Valsts prezidents vakar:
Guntis Ulmanis preses konferencē
22.07.1997., pl. 17.00
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
— Es jūs visus kā vienmēr sveicu šajā mīlīgajā mazajā Zaļajā zālē. Sarunas temats šoreiz ir situācija valstī, konkrēti — saistībā ar valdību. Es visu šo laiku esmu rūpīgi sekojis līdzi un regulāri ticies ar deputātiem un valdības pārstāvjiem. Un uzskatu par savu pienākumu šajā situācijā dalīties ar jums savos uzskatos, savos viedokļos — ne tikai attiecībā uz to, kas ir mums aiz muguras, bet arī attiecībā uz to, kas mūs turpmāk gaida. Es gribētu atgādināt, ka pirms pusotra gada, kad izvirzījām premjera kandidatūru un to parlaments apstiprināja, tā bija politisko spēku vienošanās un tajā laikā tā bija arī zināmā mērā politisko spēku nespēja izvirzīt premjera kandidātu no sava vidus. Tā bija politisko spēku apņēmība strādāt valsts interesēs tā premjera vadībā, kurš tika atzīts par ekonomiski un saimnieciski izglītotu un pieredzējušu. Ir pagājis pusotra gada, un es arī šodien uzskatu, ka šai valdībai pašreizējā premjera vadībā ir jāturpina iesāktais darbs un tas jāturpina līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Kāpēc man ir tāds viedoklis?
Un no kādiem momentiem es vados, izdarot šādus secinājumus?
Vispirms es vēlreiz gribētu akcentēt to, ka neapšaubāmi primārā, galvenā un svarīgākā loma valsts vadībā, valsts politikas noteikšanā ir mūsu politiskajām partijām. Tā ir aksioma, tā ir mūsu Satversme, tā ir mūsu valsts politiskā būtība. Un šeit nevajadzētu ļauties kaut kādām intrigām, nekādām nekorektām diskusijām, kas visādos veidos mēģina darīt vāju to pozīciju, kas ir mūsu valsts politiskās uzbūves pamatā. Tas ir viens arguments.
Es domāju, ka šis pusotrs gads arī ļāva mums ieskatīties, kāda loma un nozīme ir personībai un kāda loma un nozīme ir politiskajiem spēkiem. Un mēs redzam, ka ne tik viegli un ne bez konfliktiem šīs situācijas nenoris. Es gribētu šodien aicināt politiskos spēkus un partijas ne tikai konfrontēt, ne tikai iebilst vai apvainoties, bet arī stingri lūkoties, pierādīt un argumentēt, lai tiktu realizētas savu partiju programmas, veidojot šo koalīciju. Diemžēl šobrīd iznāk tā, ka premjers iet dažus soļus pa priekšu un partijas nepārtraukti mēģina vai nu aizstāvēties, vai arī argumentēt iebildumus tai pozīcijai, ko izvirzījusi valdība.
Kāda ir šī pusotra gada vai pēdējo mēnešu pozitīvā puse? Manuprāt, mēs esam ļoti paaugstinājuši politiskās atklātības līmeni. Caur antikorupcijas likuma kļūdām, caur antikorupcijas likuma realizāciju, caur konsekventu antikorupcijas likuma ievērošanu mēs esam līdz mielēm izbaudījuši to, ko nozīmē būt politiķim un politiski vadīt valsti.