PROBLĒMAS. PROJEKTI

Par Administratīvā procesa likumu

Administratīvā procesa loma tiesiskā valstī

Tiesiskai valstij atbilstoša administratīva procesa pamatprincipi ir attīstījušies Rietumu demokrātijas pēdējo simt, bet īpaši strauji pēdējo piecdesmit gadu laikā. Vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskajā zinātnē un iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kādā veidā darbojas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses .

Šo attiecību saturu savukārt nosaka cilvēktiesības , kas aptver jebkuras tiesiskās attiecības starp valsti un indivīdu. Tādēļ var teikt, ka, līdzīgi kā civilprocess ir materiālo civiltiesību realizācijas mehānisms un kriminālprocess — materiālo krimināltiesību realizācijas mehānisms, tāpat administratīvais process ir materiālo cilvēktiesību — galvenais, bet ne vienīgais — realizācijas mehānisms.

Daļā demokrātisko valstu administratīvais process eksistē tikai kā juridiskajā zinātnē un iestāžu un tiesu praksē apkopota, taču atvērta un pastāvīgā attīstībā esoša principu sistēma. Citās valstīs šīs principu sistēmas ietvaros ir pieņemti fragmentāri likumi un citas tiesības normas, kas risina atsevišķus jautājumus. Dažās valstīs (Vācijā, Austrijā, Spānijā) ir pieņemts īpašs likums par administratīvo procesu, kas ir kļuvis par administratīvā procesa pamatu. Taču arī šajās valstīs šie īpašie likumi ir integrēti visaptverošu abstrakto principu sistēmā , bez kuriem nav iedomājama šī likuma interpretācija un piemērošana, vienlaikus ļaujot tam elastīgi piemēroties reālas dzīves attīstībai.

Tiesiskas valsts principiem atbilstoša administratīvā procesa nepieciešamība Latvijā

Latvijā nepieciešams ieviest tiesiskai valstij atbilstošu administratīvo procesu gan juridisku, gan politisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Latvijas valstij ir juridisks pienākums ieviest tiesiskai valstij atbilstošu administratīvo procesu.

Tas vispirms izriet no Satversmes 1.panta , kas nosaka, ka Latvija ir “demokrātiska” republika. Pašreizējā situācijā tas ir mērķis, kas vēl ir jāsasniedz. “Demokrātiska” valsts modernā izpratnē nozīmē arī “tiesisku valsti”. Savukārt tiesiskas valsts centrālais (bet, protams, ne vienīgais) elements ir tiesiskai valstij atbilstošs administratīvais process.

Šis juridiskais pienākums izriet arī no Latvijas un Eiropas Savienības 1995.gada l2.jūnija Asociācijas līguma 69.panta, kurš uzliek Latvijai starptautiski tiesisku pienākumu “tuvināt” savu likumdošanu Eiropas Savienības likumdošanai, līdz tā kļūst “savietojama” ar Eiropas Savienības likumdošanu. Šīs abas likumdošanas sistēmas var kļūt savietojamas tikai tad, ja Latvijā administratīvais process darbojas uz tiem pašiem principiem kā Eiropas Savienībā, jo ar šī administratīvā procesa palīdzību Latvijā būs jārealizē arī Eiropas Savienības likumdošana.

Otrkārt, tā kā līdz šim visu atjaunotās Latvijas valdību deklarētais mērķis ir demokrātiskas, tiesiskas valsts sistēmas uzbūve atbilstoši tiem standartiem, kas pastāv attīstītās demokrātijās, tad šī mērķa sasniegšana nav iespējama bez tāda administratīvā procesa ieviešanas dzīvē, kas atbilstu tiesiskas valsts principiem. Tikai šāds administratīvais process nodrošina demokrātisku leģitimitāti un cilvēktiesību ievērošanu attiecībās starp valsti un indivīdu. Līdz ar to tiesiskas valsts principiem atbilstoša administratīvā procesa ieviešana ir arī politiska nepieciešamība.

