Ministru prezidents vakar:

Andris Šķēle ārkārtas preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Kas ir pamatā tam, ko mēs šorīt apspriedām? No manas puses tika izteikts aicinājums līdz 2. augustam — ar iespējamu korekciju līdz 4. augustam, jo dažām frakcijām ar šo datumu sakrīt viņu partiju attiecīgie saieti, — piedāvāt ministru kandidatūras uz esošajām vakancēm. Atbilstoši kārtībai, kādu paredz vienošanās starp valdību veidojošajām frakcijām un Ministru prezidentu, katrai frakcijai ir tiesības piedāvāt savus kandidātus tiem posteņiem, kurus iepriekš jau ieņēma viņu partijas pārstāvji. Gadījumā, ja partija atsakās izvirzīt savu kandidātu vai nevaram saskaņot kandidatūras, tad, protams, var tikt panākta cita kārtība, cita vienošanās, ieskaitot pat iespēju citām partijām izvirzīt kandidātus vai Ministru prezidentam aicināt ministra amata kandidātus.

Es arī vēlreiz uzsvēru tiesību aktu pieņemšanas Satversmes 81. panta kārtībā līdz 6. augustam jeb, ja tā var teikt, “vasaras darba” nozīmīgumu, par ko bija lemts iepriekšējās Sadarbības padomes sēdēs. Vakar pārrunājām situāciju, kas jau šobrīd ir gatavs, lai valdībā to varētu izskatīt. Bija jāatzīst, ka vērojama kavēšanās. Uz to arī šorīt Sadarbības padomes sēdē no manas puses tika aizrādīts. Domāju, ka tas noteikti tiks ņemts vērā, un mēs tiksim galā ar tiem priekšlikumiem, kas attiecas uz Satversmes 81. panta kārtībā izskatāmajiem tiesību aktiem. Mans priekšlikums ir 6. augustā sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi, lai izteiktu uzticību izvirzītajiem ministra amata kandidātiem.

Īpašs jautājumu bloks attiecas uz Eiropas Savienības jautājumiem. Domāju, ka desmit dienu laikā Ārlietu ministrijai kopīgi ar Saeimas Ārlietu komisiju ir jāizstrādā detalizēts plāns, kā aktivizējams un uzlabojams Latvijas ārlietu resors, kādā veidā mobilizējams mūsu diplomātiskais korpuss laika posmam līdz šā gada decembrim. Domāju, ka ir svarīgi, lai būtu konkrēti priekšlikumi, proti, kas ir jādara valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, attiecīgo Saeimas komisiju amatpersonām, Ministru prezidentam, kādai jābūt ministru rīcībai, lai mēs rīkotos saskaņoti un enerģiski savā ārpolitiskajā darbībā līdz šā gada decembrim. Kas attiecas uz īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās, tad domāju, ka ir pilnīgi iespējams vēlreiz precizēt visu to skaitlisko materiālu un iesniegt visus nepieciešamos labojumus un papildinājumus, lai izslēgtu paviršības un, ja tā var teikt, aplamības daudzos konstatējumos attiecībā uz Latviju.

Speciāls punkts, uz ko es arī lūdzu partijas vērst uzmanību, — lai pietiekami regulāri būtu informēta valdība, valdību veidojošās frakcijas un sabiedrība par “Bankas Baltija” darījumu izmeklēšanas gaitu. Domāju, ka Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar prokuratūru un Latvijas Banku, ir jāizdara viss, kas ir viņu spēkos. Tāpat vakar, pārrunājot situāciju ar iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Kaksīša kungu, mēs vienojāmies, ka Iekšlietu ministrija arī izdarīs visu, kas ir tās spēkos. Vakar, kā esmu informēts, Iekšlietu ministrijas attiecīgie dienesti jau ir pilnīgi precīzi koordinējuši savu rīcību ar prokuratūru, kādā veidā šis darbs ir darāms.

Nobeigumā par vienu no manu priekšlikumu pēdējiem punktiem. Man bija patīkami, ka šeit sakrita mūsu viedokļi. Izskanēja viedoklis, ka mums ir jāapstājas un jāpieliek punkts tai pašiznīcināšanās tieksmei, kāda šobrīd ir vērojama. Domāju, ka karstums arī drusku pierims. Un mums vienkārši ir jāapstājas, jāvienojas par tiem darbiem, kas ir darāmi. Vai, ja partijām ir citi risinājumi, tiem ir jābūt skaidri definētiem, jo vienmēr pats svarīgākais ir skaidrība. Lai arī kāda tā būtu, tai vienmēr jābūt precīzai un noteiktai.

Tie arī bija tie pamata jautājumi šā rīta Sadarbības padomes sēdē.

Jautājums: — Vai pieļaujat tādu iespēju, ka partijas ministru amatiem varētu izvirzīt kā kandidātus tos pašus, līdzšinējos ministrus?

Andris Šķēle: — Tādus minējumus es esmu dzirdējis. Man jāsaka, ka tiešām daļa no ministriem, kas ir atkāpušies, nekad no manis nav saņēmuši kādus aizrādījumus viņu profesionālajā lauciņā. Tā ka acīmredzot tāda iespēja pastāv.

Jautājums: — Partijas pārmet, ka jūs esat pārāk maz kontaktējies ar tām, ka jūs nepaskaidrojat un neargumentējat tām savus viedokļus. Vai mēģināsit šajā ziņā kaut ko uzlabot?

Andris Šķēle: — Gribētu teikt varbūt to, ka es vienmēr esmu partiju rīcībā, es vienmēr esmu gatavs tikties ar to frakcijām, valdēm un partijas biedriem. Arī vienošanās kārtība paredz, ka man tas ir jādara pēc jebkura pieprasījuma, kad partijas vēlas apspriest konkrētus jautājumus. Domāju, ka, protams, ir iespējams novērst šīs, ja tā var teikt, pretrunas, kas vienmēr tiek akcentētas uz to, ka kāds ar kādu nevēlas runāt. Mēs strādājam vienā valdībā. Ja vien vēlamies, visu ir iespējams atrisināt. Un ir jāatrisina.

Jautājums: — Vai esat gatavs attiecināt uz sevi vārdus par partiju sarīdīšanu?

Andris Šķēle: — Es negribētu vēlreiz atgriezties un sākt atšķetināt visa tā sauktā korupcijas skandāla vēsturi, par ko pat man pašam nebija zināmas tik daudzas precīzas nianses — kas un ko ir nesis, kas un ko ir pārtraucis, kas un ko ir gribējis pierādīt. Ne jau Šķēle bija tas, kurš iestājās par šādu manā uztverē pilnīgi nepārdomātu rīcību. Tajā ziņā, ka, vienā gadījumā tika balsots par likumu, otrā gadījumā — to neievērojot un trešā gadījumā — norādot uz citu kolēģu pārkāpumiem, pašu kažokam esot pilnam ar blusām.

Jautājums: — Parādās gluži vai ultimatīvi izteicieni, ka Šķēlem tomēr vajadzētu saistīties ar kādu politisku spēku. Kā jūs tos komentētu?

Andris Šķēle: — Man jāatzīst, ka ir šāds viedoklis. Ir arī bijuši dažādi minējumi un ieteikumi, ka man vajadzētu meklēt kādu partiju, kurā iespējams arī iestāties. Vienošanās, kas ir noslēgta starp partijām un Ministru prezidentu, paredz, ka es saglabāšu politisku neitralitāti. Un pašlaik neesmu plānojis ko mainīt. Gribu vēlreiz atgādināt to situāciju, kāda tā bija 1995. gada rudenī, kas, manuprāt, bija diezgan bezcerīga, jo bija politiska un ekonomiska krīze. Šobrīd, man šķiet, vienā ziņā ir atšķirība. Par daudzām lietām, par ko mēs nevarējām runāt valsts ekonomikā, mēs šobrīd vienkārši vairs nedomājam. Tās jau ir palikušas aiz muguras. Bet mēs šobrīd arvien vēl varam runāt par to, ka mums ir politiskās virsbūves krīze. Es šodien sapratu no partiju pārstāvjiem, ka viņi tomēr vēlas šo jautājumu sakārtot.

Jautājums: — Vai tad, ja līdzšinējā vienošanās starp frakcijām un Ministru prezidentu vairs nebūtu spēkā, jūs varētu izraudzīties sev kādu politisko spēku?

Andris Šķēle: — Gribētu teikt tā. Tad, kad esošā vienošanās nebūs spēkā, protams, acīmredzot tiks radīta kāda cita vienošanās. Tad arī runāsim par to.

Jautājums: — Daudzi gaidīja jūsu demisiju. Kāpēc tomēr nedemisionējāt?

Andris Šķēle: — Es varu atkārtot tikai to, ka šorīt Sadarbības padomes sēdē neviens man acīs to nepateica. Šorīt bija pietiekami bagātīgi pārstāvēta Sadarbības padome — ar visu valdību veidojošo frakciju vadošajiem politiķiem. Neviens man to acīs neteica un neizteica pat nevienu minējumu. Nezinu, kāpēc par to tiek runāts aiz muguras. Kopš manas atgriešanās man ir pagājušas trīs darba dienas, šī ir ceturtā. Es esmu nācis, lai ar konkrētu piedāvājumu apstāties pieliktu punktu un nodarbotos ar tautai svarīgākām lietām, nevis sekmētu tieši vai netieši šo pašiznīcināšanos, kā es jau teicu.

Jautājums: — Vai “Bankas Baltija” darījumu sakarā tiks informēta plašāka sabiedrība?

Andris Šķēle: — Domāju, ka tiek darīts viss. Un man acīmredzot nav ne tiesību, ne iespēju precīzi komentēt, ko dara prokuratūra. Es esmu pārliecināts, ka viss norit pietiekami noteikti un veiksmīgi. Šobrīd no Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras puses ir apturēts iespējamais “Ventspils naftas” darījums ar Lihtenšteinas firmu. Bet, kā es esmu informēts, šobrīd vēl nekas nav izdarīts, lai apturētu “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas kompānijas noslēgto vienošanos par cesiju. Vakar partija “Latvijas ceļš” ir nākusi klajā ar paziņojumu, ko acīmredzot atbalstīs arī pārējās frakcijas. Proti, lai paralēli prokuratūras izmeklēšanai, kurai acīmredzot ir pavisam cita ievirze un noskaidrojami pavisam citi aspekti, tiktu izveidota Saeimas komisija, kas tiktu skaidrībā arī par, iespējams, politiskās atbildības momentiem.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā