Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Komisijas sniegto Latvijas lauksaimniecības vērtējumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.1997., Nr. 186 (901) https://vestnesis.lv/ta/id/30083

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums Nr.108

Par konkursa rezultātiem apraides atļaujas (licences) saņemšanai radio programmas apraidei 87,5 - 108 MHz UĪV diapazonā Iecavā

Vēl šajā numurā

22.07.1997., Nr. 186 (901)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Par Eiropas Komisijas sniegto Latvijas lauksaimniecības vērtējumu

Roberts Dilba, Zemkopības ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušajā nedēļā Latviju satrauca Eiropas Komisijas atzinums “Agenda — 2000”, kurā tika dots mūsu tautsaimniecības vērtējums un atbilstība Eiropas Savienības prasībām. Sava daļa kritikas bija veltīta arī lauksaimniecībai, tādēļ lūdzām zemkopības ministru Robertu Dilbu komentēt EK atzinuma lauksaimniecības daļu.

Vai EK atzinumā sniegtais Latvijas lauksaimniecības vērtējums ir objektīvs un atbilst pašreizējai situācijai?

— Uzskatu, ka sniegtais vērtējums neatbilst pašreizējai situācijai lauksaimniecībā, un ekspertu vērtējumu par objektīvu nosaukt nevaru. Atzinumā figurē tādi fakti, kas atbilst 1995. un 1996. gadam, taču, it īpaši pēdējā gada laikā, lauksaimniecībā ir notikusi ļoti strauja attīstība. Ir daudz darīts Eiropas Savienības prasību virzienā, un diemžēl pēdējās izmaiņas lauksaimniecībā eksperti tomēr vērā nav ņēmuši.

Atzinumā ir sajaukti kopā visi fakti — jaunie un vecie, tādēļ tie neatspoguļo pašreizējo ainu Latvijas tautsaimniecībā. Rodas priekšstats, ka nav bijis viena nopietna vadošā eksperta, kas būtu sekojis visu nozaru ekspertu darbam un salicis visus atzinumus kopā, izveidojot patiesu mūsu valsts tautsaimniecības vērtējumu. Pašreiz EK atzinums nesniedz pārskatu par attīstības procesiem Latvijā.

Kā šāda situācija varēja izveidoties?

— ES eksperti, kas brauc uz Latviju, mainās. ES biroju Latvijā atvēra tikai pagājušajā gadā. Domāju, ka nav izveidota pastāvīga ekspertu grupa, kas šeit strādātu un uz vietas sekotu līdzi Latvijā norisošajiem procesiem. Tas arī varētu būt noteicošais, kādēļ Latvijas vērtējums neatbilst pašreizējai situācijai. Kā jau iepriekš minēju, pēdējā gada laikā Latvija ir ļoti strauji attīstījusies.

Attiecībā uz lauksaimniecību rodas iespaids, ka ekspertu vērtējums balstīts galvenokārt uz faktiem, kurus pagājušā gada vasarā mēs, atbildot uz ES jautājumiem, apkopojām un nosūtījām. Tas bija plašs materiāls, taču pagājušogad bija pilnīgi savādāka situācija, nekā tā ir šobrīd. Un arī šajās atbildēs jau bija daži fakti un skaitļi, ko mēs, negribot lēkt notikumiem pa priekšu, devām nedaudz vecākus. Mēs centāmies būt iespējami patiesi un neizskaistināt. Acīmredzot tā darīt nevajadzēja, jo, ja šīs atbildes ir ņemtas par pamatu Latvijas lauksaimniecības vērtējumam šajā EK atzinumā, tad tas ir nācis mums par sliktu. Domāju, ka igauņu lauksaimnieki tik paškritiski pagājušajā vasarā nebija, bet parādīja, ko dara — ar skatu nākotnē, nevis pagātnē. Tāds ir mans subjektīvs viedoklis.

Vai daļa faktu EK atzinumā pašreizējai situācijai atbilst?

— Nenoliedzami, daļa faktu ir objektīvi, taču tā ir tikai viena izveidojušās situācijas puse. Otra puse ir tā, ka ekspertu vērtējumam nav pareizā skatījuma. Baltijas valstīm būtu vajadzējis atrast īpašu pieeju, piešķirt īpašu statusu. Varēja būt kāda piebilde vai atruna, jo politiski nepareizi ir vienu no Baltijas valstīm izvirzīt tālākām sarunām par iestāšanos ES jau tuvākajā laikā, bet abas pārējās atbīdīt uz ilgāku laiku. Tas, manuprāt, nav īsti pareizi.

Kā tas būs, ja tiešām Igaunija tiks uzņemta Eiropas Savienībā, bet Latvija un Lietuva — ne?

— Vēl ir ļoti grūti spriest un prognozēt, kura no Baltijas valstīm pirmā iestāsies ES. Ja mēs spēsim mobilizēties, ja šis EK atzinums būs stimuls, tad situācija var veidoties pilnīgi citāda un mēs varam Igauniju apsteigt, par spīti tam, ka viņi it kā ir soli priekšā mums. Protams, ja EK atzinums psiholoģiski mūs ietekmēs gluži pretēji, ja mēs nolaidīsim rokas un necentīsimies, tad paši vien būsim zaudētāji. Ja mēs samierināsimies ar sasniegto un metīsim tikai skatu uz Austrumu tirgu, kur kvalitātes prasības nav tik augstas, tad varam savā attīstībā uz ilgu laiku apstāties. Taču ceru, ka mēs varēsim pierādīt savu virzību uz Eiropas Savienību, spēsim mobilizēties un parādīt, ka situācija Latvijā šobrīd nav tik bezcerīga. Šobrīd vēl ir grūti ko konkrēti pateikt. Galvenais ir nesēdēt uz lauriem, bet strādāt, sakārtot savus uzņēmumus atbilstoši Eiropas kvalitātes prasībām, censties palielināt kvotas, piemēram, piena pārstrādes produktiem uz Eiropas Savienību. Pašlaik šāda tendence ir, un tā ir laba.

Taču mobilizēšanās prasīs ļoti lielus finansu ieguldījumus... Zinot attieksmi pret lauksaimniecību, vai varētu izveidoties vēl labvēlīgāks klimats laukiem mūsu iekšpolitikā?

— Jā, taču šodien sakārtot uzņēmumu naudas izteiksmē iznāks lētāk nekā to darīt pēc vairākiem gadiem. Un, nenoliedzami, mums pašiem ir jāpierāda, ka lauksaimniecībai lielāks atbalsts būtu vajadzīgs. Tādēļ jau arī mēs veidojam lauksaimniecības attīstības programmas, un jau tagad esam ieguvuši lielāku finansiālu atbalstu, nekā sākotnēji tika domāts. Arī turpmāk, ceram, varēsim pierādīt, ka lauksaimnieciskajā ražošanā ieguldītā nauda nes augļus, ka ir efektivitāte. Ja Eiropas Savienības eksperti, kas ieradīsies šāgada laikā un vērtēs mūsu piena nozari, dos pozitīvu atzinumu un ļaus turpināt eksportu uz ES, tad jau mēs sākam sevi pierādīt Latvijas un arī Eiropas līmenī. Šis ekspertu rezumējums pašreiz mums ir ļoti svarīgs. Pats būtiskākais lauksaimniecībā ir ražošana, un tieši šeit ir vajadzīgs pašmāju atbalsts. Pārstrāde ir jau kļuvusi diezgan spēcīga, bet ražotājiem, zemniekiem vajag palīdzēt. Bez kvalitatīva produkta sākuma zemnieku saimniecībā arī pārstrāde nevar būt kvalitatīva. Pašlaik Zemkopības ministrijas darbība, programmas uz to arī ir vērstas.

Tātad ir cerības, ka varētu būt lielāks valdības un budžeta atbalsts tieši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem?

— Cerības vienmēr mirst pēdējās, un par atbalstu ir jācīnās. Visiem vajag un visās sfērās, un mums ir jāpierāda, ka laukiem vajag ne mazāk.

Gribu piebilst, ka lauksaimniecība EK atzinumā nebija tā lielākā “grēkāze”. Eiropas Savienību Latvijas lauksaimniecība nebiedē, jo mūsu ražojumu īpatsvars nav tik liels, lai radītu liekas lielas problēmas. Droši varu teikt, ka Zemkopības ministrija ir ļoti daudz strādājusi, ka zemnieki ir sīvi cīnījušies par savu eksistenci, un ne jau mūsu nozare bija iemesls Latvijas pastumšanai malā.

Varbūt lielākais iemesls ir mūsu politiskā nestabilitāte un likumdošanas neatbilstība, nesakārtotība atb ilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā tas izskanēja arī EK atzinumā?

— Likumdošana bija viens no būtiskajiem jautājumiem, to nevar noliegt. Mūsu likumos nemitīgi notiek izmaiņas, daudzi likumi tiek pamatīgi laboti, un no malas izskatās, ka darbs uz priekšu neiet. Taču tā gluži nav. Labojumi paņem ļoti daudz laika, kas būtu vajadzīgs jaunu likumu izstrādei, izskatīšanai un pieņemšanai. Te nu pašreizējai Saeimai daudz pārmest nevarētu. Taču politiskie aspekti ir būtiski un uz tiem būtu jāvērš lielāka uzmanība, lai nebūtu nevajadzīgu mīnusu. Taču ceru, ka līdz gada beigām mēs visās jomās mobilizēsimies.

Paldies par sarunu !

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktores

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!