Kad pašvaldību izpilddirektori krāj pieredzi un zināšanas

Trešdien, 7. februārī, notika kārtējā ikmēneša Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme, kuras galvenais temats bija siltumapgādes un ēku siltināšanas problēmas un risinājumi. Sanāksmē piedalījās Latvijas pašvaldību padomnieki Pauls Barons un Andrejs Baļčūns, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietnieks Aivars Jurjāns. Pašvaldību izpilddirektoriem atšķirībā no iepriekšējām sanāksmēm, kurā vairāk izskanēja kompetentu speciālistu teorētiski un informatīvi ziņojumi, februāra sanāksmē bija iespējams arī apskatīt siltumapgādes iekārtu un ēku siltināšanas izstrādājumu izstādi ar šīs jomas vadošo firmu piedāvājumiem.

P. Barons informēja klātesošos par grozījumu gatavošanu 1998.gada septembrī pieņemtajā Enerģētikas likumā. P. Barons atzīmēja, ka likuma grozījumi tiek gatavoti trešajam lasījumam. Tā kā likums ir sarežģīts un specifisks, vēl pēc otrā lasījuma jāpiestrādā, lai panāktu likuma pieņemšanu. Jau notikušas divas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, taču tajās komisija paguvusi izskatīt tikai pusi no 98 likuma pantiem. P.Barons informēja, ka likuma drīzākai pieņemšanai un likuma specifikas izpratnes paplašināšanai Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ierosinājusi rīkot skaidrojošu semināru Saeimas deputātiem, taču seminārā ieradies tikai viens deputāts un visi aicinātie enerģētikas speciālisti no ministrijas, Pašvaldību lietu pārvaldes un lielākajiem uzņēmumiem. Tomēr diskusijas notikušas, un LPS kā semināra iniciatori pēc viedokļu apkopošanas un saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām tos nogādājuši Saeimā, lai pievienotu 3. lasījumam gatavotajiem priekšlikumiem. Problēmas sagādā arī "Latvijas gāzes" ultimatīvās prasības tarifu noteikšanā, tāpēc pagaidām netiek aktīvi izskatīts likumprojekts.

P. Barons pastāstīja arī par būtiskākajiem gatavotajiem grozījumiem likumā. Piemēram, likuma 22.pants paredz energoapgādes uzņēmumiem pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem (..), kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti. Grozījumi paredz izslēgt vārdus "... kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti", jo pastāv iespējas šo normu izmantot savtīgos nolūkos. Grozīt paredzēts arī Enerģētikas likuma 40.pantu, kas noteiks, ka licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija sākta līdz 2003.gada 1.janvārim, astoņus gadus, skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma, iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Grozīt paredzēts arī likuma 41.pantu, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noteikt vienotas prasības koģenerācijas stacijām attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti, kā arī vienotu kārtību, kādā atkarībā no kurināmā veida nosakāma cena elektroenerģijai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiks iepirkta no noteiktajām prasībām atbilstošām koģenerācijas stacijām, kuras jau ir ekspluatācijā vai kuru ekspluatācija tiek sākta. Komisijā būs diskusijas par 51. un 52.pantu, kuros runāts par enerģijas lietotāju tiesībām izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Grozījumi paredz ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, kas atbilst vides aizsardzības prasībām un attiecīgās pašvaldības tehniskajiem noteikumiem, bet pašvaldībām — pienākumu organizēt siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošināt konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū. Tāpat paredzēts, ka administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, neapdraudot vidi un kultūru, izmantojot vietējo energoresursu iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, pašvaldības var noteikt siltumapgādes attīstību un saskaņot to ar regulatoru. Likums paredz arī citus grozījumus, informēja P. Barons, tostarp skarot arī daudzkārt apspriestos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus.

A.Baļčūns runāja par pašvaldību pienākumiem likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ieviešanā, kas tika pieņemts 2000. gada 19. oktobrī ("Latvijas Vēstnesī" publicēts 2000.gada 7.novembra laidienā Nr.394/395).

Kaut arī likuma 7. panta ceturtās daļas 37. un 38.pants stāsies spēkā 2001. gada 1. martā, bet pārējās normas — 2001. gada 1. jūnijā, jau tagad ir svarīgi apzināt pašvaldībās sagaidāmās pārmaiņas. Likums nosaka, ka pašvaldībām, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām — komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā jāregulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšana kā uzņēmējdarbība sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ūdensapgādē un kanalizācijā, kā arī siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija. Atbildot uz jautājumu, kas nodarbosies ar regulēšanu, A. Baļčūns informēja: likums nosaka, ka katrai pašvaldībai savā teritorijā jānodrošina to pakalpojumu regulēšana, kas teritorijā tiek sniegti. Likums nosaka, ka pašvaldības varēs veidot arī kopēju regulatoru, vienojoties vairākām pašvaldībām, paredzot arī locekļu deleģēšanas kārtību šajā institūcijā. A. Baļčūns atgādināja, ka regulējama būs arī uzņēmēja darbība, kas sniedz pakalpojumus. Regulatora darbība tiks finansēta no ieņēmumiem, kas iegūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Viņš uzsvēra, ka valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu gada likme nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus no uzņēmuma sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, piebilstot, ka tas varētu būt visu pašvaldību klupšanas akmens. Runājot par nepieciešamajiem izdevumiem regulatora izveidei, A. Baļčūns atzīmēja, ka regulators būs tā pašvaldības izveidota iestāde, kas saskaņā ar likumu regulēs regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus. Tāpēc pašvaldībai ar savu lēmumu būs tiesības uz četriem gadiem iecelt amatā regulatora priekšsēdētāju un vismaz divus locekļus, amata pretendentus izraugot konkursa kārtībā. Vairāku pašvaldību kopīgi izveidota regulatora locekli varēs iecelt vai nu katra pašvaldība, vai arī kopīgo regulatoru izveidojušo pašvaldību pārstāvju sapulce. Sazinoties ar Ekonomikas ministrijas amatpersonām, A. Baļčūns noskaidrojis, ka arī regulatora uzturēšana nebūs lēts prieks, jo nepieciešama nauda ne tikai regulatora izveidei, bet arī uzturēšanai, darba algām un administratīvajiem izdevumiem.

A.Baļčūns ieteica jau tagad katrai pašvaldībai apzināt administratīvajā teritorijā sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījumu un aprēķināt iespējamos ieņēmumus, lai tiktu skaidrībā, vai pašvaldība vispār spēs regulatoru izveidot. Pēc tam jādomā par regulatora struktūru, finansējumu. Viņš informēja arī par pašvaldību iespējām izveidot vienkāršotu regulatoru, kas varētu būt gan vienots regulators visām regulējamām nozarēm, gan vairāku pašvaldību kopīgi veidots regulators, gan regulators, kas darbojas periodiski. A. Baļčūns ieteica izvērtēt sniegtos sabiedriskos pakalpojumus un pēc vēlēšanām apstiprināt arī jaunus tarifus, ja vecie ir jāgroza, tāpēc, ka pēc 1. jūnija pašvaldībām vairs nebūs tiesību regulēt šo jomu. Pēc likuma stāšanās spēkā pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku noteiks Ministru kabinets, bet tarifus noteikt būs tiesības pašvaldības regulatoram.

A. Jurjāns sanāksmes dalībniekus informēja par valsts politiku mājokļu un publisko ēku siltumnoturības paaugstināšanai. Viņš atzīmēja, ka institucionāli atbildība par šo nozari sadalīta starp vairākām ministrijām, proti, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un VARAM. Viņš iepazīstināja ar šajā jomā padarīto pagājušā gada laikā, minot arī vairākus svarīgus pieņemtos dokumentus.

Sanāksmes otrā daļa bija veltīta tieši uzņēmumu piedāvājuma siltumapgādes un ēku siltināšanas izstrādājumu iepazīšanai, kur vairāk nekā desmit dažādu uzņēmumu pārstāvji informēja gan par ūdens ķīmiskās sagatavošanas siltumapgādes sistēmu iespējām, gan par katlumāju ierīkošanu un siltumapgādi ar līzinga noteikumiem, gan par katliem atkritumu dedzināšanai un dažādu būvmateriālu priekšrocībām.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore