Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 46

Rīgā 2018. gada 8. augustā

Par instrukcijas apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1) apstiprināt instrukciju "Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība ārvalstīs Saeimas vēlēšanās",

2) ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2018. gada 20. marta lēmumu Nr. 7 apstiprinātā instrukcija "Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība ārvalstīs Saeimas vēlēšanās".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

APSTIPRINĀTA
ar Centrālās vēlēšanu komisijas
2018. gada 8. augusta lēmumu Nr. 46

Instrukcija

Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība ārvalstīs Saeimas vēlēšanās

I. Vēlēšanu sagatavošana

1. Vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk tekstā – iecirkņa komisija) savu darbību vēlēšanu sarīkošanā organizē Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās noteiktajā kārtībā.

2. Iecirkņa komisijai jābūt piemērotām telpām vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanai.

3. Vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanu līdz vēlēšanu dienai nodrošina iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Ja vēlēšanu iecirknis izveidots pārstāvniecībā, kurā tiek organizēta balsošana pa pastu, vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanu līdz iecirkņa komisijas izveidošanai nodrošina pārstāvniecības vadītājs.

4. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, iecirkņa komisijas locekļu apmācīšanu un instruktāžu (par darba drošību, fizisko personu datu apstrādi un drošību, ugunsdrošību), balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem, pareizu balsošanas rezultātu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas iecirkņa komisijas rīcībā.

5. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas dokumentāciju.

6. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

7. Iecirkņa komisija nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu:

7.1. sagatavo atsevišķus balsošanas nodalījumus vai aizslietņus, kas tiek novietoti tā, lai, vēlētājam aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;

7.2. vēlēšanu kastes, kurām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

8. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija nosaka komisijas darba laiku un informāciju ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

9. Vismaz piecas dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija:

9.1. izliek redzamā vietā paziņojumu par komisijas darba laiku un nepieciešamības gadījumā izvieto norādes, kā šī vieta atrodama;

9.2. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejamas priekšvēlēšanu programmas, visi Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu saraksti un Saeimas vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem.

10. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa darbības uzsākšanu, iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā (turpmāk – lietojumprogramma) aizpilda vēlēšanu gaitas žurnālu, norādot tajā ziņas par vēlēšanu procesa organizēšanu pirms vēlēšanu dienas.

11. Saņēmusi vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās apzīmogo, pārskaita vismaz divas reizes un izdara vēlēšanu gaitas žurnālā (B1 aile) ierakstu par apzīmogoto aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās skaitījuši.

II. Vēlēšanu kārtība

12. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam:

12.1. ierīko atsevišķas telpas vai nodalījumus, kur vēlētājs vienatnē var izvēlēties atbalstāmo kandidātu sarakstu;

12.2. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās atrodas visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;

12.3. sagatavo balsotāju saraksta lapas un atbilstīgu skaitu apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu komisijas locekļiem, kuri reģistrēs vēlētājus, aploksnes pārskaita vismaz divas reizes;

12.4. pārbauda, vai vēlēšanu telpās, kurās atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli;

12.5. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām aizklātā nodalījumā vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;

12.6. pārliecinās, vai vēlēšanu kaste atbilst noteiktajām prasībām.

13. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija atver vēlēšanu telpas un ielaiž tajās vēlētājus no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā pēc vietējā laika.

14. Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī var novērot vienlaikus ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības (turpmāk – pilnvarotie novērotāji), kas Rīgas vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

15. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

16. Ierodoties iecirkņa komisijā, minētajām personām jāuzrāda iecirkņa komisijas priekšsēdētājam personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas:

16.1. pilnvarotais novērotājs iesniedz politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu, kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas vieta, datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods;

16.2. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotās personas uzrāda Centrālās vēlēšanu komisijas izdotu pilnvarojumu;

16.3. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.

17. Pilnvarotā persona, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod iecirkņa komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod iecirkņa komisijai, pretī saņemot pilnvarojumu.

18. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas pulksten septiņos rītā pēc vietējā laika iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam atveramo vēlēšanu kastes daļu aizzīmogo, nostiprinot ar uzlīmi, ko paraksta iecirkņa komisijas locekļi. Uz uzlīmes var parakstīties arī klātesošie pilnvarotie novērotāji. Uzlīmi apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Ja kastes vāks ir piemērots plombēšanai, tad aizzīmogošanu veic, kastes vāku nostiprinot ar drošības plombām.

19. Pēc vēlēšanu kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā ziņo par iecirkņa darba sākšanu.

20. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes:

20.1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu (ja lieto plombas, norāda drošības plombu numurus);

20.2. par izsniegto balsotāju saraksta lapu numuriem, vēlēšanu aplokšņu skaitu un komisijas locekļa vārdu, uzvārdu, kam izsniegtas attiecīgās saraksta lapas un aploksnes;

20.3. par pāri palikušo un sabojāto aplokšņu skaitu, kā arī nobalsojušo personu skaitu, kuri reģistrēti attiecīgā numura vēlētāju saraksta veidlapā;

20.4. par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm;

20.5. par vēlētāju sūdzībām attiecībā uz vēlēšanu norisi un sniegtajām atbildēm;

20.6. par saņemtajiem norādījumiem no Centrālās vēlēšanu komisijas;

20.7. par visiem starpgadījumiem, traucējumiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;

20.8. par pilnvarotajiem novērotājiem, norādot pilnvarotāja nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku;

20.9. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.

21. Pie ieejas balsošanas telpā iecirkņa komisijas loceklis pēc Latvijas pilsoņa pases vai personas apliecības pārliecinās, vai atnākusī persona ir vēlētājs, un pārbauda, vai pasei (personas apliecībai) nav beidzies derīguma termiņš. Ja vēlētājs uzrāda pasi, iecirkņa komisijas loceklis pārliecinās, vai tajā nav spiedoga par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja vēlētājs uzrāda personas apliecību vai pasi, kurā ir spiedogs par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās, vēlētājs papildus uzrāda arī vēlētāja apliecību.

22. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju saraksta veidlapā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Iecirkņa komisija balsotāju saraksta veidlapas ailē "Piezīmes" ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav Latvijas pilsonis) personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, izdevējiestādi un numuru. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis. Pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā. Iecirkņa komisijas loceklis, kurš reģistrē vēlētājus balsotāju sarakstā un izsniedz vēlēšanu materiālus, iepriekš pārliecinās, ka persona ir vēlētājs un viņa pasei vai personas apliecībai nav beidzies derīguma termiņš. Ja vēlētājs uzrāda personas apliecību vai pasi, kurā ir spiedogs par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, iecirkņa komisijas loceklis pārliecinās, ka vēlētājam ir arī vēlētāja apliecība, kurā norādītie personas dati sakrīt ar personas apliecībā vai pasē norādītajiem datiem. Pēc tam balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un:

22.1. ja vēlētāja personu apliecinošais dokuments ir Latvijas pilsoņa pase, iespiež spiedogu tās 9. lappusē, 1992. gada parauga pasē – 14. lappusē, bet, ja tajā nav vietas spiedoga iespiešanai, pieļaujams, ka tas tiek iespiests 12. vai 13. lappusē;

22.2. ja vēlētāja balsošanai uzrāda vēlētāja apliecību un personas apliecību (vai pasi, kurā ir spiedogs par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās), komisijas loceklis saņem attiecīgās personas vēlētāja apliecību, kuru vēlētājam atpakaļ neatdod, bet iespiež tajā spiedogu par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās un novieto atsevišķi.

23. Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas Rīgas vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Vēlēšanu zīmju komplektiem jābūt sakārtotiem kandidātu sarakstu numerācijas secībā, virspusē vēlēšanu zīmei ar pirmo numuru.

24. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

25. Vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:

25.1. pretī kandidāta uzvārdam atzīmēt "+", ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;

25.2. svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;

25.3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).

26. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē.

27. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunas visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā).

28. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu vēlēšanu aploksni un atzīmē balsotāju sarakstā rindā "Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu", norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas žurnālā.

29. Pēc tam, kad vēlētājs pēc savas izvēles vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

30. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles pāri palikušās vēlēšanu zīmes var ņemt līdzi vai atstāt aizklātā nodalījumā, vai paņemt no nodalījuma jebkuru vēlēšanu zīmi.

31. Iecirkņa komisijas locekļiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.

32. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās nodrošina iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš uzrauga, lai vēlēšanu telpās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija.

33. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un sniegtās atbildes saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Ja sūdzības iesniedzēju atbilde neapmierina, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs viņu informē par tiesībām apstrīdēt iecirkņa komisijas rīcību vai lēmumu Centrālajā vēlēšanu komisijā.

34. Vēlēšanu dienā pēc pulksten astoņiem vakarā pēc vietējā laika var nobalsot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās līdz pulksten astoņiem vakarā. Pēc tam iecirkņa komisija slēdz vēlēšanu telpas un uzsāk balsu skaitīšanu.

III. Sagatavošanās balsu skaitīšanai, balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

35. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:

35.1. aizzīmogo vēlēšanu kastu spraugas un drošības plombas numuru, ja tāda tiek izmantota, ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;

35.2. slēdz balsotāju sarakstus un novieto atsevišķi;

35.3. saskaita vēlētāju apliecības, ieraksta to skaitu vēlēšanu gaitas žurnālā un iesaiņo. Uz iesaiņojuma norāda to skaitu un iecirkņa numuru;

35.4. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;

35.5. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu. Balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes;

35.6. iesaiņo pasu spiedogus.

36. Iecirkņa komisijas, kuras organizējušas balsošanu pa pastu, vispirms veic instrukcijā "Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība balsošanas pa pastu organizēšanā Saeimas vēlēšanām" paredzētās darbības (pasta aplokšņu atvēršana, derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana u.tt.).

37. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija:

37.1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas vēlēšanu gaitas žurnālā (B2 aile) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;

37.2. saskaita sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas vēlēšanu gaitas žurnālā (B3 aile) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;

37.3. līdz vēlēšanu kastu atvēršanai dzēsto vēlēšanu aplokšņu kopskaits (B4 aile) aprēķināms aritmētiski kā B2 un B3 ailē ierakstīto skaitļu summa;

37.4. vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B aile) aprēķināms aritmētiski: no to vēlēšanu aplokšņu skaita, kas saņemtas no Centrālās vēlēšanu komisijas (B1 aile), atņemot dzēsto (B4 aile) vēlēšanu aplokšņu skaitu;

37.5. pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī, nosaka balsojušo vēlētāju skaitu vēlēšanu dienā iecirknī (C2 aile);

37.6. vēlēšanu iecirkņos, kuros organizēta balsošana pa pastu, pēc atzīmju skaita par vēlēšanu aploksnes nosūtīšanu sarakstā balsošanai pa pastu nosaka šo balsotāju skaitu un to ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (C3 aile);

37.7. iecirkņa komisijas, kuras neorganizē balsošanu pa pastu, C3 rindā ieraksta "0";

37.8. aritmētiski summē balsojušo vēlētāju kopskaitu (C aile).

37.9. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B aile) un nobalsojušo vēlētāju skaits (C aile) ir vienāds.

38. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt (B nav vienāds ar C), skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pēc tam atsevišķi iesaiņo pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes.

39. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes, par ko jābūt atzīmei vēlēšanu gaitas žurnālā.

IV. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana katrā vēlēšanu kastē

40. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības (turpmāk – pilnvarotie novērotāji), kas Rīgas vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi vai tās pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

41. Balsu skaitīšanas laikā iegūtās ziņas ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Balsu skaitīšanas protokola (turpmāk – protokols) sagatavošanai izmanto lietojumprogrammu un tajā ievadītos datus.

42. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes. Ja balsošanai vēlēšanu dienā izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās aploksnes skaitāmas kopā.

43. No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs. Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.

44. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas šīs instrukcijas 39. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā.

45. No vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

46. Ja vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Ja vēlēšanu iecirknī organizēta arī balsošana pa pastu, turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā protokolā.

47. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. D1 ailē ieraksta "0". Iecirkņa komisija, kura organizēja balsošanu pa pastu, D3 ailē ieraksta no reģistrācijas aploksnēm izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu. Aritmētiski summē derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu. Iecirkņa komisijas, kuras neorganizē balsošanu pa pastu, D3 ailē ieraksta "0".

48. Derīgās vēlēšanu aploksnes no kastēm un, ja organizēta balsošana pa pastu, – no reģistrācijas aploksnēm pēc to skaita ierakstīšanas vēlēšanu gaitas žurnālā apvieno.

49. Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 39. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.

V. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana un vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

50. Iecirkņa komisija atver derīgās vēlēšanu aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:

50.1. ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

50.2. ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

50.3. ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

50.4. ir saplēsta vēlēšanu zīme;

50.5. nav vēlēšanu zīmes.

51. Vēlēšanu aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

52. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi "Vairākas zīmes" un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (F aile).

53. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi "Tukša" un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G2 aile).

54. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, vēlēšanu zīme ievietojama atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi "Saplēstas zīmes" un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G3 aile).

55. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, tā ievietojama atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi "Cita apgabala zīmes" un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G4 aile).

56. Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu iecirkņa komisija pieņem lēmumu, vēlēšanu gaitas žurnālā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.

57. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmējamas, ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (G1 aile).

58. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītajām atzīmēm), par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmējamas, ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (F1 aile).

59. Saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (G3 aile).

60. Vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmējamas, ievietojamas atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (G4 aile).

61. Aritmētiski nosaka to vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G aile).

62. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdarāma atzīme "Nederīga", ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmējamas ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs – vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē nr. 4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurējamas šādi: 4/1, 4/2, 4/3).

63. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas šīs instrukcijas 39. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

64. Iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu vēlēšanu gaitas žurnālā (H aile) (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Pārbauda ierakstu pareizību attiecībā uz derīgām vēlēšanu aploksnēm un derīgām vēlēšanu zīmēm. Derīgo vēlēšanu zīmju skaitam jābūt vienādam ar derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu vai mazākam par to.

65. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

VI. Derīgo vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana pa kandidātu sarakstiem
(ja vēlēšanu zīmes neskenē)

66. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.

67. Pēc tam tiek saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes, un par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (J aile). J ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam K jāsakrīt ar H rindā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

68. Protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi tie vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Katru protokola pirmās daļas eksemplāru caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo un paraksta, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola pirmās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

69. Pēc klātesošo pilnvaroto novērotāju vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju lūguma iecirkņa komisija tiem sniedz protokola pirmajā daļā ietverto informāciju.

VII. Par kandidātiem nodoto balsu skaitīšana

70. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās – grozītās un negrozītās:

70.1. par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;

70.2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.

71. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.

72. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:

72.1. negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (J1 aile);

72.2. grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (J2 aile).

73. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J aile) jābūt vienādam ar J1 un J2 ailēs ierakstīto skaitļu summu.

74. Pēc tam atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.

75. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:

75.1. pirmajā grupā – pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme "+" (L aile);

75.2. otrajā grupā – kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M aile);

75.3. trešajā grupā – attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav grozījumu (N aile).

76. Pēc tam uzskaita "+" atzīmes un svītrojumus vēlēšanu zīmēs. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par šīs atzīmes līdzskaitāmību. Vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta pieņemto lēmumu. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda pieņemtā lēmuma numuru.

77. Atzīme "+" ir līdzskaitāma, ja tā ir izdarīta tam paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī – "+" vai "×", bet šo līniju krustpunktam jāatrodas romba iekšpusē. Atzīme "+" var atrasties rombā pilnīgi vai daļēji – arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.

78. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija ir vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.

79. Atzīme "+" nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.

80. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram "–", "*", "˅", uzraksti, zīmējumi uz vēlēšanu biļetena to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes netiek ņemtas vērā.

81. Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita un rezultātus attiecībā uz šo kandidātu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (attiecīgi L, M un N aile), kā arī aritmētiski summē ierakstītos skaitļus (O aile).

82. Kad saskaitītas par katru kandidātu nodotās balsis, attiecībā uz katru kandidātu jāpārbauda, vai O ailē ierakstītais skaitlis atbilst par attiecīgo kandidātu sarakstu nodoto grozīto vēlēšanu zīmju skaitam J2 ailē.

83. Pēc tam sašķirotās par attiecīgo kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.

84. Tādējādi katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana veicama vismaz divas reizes, turklāt atkārtoto šķirošanu un skaitīšanu izdara cits vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšana jāatkārto.

85. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru protokola lappusi (abos eksemplāros). Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

86. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.

VIII. Elektroniskā balsu skaitīšana

87. Elektroniskā balsu skaitīšana veicama atbilstīgi šai instrukcijai un lietojumprogrammas lietošanas pamācībai.

88. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nodrošina pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu.

89. Vēlēšanu zīmju skenēšana, šķirošana, atzīmju "+ " un svītrojumu skaitīšana, kā arī protokola noformēšana, drukāšana un nosūtīšana atspoguļojamas pārredzami klātesošajiem, ja nepieciešams, vienlaicīgi uz diviem ekrāniem, no kuriem viens vērsts uz iecirkņa komisijas locekli, kurš strādā ar datoru, otrs – uz pārējiem iecirkņa komisijas locekļiem un novērotājiem. Par otru ekrānu ieteicams izmantot papildus monitoru, televizoru, projektoru, interaktīvu projekcijas tāfeli vai līdzīgas iekārtas.

90. Elektronisku balsu skaitīšanu izmanto šīs instrukcijas 66.–83. punkta izpildei.

91. Visas derīgās vēlēšanu zīmes secīgi noskenē. Skenēšanā konstatētajam zīmju kopskaitam jāsakrīt ar aprēķināto zīmju kopskaitu. Aprēķināto zīmju kopskaitu iegūst, no derīgo aplokšņu skaita atņemot aplokšņu skaitu bez derīgas vēlēšanu zīmes.

92. Ja noskenētais zīmju skaits nav vienāds ar aprēķināto zīmju skaitu, skenē vēlreiz. Pirms atkārtotas skenēšanas dzēš iepriekš skenēto zīmju skaitu. Ja pēc atkārtotas skenēšanas veikšanas noskenētais zīmju skaits joprojām nesakrīt ar aprēķināto zīmju skaitu, par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju un turpmākās darbības veic pēc tās norādījumiem. Katras vēlēšanu zīmes ieskenētajam attēlam saglabājams atsevišķā datnē unikāls, automatizēti piešķirts nosaukums.

93. Pēc zīmju skenēšanas pabeigšanas vēlēšanu zīmes automatizēti sašķiro pa kandidātu sarakstiem.

94. Ja kādas vēlēšanu zīmes netiek automatizēti identificētas (netiek noteikta šo zīmju piederība kādam no kandidātu sarakstiem) un tās netiek automatizēti pieskaitītas attiecīgam kandidātu sarakstam, iecirkņa komisija šīs vēlēšanu zīmes pievieno attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmēm.

95. Pēc tam, kad noteikts par katru kandidātu sarakstu nodotais balsu skaits, iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu 68. punktā noteiktajā kārtībā.

96. Parakstītās protokola daļas datus iecirkņa komisija paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

97. Pēc tam uzskaita "+" atzīmes un svītrojumus vēlēšanu zīmēs. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par šīs atzīmes līdzskaitāmību. Vēlēšanu gaitas žurnālā norāda vēlēšanu zīmes attēla nosaukumu un pieņemto lēmumu.

98. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu 85. punktā noteiktajā kārtībā.

99. Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

IX. Nobeiguma noteikumi

100. Pēc protokola parakstīšanas iecirkņa komisija izdrukā un noformē vēlēšanu gaitas žurnālu. Žurnāla lapas caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo un paraksta, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu.

101. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru Centrālajai vēlēšanu komisijai.

102. Lietojumprogrammā ierakstītos vēlēšanu iecirkņa datus lietojumprogrammas lietošanas pamācības noteiktajā kārtībā augšupielādē. Pēc datu augšuplādes tos dzēš, par to sastādot aktu divos eksemplāros.

103. Balsotāju sarakstus atkarībā no lapu skaita cauršuj vienā vai vairākos sējumos (lapas caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo un paraksta, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu sējumā).

104. Pēc tam iesaiņo Centrālajai vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:

104.1. balsotāju sarakstus;

104.2. vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu;

104.3. vēlētāja apliecības;

104.4. 102. punktā minētā akta vienu eksemplāru;

104.5. iecirkņa komisijas zīmogu.

105. 104. punktā minētos materiālus vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc vēlēšanām.

106. Līdz 107. punktā noteiktajam termiņam uzglabājami šādi instrukcijā noteiktajā kārtībā iesaiņotie vēlēšanu materiāli:

106.1. par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes;

106.2. par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes;

106.3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;

106.4. dzēstās vēlēšanu aploksnes;

106.5. vēlēšanu gaitas žurnāls un saņemtās sūdzības;

106.6. pasu spiedogi;

106.7. balsu skaitīšanas protokola otrais eksemplārs.

107. Desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, sastādot aktu divos eksemplāros, iznīcina 106.1.–106.6. punktā minētos vēlēšanu materiālus. Vienu akta eksemplāru un balsu skaitīšanas protokola otro eksemplāru ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs