Ministru kabineta noteikumi Nr. 531

Rīgā 2018. gada 21. augustā (prot. Nr. 39 3. §)

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
12. panta ceturto un sesto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. neatkarīga eksperta kompetences prasības;

1.2. neatkarīga eksperta kompetences apliecināšanas kārtību;

1.3. neatkarīga eksperta profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

1.4. neatkarīga eksperta reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā veic samaksu par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, kā arī saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.

2. Neatkarīgs eksperts ir tiesīgs noteikt ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniegt ēkas energosertifikātu vai noteikt projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniegt ēkas pagaidu energosertifikātu, ja viņš ir:

2.1. ieguvis pirmā vai otrā līmeņa augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un ja attiecīgā izglītības programma nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas (apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas), būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes;

2.2. ieguvis vismaz divus gadus ilgu praktiskā darba pieredzi ēku energoefektivitātes novērtēšanā, strādājot neatkarīga eksperta vadībā, kura kompetence apliecināta ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energosertifikāta izsniegšanai, kā arī projektējamu jaunbūvju, rekonstruējamu vai renovējamu ēku vai to daļu plānotās energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas pagaidu energosertifikāta izsniegšanai;

2.3. nokārtojis kompetences pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu.

3. Neatkarīgs eksperts ir tiesīgs veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, ja viņš ir:

3.1. ieguvis pirmā vai otrā līmeņa augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un ja attiecīgā izglītība nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana;

3.2. ieguvis vismaz sešus mēnešus ilgu praktiskā darba pieredzi apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, strādājot neatkarīga eksperta vadībā, kura kompetence apliecināta apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei un pārbaudes akta izsniegšanai;

3.3. nokārtojis kompetences pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu.

4. Būvspeciālists, kuram ir spēkā esošs sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanas darbības sfērā vai siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas darbības sfērā vai arhitekta prakses sertifikāts un kurš ir nokārtojis kompetences pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu, ir tiesīgs noteikt projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniegt ēkas pagaidu energosertifikātu.

5. Būvspeciālists, kuram ir spēkā esošs sertifikāts siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības darbības sfērā un kurš ir nokārtojis kompetences pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu, ir tiesīgs veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi.

6. Lai šo noteikumu 2. punktā minētā persona apliecinātu kompetenci ēku energoefektivitātes novērtēšanā, persona kompetences pārbaudes iestādē iesniedz:

6.1. iesniegumu (1. pielikums);

6.2. dokumenta kopiju, kas apliecina šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās izglītības ieguvi;

6.3. vismaz sešus ēkas energoefektivitātes aprēķinus un ēkas energoefektivitātes novērtējumus ēkas energosertifikāta izsniegšanai, kas apliecina šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto pieredzi un ir sagatavoti saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi neatkarīga eksperta vadībā, kura kompetence apliecināta ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energosertifikāta izsniegšanai, kā arī projektējamu jaunbūvju, rekonstruējamu vai renovējamu ēku vai to daļu energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas pagaidu energosertifikāta iesniegšanai.

7. Lai šo noteikumu 3. punktā minētā persona apliecinātu kompetenci apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, persona kompetences pārbaudes iestādē iesniedz:

7.1. iesniegumu (1. pielikums);

7.2. dokumenta kopiju, kas apliecina šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās izglītības ieguvi;

7.3. vismaz trīs apkures sistēmu pārbaudes aktus un vienu gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktu, kas apliecina šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto pieredzi un ir sagatavoti neatkarīga eksperta vadībā, kura kompetence apliecināta apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaudei un pārbaudes akta izsniegšanai.

8. Kompetences pārbaudes iestāde pēc šo noteikumu 6. vai 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas:

8.1. izskata iesniegtos dokumentus un, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums neatkarīga eksperta sertifikāta saņemšanai, pieprasa personai papildu informāciju;

8.2.  10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. vai 7. punktā vai šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas un izvērtēšanas:

8.2.1. uzaicina personu uz kompetences pārbaudi, norādot tās norises vietu un laiku;

8.2.2. pieņem lēmumu par atteikumu uzaicināt personu uz kompetences pārbaudi, ja persona neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām neatkarīga eksperta sertifikāta saņemšanai.

9. Lai apliecinātu kompetenci, šo noteikumu 2. punktā minētā persona kompetences pārbaudes iestādē kārto kompetences pārbaudi normatīvajos aktos ēku energoefektivitātes jomā noteiktās ēku energoefektivitātes aprēķina metodes pārzināšanā un praktiskajā lietošanā.

10. Lai apliecinātu kompetenci, šo noteikumu 3. punktā minētā persona kompetences pārbaudes iestādē kārto kompetences pārbaudi apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanā.

11. Lai apliecinātu šo noteikumu 4. punktā minētās personas kompetenci, kompetences pārbaudes iestāde, kurai ir tiesības izsniegt būvspeciālista sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanas darbības sfērā vai siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas darbības sfērā vai arhitekta prakses sertifikātu, būvspeciālista sertifikāta saņemšanai organizētajā kompetences pārbaudes eksāmenā iekļauj pārbaudes jautājumus par normatīvajos aktos ēku energoefektivitātes jomā noteiktās ēku energoefektivitātes aprēķina metodes pārzināšanu un praktisko lietošanu.

12. Lai apliecinātu šo noteikumu 5. punktā minētās personas kompetenci, kompetences pārbaudes iestāde, kurai ir tiesības izsniegt būvspeciālista sertifikātu siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā, būvspeciālista sertifikāta saņemšanai organizētajā kompetences pārbaudes eksāmenā iekļauj tēmas par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm.

13. Ja šo noteikumu 4. vai 5. punktā minētā persona ir sekmīgi nokārtojusi šo noteikumu 11. vai 12. punktā minēto būvspeciālista kompetences pārbaudi, kompetences pārbaudes iestāde būvspeciālistu reģistrā iekļauj informatīvu norādi par būvspeciālista kompetences atbilstību ēku energoefektivitātes jomā vai apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā.

14. Ja šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētā persona atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām un sekmīgi nokārtojusi kompetences pārbaudi, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par personas kompetences atbilstību un piešķir sertifikātu vienā no šādām jomām:

14.1. ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energosertifikāta izsniegšana, kā arī projektējamas jaunbūves, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānotās energoefektivitātes novērtēšana un ēkas pagaidu energosertifikāta izsniegšana;

14.2. apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaude un pārbaudes akta izsniegšana.

15. Ja šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētā persona nav nokārtojusi kompetences pārbaudi, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par personas kompetences neatbilstību. Persona var pieteikties uz atkārtotu kompetences pārbaudi ne agrāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par personas kompetences neatbilstību stāšanās spēkā.

16. Lai šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētā persona atkārtoti pieteiktos uz neatkarīga eksperta kompetences pārbaudi, persona kompetences pārbaudes iestādē iesniedz iesniegumu un šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā vai 7.2. un 7.3. apakšpunktā minētos dokumentus, ja kompetences pārbaudes iestādes rīcībā nav šādas informācijas vai tā nav iegūstama no Būvniecības informācijas sistēmas.

17. Kompetences pārbaudes iestāde šo noteikumu 8., 14. un 15. punktā minētos lēmumus pieņem un paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kompetences pārbaudes iestādes lēmumu privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Būvniecības valsts kontroles biroja direktoram.

18. Neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību veic tā kompetences pārbaudes iestāde, kura šajos noteikumos minētajā kārtībā apliecinājusi neatkarīga eksperta kompetenci un kurai:

18.1. ir spēkā esoša akreditācija nacionālajā akreditācijas institūcijā kā personu sertificēšanas institūcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu vai akreditācija citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā;

18.2. Ekonomikas ministrija ir saskaņojusi kompetences pārbaudes kārtību un tēmas jautājumus.

19. Būvspeciālistam, kas veic profesionālo darbību kā neatkarīgs eksperts, profesionālās darbības uzraudzību veic būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros.

20. Neatkarīgam ekspertam ir pienākums:

20.1. sniegt kompetences pārbaudes iestādei tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama neatkarīga eksperta profesionālās darbības izvērtēšanai, ja saņemts iesniegums vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā ir nonākusi cita informācija par neatkarīga eksperta profesionālās darbības pārkāpumiem;

20.2. līdz kārtējā gada 1. aprīlim samaksāt profesionālās darbības uzraudzības gada maksu.

21. Ekonomikas ministrija mēneša laikā pēc kompetences pārbaudes iestādes darbības pārtraukšanas pieņem lēmumu par kompetences pārbaudes iestādes uzraudzībā esoša neatkarīga eksperta profesionālās darbības uzraudzības nodošanu citai kompetences pārbaudes iestādei.

22. Kompetences pārbaudes iestāde nodrošina, ka piecu gadu periodā tiek pārbaudīts ikviens neatkarīgs eksperts, izvērtējot profesionālo darbību, pārbaudot izsniegtos ēku energosertifikātus, pagaidu energosertifikātus un apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus un citu dokumentu pareizību, sniegtā novērtējuma objektivitāti un ticamību.

23. Būvniecības valsts kontroles birojs izlases veidā atlasa pārbaudāmos ēku energoefektivitātes dokumentus, ko sagatavojuši neatkarīgi eksperti, un uzdod attiecīgajai kompetences pārbaudes iestādei veikt dokumentu pārbaudi.

24. Ja Būvniecības valsts kontroles birojs vai Ekonomikas ministrija ir saņēmusi iesniegumu vai to rīcībā ir nonākusi cita informācija par tāda neatkarīga eksperta darbībā konstatētu profesionālās darbības pārkāpumu, kuram sertifikātu ir izsniegusi kompetences pārbaudes iestāde, kas ir pārtraukusi savu darbību, Būvniecības valsts kontroles birojs šo noteikumu 22. punktā minētos dokumentus nosūta pārbaudei citai kompetences pārbaudes iestādei.

25. Kompetences pārbaudes iestāde pēc šo noteikumu 22. un 23. punktā minētās informācijas saņemšanas, kā arī ja saņemts iesniegums vai tās rīcībā ir nonākusi cita informācija par neatkarīga eksperta darbībā konstatētu profesionālās darbības pārkāpumu, izvērtē neatkarīga eksperta profesionālo darbību.

26. Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot iesniegumu vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētās personas profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par brīdinājuma izteikšanu:

26.1. par labai profesionālai praksei neatbilstošu rīcību vai rīcību, kas neatbilst nepieciešamajam kompetenču, prasmju un zināšanu līmenim;

26.2. par pārkāpumu, kas saistīts ar ēku energoefektivitāti reglamentējošo normatīvajos aktos neatkarīgam ekspertam noteikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu.

27. Konstatējot šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētās personas profesionālās darbības pārkāpumus, kompetences pārbaudes iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.1. par pārkāpumu uzskaites punktu piešķiršanu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un par pienākuma noteikšanu neatkarīgam ekspertam novērst konstatētās kļūdas, nosakot to novēršanas termiņu, kas nav garāks par 30 darbdienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas;

27.2. par pārkāpumu uzskaites punktu piešķiršanu un par neatkarīga eksperta darbības apturēšanu uz sešiem mēnešiem, ja piešķirto pārkāpumu uzskaites punktu skaits ir septiņi vai vairāk, un par pienākuma noteikšanu neatkarīgam ekspertam novērst konstatētās kļūdas, nosakot to novēršanas termiņu, kas nav garāks par 30 darbdienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas;

27.3. par pārkāpumu uzskaites punktu piešķiršanu un par neatkarīga eksperta darbības apturēšanu uz vienu gadu ar nosacījumu kārtot atkārtotu kompetences pārbaudi, ja piešķirto pārkāpumu uzskaites punktu skaits ir 10 vai vairāk un tie ir piešķirti par apzinātiem normatīvo aktu pārkāpumiem ēku energoefektivitātes novērtēšanas jomā, un par pienākuma noteikšanu neatkarīgam ekspertam novērst konstatētās kļūdas, nosakot to novēršanas termiņu, kas nav garāks par 30 darbdienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

28. No dienas, kad pieņemts lēmums par neatkarīga eksperta vai būvspeciālista sertifikāta darbības apturēšanu, persona nav tiesīga veikt turpmāku darbību kā neatkarīgs eksperts (izņemot darbības, kas nepieciešamas konstatēto kļūdu novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 27.2. vai 27.3. apakšpunktā minēto lēmumu).

29. Līdz kompetences pārbaudes iestādes lēmumā noteiktā termiņa beigām, kurā šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētajai personai ir pienākums novērst norādītās kļūdas, kompetences pārbaudes iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

29.1. par termiņa pagarināšanu lēmumā norādīto kļūdu novēršanai;

29.2. par sertifikāta darbības apturēšanu līdz lēmumā norādīto kļūdu novēršanai;

29.3. par sertifikāta darbības atjaunošanu.

30. Pārkāpumu uzskaites punktu dzēšanas termiņš ir divi gadi no dienas, kad stājies spēkā šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētais lēmums.

31. Kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētās personas sertifikāta apturēšanu, ja atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajai kārtībai neatkarīgs eksperts nav samaksājis profesionālās darbības uzraudzības gada maksu.

32. Kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētās personas sertifikāta atjaunošanu, ja neatkarīgs eksperts ir izpildījis šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās prasības.

33. Kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētās personas sertifikāta anulēšanu, ja:

33.1. saņemts personas iesniegums par profesionālās darbības pārtraukšanu;

33.2. neatkarīga eksperta sertifikāts ir bijis apturēts ilgāk par diviem gadiem piecu gadu periodā.

34. Kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja konstatē, ka neatkarīgs eksperts vai būvspeciālists ir īstenojis patstāvīgo praksi kā neatkarīgs eksperts laikā, kad viņam ir bijis apturēts neatkarīga eksperta vai būvspeciālista sertifikāts.

35. Kompetences pārbaudes iestāde šo noteikumu 26., 27., 29., 31., 32., 33. un 34. punktā minētos lēmumus pieņem un paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kompetences pārbaudes iestādes lēmumu privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Būvniecības valsts kontroles biroja direktoram.

36. Neatkarīgu ekspertu reģistrs ēku energoefektivitātes jomā (turpmāk – reģistrs) ir iekļauts Būvniecības informācijas sistēmā. Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina reģistra publisku pieejamību bez maksas elektroniskā veidā, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

37. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:

37.1. iesniegumā kompetences apliecināšanai un tam pievienotajos dokumentos norādīto informāciju, pievienojot attiecīgos dokumentus;

37.2. informāciju par kompetences pārbaudes iestādes pieņemtajiem lēmumiem un ar tiem saistītajiem dokumentiem;

37.3. sertificēšanas jomu;

37.4. sertifikāta piešķiršanas datumu un numuru;

37.5. profesionālās pilnveides informāciju.

38. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kompetences pārbaudes iestāde reģistrā iekļauj vai aktualizē informāciju par:

38.1. neatkarīga eksperta kompetences atbilstību, norādot piešķirtā sertifikāta jomu un lēmuma datumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.2. personas kompetences neatbilstību, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.3. konstatēto profesionālās darbības pārkāpumu, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.4. sertifikāta darbības apturēšanu, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.5. sertifikāta darbības anulēšanu, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.6. sertifikāta darbības atjaunošanu, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu;

38.7. brīdinājuma izteikšanu, norādot lēmuma datumu, numuru, pamatojumu, kā arī pievienojot attiecīgo lēmumu.

39. Neatkarīgs eksperts Būvniecības informācijas sistēmā:

39.1. aktualizē savu kontaktinformāciju;

39.2. aktualizē informāciju par izglītību, elektroniski pievienojot izglītību apliecinošu dokumentu;

39.3. ievada informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā apgūtajām profesionālās pilnveides programmām, semināriem un citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem, norādot to apliecinoša dokumenta izdošanas datumu, dokumenta izdevēju, profesionālās pilnveides mācību programmas vai pasākuma nosaukumu un apjomu, kā arī pievieno šo dokumentu elektroniski;

39.4. reģistrē izsniegtos ēkas energosertifikātus, pagaidu energosertifikātus, apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus.

40. Sertificēšanas pakalpojumu maksas apmērs sastāv no maksas par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzības gada maksas.

41. Par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas.

42. Kalendāra gadā, kurā personai piešķirts neatkarīga eksperta sertifikāts, profesionālās darbības uzraudzības gada maksu persona maksā proporcionāli pilnu mēnešu skaitam, kuros kompetences pārbaudes iestāde veiks neatkarīga eksperta profesionālās darbības uzraudzību.

43. Par sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus kompetences pārbaudes iestāde izmanto kompetences pārbaužu veikšanai un profesionālās darbības uzraudzībai.

44. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 382 "Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 138. nr.; 2014, 65. nr.; 2016, 246. nr.).

45. Šo noteikumu 4. un 5. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

46. Ja būvspeciālists ir apguvis kompetences pārbaudes iestādes noteiktos profesionālās pilnveides kursus vai nokārtojis kompetences pārbaudi, kompetences pārbaudes iestāde pēc 2021. gada 1. janvāra pieņem lēmumu un būvspeciālistu reģistrā iekļauj informatīvu norādi par personas kompetences atbilstību ēku energoefektivitātes jomā vai apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā.

47. Persona, kurai ir piešķirts gan neatkarīga eksperta sertifikāts, gan būvspeciālista sertifikāts, pēc 2021. gada 1. janvāra ir tiesīga darboties kā neatkarīgs eksperts tikai uz būvspeciālista vai neatkarīga eksperta sertifikāta pamata. Neatkarīga eksperta uzraudzību, līdz persona vērsusies kompetences pārbaudes iestādē ar lūgumu anulēt vienu no sertifikātiem, veic tā kompetences pārbaudes iestāde, kura pirmā piešķīrusi neatkarīga eksperta profesionālās darbības tiesības.

48. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. decembrī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. augusta
noteikumiem Nr. 531

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. augusta
noteikumiem Nr. 531

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens