Jelgavas pilsētas domes saistošie noteikumi

Apstiprināti ar Jelgavas Domes 22.05.1997. lēmumu Nr.7/29

 

Par Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.pantu

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi tiek ieviesti, lai nodrošinātu ēku un tiltu kārtīgu stāvokli, apstādījumu un citu teritoriju aizsardzību, tīrības un kārtības uzturēšanu parkos, skvēros, pagalmos, uz ietvēm un ielām. Jelgavas pašvaldība ir atbildīga par veselīgu un tīru vidi pilsētā, tādēļ organizē un kontrolē savas administratīvās teritorijas atkritumu saimniecības darbību saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un šiem noteikumiem.

1.2. Noteikumi ir obligāti visām juridiskām un fiziskām personām Jelgavas pilsētā.

1.3. Noteikumos lietotie termini

1.3.1. ATKRITUMI ir saimnieciskās darbības procesā radušies nenovēršami materiālu pārpalikumi, no kuriem to īpašnieks grib atbrīvoties un kuru sakārtota, pārdomāta savākšana uz noglabāšanas vietām vai pārstrāde ir viens no sabiedriskās labklājības un apkārtējās vides tīrības pamatnosacījumiem.

1.3.2. ATKRITUMU APRŪPE ir tautsaimniecības nozare, kas ietver atkritumu savākšanu, šķirošanu un transportēšanu uz noglabāšanas vietām, kā arī dažāda veida pārstrādi (otrreizējo izejvielu pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ieguvi, sadedzināšanu un tml.).

1.3.2.1. mājsaimniecības atkritumi (tai skaitā virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni un citi nedegoši atkritumi, lielgabarīta atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs, piem., mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie mājsaimniecības piederumi u.c.);

1.3.2.2. rūpniecības uzņēmumu, biroju, veikalu, sabiedriskās ēdināšanas u.tml. iestāžu radītie atkritumi, kuri pēc satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem.

1.3.3. SPECIĀLIE ATKRITUMI nav iekļaujami sadzīves atkritumos, un tie ir:

1.3.3.1. celtniecības atkritumi (būvgruži, būvlaukumu atkritumi, ielu uzlaušanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme);

1.3.3.2. ielu un citu teritoriju uzkopšanas laikā radušies atkritumi;

1.3.3.3. “zaļie” atkritumi (zāle, zari, lapas, koku un krūmu griezumi);

1.3.3.4. toksiskie mājsaimniecības un citu avotu atkritumi, iesk. automašīnu akumulatorus, izmantotos naftas produktus un tml.;

1.3.3.5. citi, īpaši atkritumu veidi, iesk. nolietotās riepas.

II. Namīpašumu uzturēšana kārtībā

2.1. Fizisko un juridisko personu īpašumā (vai valdījumā) esošās ēkas jāuztur kārtībā atbilstoši spēkā esošai likumdošanai un Jelgavas pilsētas apbūves saistošiem noteikumiem (punkti 2.6. un 2.7.).

2.2. Valsts svētkos, svinamās un piemiņas dienās obligāti jāizkar valsts karogs pie nama fasādes.

III. Apstādījumu aizsardzība, tīrības un kārtības uzturēšana parkos, skvēros, bulvāros, pagalmos, uz ietvēm, ielām un citās teritorijās

3.1. Pilsētas ielas, bulvāri, ietves, pagalmi, parki, skvēri, citi zaļie apstādījumi un teritorijas regulāri jāattīra no netīrumiem un sniega.

3.2. Par tīrības nodrošināšanu minētajās teritorijās un par to savlaicīgu sakopšanu ir atbildīgas:

3.2.1. juridiskās, fiziskās personas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas ēkas vai teritorijas, ņemot vērā, ka katra sētnieka apkopjamā teritorijā ietilpst vairākas dzīvojamās mājas un to pieguļošās teritorijas;

3.2.2. pilsētas pasažieru transporta galapunktā, kā arī uz norobežotajiem pilsētas pasažieru transporta ceļiem — attiecīgo transporta organizāciju vadītāji; autobusu starppieturu vietās — amatpersonas un pilsoņi, kas atbildīgi par attiecīgas teritorijas uzkopšanu;

3.2.3. par pilsētas ielu caurteku, kontrolaku un lietusūdens aku tīrīšanu ir atbildīgi komunikāciju īpašnieki (vai vadītāji);

3.2.4. atbildīgām personām jānodrošina ietvju un zaļo zonu, grāvju un caurteku visā teritorijas garumā un līdz ceļa asij savlaicīga uzkopšana un uzturēšana tīrībā, nepieciešamā diametra caurteku ierīkošana, atklāto novadgrāvju iekārtošana un tīrīšana, kas nodrošina grunts un virszemes ūdeņu regulāru caurlaidi.

Pilsētas transporta ceļu norobežojums starp ietvi vai zaļo zonu un braucamo daļu neatbrīvo no pienākuma tīrīt ielas braucamo daļu;

3.2.5. teritoriju īpašniekiem (vai valdītājiem) jāsaņem no Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas kopjamo teritoriju plāni;

3.2.6. aizliegta saimniecisko vai saimnieciski fekālo notekūdeņu ievadīšana pilsētas atklātajos novadgrāvjos, lietus ūdens kanalizācijā vai citās šim nolūkam neparedzētās vietās;

3.2.7. atkritumus drīkst izvest tikai uz legālo atkritumu izgāztuvi (sausos sadzīves atkritumus), pilsētas bioloģiskām attīrīšanas ietaisēm (šķidros) vai īpašos gadījumos uz speciāli norādītu vietu (obligāti jāsaskaņo ar Domes Komunālās saimniecības nodaļu);

3.2.8. atkritumus drīkst transportēt tikai slēgtās automašīnās un mucās, no kurām tie nevar izbirt vai izlīt;

3.2.9. atkritumi jāizmet speciālos noteikta parauga konteineros;

3.2.10. teritoriju un ēku īpašniekiem (vai valdītājiem) pēc Domes Komunālās saimniecības nodaļas pieprasījuma jāuzstāda urnas izsmēķiem un atkritumiem un regulāri tās jāuztur kārtībā.

3.2.11. būvgruži jāaizved atkarībā no to uzkrāšanās. Būvgruži jāsavāc atsevišķi no sadzīves atkritumiem. Būvgružu noglabāšanas vieta jāsaskaņo ar Domes KSN.

3.2.12. AIZLIEGTS:

3.12.1. ierīkot nekontrolējamas izgāztuves un aprakt atkritumus zemē;

3.12.2. mest atkritumus, netīrumus un mēslus upēs, kanālos un citās ūdenskrātuvēs, kā arī uz to malām un nogāzēm;

3.12.3. uz ietvēm, ielām, pagalmos, dārzos, parkos un citās vispārējās lietošanas vietās mest jebkādus atkritumus, izsmēķus, sērkociņus un papīrus;

3.12.4. personām, kam ir transportlīdzekļi, tie jāuztur tā, lai nepieļautu iespēju piesārņot ielu braucamo daļu, augsni, ūdeni;

3.12.5. mest un slaucīt atkritumus, dubļus un citus gružus, kā arī ledu un sniegu uz lietusūdens noteku restēm un vākiem, kanalizācijas tīkla apskates akām un kontrolakām, braucamo daļu un zaļo apstādījumu teritoriju, elektrotīklu sadales vairogiem un skapjiem, kā arī ēku gaismas ailēs;

3.12.6. mest atkritumus, netīrumus un mēslus upēs, kanālos un citās ūdenskrātuvēs, kā arī uz to malām un nogāzēm;

3.12.7. uz ietvēm un ielām, pagalmos, dārzos, parkos un citās kopējās lietošanas vietās aizliegts glabāt taru un malku. Tukšo taru atļauts glabāt tikai māju pagalmos speciāli ierādītās vietās.

Mājās, kur nav šķūņu un pagrabu, glabāt malku atļauts vietās, kuras ierādījušas namu pārvaldes pēc saskaņošanas ar ugunsdrošības uzraudzības orgāniem, turklāt ne vairāk kā vienai apkures sezonai nepieciešamā daudzumā;

3.13. lielgabarīta kastes, vecās mēbeles, zarus izvest ne retāk kā 2 reizes mēnesī. Ja sauso atkritumu konteineri atrodas uz fonda zemes, tos apslaucīt 2m rādiusā;

3.14. namīpašuma teritorijas sanitārā aprūpe jāveic saskaņā ar Latvijas būvnormatīva “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi” prasībām (LBN 403 1992.g. jūlijs);

3.15. darbībās ar sausiem sadzīves atkritumiem jāievēro “Jelgavas pilsētas sauso sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas saistošie noteikumi”;

3.16. produktīvo mājdzīvnieku turēšanas kārtību nosaka “Saistošie noteikumi “Produktīvo mājdzīvnieku turēšana Jelgavas pilsētā””.

IV. Zaļo apstādījumu aizsardzība

4.1. Visi apstādījumi pilsētas teritorijā neatkarīgi no to atrašanās vietas veido neaizskaramo zaļo fondu un ir aizsargājami.

4.2. Uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm un personām, kuru lietošanā ir zemes gabali, jānodrošina, lai tiktu saglabāti apstādījumi šajos zemes gabalos.

Par zaļo apstādījumu saglabāšanas nodrošināšanu ir atbildīgas amatpersonas un personas, kas minētas noteikumu 5.punktā.

4.3. Jebkuru apstādījumu patvarīga stādīšana pilsētas teritorijā (izņemot individuālajai būvniecībai piešķirtos zemes gabalus) aizliegta:

4.3.1. stādīt kokus un krūmus pilsētas ielās sarkano līniju robežās drīkst tikai pēc saskaņošanas ar Jelgavas Domes Komunālās saimniecības nodaļu, koku stādīšanas gadījumā saņemot rakšanas atļauju šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

4.3.2. veikt teritoriju apzaļumošanu vai apstādījumu rekonstrukciju jaunajos dzīvojamos masīvos, daudzdzīvokļu namu pagalmos un citās koplietošanas teritorijās atļauts tikai pēc apzaļumošanas plāna izstrādes un saskaņošanas ar Komunālās saimniecības nodaļas ainavu arhitektu;

4.3.3. apstādījumu (koku un krūmu) likvidēšanas atļaujas izsniedz Jelgavas Domes KSN ainavu arhitekts nolikumā paredzētajā kārtībā. Koku zaru retināšanu un krūmu apgriešanu veic pēc saskaņošanas ar Komunālās saimniecības nodaļas ainavu arhitektu.

4.3.4. Par apstādījumu saglabāšanu atbildīgajām personām jānodrošina:

4.4.1. visu nepieciešamo agrotehnisko pasākumu savlaicīga veikšana (laistīšana, irdināšana, sauso zaru apgriešana, augu kaitēkļu un slimību apkarošana, zāles nopļaušana);

4.4.2. apstādījumu iežogojuma, kā arī mazo arhitektūras formu savlaicīgs remonts.

4.5. Zaļo apstādījumu teritorijā aizliegts:

4.5.1. staigāt pa zālieniem un jaunajiem koku un krūmu stādījumiem, kā arī gulēt tajos;

4.5.2. lauzt kokus, krūmus un zarus, plūkt lapas un ziedus, noraut un lasīt augļus;

4.5.3. piegružot zālienus, puķu dobes, celiņus un ūdenstilpes;

4.5.4. bojāt skulptūras, solus, žogus, dārza inventāru un iekārtu;

4.5.5. tecināt no kokiem sulu, graizīt kokus, piestiprināt pie kokiem reklāmas paziņojumus, numurus, dažādus rādītājus un vadus u.c. priekšmetus, kā arī dzīt kokos āķus, un naglas, izmantot kokus veļas žāvēšanai;

4.5.6. mazgāt veļu, kā arī peldināt dzīvniekus ūdenstilpēs, kas atrodas apstādījumu teritorijā;

4.5.7. novietot mašīnas un automobiļus zālienos, kā arī tuvāk par 2,5m no kokiem un 1,5m — no krūmiem, izņemot vietas, kur ierīkotas stāvvietas vai ielu brauktuves.

4.5.8. ganīt lopus;

4.5.9. ierīkot slidotavas un sniega vaļņus, slēpot, slidot, braukt ar ragaviņām, organizēt rotaļas un dejas, izņemot speciāli šim nolūkam ierādītās vietās;

4.5.10. bez speciālas atļaujas izdarīt jebkāda veida izrakumus;

4.5.11. veikt celtniecības un remonta darbus, norobežojot apstādījumus ar aizsargvairogiem, kas garantētu to aizsardzību no bojājumiem;

4.5.12. atrakt koku saknes tuvāk par 1,5m no stumbra un apbērt koku sakņu kaklus ar zemi vai būvgružiem;

4.5.13. iebūvēt kokus ēkās;

4.5.14. nokraut materiālus apstādījumu teritorijā bez saskaņošanas ar KSN;

4.5.15. bez atļaujas izcirst, apgriezt vai pārstādīt jebkurus kokus un krūmus, tai skaitā sušņus un slimos;

4.5.16. ierīkot atkritumus, sniega un ledus izgāztuves, mest sniegu no jumtiem uz zemes gabaliem, kur ir apstādījumi, ja nav veikti attiecīgi darbi, kas nodrošina koku un krūmu saglabāšanu;

4.5.17. izliet sālsūdeni un ķimikālijas zaļo apstādījumu teritorijā, nokaisīt ar sāli, smilšu un sāls maisījumu ietves, ja līdzās tām ir zaļie apstādījumi;

4.5.18. iegūt augsni, smiltis un izdarīt citus izrakumus.

Ierīkojot ietves un pārejas, ap kokiem jāatstāj brīvs laukums ne mazāks par 1,5 metriem;

4.5.19. izmantot periodiskām sabiedriskām aktivitātēm un tml. bez saskaņošanas ar KSN.

V. Pagalmu un ielu teritorijas uzturēšana kārtībā un tīrīšana pavasarī un vasarā

5.1. Šo noteikumu 3.2. punktā minētajām amatpersonām un personām pavasarī un vasarā — no 1. aprīļa līdz 15.oktobrim — teritorijas uzkopšana jāorganizē šādi:

5.1.1. katru dienu no rīta ielu laukumu un ietvju tīrīšana un laistīšana jābeidz līdz pulksten 7;

5.1.2. ielas, laukumi un ietves jāslauka divas reizes dienā pēc grafika un saslaukas jāsavāc speciāli tam paredzētos konteineros un jāizved uz izgāztuvi;

5.1.3. pagalmu tīrīšana ik dienas jābeidz līdz pulksten 9;

5.1.4. zaļajā zonā, kur ir kopti zālāji, zāles garums nedrīkst pārsniegt 15cm; grāvmalas un zaļā zona vecajā dzīvojamā fondā jāpļauj 12 mēneši;

5.1.5. lietusūdens uztvērēju tīrīšana pilsētas un iekšējo kvartālu tīklos jāizdara ne retāk kā divas reizes sezonā.

VI. Par pagalmu un ielu teritoriju uzturēšanu kārtībā un tīrīšanu rudenī un ziemā

6.1. Noteikumu 3.2. punktā minētajām amatpersonām un personām rudenī un ziemā — no 15.oktobra līdz 31.martam — teritorijas tīrīšana jāorganizē šādi:

6.1.1. katru dienu līdz pulksten 7.30 no ielām, laukumiem un ietvēm jānotīra sniegs un atkritumi, un slidenā laikā jāpakaisa ar smiltīm. Šīs teritorijas jāuzkopj 2 reizes dienā pēc grafika;

6.1.2. snigšanas laikā dienā sniegs jātīra nepārtraukti, kamēr pārstāj snigt. Iekšējos kvartāla ceļos jānodrošina normāla gājēju kustība, pēc snigšanas jānotīra sniegs vismaz 1,5cm platībā un jānokaisa ar smiltīm;

6.1.3. ielas un asfalta segumu un ielu krustojumi, sabiedriskā transporta pieturvietas un ietves jātīra līdz asfalta segumam, ja gaisa temperatūra nav zemāka par –5C. Veicot tīrīšanu nedrīkst pieļaut seguma bojāšanu;

6.1.4. atkalas laikā sistemātiski jānokaisa ielas, ietves un laukumi ar smiltīm, nodrošinot normālu transporta un gājēju kustību.

Aizliegts nokaisīt ielas, ietves un laukumus ar izdedžiem, sāli, ķimikālijām, netīrām smiltīm un citiem nepiemērotiem materiāliem;

6.1.5. ietves, kurām nav asfalta seguma, tīrāmas un nokaisāmas ar smiltīm katru dienu divas reizes — no rīta un vakarā, bet snigšanas laikā — pēc vajadzības. Pēc ziemas ielu kaisīšanas jānodrošina tīrīšana un smilšu izvešana no ielām;

6.1.6. lai izvairītos no piesārņošanas, lietusūdeņu uztvērēji ziemas laikā rūpīgi jānosedz;

6.1.7. sniegs sakraujams un teritorija notīrāma tūlīt pēc tīrīšanas mehānismu aizbraukšanas.

Aizliegts mest sniegu uz ielas braucamās daļas.

Kraut sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonā aizliegts.

Sniega vaļņu pagaidu saglabāšanas laikā uz ielas braucamās daļas vienmēr jāatstāj eja, ne šaurāka par 0,3m, un jāattīra ūdens uztvērēju restes.

6.2. Ja sniegs un ledus var krist no jumtiem, karnīzēm, ūdens noteku caurulēm un balkoniem, tad, lai novērstu nelaimes gadījumus, jānorobežo bīstamās vietas un tūlīt jāveic pasākumi to tīrīšanā.

6.3. Tīrot sniegu un ledu no ielām, laukumiem, ietvēm, jumtiem, karnīzēm, ūdens noteku caurulēm un balkoniem, jāievēro šādi drošības noteikumi:

6.3.1. ietves un ielas māju priekšā jānorobežo, lai pasargātu no nelaimes gadījumiem braucējus un gājējus;

6.3.2. sniegs un ledus nometams tā, lai netiktu bojātas telefona un telegrāfa līnijas, ielu apgaismošanas tīkli, reklāmas, antenas, radiotranslācijas līnijas un citas ietaises, kā arī zaļie apstādījumi;

6.3.3. tīrot sniegu no jumtiem, aizliegts lietot metāla lāpstas, laužņus, kapļus u.tml.;

6.3.4. no jumtiem nomestais sniegs un ledus nekavējoties jāaizvāc.

6.4. Sniegs no ielām tūlīt pēc to notīrīšanas jāaizved uz sniega izgāztuvēm.

Sniega novākšana no ietvēm uz pagalmiem pieļauta tikai tad, ja sniegu var sabērt uz brīva zemes gabala.

Sniega izvešana uz citām vietām aizliegta.

6.5. Sniega izgāztuves vietas norāda KSN.

6.6. Ja sniegu nav iespējams novest, tas ir jānokrauj uz ietvēm. Gājēju kustībai nepieciešamais minimālais platums jāsaskaņo ar KSN.

VII. Vispārīgie labiekārtošanas noteikumi, kas jāievēro, izbūvējot un pārbūvējot pazemes inženiertīklus

7.1. Šie noteikumi tiek ieviesti, lai saglabātu un aizsargātu ielas, ceļus, mākslīgās būves, labiekārtotās teritorijas un pazemes inženiertīklus Jelgavā, tie ir obligāti visām organizācijām uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no resoru pakļautības un īpašuma formas, kas projektē, būvē, remontē un ekspluatē pazemes inženiertīklus, ceļu un dzelzceļa sliežu ceļus Jelgavas teritorijā (turpmāk tekstā “organizācija”).

7.2. Zemes darbi (laukumos, ielās, caurbrauktuvēs, zālājos, bulvāros, dārzos, parkos, skvēros, pagalmos un citās vietās), pazemes inženiertīklu izbūve un remonts, ar virszemes būvēm saistītu darbu izpilde pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir saskaņots projekts un pilsētas ceļu seguma uzlaušanas atļauju izsniegšanas komisijas rakstiska atļauja. Avārijas darbus, kas saistīti ar grunts rakšanu vai ceļu segumu uzlaušanu drīkst sākt pēc bojāto tīklu īpašnieku avārijas telefonogrammas atbilstoši noteikumiem, kas iztirzāti šo noteikumu V nodaļā “Avārijas darbi”.

Aizliegts dziļāk par 0,3 m patvarīgi rakt, urbt, dzīt pāļus un tapas, izstrādāt smilts, grunts karjerus, sagādāt velēnas, plānot laukumus un nojaukt ēkas bez pazemes inženierkomunikāciju atvienošanas.

7.3. Noteikt, ka pazemes inženiertīklu izbūves galvenais paņēmiens, šķērsojot maģistrālās ielas, parasti ir slēgtais paņēmiens bez seguma virsmas uzlaušanas. Jautājumu par pazemes inženiertīklu izbūves slēgtā paņēmiena mērķtiecību un iespēju izlemj projektēšanas organizācija projekta un tāmes dokumentācijas izstrādes stadijā un saskaņo noteiktā kārtībā.

