Ministru prezidents, valdībai atkāpjoties

Andris Šķēle preses konferencē 1997.gada 25.jūlijā pl.16.30:

Turpinājums no 1.lpp.

Andris Šķēle: — Es neticēju un neticu šādas iespējas realitātei. Tā iemesla dēļ, ka tad tiktu izjaukts pamatvienošanās princips un tas, ko esmu parakstījis. Es esmu parakstījies, ka es kā Ministru prezidents būšu politiski neitrāls, pie partijām nepiederošs. Kopš vienošanās ir spēkā, es to esmu ievērojis.

Jautājums: — Kā uztverat izteikumus, ka jums būtu jāuzņemas atbildība par “Latvenergo” un “Ventspils naftas” finansu darījumiem?

Andris Šķēle: — Es gribētu teikt, ka “Ventspils naftas” gadījumā jau ir veiktas zināmas darbības. Es gan vakar, gan šodien vēlreiz konsultējos par to, kā veicas prokuratūrai. Faktiski darījums šobrīd ir apturēts, un iespējams, ka šis darījums varētu būt arī tiešs, ja izdosies panākt vēl dažas juridiskas nianses, kā man skaidroja ģenerālprokurora vietas izpildītājs Ziediņa kungs. Kas attiecas uz “Latvenergo”, domāju, ka izmeklēšana un visas pārējās rīcības noteikti parādīs, kas par to atbildīgs. Domāju, ka jebkurā gadījumā lielu problēmu brīdī politiskā atbildība vienmēr ir iespējama. Šobrīd šo sektoru mums uzrauga ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

Jautājums: — Kāds, jūsuprāt, ir galvenais iemesls šīs valdības izjukšanai? Varbūt tas, ka vairāki ministri bija spiesti atstāt savu amatu?

Andris Šķēle: — Jāteic, ka liela daļa cilvēku tā arī to izskaidro — ka šī korupcijas skandāla risinājumi partijās radīja citādu viedokli. Acīmredzot tam varētu būt zināms pamats. Man grūti pateikt, kādā veidā atrisināsies vēl pārbaudāmās Saeimas deputātu lietas. Jo faktiski deputāti noteikti kaut kādā ziņā ir vēl augstākas un atbildīgākas personas likuma priekšā nekā ierēdņi vai valdības locekļi.

Jautājums: — Vai jūsu demisija neapgrūtinās Latvijas mēģinājumus iekļauties sarunu par iestāšanos Eiropas Savienībā pirmajā kārtā?

Andris Šķēle: — Domāju, ka ne, ja tiks izpildīti visi izvirzītie uzdevumi. Ne pārāk sen bija valdības maiņas arī Igaunijā, bet tās nekādā veidā netraucēja. Svarīgākais būs tas, kādā veidā partijas vienosies un cik konsekventi tās realizēs iesāktos darbus.

Jautājums: — Pirms dažām dienām partijas bija gatavas atbalstīt jūsu plānu krīzes pārvarēšanai, bet šodien jau runā par premjera demisiju. Kurā brīdī, jūsuprāt, bija lūzuma punkts?

Andris Šķēle: — Skatoties uz laika asi, manuprāt, lūzuma punkts bija otrdienas vakars. Jo otrdien, apspriežot manu plānu, vēl bija sajūta, ka partijas ir gatavas realizēt šīs elementārās ābeces patiesības. Tas nebūtu viegls darbs — no visu puses, arī no manas puses. Bet es saprotu, ka konsultācijas, kas tika veiktas, veda pie cita kopīga viedokļa, par ko es šodien tiku informēts.

Jautājums: — Jums ir izteikts piedāvājums apmeklēt bez maksas Jaunzēlandi. Vai izmantosit šo iespēju?

Andris Šķēle: — Man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai spētu ne tikai viens pats uz turieni aizbraukt, bet arī lai apmeklētu to kopā ar ģimeni vai draugiem. Jaunzēlande patiešām ir visnotaļ skaista zeme, kas savas reformas veica ļoti sekmīgi un, būdama viena no visatpalikušākajām valstīm, spēja kļūt par vienu no vadošajām valstīm savā reģionā. Mums tiešām ir ko pamācīties tur. Daudzas lietas ir zināmā saistībā ar to, kas ir valdības deklarācijā, balstoties uz to pieredzi, ko esam guvuši. Pasaules bankas eksperti, kas vairākkārt uz šejieni ir braukuši, bija strādājuši Jaunzēlandes līdzšinējās valdībās. Un būtu svarīgi turpināt šīs lietas, kas dzīvē jau guvušas apliecinājumu, ka tas tiešām ir pareizi. Bet tas, vēlreiz atkārtoju, prasa konsekventu rīcību. Nav iespējams citādi ne pārvarēt budžeta deficītus, ne nodrošināt stabilu nacionālā kopprodukta pieaugumu, ne apturēt bezdarbu. Diemžēl dažkārt šķiet, ka mums trūkst šīs spējas.

Jautājums: — Vai līdz nākamās valdības sastādīšanai tiks pieņemti kaut kādi Ministru kabineta noteikumi Satversmes 81. panta kārtībā?

Andris Šķēle: — Jā. Jo šodien arī īsi, dažos vārdos informēju partiju vadītājus gan par budžeta stāvokli, jo gribēju nofiksēt, kāda ir situācija, gan par to, ka vēlētos, lai otrdien valdības sēdē Satversmes 81. panta kārtībā tiktu pieņemti tie Ministru kabineta noteikumi, kas ir jau gatavi.

Mums ir gatava ļoti svarīga pakete par ķīlu reģistrāciju. Pašlaik mums neeksistē komercķīlu reģistrs. Šis materiāls ir gatavs. Un tas bija pieteikts partijām. Neviena partija līdz šim nav iebildusi pret to. Domāju, ka tas varētu tikt pieņemts. Varbūt būs vēl pāris Ministru kabineta noteikumu, kurus noteikti varētu izskatīt. Ir iesākti darbi, un tie vienkārši ir jāpabeidz.

Jautājums: — Vai jūs nebaida tas, ka jaunā valdība varētu pievērsties dažādiem populistiskiem gājieniem. Piemēram, sadrukātu naudu, lai palielinātu pensijas, bet valstī līdz ar to sāktos inflācija.

Andris Šķēle: — Domāju, ka, raugoties no laika viedokļa, šis nav pats neveiksmīgākais laiks, jo ir nedaudz vairāk par gadu līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, un katrai partijai, it sevišķi Ministru prezidentam, kas vadīs valdību, ir iespējams gada laikā pierādīt, kā tas viss strādā. Jo faktiski manis vadītajai valdībai pietika ar gadu, lai apturētu lejupslīdi, samazinātu inflācijas augsto procentu, strauji samazinātu aizņēmumu procentu likmes. Esmu pārliecināts, ka partijas, pieņemot atbildīgus lēmumus šodien, tikpat atbildīgi izturēsies arī atlikušajā gadā.

Jautājums: — Kā jūs domājat, cik liela loma šajā valdības izjukšanā ir bijusi “Latvijas ceļam”, kā to iespaidojusi jūsu publiskā “saķeršanās” ar Valdi Birkavu?

Andris Šķēle: — Vairāk domāju, ka šobrīd partijas veiksmīgi izmanto to, ka Birkava kungs ir tā izrunājies. Man jāsaka, ka Birkava kungs šodien man publiski atvainojās par saviem izteikumiem attiecībā uz desu cehiem un sazin vēl kādām lietām.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors