Valsts prezidents vakar:

Guntis Ulmanis preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Negatīvais ir tas, ka šobrīd, man liekas, valstī reformu kustība ir sākusi ļoti jūtami bremzēties, ja ne apstāties. Šajā sakarībā tas ir ļoti būtiski, jo Eiropas Savienības un NATO jautājumi ir dažu mēnešu laiks, kurā mums ir jāapliecina sevi un jāparāda vajadzīgās aktivitātes.

Par Eiropas Savienību. Es gribētu citēt Kinkela kunga teikto, proti: Eiropas Komisija ir veikusi izcilu darbu, tās slēdziens ir saprātīgs, lietišķs un izsvērts. Tas paredz paplašināšanās priekšrocības un iespējas, taču nenoklusē arī grūtības un uzdevumus, kas mums ir priekšā. Tagad ir jāuzloka piedurknes un jādara viss, lai projekts izdotos. Neviena no patlaban esošajām problēmām nav neatrisināma. Un visas kandidātvalstis ir no paša sākuma iesaistītas sarunu procesā. Arī tad, ja konkrētās sarunas vispirms tiek uzsāktas tikai ar dažām valstīm. Nevar precīzāk un konkrētāk izteikt Eiropas Savienības Komisijas slēdzienu.

Es aicināšu visus politiķus nenodarboties ar detaļu sīkmanīgu kritizēšanu, bet pavērtēt, apspriest un izlemt, ko mēs paši esam izdarījuši un kas mums būtu darāms nākotnē. Un, ja Eiropas Savienības dokumentos ir novecojuši dati, tā simtprocentīgi ir mūsu vaina. Un šajā gadījumā es ceru, ka tuvākajā laikā visas ministrijas, visi resori, Saeimas deputāti darīs visu, lai Eiropas Savienības dokumentos tiktu atspoguļoti tie rādītāji un tā situācija, kāda patiešām ir Latvijā. Eiropas Savienība ir devusi savu vērtējumu mūsu valsts darbam, nevis kādas ministrijas darbam. Tāpēc atbildība par to, ko Latvija ir paveikusi šajā laikā, jāuzņemas visiem — sākot no Valsts prezidenta un beidzot ar atsevišķiem resoriem, kas ir atbildīgi par konkrētiem ekonomiskiem jautājumiem. Tāpēc es ceru un gribu izteikt pārliecību, ka līdz augusta sākumam tiks sastādīta konkrēta programma integrācijai Eiropas Savienībā. Un septembris – decembris ir tie mēneši, kad Latvijas politiķi iekšējās diskusijas un intrigas, kas kā pinekļi ir sapinuši kājas daudziem valdības locekļiem un varbūt arī daudziem parlamenta locekļiem, nomainīs pret konkrētu reālu darbu, vispirms jau apliecinot Latviju iekšpolitiski un pēc tam arī, protams, ārpolitiski. Kā tas ir mūsu interesēs, runājot par Eiropas Savienību un NATO.

Vai valdība saglabāsies? Tas ir stabilitātes jautājums. Ja mēs uzdodam jautājumu, vai arī turpmāk mums ir vajadzīga stabila valdība, ir jārunā par kritērijiem. Kādēļ mēs gribam saglabāt šo valdību līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām? Manuprāt, ir ļoti būtiski tas — ja šī valdība vistuvākajā laikā risinās jautājumus par reformu aktīvu turpinājumu, ja tā spēs pievērsties jautājumiem par iedzīvotāju labklājību, ja tā spēs strādāt dinamiski un pārvarēt pašreizējās intrigas, tad šai stabilitātei ir jēga un šī valdība strādās līdz šī perioda beigām. Ja viņi to nespēs, tad, protams, jautājums varētu risināties citādā veidā. Kritērijs, protams, ir Eiropas Savienība, tas, kā notiks nākamās Saeimas vēlēšanas uz nākamajiem četriem gadiem. Jau tagad es domāju par nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja mēs nespēsim konsolidēt galvenās politiskās partijas šo uzdevumu izpildei, nākamās vēlēšanas mūs var novest pie daudz pretrunīgākiem, daudz nepatīkamākiem rezultātiem salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām.

Un es šobrīd gribētu izteikt pārliecību, ka Latvijai nedraud populisma briesmas, ka valdības locekļi un deputāti ir tikuši tam pāri, gan maksādami diezgan bargu cenu. Šodien Latvijā veidojas divas Latvijas politikai diezgan nepieciešamas lietas — atklātība un opozīcija. Es gribētu pievērst īpašu uzmanību tam, ka bieži vien, vadīdamies no merkantiliem, pragmatiskiem vai materiāliem aprēķiniem, visi metas pozīcijā. Opozīcija šobrīd Latvijā praktiski nestrādā. Un līdz ar to praktiski nav korektas, vienmēr konsekventas un savlaicīgas kritikas pozīcijas darbībai un tās novērtējumam. Tas varbūt ir tas jautājums, par ko būtu jārunā ar deputātiem, atsākoties Saeimas darbam. Kad būs jāizšķiras, kādās pozīcijās stāv katrs deputāts. Tas, kas notika ar pēdējiem balsojumiem, manuprāt, neliecina par labu nedz deputātiem, nedz valdības locekļiem.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valsts prezidenta pilī