Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas iedzīvotāji. Migrācija un dabiskā kustība pēc Otrā pasaules kara. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.1997., Nr. 186 (901) https://vestnesis.lv/ta/id/30084

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas iedzīvotāji. Migrācija un dabiskā kustība pēc Otrā pasaules kara (turpinājums)

Vēl šajā numurā

22.07.1997., Nr. 186 (901)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

RAKSTI. REFERĀTI

Prof., Dr.oec. Bruno Mežgailis:

Latvijas iedzīvotāji. Migrācija un dabiskā kustība pēc Otrā pasaules kara

Cik strauji iedzīvotāju skaits Latvijā pēckara periodā līdz 1990.gadam (ieskaitot) pieauga, tikpat strauji ar 1990.gadu tas samazinās. Atšķirība starp abiem šiem periodiem (pirms un pēc 1990.gada) ir tā, ka pirmajā no tiem pieaugumu Latvijā kopumā veidoja kā ar dabisko, tā mehānisko kustību, kamēr otrajā periodā abas šīs kustības iedzīvotāju skaitu samazināja. Līdzīga situācija bija arī pilsētās. Lauku iedzīvotāju skaits pirmajā periodā kritās, galvenokārt ar mehānisko kustību, arī otrajā periodā vērojams zināms iedzīvotāju skaita samazinājums. To savukārt regulēja teritoriālās izmaiņas starp laukiem un pilsētām.

Lavijas iedzīvotāju skaita izmaiņas visā pēckara periodā galvenokārt notika migrācijas rezultātā. Iebraukušo un izbraukušo skaits Latvijā un tā radītais migrācijas saldo raksturots 3. tabulā.

Latvijā ne tikai tūlīt pēc kara iebrauca (demobilizējās) liels skaits nelatviešu. Viņi turpināja iebraukt visus gadus (1951. — 1990.gadā). Šajā periodā Latvijā iebrauca (pierakstījās) 2172 tūkst. cilvēku vai 54,3 tūkst. cilvēku gadā (vidēji).

Ne jau visi te sabraukušie palika uz visiem laikiem. Daļa te iebraukušo pēc zināma (īsāka vai ilgāka) laika Latviju atkal pameta. Tādu 1951. — 1990.gadā bija 1829 tūkst. cilvēku vai vidēji gadā — 45.1 tūkst. cilvēku. Tādā kārtā 1951. — 1990.gadā Latvijā palika uz dzīvi 370 tūkst. cilvēku vai gadā vidēji 9,2 tūkst. cilvēku.

Nebija tāda gada, kad Latvijā no austrumrobežas nebūtu iebraukuši un palikuši uz dzīvi daudzi tūkstoši cilvēku. Visā padomju varas laikā (kopš 1940.gada) Latvijā kopējais migrācijas saldo (līdz 1990.gadam) sastādīja 941 tūkst. cilvēku).

Migrācijas pagrieziens sākās no 1990.gada, kad iebraukušo skaits stipri samazinājās, bet izbraukušo — palielinājās, pieaugumu (līdz 1990.gadam) nomainīja demogrāfiskie atplūdi, samazinājums, pie tam regulārs.

1991. — 1995.gadā Latvijā no citām valstīm iebrauca 30,9 tūkst. cilvēku vai 6,2 tūkst. gadā, bet no tās uz citām valstīm, galvenokārt uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, izbrauca 145,8 tūkstoši vai vidēji ik gadu 29,2 tūkst. cilvēku. Šajā periodā migrācijas saldo bija negatīvs un sastādīja 114,9 tūkst. cilvēku vai 23,0 tūkst. cilvēku gadā.

Lai gan no Latvijas pēc tās neatkarības atjaunošanas no austrumiem kādreiz iebraukušie izbrauc, tomēr šīs izbraukšanas tempi apmierināt nevar. Sabraukuši pārāk daudz, īpaši Rīgā un citās lielajās pilsētās, kur latviešu īpatsvars vēl nesasniedz pat pusi no šo pilsētu iedzīvotāju skaita.

Normālu etniski demogrāfisko proporciju izveidošanos jāpanāk tādējādi, ka no Latvijas izbraukušo skaitu palielinātu, īpaši no galvaspilsētas un citām lielākajām pilsētām.

Lēni, bet samērā noteikti demogrāfiskie procesi Latvijā sakārtojas. Pamazām viss atgriežas izejpozīcijās. Uz kurieni tad emigranti dodas un no kurienes imigranti Latvijā iebrauc?

Galvenie “rēķini” Latvijai ar imigrantiem un emigrantiem būs jākārto ar Krieviju. Lai gan iebraukušo īpatsvars 1994. — 1995.gadā visā migrācijas apgrozījumā sastāda 12%, 63% no tiem sastāda Krievija. No Krievijas pārsvarā Latvijā ierodas nevis krievi, bet gan Krievijā mītošie latvieši, kuri atgriežas Dzimtenē (tēvzemē).

Nākošais lielākais imigrācijas avots ir citas valstis, starp kurām ir arī Rietumvalstis, no kurām arī atgriežas latvieši Dzimtenē (tēvzemē).

Pat nedaudz vairāk nekā no Latvijas izbrauc (reemigrē) krievi, no šejienes uz Krieviju dodas (emigrē) arī nekrievi.

Ne visi citu etnosu cilvēki dodas uz savu etnisko dzimteni. Sevišķi to jāsaka par ukraiņiem. No visiem 1994. — 1995.gadā no Latvijas aizbraukušajiem ukraiņiem uz Ukrainu devās 47%, uz Baltkrieviju devās 85% baltkrievu. Dati to pašu neliecina par krieviem, jo uz Krieviju no Latvijas dodas turpat 20% vairāk cilvēku, nekā krievi izbrauc no Latvijas.

Pēc pētījumiem Latvijas Statistikas institūtā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!