7.4. Aizliegti jebkuri zemes darbu veidi, kas saistīti ar ceļu segumu un ietvju uzlaušanu pēc jauna asfaltbetona seguma uzklāšanas: uz ietvēm — trīs gadus, ielas braucamajā daļā — piecus gadus. Izņēmums ir avārijas darbi.

7.5. Darbu iecirkņu apzīmēšanai katru uzlauzuma vietu jāapgādā ar standartveida nožogojumiem, norādot organizācijas nosaukumu, tās telefona numuru un būvdarbu vadītāja uzvārdu, bet līdz ar tumsas iestāšanos šīs vietas jāapgaismo ar sarkanu gaismu vai starmeti, jāatzīmē ar ceļa zīmēm un apgaismotiem apvedceļa rādītājiem.

Par nožogojuma un satiksmes regulēšanas līdzekļu stāvokli ir atbildīgs darbu vadītājs. Par satiksmes organizācijas grozījumiem, kas saistīti ar darbiem maģistrālās ielās ar sabiedriskā transporta kustību, celtniecības organizācijai jāinformē iedzīvotāji ar masu informācijas līdzekļu starpniecību. Pēc darbu beigām pagaidu tehniskie regulēšanas līdzekļi jāaizvāc. Ja ielas braucamā daļa uzlauzta daļēji, jānodrošina netraucēta transporta kustība, ja slēgta caurbraukšana — jāgādā par to, lai netraucēti varētu braukt operatīvo dienestu transports.

Par ceļa slēgšanu domes Komunālās saimniecības nodaļa informē ugunsdrošības orgānus, ātrās medicīniskās palīdzības staciju.

Pagaidu apvedceļus buvēm uztur un slēdz par to organizāciju līdzekļiem, kas veic būvdarbus.

Izbūvējot pazemes inženiertīklus, attiecīgajām organizācijām jāgādā par gājēju normālu pārvietošanos, kā arī par to lai varētu iebraukt pagalmos un ieiet namos.

7.6. Satiksmi pilsētas ielās pilnīgi slēdz tikai ar p/u “Autobusu parks” pasažieru transporta kustības dienesta atļauju un ar zemes rakšanas atļauju darba komisijas rakstisku atļauju.

Daļēji ierobežot transporta kustību atļauts, ja saņemta rakstiska atļauja no zemes rakšanas atļauju darba komisijas.

7.7. Noteikts, ka:

7.7.1. laika posmā no 1.novembra līdz 15.martam atļaujas seguma uzlaušanai netiek iesniegtas, izņemot avārijas darbiem un darbiem objektos, kuru celtniecība atbilstoši noteiktajā kārtībā apstiprinātam grafikam jāpabeidz ziemā;

7.7.2. vecpilsētā ceļa seguma uzlaušanai atļauja izsniedzama tikai ar pilsētas galvenā arhitekta rakstisku piekrišanu.

7.8. Būvatļauju izsniedz tikai licencētām organizācijām. Uzlauzto segumu un zaļo stādījumu atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai licencētas firmas, kurām ir noslēgts līgums ar domes Komunālās saimniecības nodaļu.

7.9. Traktoriem un citām mašīnām ar kāpurķēdēm braukt pa pilsētas ielām aizliegts.

Pārvadāt negabarīta un smagas kravas atļauts tikai ar Komunālās saimniecības nodaļas rakstisku atļauju pēc saskaņošanas ar CSDD Jelgavas nodaļu.

7.10. Izbūvējot un rekonstruējot ielu un ietvju braucamo daļu, pazemes inženiertīklu īpašniekiem saviem spēkiem un par to organizāciju līdzekļiem, kas piedalās celtniecībā, jāatvieno tīklu pārbūvējamie iecirkņi. Tīklus pārvieto atbilstoši jaunām atzīmēm specializētās organizācijas pēc pasūtītāja pasūtījuma un par tā līdzekļiem.

7.11. Par kontrolšahtu (ūdensvadu, gāzes, kanalizācijas kabeļu drenāžas u.c.) vāku stāvokli atbildīgi tīklu īpašnieki.

7.12. Ja atklāti ceļu seguma patvarīgas uzlaušanas gadījumi, pēc Komunālās saimniecības nodaļas pieprasījuma darbi nekavējoties jāpārtrauc. Turpmākie darbi atļaujami pēc uzlaušanas cēloņu noskaidrošanas, attiecīgu pasākumu veikšanas attiecībā pret vainīgajām personām un attiecīgu atļauju noformēšanas.

7.13. Veikt darbus, kas uzskaitīti šo noteikumu 7.2.punktā, atļauts personām, kurām ir apliecības par to, ka tās zina LR un Jelgavas pilsētas spēkā esošus noteikumus.

VIII. Kārtība, kādā saskaņojami pazemes inženiertīklu izbūves, pārbūves un remonta projekti

8.1. Pazemes inženiertīklu izbūves, pārbūves un remonta, ceļu remonta un celtniecības darbi un zemes darbi, kas saistīti ar inženiertīkliem, pieļaujami tikai pēc projektiem, kas saskaņoti ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu un šādām organizācijām, uzņēmumiem un amatpersonām:

— Dienvidu elektrotīkli;

— P/u “Ūdensvadu un kanalizācijas saimniecība”;

— P/u “Autobusu parks”;

— P/u “Siltumtīklu uzņēmums”;

— CSDD Jelgavas nodaļa;

— Jelgavas GAR;

— Tālsakaru līnījas centrs;

— “Lattelekom” Jelgavas TC;

— Teritorijas īpašnieks, ja tas ir;

— Domes Tehniskā nodaļa;

— Galvenais meliorators.

Atsevišķos gadījumos, ja pazemes inženiertīklu trases skar citu organizāciju intereses, projekts jāsaskaņo ar tām.

8.2. Pirms projekta uzdevuma sastādīšanas un projektu izstrādes jautājumu par paredzētajām pazemes inženiertīklu izbūves trasēm iepriekš saskaņo ar domes Tehnisko un Komunālās saimniecības nodaļu.

Pazemes inženiertīklu trases plānā jāsaista pie sarkanajām līnijām, ja to nav, pie esošajām ēkām (būvēm). Projektu galīgi saskaņojot, Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas izdotajos pilsētas plānošanas uzdevumos norāda konkrētus ceļu seguma uzlaušanas termiņus.

8.3. Aizliegts mainīt apstiprinātās trases bez saskaņošanas ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu, kā arī ar citām ieinteresētajām organizācijām.

8.4. Ja ir domstarpības jautājumā par paredzētajām trasēm, galīgo lēmumu pieņem Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa.

8.5. Saskaņots projekts ir derīgs divus gadus kopš saskaņošanas brīža.

IX. Kārtība, kādā izsniedzamas darbu realizēšanas atļaujas

9.1. Atļauju darbiem pilsētas ielās un uz ceļiem sarkano līniju robežās izsniedz un to realizēšanas kārtību nosaka pilsētas rakšanas atļauju darba komisija.

9.2. Atļaujas ceļu segumu uzlaušanai vecpilsētā izsniedz tikai ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas rakstisku piekrišanu.

9.3. Lai saņemtu atļauju pazemes inženiertīklu izbūvei vai remontam ielu sarkano līniju robežās un kvartālu caurbrauktuvēs, Komunālās saimniecības nodaļā jāiesniedz šādi dokumenti:

9.3.1. ar Komunālās saimniecības nodaļas pārstāvja piedalīšanos noteiktajā kārtībā sastādīts defektu akts, kurā jāatspoguļo ceļu seguma stāvoklis pirms pazemes inženiertīklu izbūves un pārbūves sākuma un segumu atjaunošanas darbu apjoms;

9.3.2. trases projekts, saskaņots ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu, un ar visām ieinteresētajām organizācijām;

9.3.3. ar zīmogu apliecināts līgumorganizācijas iesniegums — garantijas vēstule atbilstoši noteiktajai formai par visiem materiāliem, darbaspēku, transportu, nožogojumu, ceļa zīmēm un līdzekļiem, kas nepieciešami darbiem un ceļa seguma atjaunošanai;

Izdarot darbus, kas saistīti tikai ar objektu pieslēgšanu esošajiem tīkliem, iesniegumā tīklu īpašniekam jānorāda konkrētā objekta pieslēgšanas laiks;

9.3.4. darbu projekts ar kalendārgrafiku.

9.4. Darbu pieprasījumus iepriekš izskata pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas komisija.

Komisijas lēmumus fiksē protokolā, kas ir pamats darbu izpildes atļauju izsniegšanai.

9.5. Izskatot iesniegumus darbu izpildei, pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas komisija nosaka būvdarbu termiņus, ņemot vērā termiņus, kas norādīti tehniskajā dokumentācijā, un vietējos apstākļus.

9.6. Atļaujas izsniedz personām, kas ieņem amatu ne zemāku par darbu vadītāju un kam ir apliecība, ka ir pārbaudīts, vai viņš zina šos noteikumus.

X. Darbu izpildes kārtība

10.1. Visus darbus pazemes inženiertīklu izbūvē un remontā, kā arī ceļa seguma atjaunošanā ir tiesības darīt tikai specializētajām, licencētajām organizācijām.

10.2. Sākt darbus pazemes inženiertīklu izbūvē vai pārbūvē atļauts, ja ir akts, ko izsniedz Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas zvērināts ģeodēzists ielu sarkanajās līnijās.

10.3. Uzlaužot segumu transporta un gājēju kustības vietās, jāievēro darba kārtība, ko nosaka pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas komisija, lai nodrošinātu transporta un gājēju satiksmes drošību. Par transporta kustību un gājēju drošību darba zonās atbild personas, kas ir atbildīgas par darbu izpildi.

10.4. Darbu laikā personai, kas atbildīga par to izpildi, vai personai, kura viņu aizstāj, jāuzturas darba vietā, ņemot līdz atļauju, saskaņoto darba projektu un darbu izpildes projektu.

10.5. Lai veiktu nepieciešamos drošības un pazemes inženiertīklu bojājumu novēršanas pasākumus, personai, kas atbildīga par darbu izpildi, ne vēlāk kā dienu pirms to sākuma uz darba vietu jāizsauc ieinteresēto organizāciju pārstāvji, kopā ar viņiem jāapspriež pasākumi, kas nodrošinātu to pilnīgu saglabāšanu. Turklāt darbu izpildītājiem jāņem līdzi attiecīga atļauja darbu izpildei.

10.6. Par esošo pazemes inženiertīklu saglabāšanu atbildīgas ir organizācijas, kas darbus veic, un persona, kura atbildīga par to izpildi.

10.7. Darbu izpildītājiem jāievēro tehniskie noteikumi, kas norādīti darbu izpildes atļaujā, kā arī ieinteresēto organizāciju pārstāvju noteikumi.

10.8. Izjaukto akmens segumu celtnieki aizved domes KSN norādītajā vietā.

Izjauktā seguma kalto akmeņu vai laukakmeņu apjomu nosaka, sastādot aktu.

10.9. Aizliegts organizēt būvmateriālu un grunts glabāšanas laukumus zaļo apstādījumu un ielu zonās, meža parkos utt.

10.10. Ja ceļu braucamā daļa šķērseniski krustojas ar pazemes inženiertīkliem un nepieciešams pilnīgi slēgt satiksmi, jāiekārto pagaidu vietējie apvedceļi. To ierīkošanai nepieciešams dokumentāciju saskaņot ar Komunālās saimniecības nodaļu un CSDD Jelgavas nodaļu.

Vietējos apvedceļus ierīko organizācija, kas veic darbus. Izbūvētos vietējos pagaidu apvedceļus pagaidu ekspluatācijā pieņem Komunālās saimniecības nodaļa un valsts policija. Ekspluatācijas laikā vietējos apvedceļus uztur kārtībā organizācija, kas veic būvdarbus un ir atbildīga par satiksmes drošību. Pēc ceļa seguma atjaunošanas galvenajā ielā pagaidu ceļu likvidē organizācija, kas veic darbus, un teritoriju atjauno sākotnējā izskatā.

10.11. Ielās, laukumos un citās labiekārtotās teritorijās tranšejas un būvbedres pazemes inženiertīklu izbūvei rokot un aizberot, un virszemes būves būvējot jāievēro šādi noteikumi:

10.11.1. tranšejas platumam jābūt minimālam atkarībā no pazemes inženiertīklu ārējiem gabarītiem.

Asfaltbetona ceļa segumu atļauts uzlauzt, to sagriežot ar asfalta griešanas mašīnām;

10.11.2. tranšejas un būvbedres jānostiprina atbilstoši noteikumiem, ko reglamentē darba izpildes projekts;

10.11.3. tranšejas un būvbedres, kas atrodas uz braucamajām daļām, trotuāriem, laukumiem, jāaizber ar drenējošo smilti slāņos, kuru biezums nepārsniedz 0,2 m, slānis rūpīgi jānoblietē;

10.11.4. smilts sablīvējuma koeficientam tranšejās un būvbedrēs jābūt ne mazākam par 0,98;

10.11.5. tranšejas un būvbedres jāaizber ar smilti, to sablīvējot līdz šķembu pamata atzīmei, pārējā daļa līdz esošā ceļa seguma augšējās atzīmes līmenim — ar atbilstošās frakcijas šķembām;

10.11.6. grants sablīvējuma koeficientam tranšejās un būvbedrēs jābūt ne mazākam par 0,98, par ko jāiesniedz laboratorijas izziņa;

10.11.7. tranšejas un būvbedres jāaizber ar grunti, to sablīvējot līdz šķembu pamata atzīmei, pārējā daļa līdz esošā ceļa seguma augšējās atzīmes līmenim — ar šķembām;

10.11.8. ūdeni no būvbedrēm, tranšejām un šahtām var nosūknēt lietusūdens uztvērējos ar noteikumu, ja pie notekas ierīko sūkni un nostādinātāju. Aizliegts ūdeni sūknēt tieši uz brauktuves un ietvēm.

10.12. Pēc pazemes inženiertīklu izbūves vai pārbūves beigām atbildīgajam darbu vadītājam:

10.12.1. aizbērtā tranšeja līdz tās nodošanai ceļu seguma atjaunošanai jāuztur stāvoklī, kas nodrošina transporta un gājēju kustības drošību;

10.12.2. obligāti jāizsauc tās organizācijas pārstāvis, kurai uzdota ceļu seguma atjaunošana, lai objektu nodotu atjaunošanai.

10.13. Liekā grunts un materiāli jāaizvāc un darva vieta jānotīra organizācijai, kas veic būvdarbus, 24 stundu laikā pēc tranšejas aizbēršanas.

10.14. Kad aizbērtā tranšeja pieņemta seguma atjaunošanai un līdz ceļa darbu beigām, par rakuma vietu stāvokli un to norobežošanu atbildīga organizācija, kas veic darbus.

10.15. Aizliegts sagatavot betonu, javu un bituma maisījumu tieši uz brauktuves, ietvēm vai zaļajiem stādījumiem. Šim nolūkam jāierīko koka vai metāla klājums.

10.16. Pilsētas galvenajās maģistrālēs ar intensīvu transporta un gājēju kustību darbi parasti jāveic naktī un visīsākajos termiņos.

XI. Avārijas darbi

11.1. Avārijas darbus ir tiesības veikt organizācijām un uzņēmumiem, kuru bilancē ir pazemes inženiertīkli.

11.2. Darbi pazemes inženiertīklu avāriju likvidēšanā jāsāk nekavējoties pēc signāla par avārijas saņemšanas, par ko tiek paziņots ar telefonogrammu Komunālās saimniecības nodaļai un CSDD Jelgavas nodaļai, pēc tam iesniedzot pieteikumu Komunālās saimniecības nodaļā līdz pulksten 10 nākamajā darba dienā.

11.3. Avārijas darbu vietas nožogo visā darbu platībā un naktī apgaismo.

11.4. Pēc darbu beigām avāriju likvidēšanā organizācijai, kas šos darbus veikusi, nekavējoties jāizdara ceļu seguma iepriekšējie atjaunošanas darbi, aizberot tranšejas ar drevējošo smilti, pa slāņiem, to noblietējot, un ar attiecīgu šķembu slāni, kā arī no darbu vietas jāaizved liekā grunts vai būvgruži.

11.5. Nododot darbu vietu atjaunošanai, jāizsauc Komunālās saimniecības nodaļas pārstāvis. Līdz tam par darba vietas uzturēšanu, par to, lai būtu ceļa zīmes un nožogojumi, ir atbildīga organizācija, kas veikusi darbus avārijas likvidēšanā, pēc pieņemšanas un līdz pilnīgai ceļu seguma atjaunošanai — Komunālās saimniecības nodaļa.

11.6. Kategoriski aizliegts veikt darbus pazemes inženiertīklu izbūvē un plānotajā remontā, strādājot tādā veidā, it kā tiktu novērstas avārijas.

XII. Ceļa seguma un zaļo stādījumu atjaunošanas kārtība

12.1. Ceļa segums jāatjauno atbilstoši celtniecības normu, noteikumu un tehnisko noteikumu prasībām:

12.1.1. izjauktas ietves neatkarīgi no seguma veida jāatjauno — pielietojot betona plāksnīšu segumu;

12.1.2. ielas brauktuves ar asfaltbetona segumu jāatjauno agrākajā stāvoklī, kas fiksēts speciālā divpusēji sastādītā aktā un sastādīts pirms darbu sākuma pazemes inženiertīklu izbūvē;

12.1.3. ceļa brauktuves asfaltbetona segums pēc pazemes inženiertīklu izbūves ceļa apmaļu tiešā tuvumā (ja atlikušās joslas platums 1,5 metri) jāatjauno pilnībā līdz apmalei;

12.1.4. grunts segums jāatjauno sākotnējā veidā, uzberot 20 cm grunts, to sablīvējot un nolīdzinot, nodrošinot transporta drošu braukšanu;

12.1.5. grunts segums jāatjauno sākotnējā izskatā, kas noteikts divpusēji sastādītā aktā, kurš sastādīts līdz darbu uzsākšanai;

12.1.6. zaļie stādījumi jāatjauno visā uzlauzuma platumā atbilstoši noteikumiem, ko izsniegusi Komunālās saimniecības nodaļa;

12.1.7. virszemes ceļu būves (aizsarg stabiņi, transporta un gājēju nožogojumi u.c.) jāatjauno ar tās organizācijas spēkiem un līdzekļiem, kas izbūvē vai remontē pazemes inženiertīklus.

12.2. Ceļa seguma atjaunošanas termiņus nosaka atkarībā no darba apjoma un ielas nozīmības.

Ielu brauktuves un avārijas uzlauzuma šķērssienās krustošanās vietās ceļa segums jāatjauno sākotnējā veidā:

12.2.1. 24 stundu laikā — maģistrālās ielās un ielās ar intensīvu transporta kustību;

12.2.2. 48 stundu laikā — pārējās ielās.

12.3. Sastādot pazemes inženiertīklu izbūves vai pārbūves projekta un tāmes dokumentāciju, projektēšanas organizācijām jāplāno šo noteikumu 2.punktā paredzēto darbu izpilde.

12.4. Atjaunotos ceļu segumus nodot Komunālās saimniecības nodaļā ar aktu.

12.5. Ja pēc ceļa seguma atjaunošanas gada laikā tas iegrimst tādēļ, ka grunts tranšejā nav kvalitatīvi noblietēta, atkārtotu ceļa seguma atjaunošanu izdara uz tās organizācijas rēķina, kas veikusi pazemes inženiertīklu izbūves darbus.

XIII. Pazemes inženiertīklu izbūves, rekonstruēšanas un remonta plānošanas koordinācijas kārtība

13.1. Darbs pazemes inženiertīklu izbūvē un ielu, ceļu un laukumu labiekārtošanā jāveic kompleksi pēc apvienotā grafika, ko atbilstoši darbu titulsarakstiem sastādījusi organizācija, kas veic pazemes inženiertīklu izbūvi un remontu, un rekonstruēšanu.

13.2. Ielu un ceļu kapitālā remonta un rekonstrukcijas plānu projekts (ar sadali pa gadiem) līdz iepriekšējā gada (pirms plānotā perioda) 30.jūlijam Komunālās saimniecības nodaļā iesniedz visām organizācijām — inženiertīklu īpašniecēm.

13.3. Divu mēnešu laikā aptaujātajām organizācijām jānosūta Komunālās saimniecības nodaļai atbildes, uz kuru pamata plāna projektā tiek izdarīti koriģējumi un sastādīti pazemes inženiertīklu izbūves darbu grafiki pirms ceļa darbu sākuma.

Materiālus, kas iesniegti pēc norādītā termiņa apritēšanas, grafikā neiekļauj.

13.4. Nākamā gada kapitālā remonta plānu līdz iepriekšējā gada 30.jūlijam izsūta visām celtniecības organizācijām, kam ir tiesības veikt pazemes inženiertīklu izbūves vai remonta darbus ielu sarkano līniju robežās, lai norādītu trašu precīzas adreses un to izbūves vēlamo laiku. Dati Komunālās saimniecības nodaļā jāiesniedz līdz kārtējā gada 1.novembrim.

13.5. Uz celtniecības organizāciju datu un inženiertīklu izbūves grafika pamata sastāda pazemes inženiertīklu adrešu programmas, kurās norāda atsevišķu pazemes inženiertīklu izbūves vai remonta konkrētus termiņus, ņemot vērā izbūves pabeigšanu līdz ceļu darbu sākumam. Adrešu programmas apstiprina pilsētas ceļu darbu sākumam. Adrešu programmas apstiprina pilsētas ceļu seguma uzlaušanas atļauju izsniegšanas komisija.

13.6. Pēc apstiprināšanas adrešu programmas dara zināmas visiem izpildītājiem vai projektu pasūtītājiem.

13.7. Atļauju darbu izpildei objektos, kas iekļauti adrešu programmā, noteiktajā kārtībā izsniedz atsevišķi katram pazemes inženiertīklu veidam.

13.8. Visām organizācijām neatkarīgi no to resoru pakļautības, plānojot darbus, kas saistīti ar esošo ceļa segumu vai citu pilsētas ielu elementu uzlaušanu, līdz iepriekšējā gada 1.novembrim jāiesniedz domes Komunālās saimniecības nodaļā darbu uzskaitījumi, norādot uzlauzuma precīzu adresi, darbu veidu, apjomu un termiņus.

13.9. Gadījumā, ja nav iesniegti pieteikumi par pazemes inženiertīklu izbūves vai remonta nepieciešamību, Komunālās saimniecības nodaļai ir tiesības atteikties izsniegt atļaujas.

13.10. Uz iesniegto pieteikumu pamata tiek sastādīts ceļu seguma uzlaušanas titulsaraksts. Izbūves vai remonta termiņus un rindas kārtību, kādā šie darbi darāmi, nosaka ieinteresēto organizāciju vai ceļa seguma uzlaušanas atļauju izsniegšanas komisijas kopīgā apspriedē.

XIV. Pazemes inženiertīklu ģeodēziskā kontrolkartēšana

14.1. Visu pazemes inženiertīklu kontrolēšanu Jelgavā izdara tikai Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas ģeodēziskais dienests.

14.2. Visām organizācijām un resoriem, kas ekspluatē pazemes inženiertīklus, aizliegts pieņemt ekspluatācijā jaunizbūvētos pazemes inženiertīklus vai atļaut objektus pievienot esošajiem tīkliem, kamēr nav uzrādīts Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas zvērinātā ģeodēzista dienesta akts par to, ka pārbaudīta tīklu izbūves pareizība atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai.

14.3. Organizācijām, kas realizē pazemes inženiertīklu izbūvi, savlaicīgi, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms pazemes inženiertīklu izbūves beigām, Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļās ģeodēzijas dienestā jāiesniedz:

14.3.1. pasūtījumvēstule, ko parakstījis organizācijas vadītājs un galvenais grāmatvedis, norādot vēstules izpildītāja uzvārdu un darba tālruni;

14.3.2. ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu saskaņots pazemes inženiertīklu projekts (ja uz projekta nav atzīmes, ka tas saskaņots ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu, šās saskaņošanas numurs jānorāda pasūtījumvēstulē).

14.4. Pēc materiālu izskatīšanas nākamajā dienā tiek izsniegts rēķins izbūvēto pazemes inženiertīklu kontrolēšanai atbilstoši cenrādim. Rēķinu apmaksā organizācija, kas veic būvdarbus, triju dienu laikā, turklāt jāuzrāda maksājuma uzdevums.

14.5. Sadales aktus izsniedz piecu dienu laikā pēc Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas zvērinātā ģeodēzista dienesta izsniegtā rēķina samaksas.

14.6. Pēc rēķina samaksas, bet līdz tranšeju un būvbedru aizbēršanai organizācijai, kas realizē būvdarbus, pazemes inženiertīklu pārbaudes grupas vadītājs jāinformē par objekta gatavību kontrolkartēšanai. Gadījumā, ja sniegta nepareiza informācija par objekta gatavību, organizācijai, kas veic būvdarbus, jāatjauno kartēšanas izpildes termiņi atbilstoši rindas kārtībai.

14.7. Pēc kontrolkartēšanas datiem ģeodēziskais dienests divu dienu laikā izsniedz pārbaudes aktu vienā eksemplārā uzrādīšanai pieņemšanas komisijai vai ekspluatējošai organizācijai, aktā jānorāda trase, faktiskās un projekta horizontālās un vertikālās atzīmes.

14.8. Ja atklātas novirzes no saskaņotā projekta, jautājumu par pazemes inženiertīklu pārbaudes nepieciešamību izlemj Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa.

14.9. Par pārbaužu aktu sastādīšanas pareizību un jaunaizbērto pazemes inženiertīklu plānos ir atbildīgs Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas zvērinātais ģeodēzists.

XV. Atkritumu saimniecības mērķi un uzdevumi

15.1. Atkritumu saimniecības mērķi un uzdevumi ir:

15.1.1 samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās;

15.1.2. pakāpeniski ieviest sauso sadzīves atkritumu, kuri kā otrreizējās izejvielas ir izmantojami materiālajā apritē, savākšanu un šķirošanu (stikls, koks, papīrs, plastmasa, metāls, būvgruži, kompostējamās vielas) un pārstrādi, vienlaicīgi samazinot izgāztuvē nogādājamo atkritumu daudzumu;

15.1.3. rūpēties par to, lai atkritumi, kurus otrreiz vairs nevar pārstrādāt, tiktu padarīti nekaitīgi videi vai noglabāti;

15.1.4. radīt higiēniski un ekoloģiski drošu vidi pilsētā.

XVI. Zemes gabala īpašnieka vai valdītāja pienākumi un atbildība

16.1. Ikviens zemes gabala īpašnieks vai lietotājs pilsētas teritorijā ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no sava īpašuma neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts nekustamā īpašuma reģistrā vai zemesgrāmatā, viņam jāiekļaujas Jelgavas pašvaldības atkritumu saimniecības pasākumu realizēšanā gan ar savu darbību, gan ar maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

16.2. Zemes gabala īpašnieka vai lietotāja pienākumi ir:

16.2.1. iekļauties pilsētas kopējā atkritumu saimniecības sistēmā,

— noslēdzot līgumu ar atkritumu transportēšanas organizāciju vai izdarot iemaksu Komunālās saimniecības nodaļā;

— laikus sniedzot atkritumu transportēšanas firmai ziņas par iedzīvotāju skaita un nomnieku un viņu darba profila izmaiņām;

16.2.2. slēdzot īres un nomas līgumus, paredzēt tajos maksu par atkritumu savākšanu saskaņā ar Jelgavas domes noteiktajiem tarifiem;

16.2.3. organizēt uz zemes gabala radušos sauso sadzīves atkritumu savākšanu saskaņā ar atkritumu transportēšanas organizācijas un Jelgavas pašvaldības norādījumiem un prasībām;

16.2.4. izveidot un uzturēt kārtībā pievedceļus un atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sauso sadzīves atkritumu savākšanai, un nodrošināt ērtu specializētā autotransporta piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas dienās visos gadalaikos. Tvertņu stāvlaukumi jāsakopj pēc atkritumu izvešanas;

16.2.5. izmantot uzstādītās atkritumu tvertnes un iekārtas tikai tiem paredzēto atkritumu savākšanai;

16.2.6. rajonos, kur atkritumu savākšanai izmanto atkritumu vadus, nodrošināt šo vadu regulāru apkopi, konteineru telpu tīrību, kā arī specializēto automašīnu brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm to mehanizētās tukšošanas laikā;

16.2.7. rajonos, kur sausos sadzīves atkritumus no iedzīvotājiem savāc, izmantojot atkritumu maisus vai konteinerus, pēc atkritumu izvešanas jānodrošina attiecīgās ielas daļas tīrība;

16.2.8. šķirot atkritumus to izcelšanās vietā, ja Jelgavas pašvaldība attiecīgajā pilsētas rajonā ir noteikusi dalīto atkritumu savākšanas sistēmu par obligātu, un savākšanai lietot specializētās savākšanas ierīces atbilstoši Jelgavas pašvaldības instrukcijām;

16.2.9. liela gabarīta atkritumus (mēbeles, dažāda materiāla iepakojumus, sadzīves tehnikas priekšmetus u.tml.) uz to pārstrādes vai noglabāšanas vietām nogādāt ar savu transportlīdzekli vai izmanto atkritumu transportēšanas organizācijas pakalpojumus (tālr.26010);

16.2.10. atkritumu izvešanas dienās mazgabarīta tvertnes (601, 1001, 1201) un atkritumu maisus no slēgtiem pagalmiem novietot pie ielu braucamās daļas tā, lai tās netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustību.

16.3. Virtuves atkritumu trūdošās organiskās daļas ir atļauts kompostēt dārzos, ja kompostēšanas process tiek kontrolēts. Ja pārbaudēs tiek konstatētas problēmas ar smakām, grauzējiem vai citiem kaitēkļiem, kompostēšana tiek aizliegta līdz šo problēmu novēršanai.

16.4. Aizliegts bērt ielu saslaukas atkritumu tvertnēs.

16.5. Aizliegta atkritumu sadedzināšana Jelgavas pilsētā.

16.6. Aizliegts atkritumus izmest jebkurā noglabāšanai neparedzētā vietā.

XVII. Iedzīvotāju pienākumi

17.1. Ikviena iedzīvotāja pienākums ir iekļauties pilsētas kopējā atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) savus atkritumus un nogādāt tos zemes gabala īpašnieka norādītajā vietā.

17.2. Pilsētas iedzīvotāji ar saviem ikmēneša maksājumiem, vai pildot līgumā noteiktos maksājumus, sedz atkritumu saimniecības izdevumus (atkritumu savākšana, transportēšana, pārstrāde, noglabāšana).

17.3. Atkritumu tvertnēs aizliegts iepildīt kvēlojošus, degošus, pašuzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un bīstamus atkritumus, liela gabarīta atkritumus, celtniecības atkritumus, rūpnieciskos atkritumus, kā arī zaļos atkritumus.

Aizliegts atkritumu konteineros cieti sablīvēt, dedzināt. Šādas tvertnes ir tiesības atstāt neiztukšotas, to izvešana notiek par papildu samaksu.

XVIII. Atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pienākumi

18.1. Ikvienai sauso sadzīves atkritumu aprūpes organizācijai vai firmai pirms savas darbības uzsākšanas jāslēdz sadarbības līgums ar Jelgavas domes Komunālās saimniecības nodaļu.

Šīm organizācijām vai firmām jābūt apmācītam personālam un apgādātam ar specializētiem atkritumu transporta līdzekļiem, iekārtām un ierīcēm, kas nodrošina pilsētas vides un gaisa tīrību un nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni.

18.2. Atkritumu transportēšanas organizācijai ir jāapgādā zemes gabala īpašnieki ar sauso sadzīves atkritumu savākšanas tvertnēm vai atkritumu maisiem, kā arī jānodrošina regulāra atkritumu izvešana gan no atkritumu tvertņu laukumiem, gan no atkritumu vadiem daudzdzīvokļu mājās, kā arī to atkritumu, kurus iedzīvotāji vāc atkritumu maisos.

18.3. Atkritumu tvertņu uzstādīšanu, labošanu un maiņu veic transportēšanas organizācija. Gadījumā, ja tvertnes tiek bojātas lietotāja nepareizas rīcības rezultātā, to labošanu vai nomaiņu apmaksā zemes gabala īpašnieks vai lietotājs.

18.4. Savāktos atkritumus transportēšanas organizācija izved ar šim nolūkam paredzētu specializēto transporta līdzekli uz atkritumu pārstrādes vai noglabāšanas vietām.

18.5. Informēt iedzīvotājus par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, sniegtiem pakalpojumiem, t.sk., par atkritumu šķirošanas nepieciešamības un šķirošanas kvalitātes prasībām.

18.6. Darbu uzsākt ne agrāk par pulksten 6.00.

18.7. Līgumu slēgšanas un pakalpojumu apmaksas kārtību par atkritumu aprūpi nosaka Jelgavas domes lēmumi un rīkojumi.

XIX. Sauso sadzīves atkritumu savākšana un transportēšana

19.1. Sauso sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas un veidus pilsētā nosaka Jelgavas dome.

19.2. Sausie sadzīves atkritumi pilsētā tiek vākti, atkritumus nogādājot uz speciāli iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem, izmantojot atkritumu vadus, kā arī maisus.

19.3. Atkritumu tvertnes pieder atkritumu transportēšanas organizācijai, bet to izvietojumu saskaņo Jelgavas domes Vides aizsardzības dienests.

19.4. Jelgavā pakāpeniski tiek ieviesta sašķiroto sauso sadzīves atkritumu savākšana, līdz ar to atsevišķi tiek sašķiroti ražošanā otrreiz izmantojamie materiāli, kurus Jelgavas pašvaldība ar atkritumu transportēšanas organizācijas starpniecību nogādā attiecīgo atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. Sašķiroto atkritumu savākšanu nosaka Jelgavas domes lēmumi un rīkojumi.

19.5. Ja atkritumus ved ar nespecializētu transportu, jānodrošina pilsētas ielu un gaisa nepiesārņošana.

XX. Rīcības tiesības ar sadzīves atkritumiem

20.1. Rīcības tiesības uz savāktajiem sadzīves atkritumiem pieder Jelgavas domei.

20.2. Atkritumu saimniecības organizāciju rīcībā sausie sadzīves atkritumi pāriet pēc to nodošanas transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanas uzņēmumam.

20.3. Jelgavas pašvaldības pienākumos neietilpst meklēt atkritumos pazudušus priekšmetus vai atļaut to darīt nepiederošām personām. Atkritumos atrastie priekšmeti uzskatāmi par atrastām mantām.

Domes priekšsēdētājs U.Ivans