Par šodienu un rītdienu. Liepājā

Piektdien, 25. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Liepāju – vienu no Latvijas rietumdaļā saimnieciski un kultūras ziņā nozīmīgākajām pilsētām.

Uz pilsētas robežas Gunti Ulmani sagaidīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots, Jūras spēku dienvidu rajona komandieris Ilmārs Lešinskis un Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits.

Vispirms Guntis Ulmanis iepazinās ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas teritoriju un apmeklēja Karaostas rajonā esošo Jūras spēku mācību centru.

Tur Valsts prezidents pieņēma Mācību centra rotas parādi un ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmēm apbalvoja trīs Jūras spēku virsniekus, kuri, kā uzsvēra G. Ulmanis, ir labākie valsts Jūras spēkos un vienmēr godam pārstāvējuši Nacionālos bruņotos spēkus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Augsto apbalvojumu saņēma Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gaidis Zeibots, Jūras spēku dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis un Jūras spēku Liepājas mācību centra mācību nodaļas priekšnieks jūras kapteinis Jānis Krūmiņš.

Pēc Jūras spēku virsnieku aicinājuma Valsts prezidents, izpildot senu Latvijas armijas tradīciju, iedzina sudraba naglu Latvijas Jūras spēku karoga kātā.

Valsts prezidentam tiekoties ar Jūras spēku komandējošo sastāvu, sarunas galvenokārt skāra Latvijas armijas vājo materiālo nodrošinājumu. Kā atzina G. Ulmanis, valsts bruņotie spēki atrodas zem nabadzības robežas, un šī kritiskā situācija ir jālabo jau tuvākajā nākotnē.

Finansu trūkums ir pamatā arī Jūras spēku mācību bāzes telpu un materiāli tehniskās bāzes pieticīgajam iekārtojumam. Tomēr, kā pēc mācību centra priekšnieka majora Armanda Paura vadītās kursantu darba un dzīvojamo telpu apskates secināja G. Ulmanis, kaut arī līdzekļi ir ierobežoti, mācību process šeit tiek nodrošināts sekmīgi.

Valsts prezidents apmeklēja arī mācību centra teritorijā esošo Virsnieku namu, kas celts cariskās Krievijas impērijas armijas garnizona vajadzībām un tagad kalpo Latvijas armijas jūrnieku atpūtai. Ēkā iekārtota bibliotēka, koncertzāle un muzejs, kura viesu grāmatā savu parakstu atstāja arī Valsts prezidents. Vērtējot Virsnieku nama stāvokli, G. Ulmanis aicināja gan armijas, gan pilsētas pašvaldības pārstāvjus veicināt tā atjaunošanu un ziedot līdzekļus šim nolūkam atvērtajā kontā.

No mola vērojot ostas teritoriju un pilsētu, Valsts prezidents iepazinās ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja Ulda Pīlēna skaidroto teritorijas attīstības plānu. Speciālo ekonomisko zonu veidos trīs daļas – pašreizējā Liepājas osta, Karaosta, ieskaitot Tosmari un citas tās robežteritorijas, kā arī pilsētas rūpnīcas un uzņēmumi, kas noteiktā kārtībā varēs iegūt speciālās ekonomiskās zonas juridiskās personas statusu, tādā veidā nodrošinot labvēlīgākus apstākļus savai saimnieciskajai darbībai un veicinot investoru piesaisti. Liepājas infrastruktūras attīstībai labvēlīgs ir speciālās ekonomiskās zonas projektā paredzētais nosacījums, ka, saņemot nodokļu atvieglojumus, ieguldījumiem ražojošajā sfērā tiks pielīdzinātas arī investīcijas pilsētas infrastruktūras attīstībā. Kā sarunā ar Valsts prezidentu uzsvēra Uldis Pīlēns, ir cerība, ka teritorija, ko no Liepājas šķir Karaostas kanāls, līdz ar speciālās ekonomiskās zonas izveidi gūs jaunu attīstības impulsu un kļūs par uzņēmējdarbības un kultūras dzīves centru, līdzīgi kādreiz slavenajai Jaunliepājai.

