Kad pietrūkst iespēju, kā pārbaudīt amatpersonu godīgumu

Valsts amatpersonu deklarāciju efektīvākai pārbaudei patlaban trūkst gan darbinieku, gan likumdošanā nostiprinātu iedarbīgu mehānismu — tāds bija galvenais Andas Krastiņas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Korupcijas novēršanas kontroles daļas priekšnieces, arguments vakar, 7.februārī, preses konferencē atbildot uz žurnālistu pārmetumiem gan par pārbaudīto valsts amatpersonu deklarāciju mazo daļu, gan lēno informācijas vākšanas procesu atsevišķos sabiedrībā jau plašu rezonansi guvušos gadījumos, kad aizdomas radījusi vairāku augsta līmeņa Latvijas politiķu ienākumu legalitāte un nodokļu nomaksa.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumā izvirzītajiem kritērijiem 2000. gadā Latvijā bijušas 41 322 valsts amatpersonas, to skaits salīdzinājumā ar 1999. gadu audzis par vairāk nekā tūkstoti. Šādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests apkopojis pēc tam, kad saskaņā ar minēto likumu ziņas par savā pakļautībā strādājošo valsts amatpersonu skaitu iesnieguši valsts iestāžu un valsts uzņēmējsabiedrību vadītāji.

Tā kā Korupcijas novēršanas likums paredz vairākus valsts amatpersonu deklarāciju veidus — ikgadējas, stājoties amatā, beidzot pildīt amatu, kā arī deklarācijas par ienākumiem gadu un divus gadus pēc amata pildīšanas izbeigšanas, kopējo pērn iesniegto deklarāciju skaits — 46 518 — pārsniedzis pašu valsts amatpersonu kopskaitu.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļa pārbaudījusi tikai nepilnus divus tūkstošus jeb 4,79 procentus no visām pērn iesniegtajām amatpersonu deklarācijām. Sestajā daļā jeb 287 no tām konstatētas neatbilstības likumam — valsts amatpersonas deklarācijas nav iesniegtas likumā noteiktajā termiņā, tajās norādītas nepatiesas ziņas, valsts amatpersonas pārkāpušas noteiktos ierobežojumus, nav ziņojušas par atrašanos interešu konflikta situācijā vai arī nav izbeigušas ietekmējamu (korumpējamu) stāvokli. Par šiem administratīvajiem pārkāpumiem VID amatpersonas piemērojušas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētos administratīvos sodus. (A. Krastiņa žurnālistu uzmanībai piedāvāja arī konkrētu pārskatu par dažiem gadījumiem, kad valsts amatpersonām, to vidū arī Saeimas deputātiem, piemēroti naudas sodi.)

Vairākos citos gadījumos Korupcijas novēršanas likuma nepildītāji tikuši cauri ar rakstiskiem brīdinājumiem vai mutvārdu aizrādījumiem. Tikai deviņos gadījumos no pārbaudītajām valsts amatpersonu deklarācijām VID Korupcijas novēršanas kontroles daļa konstatējusi faktus, uz kuriem balstoties lietas tālākai izziņas izdarīšanai ir nosūtītas Finansu policijai un Ģenerālprokuratūrai.

Kaut arī pašas VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas sagatavotā informācija par lielo pārbaudītajās deklarācijās konstatēto likuma pārkāpumu skaitu liecina par iespēju, ka arī atlikušajā nepārbaudīto deklarāciju daļā varētu būt līdzīga likuma ignorance, A. Krastiņa atzina, ka plašāka kontrole nav šīs struktūras spēkos.

Pašlaik ar valsts amatpersonu deklarāciju kontroli Latvijā kopumā nodarbojas 59 VID darbinieki, un atbilstoši likuma prasībām tiek pārbaudītas pilnīgi visas augstāko valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī izlases kārtībā neliela daļa citu deklarāciju. Turklāt, kā uzsvēra A. Krastiņa, arī pērn pārbaudīto 1913 deklarāciju skaits pārsniedz likumā noteikto VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas darba minimumu - pārbaudīt vismaz divus procentus katras kategorijas amatpersonu deklarāciju.

Tomēr, pēc A. Krastiņas domām, efektīvākai valsts amatpersonu korumpētības ierobežošanai par traucēkli uzskatāma ne vien mazā pārbaudīto deklarāciju daļa, bet arī ar likumu noteiktie VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas rīcībā esošie kontroles mehānismi attiecībā uz pārbaudei izvēlētajām deklarācijām. Kā zināms, likumā noteiktos gadījumos, ja radušās šaubas par deklarācijā norādīto ziņu patiesīgumu vai arī valsts amatpersonas ienākumu avotiem, no šādas valsts amatpersonas VID darbinieki var pieprasīt papildu deklarāciju, ienākumu deklarācijas no šādas valsts amatpersonas radiniekiem un vākt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uzņēmumiem.

Kopš pagājušā gada septembra klāt nācis vēl viens kontroles instruments — līdz ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" valsts amatpersonām var prasīt aizpildīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja deklarāciju.

Taču, pēc A. Krastiņas domām, ļoti atbalstāmas būtu idejas, kas jau vairākkārt izskanējušas, — līdz ar topošo jauno korupcijas novēršanas likumu būtu jāpaplašina valsts amatpersonu deklarāciju kontrolētāju pilnvaras, piemēram, piešķirot tiem izziņas izdarītāja tiesības atbilstoši kriminālprocesuālajām normām, jāievieš nulles deklarācijas, legālās prezumpcijas princips, juridisko personu atbildība par iesaistīšanos koruptīvos darījumos. Turklāt ļoti efektīva, turklāt ar preventīvu dabu, būtu likuma norma, kas par atrašanos interešu konfliktā vai korumpējamā situācijā, kā arī par likumā noteikto ienākumu deklarēšanas prasību neievērošanu paredzētu nevis naudas sodu, bet gan aizliegumu turpmāk ieņemt valsts amatpersonas posteni.

Var arī cerēt, ka efektīvu topošā likuma iedzīvināšanu nodrošinās jau ar nākamā gada sākumu iecerētā Korupcijas apkarošanas biroja izveidošana. Tieši šai institūcijai paredzēts nodot arī līdzšinējās VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas pienākumus — valsts amatpersonu deklarāciju kontroli.

Kā soli, kuru nolūkā ierobežot iespējamās interešu konfliktu un korumpētības situācijas visas valsts un pašvaldību iestādes varētu spert vēl pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, A. Krastiņa ieteica ētikas kodeksu izstrādi valsts un pašvaldību iestādēs un šo ētikas kodeksu noteikšanu par obligātu iekšējās kārtības noteikumu sastāvdaļu. Tāds ētikas kodekss Valsts ieņēmumu dienestā darbojoties jau vairākus gadus. Tomēr arī ētikas kodeksu pieņemšana diezin vai kļūtu par atrisinājumu visām problēmām, jo, kā tas redzams šīs pašas VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas sagatavotajā pārskatā, pērn arī 23 no 720 pārbaudītajām paša VID amatpersonu deklarācijām konstatēti pārkāpumi, par kuriem vainīgajiem piemēroti administratīvie sodi.

Vakar, 7. februārī, notika arī Korupcijas novēršanas padomes kārtējā sēde, un viens no tās darba kārtības punktiem bija tieši VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas ziņojuma izskatīšana.

Interesanti, ka starp Korupcijas novēršanas padomes darba dokumentiem, kuri pēc sēdes beigām kļuva pieejami arī žurnālistiem, bija arī 2000.gada 3. oktobrī notikušās Ministru prezidenta Andra Bērziņa un ārvalstu investoru padomes tikšanās laikā Latvijas valdībai iesniegtie priekšlikumi, kurus realizējot pēc Latvijā ienākušo ārvalstu uzņēmēju domām, varētu mazināt korupcijas līmeni valstī. Arī šo piedāvājumu vidū — korupcijas apkarošanas biroja izveide, nulles deklarāciju ieviešana, bet arī tādi priekšlikumi kā interešu konflikta situācijā esošu un politiski ietekmējamu valsts pilnvarnieku nomaiņa, vienota iekšējā audita izveide valsts un pašvaldību struktūrās, vienotas pasūtījumu sistēmas ieviešana un citi.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore