Triju Zvaigžņu ordeņi — savu kavalieru rokās

Papildus

1.lpp. informācijai

Alfrēds Jānis Bērziņš

Sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1920.gada 14.februārī Popes pagastā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Otrā pasaules kara laikā bijis Latviešu leģionā, sešas reizes ievainots, invalīds. Kopš 1947.gada darbojas “Daugavas vanagu” organizācijā Vācijā: galvenokārt aprūpes un palīdzības darba kārtotājs, sākotnēji Rietumvācijā, bet no 1966. līdz 1993.gadam visas organizācijas ģenerālsekretārs, apgāda vadītājs un Latviešu leģiona arhīva pārzinis. Tagad “Daugavas vanagu” organizācijas goda biedrs un Minsteres nodaļas valdes priekšsēdis. Četrdesmito un piecdesmito gadu mijā Rietumvācijā sastādīja aprūpējamo kartotēku un tā panāca saskaņotu DV un sabiedrības vispārēju atbalstu latviešu invalīdiem, bāriņiem un citiem grūtdieņiem tajās zemēs, kur viņi lielā vairākumā dzīvoja bēgļu nometnēs. Laikā no 1955. līdz 1984.gadam nodarbojās ar palīdzības saiņu nosūtīšanu grūtdieņiem okupētajā Latvijā un izsūtījuma un nometinājuma vietās.

Astoņdesmito gadu vidū un pēdējā pusē turpināja zināmu atbalsta darbu okupētajā Latvijā, kā arī kārtoja DV materiālo atbalstu un padomu sniegšanu tiem latviešiem, kuri tika izraidīti no Latvijas (piemēram, L.Grantiņš u.c.). Pēc neatkarības atjaunošanas paplašināja palīdzības darbu Latvijā. Pārzinot Latviešu leģiona arhīvu, veica vēsturisko materiālu apzināšanu un apkopošanu, ko izmantoja publikācijās, bet vēlāk daļu materiālu nodeva Hūvera institūtā ASV un Kara muzejā Rīgā. Kā DV centrālās valdes apgāda vadītājs kārtoja un pārzināja organizācijas daudzo publikāciju sagatavošanu, izdošanu un izplatīšanu.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu par nopelniem Latvijas labā A.J.Bērziņš iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (ordeņa V šķira).

Andris Edgars Roze

Arhitekts

Akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs, arhitekts pilsētplānotājs, galvenais jaunā Rīgas pilsētas attīstības plāna autors, ilggadējs trimdas Latvijas arhitektu biedrības prezidents, patlaban Rīgas pilsētas Galvenās arhitektūras pārvaldes pilsētplānošanas nodaļas vadītājs.

Dzimis 1936.gada 20.decembrī Rīgā. 1944.gadā pārcēlās uz Vāciju, bet 1947.gadā — uz Angliju. Kopš 1951.gada dzīvo Kanādā. Toronto ieguva bakalaura grādu (1962) un maģistra grādu (1966) arhitektūrā pilsētbūvniecības specialitātē. 1993.gadā pēc savas iniciatīvas ar Kanādas urbānistikas institūta atbalstu atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kļuva par Rīgas pilsētas Galvenās arhitektūras pārvaldes pilsētplānošanas nodaļas vadītāju.

Veicis pētījumus par Detroitas (ASV) centra rehabilitāciju, atomenerģijas spēkstaciju izvietošanu, kā arī teritoriālo plānošanu. 15 gadus darbojās Jorkas rajona pašvaldībā Ontārio provincē, vadīja visu līmeņu pilsētas plānošanas projekta izstrādāšanu. 1991.gadā piedalījās Rīgas un Jūrmalas pilsētas attīstības koncepcijas izveidošanā līdz 2020.gadam. A.Rozes vadībā tika izstrādāts Rīgas Domes pieņemtais un valsts iestādēs apstiprinātais jaunais Rīgas pilsētas attīstības plāns, kas paredz Rīgas attīstību par Eiropas pilsētu — ievērojamāko Baltijas valstu reģiona centru. Par Rīgas attīstības plāna koncepciju A.Roze vairākkārt uzstājies ar priekšlasījumiem starptautiskās pilsētu attīstības speciālistu auditorijās Latvijā un ārzemēs, ieskaitot Pasaules arhitektu kongresu Barselonā (1996), sagatavojis vairākas publikācijas latviešu un angļu valodā. Viņa nopelns ir jaunā Rīgas attīstības plāna publikācija grāmatā, lai tas būtu pieejams visiem interesentiem un īpaši investoriem.

A.Roze sevišķi aktīvi darbojies latviešu trimdas sabiedrībā, bijis Latvijas Arhitektu biedrības prezidents (1984–1992), kā arī viens no Toronto latviešu skolas “Valodiņa” dibinātājiem, akadēmiskās vienības “Austrums” Kanādas kopas vecākais. Viņš ir gan Latvijas Arhitektu biedrības, gan Latvijas Arhitektu savienības goda biedrs un daudz enerģijas veltījis abu organizāciju sadarbībai un apvienošanai. No savas paaudzes ārzemju tautiešiem A.Roze ir viens no retajiem, kas jau ilgāk nekā trīs gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, veltot savas profesionālās zināšanas un darbu atjaunotajai valstij.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu par nopelniem Latvijas labā A.E.Roze iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (ordeņa V šķira).

Bruno Broņislavs Logins

Sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1921.gada 18.martā Abrenes apriņķī. 1944.gadā iesaukts latviešu leģionā. Cīnījies Vācijā, bijis gūstā Beļģijā. 1947.gadā izceļojis uz Angliju. Piedalījies Anglijas Latviešu katoļu biedrības dibināšanā, bijis tās valdes loceklis. 1952.gadā izceļojis uz Kanādu. Ieguvis izglītību grāmatvedībā un uzņēmumu administrācijā. Kopš 1966.gada darbojas Kanādas Latviešu katoļu apvienības valdē, bet kopš 1984.gada ir tās priekšsēdis. Viņš ir Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes loceklis, Latviešu kredītsabiedrības valdes loceklis Toronto, daudzus gadus arī Latviešu katoļu apvienības valdes priekšsēdis.

Sākoties atmodai, B.Logins organizēja grāmatu sūtījumus Latvijai, it īpaši Latgales skolām, palīdzību medicīnas iestādēm — naudu, instrumentus, medikamentus, kā arī ievērojamus naudas ziedojumus Aglonas bazilikas atjaunošanai. B.Logina vadībā trīs reizes gadā tiek izdots Kanādas latviešu katoļu Apkārtraksts. B.Logins aktīvi iekļāvies Latvijas neatkarības nostiprināšanā, atbalstot vēlēšanu organizēšanu, nacionāli patriotisko spēku pasākumus, veicinot nacionālo partizānu piemiņas iemūžināšanu, aktīvi līdzdarbojoties kristīgajā dzīvē Latvijā. Sniedzis atbalstu arī Latvijas pašvaldībām — Viļakas un Balvu pilsētas, Vecumu, Medņevas un Kupravas pašvaldībai.

B.Logins ir arī kardināla Juliāna Vaivoda fonda vicepriekšsēdētājs.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu par nopelniem Latvijas labā B.B.Logins iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (ordeņa V šķira).

Arturs Cipulis

Kultūras un sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1922.gada 14.martā Rīgā. Mācījies Rīgas, Cēsu un Jelgavas Skolotāju institūtā. No Jelgavas Skolotāju institūta pēdējās klases 1943.gada martā viņu iesauc leģionā, kara beigas pienāk Lībekā, ceļā uz fronti. A.Cipulim izdodas izvairīties no gūsta, un viņš nonāk Vācijā Braunšveigas latviešu nometnē. Jau 1945.gada rudenī viņš tur noorganizē latviešu skolu un vada to līdz 1948.gada rudenim. Tad nometni pārceļ uz Sengvardeni, pēc tam pie Musterlageras. Arī tur A.Cipulis strādā skolotāja darbu. Jau no pirmajām dienām viņa skolotāja gaitas gājušas līdztekus ar sabiedrisko darbu UNRRA un IRO nometnēs, kā arī Jaunekļu kristīgajā savienībā. Pēc neveiksmīgiem izceļošanas mēģinājumiem A.Cipulis nonāk Pinebergā. Tur viņš divus gadus apmeklē grāmatvedības kursus. No 1956. līdz 1967.gadam strādā YMCA organizācijas piedāvātajā darbā par jaunatnes vadītāju bēgļu nometnēs. 1967.gadā kļūst par audzinātāju invalīdu darbnīcās Hamburgā.

Līdz ar pārcelšanos uz Pinebergu sākas A.Cipuļa sabiedriskās darbības galvenais posms. Viņš ir bijis apvienības “Lettischer Verein in Hamburg e.V” priekšsēdētājs, Hamburgas latviešu kora diriģents, LCK (Latviešu centrālās komitejas), vēlāk — LTK (Latviešu tautas kopības) valdes priekšsēdētājs. A.Cipulis Vācijas latviešus pārstāv arī Pasaules brīvo latviešu un Rietumeiropas latviešu apvienībā, atbalsta “Daugavas vanagu”, latviešu baznīcas un vairāku biedrību rosības. Darbodamies LCK, viņš daudz domu, darba un rūpju iegulda Minsteres Latviešu ģimnāzijas un vispār latviešu skolas lietās.

A.Cipulis ir ilgi sekmējis Latvijas kultūras un tās darbinieku popularizēšanu Vācijā. Viņš nodibinājis un joprojām paplašina kontaktus starp mākslas pārstāvjiem abās valstīs. Viņš organizējis arī pirmos sakarus starp vācu un dzimtenes politiķiem — tikšanos Hamburgā un Bonnā. A.Cipulis koordinējis Jāzepa un Annijas Vītolu mirstīgo atlieku pārvešanu no Vācijas uz Latviju. Pēc viņa ierosmes XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku laikā Kara muzejā tika sarīkota izstāde par latviešu dziesmu svētkiem trimdā un Latvijā. A.Cipulis vienmēr strādājis, lai uzturētu latviešu tautas kopību, stiprinātu latvisko garu trimdiniekos, uzskatot, ka latviešu dziesma un kultūra ir neizsīkstošs spēka avots. Viņa ierosmē 1964.gadā Hamburgā notiek Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki. Kopš tā laika svētki tradicionāli turpinās. Pēc PBLA valdes ierosinājuma A.Cipulis tika iekļauts XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku Rīcības komitejā. A.Cipulis ir iesaistījies XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku sagatavošanas darbā un organizē sadarbību starp latviešiem ārzemēs un Latvijā.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu par nopelniem Latvijas labā A.Cipulis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (ordeņa V šķira).

Valsts prezidenta preses dienests