No piestātnes Karaostas kanālā ar Jūras spēku kuģīti “Namejs” Guntis Ulmanis devās braucienā pa Liepājas ostas akvatoriju. Ostā, kura ne tik sen līdz ar kravas un pasažieru ostas statusu atguvusi arī dzīvību, joprojām notiek paplašināšanas un rekonstrukcijas darbi. Jau nodibināta prāmju satiksme ar Vāciju un Zviedriju, nākotnē šāda līnija tiks atvērta arī sakariem ar Poliju.

Liepājas ostā atrodas arī Latvijas Jūras spēku dienvidu rajona vēl nelielā piestātne. Bet, kā pastāstīja dienvidu rajona štāba priekšnieks komandkapteinis Andris Grīnis, jau tuvākajā nākotnē tiek plānota kara flotes bāzes izveide bijušo Tosmares remontrūpnīcas piestātņu teritorijā.

Pēcpusdienā, pēc pastaigas pa pilsētu, tirgus apskates un sarunām ar liepājniekiem, Valsts prezidents apmeklēja pilsētas domi, kur kopā ar domniekiem apsprieda Liepājai sāpīgās problēmas – neatrisinātos apkures jautājumus, Tosmares rajona attīstības atpalicību un grūtības investīciju piesaistē.

Apkopojot Liepājā gūtos iespaidus, Valsts prezidents atzīmēja pilsētas vadītāju teiktajā saklausīto apņēmību veicināt strauju pilsētas attīstību. Un speciālās ekonomiskās zonas izveidi Guntis Ulmanis minēja kā pamatu pilsētas izaugsmē par svarīgu Latvijas tautsaimniecības centru.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi apbalvotais

GAIDIS ZEIBOTS,

Jūras spēku komandieris jūras kapteinis

Dzimis 1945.gada 26.jūnijā Valkas rajonā. 1964.gadā beidzis Gaujienas vidusskolu, 1969.gadā Jūras radiotehnisko karaskolu, 1976.gadā augstākos jūras kara virsnieku kursus, 1980.gadā Ļeņingradas Jūras kara akadēmiju un 1988.gadā armijas un flotes aizmugures un transporta akadēmiskos kursus. No 1964. līdz 1992.gadam dienēja padomju armijā. 1992.gadā tika iesaukts aktīvajā dienestā Aizsardzības spēku štāba Jūras spēku pārvaldes priekšnieka amatā. Kopš 1992.gada jūlija — Aizsardzības spēku Jūras spēku priekšnieks–Jūras spēku komandieris, bet kopš 1994.gada jūlija — Aizsardzības spēku Jūras spēku komandieris.

Aizsardzības spēku aktīvajā dienestā iesaistījās 1992.gada februārī un aktīvi uzsāka Jūras spēku veidošanu. Ļoti labi sagatavots, ar lielu militārā dienesta pieredzi, darba spējīgs virsnieks. Uztur plašus un lietišķus sakarus ar ārvalstu militārajiem vadītājiem un speciālistiem, kā arī Latvijas Republikas valdību. Izmantojot šo sadarbību, trīs gadu laikā izveidots apjomīgs karakuģu un kuteru parks, sakārtota Jūras spēkiem paredzētās krasta bāzes un ostu darbība, nodrošināta kuģu ekspluatācija un navigācijas dienesti. Enerģiski turpina risināt un precizēt garnizonu un ostu pārņemšanas juridiskos jautājumus. Prasmīgi vada Jūras spēku štāba un rajonu darbību, veic plānotus kontroles pasākumus visos dienesta jautājumos. Efektīvi veic karavīru, sevišķi jaunkareivju, apmācības darbu Jūras spēku Liepājas mācību centrā. Aktīvi atjauno vēsturiski tradicionālās Latvijas Jūras kara flotes tradīcijas, pilnveido tās sadarbībā ar Latvijas Jūras kara flotes veterāniem un ārvalstu Jūras spēku pārstāvjiem.

Vairākkārt piedalījies starptautiskos militāros pasākumos, sarunās un mācībās, pārstāvot Latvijas Republikas, Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku intereses.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi apbalvotais

ILMĀRS LEŠINSKIS,

Jūras spēku dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis

Dzimis 1957.gada 6.jūnijā Ogrē. 1974.gadā beidzis Jaunogres vidusskolu, 1979.gadā Kaļiņingradas augstāko jūras karaskolu.

Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē kopš 1992.gada janvāra, Jūras spēkos dienē kopš to izveidošanas. Komandiera un labās organizatora spējas apliecinājis, izveidojot Jūras spēku dienvidu rajonu un atjaunojot Latvijas Kara floti. Viņa vadībā izveidots Jūras spēku kaujas kuģu divizions. Daudz pūļu veltījis kuģu un personālsastāva sagatavošanai. Kuģu un to komandu piedalīšanos starptautiskajās apmācībās atzinīgi ir novērtējusi NATO vadība. I.Lešinskis aktīvi piedalās BALTRON izveidošanā. Uzticētos pienākumus veic savlaicīgi un ar lielu atbildības sajūtu. Dienestā ir precīzs, akurāts, prasīgs pret sevi un padotajiem.

Lielu uzmanību veltī sava militārā izglītības līmeņa celšanai. Vairākkārt papildinājis savas speciālās un militārās zināšanas Polijā, ASV un Vācijā. Iemantojis cieņu un autoritāti dienesta biedru un padoto vidū. Augstu tur Latvijas virsnieka godu.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi apbalvotais

JĀNIS KRŪMIŅŠ,

Jūras spēku Liepājas mācību centra nodaļas priekšnieks jūras kapteinis

Dzimis 1933.gada 20.jūnijā Misas pagastā. 1952.gadā beidzis Rīgas 1.vidusskolu, 1957.gadā — PSRS Zemūdeņu jūras augstāko karaskolu. No 1953. līdz 1983.gadam dienēja PSRS Jūras kara flotē. No 1991. līdz 1992.gada janvārim bija Liepājas pilsētas un rajona speciālists kadru jautājumos. 1992.gadā tika iesaukts aktīvajā dienestā Liepājas robežsargu bataljonā. 1992.gadā pārcelts dienestā uz Jūras spēku Liepājas mācību centru par mācību nodaļas priekšnieku. Ieguvis teicamu kara jūrnieka izglītību, ir augstas klases speciālists.

Jau 1990.gadā iesaistījās Latviešu strēlnieku apvienības darbā. Aktīvi piedalījās Latvijas Robežapsardzības spēku izveidošanā. 1992.gada 31.martā iesaukts aktīvajā militārajā dienestā. Kopš 1994.gada dienē Jūras spēku Liepājas mācību centrā, organizē un veic speciālistu sagatavošanu Jūras spēkiem. Kopš 1996.gada 31.jūlija pilda Jūras spēku Liepājas mācību centra mācību nodaļas priekšnieka pienākumus. Pilnībā pārzina jūras navigāciju un savas plašās zināšanas izmanto Jūras spēku kuģu stūrmaņu, kuģu komandieru un instruktoru apmācīšanā. Ar savu darbu ir pierādījis, ka ir labs pedagogs ar labu metodisko līmeni. Jūras spēkos ieguvis lielu autoritāti. Devis lielu ieguldījumu Jūras spēku dienesta dokumentu izstrādē un jūras navigācijas terminoloģijas ieviešanā Jūras spēkos. Daudz enerģijas un personīgā laika veltī mācību klašu iekārtošanai, mācību un uzskates līdzekļu uzlabošanai. Augstu tur Latvijas virsnieka godu.

Valsts prezidenta preses dienests

Tikšanās laikā Liepājas pilsētas domē

Pie Liepājas Jūras spēku mācību centra karoga

Saimnieciski ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns un Valsts prezidents Liepājas ostā

Jūras spēku mācību centra priekšnieks Armands Pauris, Valsts prezidents un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks

Ilmārs Lešinskis

Jānis Krūmiņš

Gaidis Zeibots

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”