Par “Zelta akciju” un Latvijas valsti

Izsverot “Ventspils naftas” ceļu uz akciju publisko piedāvājumu

Viktors Šadinovs, Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Viktors Šadinovs

— Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra 58.rīkojumu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” privatizēšanai tika nodota arī valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” (VN). Kopš 1996.gada 14.marta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” uzņēmumu savā valdījumā no Valsts īpašuma fonda pārņēmusi Latvijas Privatizācijas aģentūra. Kādu pieeju izvēlējāties valstij tik svarīgā objekta pārdošanā?

— Māra Gaiļa valdīšanas laikā tika pieņemts lēmums par VN stratēģiskās nozīmes saglabāšanu, proti, paturot to par pamatu jaudīga naftas koncerna izveidošanai, kas būtu spējīgs konkurēt starptautiskajā naftas produktu tirgū. Lai gan šim dokumentam bija vairāk rekomendējošs raksturs, jo sīkāk netika īpaši atšifrēts, kā tad valsts ietekme izpaustos, mēs pašlaik to esam nodrošinājuši ar 26 procentiem akciju. Atstājot šo daļu valstij, dodam tai iespēju ietekmēt tādus būtiskus procesus kā likvidācija, reorganizācija un citi, kur citkārt būtu nepieciešamas trīs ceturtdaļas kapitāla.

— Darba gaitā Privatizācijas aģentūrā esot radusies ideja par tā dēvēto “Zelta akciju”, kas Latvijā ir gana jauna un nezināma. Pastāstiet, lūdzu, par to sīkāk!

— Jēdziens “Zelta akcija”pastāv vairāku, gan ne visu, valstu likumdošanās, un katrā to traktē savādāk. Pamatideja ir tāda, ka “Zelta akcijas” īpašniekam atsevišķos jautājumos tiek atļauts pateikt kategorisku “jā” vai “nē”. Šai gadījumā Latvijas valstij nebūtu jāpatur visi šie 26 procenti akciju, tā varētu pārējās pārdot un atstāt sev tikai šo vienu — “Zelta akciju”. Praktiski tā būtu kāda 0,000001 daļa no procenta.

“Zelta akcijas” ideju varētu izmantot visos lielajos valstij stratēģiski svarīgajos monopoluzņēmumos. Taču pirms šādu risinājumu kādam piedāvāt, valdībai vajadzētu dot mums uzdevumu — izstrādāt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, kur nepieciešams precīzāk definēt, kurus jautājumus tā noteikti gribētu paturēt savā ietekmē. Protams, šīs prasības ir izsveramas galvenokārt no ekonomiskā viedokļa. Lai neizrādītos tā, ka valsts ar savu “Zelta akciju” grib piedalīties peļņas sadalē vai citādi iejaukties konkrētā ekonomiskā darbībā.

— Aģentūras izstrādātajos VN privatizācijas pamatnoteikumos deklarēts, ka tiek veidots koncerns, kurā ietilps “Ventspils naftas” meitas uzņēmums “LatRosTrans”.

— Tas notiktu, privatizējot kā vienotu veselumu valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” un akciju sabiedrības “LaSam” valsts kapitāla daļas. Faktiski tiks likvidēts tas liekais posms “LaSam”, kura galvenais un gandrīz vienīgais uzdevums bija kapitāla daļas turēšana akciju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “LatRosTrans” (LRT). Atbilstīgi iecerētajam jau ir notikusi a/s “LaSam” valstij piederošo akciju pārdošana un tās pievienošana “Ventspils naftai”. 66 procentu SIA “LatRosTrans” kapitāldaļu turētāja būs VN, kas kļūs par mātes uzņēmumu koncernā.

— Ar aģentūras valdes lēmumu tika apstiprinātas uzņēmuma privatizācijas pamatnostādnes, saskaņā ar tām vispirms privatizējami tā ieguldījumi citās uzņēmējsabiedrībās, izstrādājot valsts kapitāla daļu privatizācijas noteikumus katrai statūtsabiedrībai.

— VN tika reorganizēta, atdalot no tās atsevišķi pārdodamus objektus: atpūtas bāzi “Usma”, rezervuāru PBC — 5000 Nr.140, maģistrālo cauruļvadu Nr.24, laboratorijas ēku un naftas produktu kontroles iekārtas un inventāru, bērnu vasaras nometni, strādnieku viesnīcu, viesnīcu, ugunsdzēsības depo. Daļa šo objektu jau ir pārdota, citiem vēl izstrādā noteikumus. No nozīmīgākajiem palicis ir “Naftas parks”. Pašlaik vērtē tā kapitāldaļas. Tādējādi “Ventspils naftai” tika noņemtas un atsevišķi privatizētas tās valsts kapitāla daļas, kas nav saistītas ar lieluzņēmuma tiešo darbību. Skaidrs, ka nekad atsevišķi netiks privatizētas tās valsts kapitāla daļas, ko VN saņems no `LatRosTrans”.

— Presē jau ir sacelta diezgan liela ažiotāža ap VN pārdošanu.

— Tomēr reāla pamata satraukumam par it kā iepriekš izvēlētiem konkrētiem pircējiem nav. Jo nepastāv tādas kvotas, kuras mēs pārdotu kā vienu veselu. Tā daļa, kas tiek kvotās pārdota, neveido kontroles situāciju. Uz 42 procentiem akciju var pretendēt LRT, uz 26 procentiem — valsts, kas uzreiz kopā nodrošina totālu kontroli. Tā ka pat teorētiski ne Austrumu, ne Rietumu sūtņi nevarēs visu nopirkt. Naudas izteiksmē gan katra daļa ir pietiekami liela, bet apjomos — ne tik būtiska, lai kaut ko mainītu VN politikā.

Par naudu pārdodamo akciju un starptautiskajā tirgū piedāvāto daļu varēs pirkt jebkurš. Arī publiskajā akciju piedāvājumā par sertifikātiem varēs piedalīties ikviens, iegūstot nosacīti lielu daļu, ja piedāvā daudz lielāku cenu nekā pārējie.

— Kā tikāt galā ar uzņēmuma vērtēšanu, kas parasti ir visstrīdīgākais jautājums, vismaz attiecībās ar uzņēmuma vadību?

—”Ventspils nafta” novērtējumu joprojām uzskata par pārāk augstu. Taču šajos vērtējumos mēs ņēmām vērā visdažādākos kritērijus: šodienas stāvokli, nākotnes izredzes, starptautisko interesi utt. Tā, piemēram, sava loma bija Būtiņģes terminālam, kura projekta nākotnes izredzes apsvērām diezgan pamatīgi. Cenu varētu ietekmēt arī Krievijas rosība Baltijas jūras piekrastē un Melnajā jūrā — ja tur radīsies konkurējoši termināli, mūsu saimnieciskā pievilcība var nobālēt.

Tāpat der apdomāt, kā uzvedīsies Ventspils konkurenti Rietumos. Lai gan ārzemnieku interese par VN akcijām Privatizācijas aģentūrā nav īpaši jūtama. Pat sākotnējie pieteikumi ir bijuši tikai vēlmju līmenī bez konkrētiem aprēķiniem utt. Acīmredzot tāpēc, ka jau sākumā paziņojām: pārdodot valsts akcijas, netiek piesaistīts stratēģiskais investors. Šobrīd VN nav vajadzīgas lielas investīcijas, pilnīgi pietiek ar tiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā. Protams, tas neizslēdz iespēju nākotnē kooperēties ar turīgiem partneriem vai starpniekiem.

Latvijas Privatizācijas aģentūra šajā lielajā biznesā principā nejaucas. Pirmkārt, mēs neuzskatām sevi par tik vispusīgiem speciālistiem. Otrkārt, mūsu kā valsts institūcijas aktivitātes izjauktu šo jau samērā nostabilizējušos naftas produktu tirgu.

— Nav noslēpums, ka uz VN akcijām gaida bezgala daudzi privatizācijas sertifikātu īpašnieki. Kad domājat pasludināt publisko piedāvājumu?

— Esam diezgan stingri apņēmušies VN privatizācijas publiskā piedāvājuma pirmo kārtu sagatavot līdz augusta beigām.. Un ļoti negribētos šo termiņu pārkāpt.

Ligita Liepa

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”