēle: — Domāju, Privatizācijss aģentūra nevar zināt to, kas notiek “Bankā Baltija”. Es neesmu informēts par šo otru advokātu, kas nav Grūtups un martā ir piedāvājis pirkt šo parādu. Iespējams, ka jau agrāk — janvārī — vajadzēja lemt par šīm lietām. Varbūt nevajadzēja iet līdz Augstākajai tiesai, sagaidīt tās lēmumu, kā tas bija “Latvenergo” gadījumā, un tad vēlreiz spriest un ķīvēties, ko un kā darīt. Bet varbūt bija jādara, kā tas vairumā gadījumu tiek darīts, meklēt milzīgu nolīgumu uz pietiekami ātru un lētāku iznākumu. Es vēlreiz gribu vērst uzmanību uz to, ka daudzas lietas ir arī diezgan neskaidras — kā radušies, starp citu, visi šie parādi. Daudzas lietas par to, kā radās saistības pret “Banku Baltija”, arī šīs “Ventspils naftas”, laikam Stendzenieka kunga iniciētās lietas, ir visai neskaidras. Un skaidrs, ka uzņēmumi, ieejot privatizācijas posmā, grib ātrāk tikt projām no šīm neskaidrajām lietām. Pilnīgi iespējams, ka jums ir taisnība un jau martā kaut ko vajadzēja darīt.

Jautājums: — Jūs teicāt, ka negribat, lai izmeklēšana tiktu politizēta. Vai tas nozīmē, ka kādam nebūtu jāuzņemas politiskā atbildība par šī darījuma sekām?

Andris Šķēle: — Domāju, ka politisku atbildību var uzņemties politiski atbildīgas personas, tas ir, ministri. Nedod Dievs, ka kāds no ministriem ir saistīts ar šo darījumu.

Jautājums: — Kad varētu sākties jauno ministru apstiprināšana?

Andris Šķēle: — Par to es stāstīšu nākamnedēļ.

Jautājums: — Vai no budžeta varētu tikt piešķirti tādi paši līdzekļi kā Igaunijai savu panākumu propagandai?

Andris Šķēle: — Tas ir jautājums, uz ko es varbūt neatbildēju tai kundzei, kas uzdeva jautājumu, kurš sastāv no divām daļām. Varbūt patiešām ir vēl kas papildus darāms, lai būtu ārlietu resoram attiecīgās iespējas vēl papildus stāstīt par Latviju un to reprezentēt. Man jau, protams, šķiet, ka, lai arī cik saspringts ir katras ministrijas budžets, tas tomēr ir pietiekami apmierinošs, lai ar to veiktu savus pamatuzdevumus un arī šo uzdevumu. Kas attiecas uz budžetu, iespējams, ka vēl ir jādomā, un pilnīgi iespējams, ka mēs vēl apspriedīsimies par zināmu papildu līdzekļu rašanu, lai šo darbu nodrošinātu. Pašlaik budžets pildās absolūti apmierinoši. Es gribētu teikt pat vēl vairāk — pat sociālais budžets šobrīd — mēneša vidū — ir ar plusa zīmi. Un, ja šāda tendence saglabāsies, varbūt nākamā gada vidū jau varēs runāt ne tikai par pensiju indeksāciju vien. Tas ir vēl nebijis gadījums, ka sociālais budžets arī pildās ar uzviju. Mums budžeta situācija ir pietiekami laba. Es tikai gribu teikt, ka nekad naudas nav bijis pietiekami daudz tām milzīgajām valsts vajadzībām, kādas eksistē.

Jautājums: — “Latvenergo” un Privatizācijas aģentūrā to augstākajās institūcijās ar lieliem skandāliem tika iesēdināti cilvēki, kam bija jāuzņemas šo uzņēmumu politiskā vadība. Vai arī viņiem nav nekādas atbildības par šo darījumu?

Andris Šķēle: — Es gribētu lūgt jūs precizēt jautājumu par tiem skandāliem. Tagad skandālu ir tik daudz, ka es nezinu, kuru skandālu jūs domājat.

Jautājums: — “Latvenergo” trīs miljonu latu skandāls.

Andris Šķēle: — Bet kurš skandāls ir par to politisko vadību?

Jautājums: — Katrā uzņēmumā ir savas partijas pārstāvis.

Andris Šķēle: — Paldies! Es sapratu. Jā, šķiet, pirms gada vai nedaudz agrāk šeit sacīju, ka nav jātaisa politiskas padomes, jo tas vienalga noved pie kaut kādiem savstarpējiem ķīviņiem vai arī varbūt pie pilnīgi citām darbībām. Es nezinu. Runājot par padomēm, es nevaru atbildēt. Es domāju, ka izmeklēšanas laikā tiks konstatēts, ko Ekonomikas ministrija dara, ko ir darījušas attiecīgās valdes un padomes, ja attiecīgajās padomēs ir politiķi — es šobrīd vēl neesmu pārbaudījis, kas ir “Latvenergo” padomes locekļi. Ja viņi ir politiķi, viņi var nest politisko atbildību.

Jautājums: — Cik laika jums vajadzēs, lai pilnīgi precīzi noskaidrotu, vai Grūtupa kungs ir bijis vainīgs?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka to noskaidros prokuratūra, kas arī nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem. Un, kā zināt, uz tiem jautājumiem kaut kā specifiski ir arī jāatbild. Ar to gribu teikt, ka pēc valdības uzskata — tāds ir arī vairāku ministru viedoklis — šī, mūsuprāt, ir manipulācija, mahinācija ar naudas līdzekļiem. No valdības puses tiks darīts viss, lai visi materiāli, kas ir pieejami valdības pārraudzībā esošajām institūcijām, tiktu atdoti prokuratūrai. “Banka Baltija” visu laiku ir atradusies Einara Repšes pārraudzībā, tā ir Latvijas Bankas uzmanības objekts, tās lolots bērns. Kas attiecas uz Beriju, viņš acīmredzot ir atbildīgs tiesai, kas ir iecēlusi viņu, un acīmredzot Latvijas Bankai.

Jautājums: — Vai jums nākamnedēļ ir ieplānota tikšanās ar Vili Krištopanu, un vai šajā sakarā ir paredzēta arī kāda preses konference?

Andris Šķēle: — Domāju, ka nākamnedēļ man varētu būt vismaz viena, ja ne divas preses konferences. Viena noteikti, tāpēc ka nākamā nedēļa ir mēneša pēdējā nedēļa. Ministrs Krištopans šonedēļ atradās ārpus Latvijas, un tāpēc man nebija iespējams tikties ar viņu. Es, protams, tikšos ar ministru, tiklīdz viņš būs atgriezies un man būs iespējams pie viņa tikt.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā