Ministru prezidents vakar:

Andra Šķēles priekšlikumi valdības krīzes pārvarēšanai

Pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles iniciatīvas vakar notika valdību veidojošo frakciju ārkārtas Sadarbības padomes sēde. Tajā Ministru prezidents piedāvāja valdību veidojošajām frakcijām rīcības plānu valdības darba uzlabošanai. Pēc apspriešanas, kā arī ņemot vērā valdību veidojošo frakciju ieteikumus, papildinājumus un svītrojumus, Ministru prezidenta piedāvātais rīcības plāns ir šāds.

Ņemot vērā, ka vairāku ministru nevērīgā attieksme pret likumu, kā arī dažu politiķu un partiju atšķirīgais viedoklis par likuma ievērošanas nepieciešamību un par likuma sabiedrisko nozīmi ir radījuši situāciju, ka valdībā ir vairākas vakantas ministru vietas, un attiecībās starp valdību veidojošajiem spēkiem vērojams neuzticības un pesimisma pilns saspīlējums, kā arī, lai mobilizētu valdības darbu laikā, kad Latvija pagaidām nav saņēmusi rekomendācijas sarunu uzsākšanai ar Eiropas Savienību un valdībai, valdību veidojošajām frakcijām ir jāgatavojas 1998. gada budžeta iesniegšanai Saeimā, es kā LR Ministru prezidents piedāvāju šādu rīcības plānu.

1. Valdību veidojošajām frakcijām līdz 4. augustam saskaņot ar Ministru prezidentu ministru kandidatūras vakantajiem ministru posteņiem. Ja līdz noteiktajam laikam netiks panākta vienošanās par ministru kandidatūrām vai arī attiecīgā frakcija nenosauks kandidātus vispār, Ministru prezidents uzņemas atbildību pats izvirzīt ministru kandidātus.

2. Pēc Ministru prezidenta ierosinājuma 6. augustā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju uzticības izteikšanai ministriem.

3. Līdz 6. augustam valdību veidojošajām frakcijām sagatavot atzinumus par Satversmes 81. panta kārtībā pieņemamo tiesību aktiem.

4. Divu nedēļu laikā sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi ar frakciju pārstāvju piedalīšanos sakarā ar Eiropas Komisijas viedokli par Latvijas gatavību sarunām ar Eiropas Savienību.

5. Ārlietu ministrijai 10 dienu laikā sadarbībā ar Saeimas Ārlietu komisiju izstrādāt detalizētu plānu par to, kā aktivizējams un uzlabojams Latvijas ārlietu resora un diplomātiskā korpusa darbs laika posmā līdz šā gada decembrim. Izstrādāt detalizētus priekšlikumus valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, attiecīgo Saeimas komisiju amatpersonu, Ministru prezidenta, ministru saskaņotai un enerģiskai ārpolitiskajai darbībai laika posmā līdz šā gada decembrim.

6. Eiropas lietu ministram 10 dienu laikā sadarbībā ar Saeimas Eiropas lietu komisiju izstrādāt detalizētu plānu par to, kā aktivizējams un uzlabojams Latvijas valsts iestāžu darbs Eiropas Savienības direktīvu ieviešanā un Latvijas sagatavošanas tālākai integrācijai Eiropas Savienībā paātrināšanā. Eiropas integrācijas birojam reizi mēnesī iesniegt Eiropas integrācijas padomei pārskatu par Nacionālās integrācijas programmas izpildes gaitu un Komisijas viedoklī fiksēto trūkumu novēršanu.

7. Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar Latvijas Banku un Ģenerālprokuratūru, aktivizēt ar “Bankas Baltija” kredītiem saistīto finansu darījumu izmeklēšanu. Regulāri informēt valdību, valdību veidojošās frakcijas un sabiedrību par izmeklēšanas rezultātiem.

8. Valdībai un to veidojošajām frakcijām demonstrēt savu labo gribu valdības darba atbalstīšanā, veicināt stabilitāti valsts politiskajā dzīvē, uzņemoties lielāku atbildību par parlamentārās demokrātijas nostiprināšanu Latvijā.

1997. gada 21./22. jūlijā Valdības preses departaments

Andris Šķēle ārkārtas preses konferencē

— Labdien! Kā jau par to informēju pagājušajā nedēļā, šorīt biju sasaucis valdību veidojošo frakciju Sadarbības padomes ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju valdībā un valstī kopumā. No manas puses tika piedāvāti konkrēti, maksimāli īsi un viegli saprotami priekšlikumi, kā pārvarēt esošās problēmas. Man jāsaka, ka Sadarbības padomes sēde noritēja manā uztverē pietiekami atklāti un konstruktīvā gaisotnē. No dažu frakciju puses tika piedāvātas dažas korekcijas manos priekšlikumos. Līdz ar to acīmredzot šodien pēcpusdienā tiks izplatīts neliels dokuments, ko varētu nosaukt par maniem priekšlikumiem, kas jau ir apspriesti Sadarbības padomē. Protams, nevar būt runa par to, ka tie visi jau ir pilnībā akceptēti. Noteikti varētu būt arī citi piedāvājumi. Šīs nedēļas beigās lielākajai daļai partiju būs attiecīgo padomju, valžu vai citu partijas rīcības orgānu sēdes, kurās tad acīmredzot tiks pieņemti lēmumi.