Par izglītību Latvijā

Nesen plašākas sabiedrības vērtējumam tika nodoti vairāki Latvijas izglītībai veltīti informatīvi izdevumi, kuru tapšanu un izdošanu nodrošinājis Akadēmiskās informācijas centrs – Latvijas Nacionālā observatorija. Un tie ir – “Profesionālā izglītība Latvijā” latviešu un angļu valodā, “Ārvalstu izglītības sistēmas” un Latvijas augstskolu programmu aprakstu krājums angļu valodā. Domājams, atkarībā no laikraksta noslogotības, iespēju robežās ar tiem tuvāk iepazīstinās arī “Latvijas Vēstnesis”.

Kā pastāstīja Andrejs Rauhvargers, Akadēmiskās informācijas centra direktors, informācijas apkopošana ir viens no šī centra darbības pamatvirzieniem. Izglītības un zinātnes ministrijas un Matemātikas un informātikas institūta 1994. gadā dibinātais Akadēmiskās informācijas centrs ir nevalstiska institūcija, kas Latvijā saskaņā ar Lisabonas diplomu atzīšanas konvenciju veicina dažādu ārvalstu mācību iestāžu diplomu atzīšanu, kā arī Latvijas Republikā iegūtu diplomu starptautisku novērtēšanu un atzīšanu. Akadēmiskās informācijas centra valdē ir abu dibinātāju un Latvijas augstskolu rektoru padomes pārstāvji. Savukārt Latvijas Nacionālā observatorija ir saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra un Eiropas Izglītības fonda noslēgto līgumu veidots projekts, kura mērķis ir pētīt darba tirgu valstī un ar to saistītās profesionālās izglītības attīstību.

Šādas observatorijas darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, un Latvijas Nacionālā observatorija pirms diviem gadiem ir bijusi šādas institūcijas eksperimentālais projekts PHARE programmas aptvertajās valstīs.

Nacionālās observatorijas uzdevums ir trīsreiz gadā sniegt ziņojumu Eiropas Izglītības fondam par darba tirgus un profesionālās izglītības attīstības pētījumu rezultātiem. Eiropas Izglītības fonds, kas ir arī vienīgais Eiropas Savienības PHARE izglītības programmu finansu administrētājs, un citas Eiropas Savienības struktūrvienības izmanto šos dažādu valstu nacionālo observatoriju sniegtos ziņojumus, lai noteiktu palīdzības programmu nepieciešamību un veidotu attīstības tendenču salīdzinājumu dažādās partnervalstīs, savukārt ziņojumu iesniedzējvalstis pēc observatoriju pētījumiem attīsta profesionālās izglītības stratēģiju atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

Paralēli šiem regulārajiem darba tirgum un profesionālajai izglītībai veltītajiem ziņojumiem Latvijas Nacionālā observatorija veic arī atsevišķām problēmām veltītus pētījumus. Šogad tādi ir pētījums par pēcvidusskolas profesionālo izglītību Latvijā un sociālo partneru lomas analīze, kas nozīmē darba devēju, profesionālo asociāciju un arodbiedrību sadarbības izpēti.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore