preses konference

Par dāņu jūras zemessargu vizīti Rīgā

Vakar, 22.jūlijā, rīta pusē pie Rīgas Jūras pasažieru stacijas piestāja Dānijas jūras zemessardzes kuģi, un pusdienlaikā komandieris Tomijs Hansens aicināja Latvijas žurnālistus uz kuģa “Apollo”, kas ir flotiles flagmanis un nav pat gadu vecs. Šodien no pulksten 14 līdz 17 to var aplūkot un pie jūrniekiem paciemoties arī rīdzinieki.

— Kā ir veidojusies Dānijas zemessardze?

— Tūdaļ pēc kara Dānijas valstī notika reformas. Folketings, mūsu parlaments, pieņēma lēmumu izveidot zemessardzi, kas būtu spējīga atbalstīt nacionālās militārās vienības kara gadījumā. Tagad zemessardzē ir trīs karaspēka šķiras: sauszemes zemessardze, gaisa spēku bataljons un jūras zemessardze. Mēs esam no otrā reģiona jūras sargiem, un es esmu šo spēku komandieris.

— Cik cilvēku ir jūsu rindās?

— Jūras zemessardze skaitliski ir mazākā, un pašlaik tajā ir vairāk nekā 4000 zemessargu, mūsu rīcībā ir 37 kuģi.

— Kāds ir jūras sargu galvenais uzdevums?

— Novērot, glābt, sniegt palīdzību uz jūras nelaimē nokļuvušiem.

— Ko esat izglābuši tagad, pēdējā laikā?

— Pagājušajā nedēļā viena jahta bija uz sēkļa uzskrējusi. Nocēlām gan tikai kuģotāju, jo pati laiva bija pamatīgi uzsēdusies.

— Kādas jūras zemessargiem ir attiecības ar valsts jūras karaflotes spēkiem?

— Mēs darbojamies viņu uzdevumā ar novērošanu un glābšanu uz ūdeņiem. Militārā darbība ir viņu funkcija. Papildus mūsu kuģi piedalās arī operācijās, lai likvidētu jūras piesārņošanas gadījumus, reģistrētu apdraudētos jūras dzīvniekus, veiktu eskorta pienākumus lielajos navigācijas sacīkšu sarīkojumos.

— Kas var kļūt par jūras zemessargu?

— Mēs kuģu ekipāžās par locekļiem uzņemam kā vīriešus, tā sievietes. Viņus apmācām kursos, rīkojam treniņus — gadā no 100 līdz 150 stundas. Šogad aprīlī pie Bornholmas rīkojām lielas glābšanas darbu mācības, kurās piedalījās arī latviešu robežsargi.

— Kādu atalgojumu saņem zemessargs, kas viņu aizvieto pamatdarbā?

— Tas ir nealgots darbs brīvajā laikā. Cilvēki piesakās brīvprātīgi sava aicinājuma dēļ. Protams mums ir līgums, un mēs varam arī iesaukt dienestam, ja ir kāds konflikts vai ārkārtas gadījums, tad jā, zemessargs saņem arī atalgojumu.

— Varbūt zemessardzes locekļu vidū ir arī Dānijas karaļnama piederīgie?

— Ir, protams, ir. Karaliene Margrēte II ir gaisa spēku locekle, bet princese Benedikte — mūsējā, jūras zemessardzē.

— Vai jūs pirmoreiz Latvijā?

— Pirms diviem gadiem ciemojāmies Liepājā, tagad Rīgā. Mūsu vizītes mērķis ir pieredzes apmaiņa, jo gribam zināt, ko un kā jūs te darāt. Gribam apmainīties domām ar Latvijas iedzīvotājiem. Mums šis ir mācību brauciens. Drīz latviešu zemessargi savukārt dosies mācību vizītē uz Dāniju.

Dainis Rugājs,

“LV” korespondents

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”