Ministru kabineta noteikumi Nr. 557

Rīgā 2018. gada 4. septembrī (prot. Nr. 41 4. §)

Konsulārās palīdzības sniegšanas kārtība ārpus Eiropas Savienības

Izdoti saskaņā ar Konsulārās palīdzības un
konsulāro pakalpojumu likuma
11. panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas konsulārā amatpersona (turpmāk – konsulārā amatpersona) un konsulārās funkcijas veikt pilnvarots Latvijas Republikas goda konsuls (turpmāk – goda konsuls) sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalstis), Eiropas Savienības delegācijām ārvalstīs un Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestu, lai sniegtu konsulāro palīdzību Latvijas aizsardzībā esošai personai (turpmāk – persona) ārpus Eiropas Savienības un citas dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības valstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību (turpmāk – nepārstāvēts dalībvalsts pilsonis).

2. Sadarbību ar dalībvalstīm, Eiropas Savienības delegācijām un Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestu veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments). Sadarbība notiek attiecīgās konsulārās palīdzības lietas ietvaros un ir uzskatāma par daļu no konsulārās palīdzības sniegšanas personai.

3. Konsulārais departaments sniedz konsulāro palīdzību personai ārvalstīs ārpus Eiropas Savienības, ja viņas uzturēšanās vieta neietilpst nevienas Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – Latvijas pārstāvniecība) konsulārajā apgabalā.

4. Konsulārais departaments var lūgt citu dalībvalsti pārņemt konsulārās palīdzības sniegšanu personai ārvalstī ārpus Eiropas Savienības neatkarīgi no tā, vai persona atrodas kādas Latvijas pārstāvniecības konsulārajā apgabalā, ja pastāv šādi apstākļi:

4.1. nav iespējams nodrošināt personas identifikāciju klātienē;

4.2. nav iespējams nodrošināt operatīvu un tiešu saziņu ar iestādēm personas atrašanās vietā;

4.3. pastāv citi apstākļi, kas ierobežo efektīvu konsulārās palīdzības sniegšanu.

5. Konsulārais departaments, pieņemot lēmumu par lūgumu pārņemt konsulārās palīdzības sniegšanu, ņem vērā dalībvalstu pārstāvniecību izvietojumu un savstarpīgumu.

6. Konsulārais departaments informē personu par dalībvalsti, kas atbilstoši šo noteikumu 4. punktam ir piekritusi pārņemt konsulārās palīdzības lietu.

7. Ja persona patstāvīgi ir vērsusies pēc konsulārās palīdzības kādas dalībvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārpus Eiropas Savienības un pastāv kāds no šo noteikumu 4. punktā minētajiem apstākļiem, Konsulārais departaments lūdz to dalībvalsti, kuras pārstāvniecībā persona vērsusies, uzņemties konsulārās palīdzības sniegšanu.

8. Konsulārais departaments sadarbojas ar dalībvalsti, kura sniedz konsulāro palīdzību, un nodrošina:

8.1. konsulārās palīdzības sniegšanai nepieciešamās informācijas apkopošanu un nodošanu (pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma);

8.2. saziņu ar personas tuviniekiem un iestādēm.

9. Konsulārais departaments pārtrauc personai sniegt konsulāro palīdzību, ja dalībvalsts pārstāvniecība, kura sniedz konsulāro palīdzību, informē, ka persona vairs neatrodas tādā situācijā, kādā būtu nepieciešama konsulārā palīdzība.

10. Konsulārais departaments vai Latvijas pārstāvniecības konsulārās amatpersonas atbilstoši to konsulārajiem apgabaliem konsulāro palīdzību ārvalstīs sniedz, ja:

10.1. dalībvalsts atsaka sniegt konsulāro palīdzību personai, kura nav Eiropas Savienības pilsonis;

10.2. persona informē, ka nevēlas saņemt konsulāro palīdzību citas dalībvalsts pārstāvniecībā;

10.3. nepastāv šo noteikumu 4. punktā minētie apstākļi.

11. Ja pēc konsulārās palīdzības Latvijas pārstāvniecībā vērsies nepārstāvēts dalībvalsts pilsonis, Latvijas pārstāvniecība par to nekavējoties informē Konsulāro departamentu. Konsulārais departaments:

11.1. sazinās ar nepārstāvēta dalībvalsts pilsoņa pilsonības valsts ārlietu dienestu un nodod visu Latvijas pārstāvniecības rīcībā esošo informāciju par viņa identitāti, ziņas par pieejamās konsulārās palīdzības apjomu un izmaksām;

11.2. pārliecinās, vai nepārstāvēta dalībvalsts pilsoņa pilsonības valsts nepārņem viņa konsulārās palīdzības lietu, un informē par to Latvijas pārstāvniecību, lai paziņotu nepārstāvētam dalībvalsts pilsonim.

12. Konsulāro palīdzību nepārstāvētam dalībvalsts pilsonim sniedz šo noteikumu 11. punktā minētā Latvijas pārstāvniecība, ja nepārstāvēta pilsoņa pilsonības valsts nepārņem viņa konsulārās palīdzības lietu. Saziņu ar nepārstāvēta pilsoņa pilsonības valsti, tai skaitā lai izprasītu konsulārās palīdzības sniegšanai nepieciešamo informāciju un atvieglotu viņa saziņu ar savu pilsonības valsti, veic Konsulārais departaments.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvas (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ārlietu ministra vietā –
labklājības ministrs Jānis Reirs