Treškārt, jāievēro, ka administratīvais process regulē arī privātuzņēmēju individuālo saskarsmi ar valsti1: dažādu atļauju un licenču saņemšanu, nodokļu aprēķināšanu utt. Tikai tad, ja individuālam uzņēmējam valsts rīcība būs paredzama, tā būs juridiski korekta, saturiski taisnīga, tā nebūs patvaļīga, būs nodrošināta iestādes rīcības motīvu atklātība, domstarpību gadījumā viņam būs nodrošināts korekts apstrīdēšanas process augstākstāvošā iestādē un pārsūdzēšanas iespējas tiesā, tādā gadījumā tiešām būs radīta uzņēmējam labvēlīga publisko tiesību vide. Uzņēmējs varēs labāk plānot sava uzņēmuma darbību, jo valsts rīcība kļūs prognozējama. Samazināsies arī negodīgas konkurences iespējas. Šāda vide būs arī pievilcīgāka ārzemju investīcijām, jo Latvija atrodas konkurences situācijā ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras tāpat cenšas sakārtot savas uzņēmējdarbības publisko tiesību vidi, virzoties uz Eiropas Savienības tiesiskuma standartiem. Tādēļ tiesiskas valsts principiem atbilstoša administratīvā procesa ieviešana ir arī ekonomiska nepieciešamība.

Administratīvā procesa līdzšinējā attīstība Latvijā

Līdzšinējā pārmantotā administratīvā procesa prakse Latvijā būtiski atšķiras no administratīvā procesa prakses tiesiskā valstī. Lielākā daļa no tiesiska administratīvā procesa pamatprincipiem iestāžu un tiesu ikdienas praksē netiek vispār vai netiek konsekventi ievēroti. Daļa no šiem pamatprincipiem vai to sazarojumi — vismaz savās konkrēto izpausmju formās — vispār nav pazīstami. Līdz ar to administratīvais process līdz šim nenodrošina efektīvu tiesību normu realizāciju un cilvēktiesību ievērošanu valsts un indivīda konkrētajās tiesiskajās attiecībās atbilstoši tiesiskas valsts standartiem.

Pēc ilgāka sagatavošanas posma pirmais solis ceļā uz tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa ieviešanu bija 1995.gada l3.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 154 par Administratīvo aktu procesu pieņemšana.2 Šie noteikumi ir pirmā Latvijas tiesību norma, kura regulē administratīvo procesu iestādēs atbilstoši tiesiskas valsts standartiem. Šajos noteikumos ir iestrādāti tiesiska administratīva procesa pamatprincipi.

Tomēr šie noteikumi, kuri jau sākotnēji bija paredzēti tikai kā starpstadija līdz attiecīga likuma pieņemšanai, ir nepietiekami. Pirmkārt, tie regulē tikai administratīvo procesu iestādēs, bet neregulē administratīvo procesu tiesā. Tiesā joprojām darbojas Civilprocesa kodeksa 228.–244.pants, kur tiesiska administratīva procesa pamatprincipi atspoguļoti nepilnīgi. Otrkārt, šiem Ministru kabineta noteikumiem rangs ir zemāks nekā likumiem, līdz ar to speciālie likumi, kas daļēji neatbilst šiem principiem, joprojām paliek prioritāri. Treškārt, šie noteikumi neaptver dažas jomas, kuras arī būtu jāregulē Administratīvā procesa likumam — piemēram, noteikumus par publisko tiesību līgumu, iestādes faktiskās rīcības sekas un dažus citus jautājumus.

Administratīvā procesa likuma projekta koncepts

Ar tieslietu ministra rīkojumu ir izveidota darba grupa Administratīvā procesa likuma izstrādāšanai. Tās sastāvā ietilpst: Arvīds Dravnieks — tieslietu ministra padomnieks (darba grupas vadītājs), Ilmārs Bišers — Saeimas deputāts, Jautrīte Briede — Latvijas Universitātes doktorande, Veronika Krūmiņa — Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Egils Levits — Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis, Uldis Pētersons — Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un Normunds Salenieks — Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis.

Darba grupa ir vienojusies par konceptu , ka likumprojekts aptvers kā administratīvo procesu iestādēs , tā tiesā un ka atbilstoši Satversmes l.panta un Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas līguma 69.panta prasībām tas stingri orientēsies uz tiesisko valstu administratīvā procesa principu sistēmu , atsevišķos gadījumos papildinot to ar speciāliem noregulējumiem , kas nepieciešami, lai šo sistēmu ieviestu pašreizējā Latvijas tiesību sistēmas transformācijas situācijā.3

Administratīvā procesa likuma izstrādē, tāpat kā pie 1995.gada l3.jūnija Ministru kabineta noteikumiem par Administratīvo aktu procesu, tiek ņemtas vērā Eiropas tiesisko valstu juridiskās zinātnes, kā arī iestāžu un tiesu prakses atziņas par tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa principiem un to konkrēto pielietojumu, ievērojot Eiropas Padomes rekomendācijas , ko tā ir pieņēmusi par atsevišķiem administratīvā procesa jautājumiem. Šeit papildus tiek ietvertas arī tās rekomendācijas, kas attiecas uz administratīvo procesu tiesā.

Svarīgākās Eiropas Padomes rekomendācijas administratīvā procesa jautājumos:

• Resolution (77) 31 on the protection of the individuals in relation to the acts of administrative authorities (adopted by Committee of Ministers on 28.9.1977);

• Resolution (76) 5 on the legal aid in civil, commercial and administrative matters (18.2.1976);

• Resolution (78) 8 on legal aid and advice (2.3.1978);

• Recommendation No.R (80) 2 concerning the exercise of discretionaiy powers by administrative authorities (11.3.1980);

• Recommendation No.R (81) 7 on measures facilitating access to justice (14.5.1981);

• Recommandation No.R (81) 19 on the access to information held by public authorities (25.11.81);

• Recommendation No.R (84) 15 relating to public liability (18.9.1984);

• Recommendation No.R (89) 8 on provisional court protection (13.9.1989);

• Recommendation No.R (91) 10 on the communication to the third parties of personal data held by public bodies (9.9.1991).

Administratīvā procesa likums sastāvēs no divām daļām :

1) Administratīvais process pārvaldes iestādēs,

2) Administratīvais process tiesā.

Administratīvā procesa likuma l.daļa — Administratīvais process pārvaldes iestādēs — lielā mērā balstīsies uz Ministru kabineta 1995.gada l3.jūnija noteikumiem par Administratīvo aktu procesu, kas jau atbilst Eiropas tiesisko valstu principiem par pārvaldes darbību. Administratīvā procesa likuma 1.daļa tomēr aptvers arī dažas jomas, kas pašreiz šajos Ministru kabineta noteikumos nav skartas (publisko tiesību līgums, iestādes faktiskā rīcība, atlīdzība par iestādes nodarīto zaudējumu, administratīvā akta formālās paziņošanas un piegādāšanas kārtība, iespējams, arī administratīvā akta brīvprātīga un piespiedu izpilde). Atsevišķi tiks norādīti vispārējie administratīvā procesa principi, kas palīdzēs šo likumu precīzāk interpretēt. Definīcijas tiks izvērstas.

Patlaban Administratīvā procesa likuma l.daļas teksta pirmais variants jau ir izstrādāts.

Administratīvā procesa likuma 2.daļa — Administratīvais process tiesā — aptvers visu administratīvo lietu izskatīšanas procesu tiesā. Tiesas kontrolei būs pakļauta jebkura pārvaldes darbība administratīvo tiesību jomā. Tiesas kontrole balstīsies nevis uz sacensības, bet gan uz lietas objektīvās izmeklēšanas principu. Šī daļa tiek izstrādāta pilnīgi no jauna, saskaņojot to ar paralēliem risinājumiem Civilprocesa kodeksā (orientējoties uz jaunā Civilprocesa kodeksa projektu).

Patlaban Administratīvā procesa likuma 2.daļa tiek izstrādāta.

Administratīvā procesa likuma pamatjēdzieni un pamatprincipi

Darba grupas gatavotais Administratīvā procesa likuma projekts balstās uz demokrātiskās valstīs attīstītiem administratīvā procesa pamatjēdzieniem un pamatprincipiem.

Izejas punkts ir dalījums starp valsti (kuru pārstāv konkrētā iestāde) no vienas puses un indivīdu (fizisku vai juridisku personu) no otras puses. Administratīvais process regulē konkrētās tiesiskās attiecības starp šīm abām pusēm publisko tiesību jomā.

Administratīvais process turpretim neregulē valsts iekšējos organizatoriskos jautājumus (iestāžu savstarpējās hierarhiskās attiecības, dienesta attiecības starp ierēdni un valsti utt.). Izņēmuma veidā administratīvais process regulē iestāžu savstarpējās attiecības tikai tik tālu, cik tālu tas nepieciešams, lai iestāde varētu pieņemt konkrēto lēmumu attiecībā uz noteiktu indivīdu.4 Administratīvais process regulē tikai attiecības starp valsti un indivīdu publisko tiesību jomā, bet neregulē attiecības starp šim pusēm civiltiesību un krimināltiesību5 jomā, kurās darbojas citi principi.

Administratīvā procesa pamatjēdziens ir administratīvais akts . Administratīvais akts atbilstoši attīstītās demokrātiskās valstīs pieņemtai definīcijai6 ir tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā atsevišķa gadījuma risināšanai un kas attiecas uz individuāli noteiktu personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības . Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā7, kā arī iestādes lēmums, kas skar tikai pašu iestādi vai tā paša publisko tiesību subjekta citas iestādes8, nav administratīvi akti, izņemot iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšana, tā maiņa9 vai disciplinārā sodīšana. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldību orgānu politiskie lēmumi10, kā arī tiesas spriedumi, tiesas un kriminālizmeklēšanas orgānu lēmumi tiesvedības jomā11.

Administratīvais akts ir tiesībpiemērojošs akts . Tas vienmēr ir pārsūdzams tiesā. Tāpat kā likumdevēja varas (Saeimas) juridiskais instruments, ar ko tā realizē savu varu, ir likums un tiesu varas galvenais instruments ir spriedums, tāpat izpildvaras galvenais instruments, ar ko tā realizē savu varu, ir administratīvais akts. Tāpat kā zināma procedūra ir jāievēro, lai izdotu parlamenta likumu vai taisītu tiesas spriedumu, tāpat tiesiskā valstī zināma procedūra ir jāievēro, lai iestāde varētu izdot administratīvo aktu. Šīs procedūras mērķis ir nodrošināt, lai administratīvais akts būtu formāli korekts un saturiski taisnīgs .

Lai sasniegtu šo mērķi, tiesiskās valstīs ir attīstīti šādi galvenie administratīvā procesa pamatprincipi , kas ir iestrādāti Administratīvā procesa likuma projektā:

1. Galvenie procesuālie pamatprincipi:

— Valsts pārvaldes un valsts pakalpojumu pieejamība indivīdam;

— Ieinteresēto personu tiesības tikt uzklausītām pirms lēmuma pieņemšanas;

— Ieinteresēto personu tiesības nozīmēt savus pārstāvjus un aizstāvjus;

— Tiesības uz informāciju, it sevišķi uz informāciju par tiesisko situāciju;

— Tiesības uz personīgo datu, kuri administratīvā procesa laikā kļūst zināmi iestādei, aizsardzību;

— Objektīvās izmeklēšanas princips (nevis pušu sacensības princips!);

— Procesuālās objektivitātes un korektuma princips;

— Procesuālās atklātības princips;

— Administratīvā akta formālas paziņošanas princips;

— Administratīvā akta juridiskas pamatošanas princips (ļoti svarīgs!);

— Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu augstākstāvošā iestādē (noteiktos gadījumos);

— Tiesības pārsūdzēt administratīvo aktu tiesā (vienmēr!);

— Tiesības suspendēt administratīvā akta juridisko spēku līdz tiesas spriedumam (noteiktos gadījumos);

— Princips in dubio pro civis.

2. Galvenie saturiskie pamatprincipi:

— Likuma prioritātes princips (tas nozīmē arī, ka iestādei jāpārbauda visa konkrētā administratīvā akta “legalitātes ķēde” līdz pat Satversmei!) ;

— Likuma atrunas princips;

— Korekta tiesību normu interpretācija saskaņā ar visām četrām interpretācijas metodēm (gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā, teleoloģiskā);

— Vienlīdzības princips;

— Patvaļas aizliegums;

— Samērīguma princips;

— Uzticības princips.

Šie pamatprincipi ir tālāk sīki sazaroti. Tie izpaužas gan attiecīgo tiesību normu tekstos (valstīs, kur šādas normas pastāv), tiek izmantoti šo normu interpretācijā un tiek pielietoti kā tieši darbojoši tiesību avoti.

Rezultātā šie principi kopā ar attiecīgo normas tekstu — tātad Administratīvā procesa likumu — veido kompleksu, bet vienotu juridisku sistēmu , uz kuras pamatojoties iestādes rīcība pret indivīdu kļūst paredzama, tiesību normas tiek realizētas efektīvi un tiek nodrošināta cilvēktiesību ievērošana.

Tiesiska administratīvā procesa ieviešana dzīvē

Problēmas ar tiesiska administratīva procesa, kādu to jau pašlaik paredz Ministru kabineta 1995.gada l3.jūnija noteikumi nr.154 par Administratīvo aktu procesu, ieviešanu dzīvē rāda, ka ar attiecīgās tiesību normas pieņemšanu ir par maz, lai reāli izmainītu pastāvošo pārmantoto praksi un ievirzītu to tiesiskai valstij atbilstošā gultnē. Tikai pēc zināma laika iestādes ir sākušas apzināties šo noteikumu saturu un — pagaidām vēl ļoti nekonsekventi — tos piemērot.

Iemesls ir tas, ka šie noteikumi balstās uz pamatprincipiem, kuri būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses . Tas nozīmē, ka iestāžu darbiniekiem šie pamatprincipi ir jāizprot un jāapgūst . Visgrūtāk iestāžu darbiniekiem ir juridiski korekti interpretēt tiesību normas (it sevišķi pielietot visas interpretācijas metodes un ievērot tiesību normu rangu attiecības), izvēlēties pareizās juridiskās sekas gadījumos, kad tiesību norma pieļauj izvēli starp dažādām juridiskām sekām, un it sevišķi juridiski pareizi rakstiski pamatot savus lēmumus. Taču tieši šie jautājumi arī ir profesionālu iestāžu darbinieku (ierēdņu) izglītības smaguma punkti.

Tādēļ nepietiek tikai ar attiecīgo noteikumu vai likuma pieņemšanu vien. Lai nonāktu pie tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa realizācijas praksē, attiecīgā norma — kura satur daudz abstraktu jēdzienu — ir jākomentē un iestāžu darbiniekiem jārīko speciāli kursi , lai apmācītu viņus darboties atbilstoši tiesiskas valsts principiem. Kursiem savukārt nepieciešams sagatavot mācību līdzekļus .

Protams, ka tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa pamatprincipi intensīvi jāapgūst arī juristu izglītības procesā. Paralēli būtu jāsāk domāt arī par iestāžu darbinieku (ierēdņu) profesionālo sagatavošanu pilna laika Administratīvajā skolā: Eiropas tiesiskajās valstīs vidējā līmeņa ierēdņu sagatavošana pilna laika izglītības iestādē ilgst 2—3 gadus, pie tam administratīvais process ir galvenais mācību priekšmets, kas tiek apgūts galvenokārt pēc case law metodes. Latvijas apstākļos priekšnoteikums profesionālai ierēdņu izglītībai, protams, ir attiecīgu pasniedzēju un mācību līdzekļu (grāmatu) sagatavošana.

Tas nozīmē, ka tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa ieviešana Latvijas iestāžu un tiesu praksē ir jāuzskata par kompleksu projektu , kas ilgs vismaz vairākus gadus, turklāt Administratīvā procesa likuma pieņemšana ir svarīga, bet ne vienīgā šī projekta sastāvdaļa .

Tādēļ darba grupas locekļi ir apņēmušies sagatavot arī iestāžu darbiniekiem (ierēdņiem) un tiesnešiem domātu praktiskas ievirzes Administratīvā procesa likuma komentāru un piedalīties iespējamo apmācību procesā .

Administratīvā procesa likuma darba grupa

1 Cilvēktiesības un līdz ar to arī to procesuālais realizācijas mehānisms attiecas arī uz juridiskām personām, par cik tās pēc savas būtības ir spējīgas būt konkrēto cilvēktiesību subjekti. Piemēram, uz juridiskām personām pilnā mērā attiecas cilvēktiesības uz īpašumu, uz vārda brīvību, uz dzīvokļa (firmas sēdekļa) neaizskaramību utt. (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Uni—n Alimentaria Sanders SA pret Spāniju , Publications de la Court Europēenne des Droits de L'Homme, Sērie A: Arrts et dēcisions, Nr.157).

2 Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr.100; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, Nr.14.

3 Šāds speciāls noregulējums, piemēram, ir projektā paredzētais pants par indivīda tiesībām iegūt no iestādes saistošu izziņu par tiesisko situāciju (piemēram, uzņēmējs varēs prasīt no VID saistošu rakstisku izziņu, vai kāda konkrēta izdevumu pozīcija uzņēmuma bilancē var tikt atvilkta no nodokļu kopsummas). Ja tomēr šī izziņa izrādās nepareiza, tad indivīdam no tā nevar rasties negatīvas sekas: valstij pašai ir jāgādā par to, lai tās iestāžu darbinieki pareizi izvērtē tiesisko situāciju.

4 Piemēram, ja indivīda pieprasītā atļauja, kuras izdošana ir vienas iestādes kompetencē, saskaņā ar likumu var tikt izdota tikai ar otras iestādes piekrišanu, tad attiecības starp abām iestādēm šajā konkrētajā lietā ir administratīvā procesa jautājums.

5 Lai gan administratīvo pārkāpumu tiesības satur gan vispārējo publisko tiesību, gan krimināltiesību elementus, tomēr smaguma punkts liekams uz krimināltiesību elementu, jo runa ir par “sodīšanu”, kura tikai atšķirībā no parastās, krimināltiesiskās kārtības notiek īpašā — administratīvā — kārtībā. Tādēļ Administratīvā procesa likumam nevajadzētu regulēt administratīvo pārkāpumu jomu.

6 Šī definīcija atbilst Eiropas Padomes rezolūcijai Nr.77(31) par indivīdu aizsardzību pret administratīvajiem aktiem un ir formāli noteikta Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumu par Administratīvo aktu procesu 5.punktā.

7 Piemēri: Civiltiesisks līgums starp iestādi un firmu N. par zīmuļu iegādi iestādes vajadzībām; civiltiesisks darba līgums starp iestādi un darbinieku.

8 Piemērs: Iestādes priekšnieka rīkojums iestādes darbiniekam vai pakļautai iestādei.

9 Piemērs: Ierēdņa vai ierēdņa kandidāta paaugstināšana vai pazemināšana amatā. Šeit pastāv pilna tiesas kontrole.

10 Piemēri: Valsts prezidenta “aicinājums” kādai personai sastādīt Ministru kabinetu; Ministru prezidenta “pieprasījums” Ministru kabineta loceklim atkāpties no amata; Valsts prezidenta lēmums par notiesātā apžēlošanu. Ar to, ka šie lēmumi ir izslēgti no administratīvā akta definīcijas, to saturs nav pakļauts tiesas kontrolei.

11 Līdz šim administratīvo tiesību zinātnei nav izdevies atrast administratīvā akta definīciju bez ierobežojošām (negatīvām) pazīmēm. Ierobežojošās pazīmes katrā valstī ir nedaudz atšķirīgas.